Jā, tieši Polija, ārpus kaut kāda konteksta sagrāva Eiropas vēlmi draudzēties ar Krieviju. Tas nekādā veidā nav saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā kā tādu, kara noziegumu izdarīšanu Ukrainā un pašu eiropiešu iespējām uz to visu noskatīties klatienē. Piekrītu, ka poļi ir ļoti daudz darījuši lai ES mašinērija sāktu kustēties un vairāk kā citas valstis arī materiāli atbalstījuši ukraiņus, bet pateikt, ka tas ir tikai poļu nopelns nozīmē pilnīgi ignorēt to ukraiņu aktīvistu, politiķu un viņu atbalstītāju darbu, kas visu šo laiku ir spieduši uz vidējo Eiropas vēlētāju un politiķi. Ukraiņi ar savu darbu gan kaujas laukā, gan Briseles kabinetos, gan Eiropas valstu laukumos paši ir izdarījuši lauvas tiesu no nepieciešamā darba lai viņiem būtu tas atbalsts, ko viņiem tagad sniedz.

Līdz ar to nepārspīlēsim ar Polijas ietekmi šajā procesā, ja tā skatamies ASV tāpat ir izdarījuši vairāk lai pabakstītu to pašu Vāciju. Poļi ar savu aktivitāti un ASV atbalstu šobrīd cērt sev labāku vietu ES sistēmā, bet kamēr ES dod lielu naudu subsīdijās, poļus ar varu nedabūsi ārā no ES, it sevišķi pie manis jau minētā tirdzniecības apjoma ar Vāciju.

Ahh, kas par galvas sāpi šo lasot. Vēl dažus mēnešus atpakaļ arī Krievija domāja, ka viņi visu varot paši, nospiedīšot Eiropu uz ceļiem, utt., bet šobrīd jau var dzirdēt komentārus no tās puses, ka laikam tomēr viss slikti.

Vācija sastāda 28% no Polijas eksporta un 25% no importa, tās valstis ir diezgan dziļi saistītas savā starpā, rekur links: oec.world/en/profile/country/pol

Polija tikmēr sastāda 5% no Vācijas eksporta un 6,6% importa: oec.world/en/profile/country/deu

Līdz ar to varat nomierināties par kāda spiešanu uz ceļiem, starptautiskā ekonomika gluži tā nestrādā un paši poļi būs ieinteresēti nodrošināt to lai vācieši nesalst un viņiem ir elektrība. Pie tam potenciālajiem poļu sadarbības partneriem Ungārijai, Slovākijai un Čehijai vispirms vēl jātiek galā ar atteikšanos vismaz no Krievijas naftas, kam Vācieši jau esot gatavi, līdz ar to poļiem draugos paliek tikai Baltijas valstis.

Tas ka ES iekšienē mainīsies kurss un ka veco dalībvalstu nozīme mazināsies ir skaidrs, bet uzskatīt, ka Vācija un Francija tuvākajos 10-20 gados kaut kur pazudīs ir naivi. Šīs ekonomikas ir gadu desmitiem nostiprinājušās topu augšgalos nevis ar naftas un kaut kādu resursu tirgošanu, bet gan ar tīrām ražošanas jaudām un inovācijām, un tās ir lietas, ko tā vienkārši nevar nospiest vai aizgriezt krānu.

Es arī neesmu sajūsmā par šo valstu politiku attiecībā uz Krieviju un pārējo ES, bet es arī tuvākajos gados neredzu, ka austrumeiropas valstis nostiprināsies līdz līmenim, ka varēs nopietni konkurēt pasaulē ar Franciju, Itāliju vai Vāciju.

Kaut ko jau visi ir nopukstējuši tajā virzienā, bet dienas beigās visa politiķu runāšana ir plika ūdens liešana. Skatīsimies, kā veiksies ar kara pabeigšanu, Ukrainas atjaunošanu un sankciju režīma ievērošanu, un tad arī izdarīsim secinājumus kā tur ir ar tām kļūdām.

Makrons pateica ļoti pareizi pašreizējā situācijā. Ukrainai paies vismaz 10 gadi lai paceltu ekonomiku, atrisinātu savas iekšpolitikas problēmas un tikai tad kopā ar Poliju viņi varēs kandidēt uz kaut kādu Eiropas centrālo spēku. Līdz tam Baltkrievija būs tikusi vaļa no Lukašenko un kas vēl ar Krieviju notiks. Ukraiņiem ir lielāki uzdevumi priekšā par kaut kādu vadību Eiropā.

Un es necerētu, ka Vācijas un Francija tā vienkārši izkritīs no ES, mēs šeit tomēr runājam par pasaules 4. un 7. ekonomiku, un lai arī šī kara kontekstā viņu pozīcija ir bijusi maigi izsakoties nenoteikta, tuvākajos gados šīs valstis nekur nepazudīs. Pie tam poļi tāpat nevar tā vienkārši atraut savu ekonomiku no Vācijas, kā arī Vācija sākusi draudzēties ar Poliju enerģētikas jautājumos, līdz ar to vienīgie, kas šobrīd palikuši nostāk ir franči.

Šajā gadījumā Makrons neko nepareizu nepateica - Ukrainā posmā starp 2014. gada revolūciju un šodienu ir pietiekami daudz raibu politiķu, korupcijas un visādu oligarhu, kas diezgan pamatoti liek domāt par to, ka vispirms jāsagaida kara beigas, tad kādi pāris gadi jāļauj sistēmai nostabilizēties, un tikai tad var reāli domāt par dalību ES. Noteikti būs kaut kādi atviegloti kustības un muitas noteikumi, bet līdz pilnvērtīgai dalībai tur vēl būs jāpastrādā.

Nu tā "filtrēšana" visticamāk būs palīdzība uzbrukuma stratēģiju izveidē. Pieļauju, ka ukraiņiem īpaši vairāk par koordinātām un aizdomām, ka tur kaut kas ir, nevajag, lai noklātu pozīciju, līdz ar to amerikāņiem visticamāk būs jāpaskaidro, kurā brīdī pozīciju vajag noklāt un kurā labāk to nedarīt. Video publicēšana no frontes tajā pašā dienā arī īpaši nepalīdz informācijas avotu slēpšanai.

Makrona un nu ja arī Šolca paziņojumi bija gaidāmi, bet pa lielam tā ir tāda braukšana ar muti diplomātijas vārdā, jo visiem ir skaidrs, ka Ukrainu spiest uz mieru vairs nav jēgas, tur ja amerikāņi grūž bruņojumu, bet krievi principā ir tik tālu aizantifašistojušies, ka vismaz ar Putina tiešo eliti nav jēgas runāt. Attiecīgi tas vairāk tāds signāls citiem spēkiem Krievijā, ka Eiropa ir nosacīti atvērta sarunām. No pilnīgas ekonomisko saišu saraušanas starp Eiropu un Krieviju iegūst tikai amerikāņi, kas nav īsti labi, bet ar Krieviju strādāt pašreizējā veidolā arī īsti nav iespējams.

Es vairāk domāju vietējos "na Berļin" braucējus. Kaut kur šogad visi pazuduši, laikam ar aktīvākajiem kūdītājiem jau drošības dienesti bija parunājuši, bet gopņiks parastais tādas lietas neies uz savas behas līmēt, ja nebūs drošs, ka būs barā.

Nu krievu kuģi jau atkal esot izbraukuši no Sevostopoles un devušies piedzīvojumos, līdz ar to vai rītdiena sāksies ar ziņām par kārtējo nogrimušo kuģi vai arī kārtējo Ukrainas bombardēšanu un desantu Odesā. Ja atkal viss klusu un mierīgi, tad laikam jau pasākums tiešām velk uz finišu.

Krimas tilts stāv, Putins mobilizāciju vai vismaz trešo pasaules karu arī neizsludināja, mūsu vietējie krievijas patrioti arī uz Berlīni šogad nebrauca, laikam Rukam kaut kādas labas argumentācijas spējas. Esmu nedaudz vīlies, visi solīja kaut kādu ekšenu, bet nekā. Putins arī kaut kāds sagruzījies izskatījās, laikam neļāva babahnutķ pa NATO un gaisa spēku parādi arī atcēla (laikam nesalasīja 77 lidmašīnas vai pilotus)

Pats labākais ka atkal pie Čūsku salas

Tā sala pamazām kļūst par jūras ekvivalentu Černobajevkai, kur jau 18!!! reizi ukraiņi uzspridzina kaut ko vērtīgu (tehniku, munīciju vai lielu skaitu dzīvā spēka)

Nu es pieļauju, ka Lavrova izteikumiem kājas aug tieši no šiem vēsturiskajiem faktiem, tikai izmainot darbojošās puses. Tā teikt aizrāvās un sajauca PSRS darbības ar nacistiskās Vācijas darbībām, kam negadās. Nav jau krievu elite tādi atsaldeņi, lai nesaprastu, ka arī Staļins bija kara noziedznieks, bet viņš ir arī paraugs tai pašai elitei, ka ar pietiekami rupjām darbībām var risināt visas savas problēmas un palikt nesodīts.

Izraēlas kontekstā jau stāsts ir arī par to, ka daudzi krievu elites pārstāvji ir ebreji, līdz ar to Lavrova izteikumi šūpo kuģi gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski. Pieļauju, ka daudzi elites pārstāvji galīgāko sūdu gadījumā bija plānojuši notīties tieši uz Izraēlu un tagad šis variants jau kļūst tāds nesatabils.

Šīs jau tikai redzamākās sejas, tur jau tieši visādus malās stāvošos finasējuma saņēmējus vajag purināt, lai citiem nerodas vēlme atkal muhļīt. Mums jau tas pats Kalvītis ir tikai redzamā seja, bet tur viņam apkārt jābūt bariņam neredzamo kadru, kas viņa darbības ir organizējuši.

Nu Šrēders ir stabīli norakts kadrs, Merkele, ja sarausies pietiekami melna un maziņa var arī kādu brīdi izpeldēt, ir citi kadri Vācijā, kas stāvējuši vēl tuvāk krievu naudai, līdz ar to sāks vispirms tos purināt. Tā pati Nordstream 2 truba, kuras kvēlākie atbalstītāji bija tieši viena vācu reģiona pārstāvji un Krievijas sponsorēti zaļie.

Nu tas jau ir nākamais līmenis, tur kur es eju TA (100+km ārpus Rīgas) par šādiem gadījumiem īsti nav dzirdēts, bet tas, ka vecākām mašīnām tiek ielikts vismaz 1, gan ir tradīcija. Tas ka pasākums ir tīri subjektīvs gan ir skaidrs, un cik nu CSDD soda lohus, cik to apskati reāli ietekmē pārbaudītāja noguruma faktors un pieredzes apjoms.

Kāpēc ļaunie, es jau sāku šo TA cilvēku rīcību uzskatīt kā normu, ka vecākai mašīnai pieklājības pēc kaut kas tiek ielikts. Pats braucu ar 19 gadus vecu opeli, ko uzturu gandrīz ideālā stāvoklī (nelieli vizuāli defekti krāsojumā) un tāpat no pēdējiem 5 apmeklējumiem 4 reizēs man ir vieninieks par "nenozīmīgu eļļas noplūdi" vai to, ka miglinieka stars par zemu pie fakta, ka atšķirībā no vidējā pilsoņa es mašīnu uz servisu dzenu pirms tehniskās apskates nevis pēc. Laikam tikai pēdējā reizē mani izlaida pa nullēm. Pa 6 gadiem, ko braucu ar šo auto, vienīgā detaļa no šrota ir stūres pastiprinātāja sūknis (necēlās pirkt jaunu pa 600Eur), pārējās detaļas ir liktas jaunas. Tad es arī šajā gadījumā esmu šrotists?

Nu tas laikam saucās "Putin kaput". Ja Vācija sāk bīdīt jautājumus ar Ukrainu jau šādā valdību līmenī, ar vairāk vai mazāk labo gribu no abām pusēm, tad tas var nozīmēt tikai to, ka vācu ģeopolitiskajā plānošanā Krievija vairs netiek uzskatīta par labu sadarbības partneri un tiek meklēti citi draugi (tirgi, kur notirgot savas tehnoloģijas apmaiņā pret resursiem).

Militāri ukraiņiem gan šāda labvēlība īpaši daudz nedos, jo pati Vācija nav pārāk bruņota, bet atjaunot ekonomiku ar vācu kompāniju un valdības atbalstu noteikti būs ievērojami vieglāk.

Tas brīdis, kad pats vadonis zvana izraēļiem lai atvainotos par pacanu izteikumiem: www.tvnet.lv/7516381/putins-atvainojies-izraelai-par-lavrova-antisemitiskajiem-apgalvojumiem

Lūk tas ir respekts vainīgais pacans gan vēl sēž tajā pašā vietā, līdz ar to man ir maz ticības, ka izraēļi uzskatīs, ka ar šo situācija ir atrisināta

Mariopoles aizstāvji principā ir nolemti drošam galam, krievi viņus ārā no turienes dzīvus neizlaidīs, varbūt vienīgi pahazukai pirms nošaušanas, ukraiņi principā neko īsti izdarīt nevar, ja vien nav gatavi procesā zaudēt daudzreiz lielāku skaitu kareivju un tehnikas. Tīri cilvēcīgi visi saprot, ka kaut kas būtu jādara, bet kara realitāte tomēr atšķirās no propogandas par drīzu ukraiņu uzvaru. Ukraiņi noteikti uzvarēs, bet Mariopolei noteikti jau būs par vēlu.

Ukrainas rietumi tiek bombardēti ar mērķi piebremzēt tehnikas kustību no rietumiem, kā arī tā ir tīra terorisma taktika - atstājot to pašu Ļvovu bez elektrības un ūdens, mazliet tiek novērsta uzmanība no notikumiem frontē un iedzīvotājos sētas bailes.

Kas notiek Krievijas rietumos - hvz. Kaut ko dara paši krievi FSB vadībā, kaut ko ukraiņi, kaut ko jaunie krievu partizāni. Ņemot vērā, kā no krievu puses izvairās apspriest šos notikumus, ir skaidrs, ka visu īsti nevar novelt uz ukraiņiem.

Attiecībā uz Krieviju tur viss vienkārši - uz 9. maiju uzvaras nebūs, līdz ar to tuvākajā laikā sāksies elites grupējumu kari, attiecīgi katrs pietuvinātais cenšas izspiest vadonim patīkamāku retoriku, lai nebūtu pirmais ko pamet zem tanka. Par bazaru pārējās pasaules priekšā varēs sākt atbildēt, tikai tad ja sanāks izdzīvot līdz jaunajam gadam. Girkinu laikam jau esot savākuši uz pārrunām pēc viņa preses konferences, bet tam čalim ir pieteikams jumts lai tā izrunātos.

Šolcs pārāk ātri nostājās pozā, konkurentu partijas kadri jau taisās braukt vizītē. No otras puses tas ir labs iemesls viņam izvairīties no Ukrainas apmeklējuma, Putins varētu nesaprast tādu nodevību un Ukrainā varētu tikt uzdoti visādi neērti jautājumi.

Paralēli no Zeļenska puses ir izkanējuši komentāri, ka Ukrainas prezidenta birojs nav saņēmis oficiālu pieteikumu iepriekš itkā noraidītajai Vācijas prezidenta vizītei. Līdz ar to ukraiņiem tādas interesantas attiecības ar Vāciju veidojas.

Katrā ziņā Vācijas valdībai vēl pašiem savā starpā jātiek skaidrībā ar situāciju, vēlētāji spiež uz aktīvāku rīcību, Krievijas sakari un enerģētika spiež drusku piebremzēt ar palīdzību Ukrainai. Kas šobrīd ir skaidrs - ja Vācija un citas lielās Eiropas valstis bakstīsies ar palīdzību Ukrainai, tās var zaudēt savu daļu atjaunošanas procesos un Ukrainas tirgū, kā arī samazināt savu nozīmi Eiropā. Ukraiņi ekonomiski sabloķēsies ar poļiem, turkiem un citām tuvējām valstīm, briti caur NATO uzmudrīs savu nosacīto ziemeļvalstu savienību, itsevišķi ja somi un zviedri iestāsies NATO, bet Rietumeiropa un visādi mazie Krievijas fani - Ungārija, Serbija, utt, paliks savā nodabā ar savām problēmām.

Nu līdz šim jau krievi vairījās bakstīt Izraēlu, jo pilnīgāko sūdu gadījumā tā paliktu tāda pēdējā miera osta labai daļai krievu elites. Šitā izrunājoties var arī pēdējos draugus zaudēt, tagad tik vēl turkiem un arābiem vajag čupas uzkraut un Krievijas ceļš atpakaļ pagātnē sasniegs jaunu ātrumu.

Krievi savā propogandā drusku sap*sušies, Lavrovs ar izraēļiem sakasījies:

www.tvnet.lv/7513238/lavrovs-izraisa-diplomatisku-incidentu-ar-izraelu

Briti jau uz mācībām austrumeiropā taisās vēl 8000 karavīrus sūtīt. Vai nu tās būs episka izmēra mācības, ņemot vērā jau uz vietas esošos NATO spēkus, vai arī karaliene ir izdomājusi pensijas gados sakaut arī krievus. Kā nekā viņa bija klāt arī uzvarā pār Ādolfu 2. PK dienot angļu armijā. Būs ko uzrakstīt uz kapakmeņa.

Kā jau minēju piekrītu, ka šobrīd lauksaimniecība kļūst arvien efektīvāka, līdz ar to nepieciešamais darbinieku skaits samazināsies, par to jautājumu nav. Biznesa līmenī liekus cilvēkus nodarbināt nav pārāk prātīgi. Tomēr ir redzams, ka tajā pašā lauksaimniecībā to cilvēku trūkst un veidojas apburtais loks - ražošana itkā ir, bet cilvēku, kas strādā trūkst. Kaut kāds ekonomiski neizskaidrojams paradokss, vai ne? Tad tā ir nokomplektēta rūpnīca vai nav? Ja ir darbs un alga, tad jau pēc visiem visiem kapitālisma likumiem vajadzētu atrasties strādniekiem? Vai tam strādniekam tomēr vēl kaut ko vajag?

Bet visi manis minētie apstākļi ir jāmet vienā katlā - depopulācija tiešā veidā izriet arī no ekonomiskajiem apstākļiem. Var protams gudri pateikt, ka paskat kā Āfrikā savā nabadzībā vairojas, bet cilvēks kurš ir ieguvis kaut kādu izglītību un mazliet plašāku skatījumu uz pasauli, nevairosies, kamēr nebūs kaut kādā ekonomiskajā drošībā. Un nevar no ekonomiskajiem aprēķiniem tā vienkārši izmest cilvēku skaita samazināšanos - depopulācija nozīmē gan darbinieku gan klientu skaita samazināšanos, kas tālāk noved pie jebkāda biznesa saraušanās vai pārvietošanās uz citām vietām.

Štrunts par Ulmani, bet ja valstī iztukšojas un neattīstas arī reģioni, tad rodas burbuļveida centri kā mums Rīga, kas kalpo kā skrejceļi tālākai izceļošanai no valsts. Nav runa par laukiem kā Latvijas pamatu, runa ir par to, ka mēģinot visus sabāzt tikai lielajās pilsētās sākas citas problēmas - sīva biznesa konkurence par niecīgu tirgu, dzīvojamā fonda trūkums, sociālā neiecietība starp "lauķiem" un "pilsētniekiem", utt. Bāzt visus vienā Rīgā ir jēga tikai tad, ja ir lieli ražošanas uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami darbinieki eksporta ražošanai. Sabāžot Rīgā baru ar pakalpojuma sniedzējiem var ieraudzīt tikai to, ka cilvēki ir gatavi strādāt arī zem minimālās algas. Pie tam vidējais jaunietis visticamāk arī paliktu savā dzimtajā pusē, ja tur viņam būtu garantēts darbs, bet ja viņam lai strādātu jau ir jāpārceļas uz Rīgu, tad nafig viņam vispār palikt Latvijā?

Jūsmiņi arī ir jāskatās kontekstā, daudzi no tiem jūsmiņiem ir tur pat laukos izauguši un vienkārši atgriežas no pilsētas. Tiem kas ir tīri pilsētnieki vai nu jāapgūst spēja dzīvot draudzīgi ar kaimiņiem, kas arī sniegu var ziemā palīdzēt iztīrīt, vai arī, kā jau minējāt, jāgatavojas doties atpakaļ uz pilsētu.

Nu skatoties tikai no ekseļa tabulām iztukšot laukus ir labs variants vidējā periodā - samazinās nepieciešamās investīcijas lauku reģionos, laukos palielinās darba efektivitāte, pilsētās palielinās konkurence uz darba vietām attiecīgi samazinot izmaksas uzņēmējiem, pilsētās arī samazinās pakalpojumu izmaksas, jo vairāk patērētāju un lielāka konkurence. 2-3 valdību griezumā ideāls variants.

Praksē un vecumstruktūrā, ko ieliku augstāk, gan var redzēt, ka tā palielinātā darbaspēka konkurence jau tā niecīgā tirgū ir uztaisījusi tādu darbaspēka un nodokļu bedri, ka vienā brīdī, pēc gadiem 10-15, valstij būs jāņem kredīts lai izmaksātu pensijas vai arī tās vispār jāatceļ. Šobrīd gan es redzu, ka ministriju līmenī notiek visādas kustības - transporta tīklu modernizēšana, sapņi par īres dzīvokļu celtniecību, atbalsti jaunajiem lauksaimniekiem, biznesa uzsācējiem, utt., bet tas ir par maz un par vēlu. Tam visam bija jābūt gatavam jau 10 gadus atpakaļ, kad tā paaudze, kurai tagad ir 30-35 tikko ienāca darba tirgū, tagad visi jau ir sakreditējušies līdz brošai un vairāk domā par sevis nodrošināšanu nevis bērnu taisīšanu. Bet tiem kam ir zem 30 tās visas ekstras tāpat nepalīdzēs, viņu ir par maz lai viņi nākotnē spētu pavilkt visu valsts aparātu un pensionārus.

Paskatoties SS.com sludinājumos manā pusē paliek arvien grūtāk atrast lauku viensētas vai normālas mājas ārpus Pierīgas, un arī manā lauku miestā ir parādījies liels skaits jaunu seju, līdz ar to pieļauju, ka netikai es esmu nonācis līdz augstāk minētajiem secinājumiem. Izskatās, ka tauta pamazām gatavo rezerves lidlaukus ārpus pilsētām, ar domu, ka vienā brīdī būs jāpaļaujas tikai uz sevi.

Degvielas pieaugums pa lielam vismaz ir piesaistīts naftas cenas pieaugumam (nosacīti).

Ar metāliem jau sākas visādi brīnumi - metāla konstrukciju pašizmaksa itkā nav pieagusi reizēs, bet sakarā ar neskaidrajām piegādēm ražotāji brīžam dod tādus ciparus, kur nosacītā tirgus cena tiek reizināta pat ar 3 vai 4. Un neviens īpaši no tā nekautrējas, jo tiešām nav skaidrs, vai uz to brīdi, kad konkrētā konstrukcija būs jāražo metāls vispār būs pieejams. Ar alumīnija kabeļiem tas pats - vai nu pērc no piegādātāja jau iepirktos kabeļus pa veco cenu reizinātu ar 2, vai gaidi rūpnīcas dotos 3 mēnešus.

Īsumā reālais materiālu cenu kāpums nav tik traģisks, bet visu problēmu rada sačakarētās piegādes ķēdes visā pasaulē, kā arī ražotāju un tirgotāju piekabinātie procenti risku segšanai. Es pats tāmējot vairs pat nekautrējos piemest vēl 5-10% pa virsu piegādātāja cenai, jo cenas būvniecībā reāli mainās pa dienām, bet pasūtītāji grib lai es paredzu cenu gadu uz priekšu. Tā i ražotājs paskatās debesīs un piemet 20%, tirgotājs paskatās debesīs un piemet 20% un es ar paskatos debesīs un piemetu 20%, ja ir ģenerālis, tad arī viņš paskatās debesīs un piemet 20%, pasūtītājs ierauga tāmi un arī skatās debesīs

Vismaz kamēr karš nav beidzies cenas būvmateriāliem atradīsies brīvā peldējumā, pēc tam jau redzēs - pasaulē atkal velk uz krīzi, Ukraina būs jāatjauno, kā vēl Ķīnai ies ar kovidu, kaut kam cenas ievērojami kritīs, kaut kam paliks šajos līmeņos, kaut kam varbūt vēl pieaugs.