Ja DSG 7 sāk mest kļūdas un pazūd 2/4/6 + atpakaļgaita, tad gandrīz vienmēr problēma ir mehatronikā vai sajūgu pārkaršana. Tas, ka tas notiek tieši brīdī, kad velc laivas treileri, ir ļoti raksturīgi — DSG7 (sauso sajūgu versija) vienkārši nav paredzēta smagai vilkšanai.

Iemesli, kas visbiežāk pie tā ved:

1) Mehatronikas pārkaršana — spiediena kritums, sensori met kļūdas.

2) Sajūgi izslīd karstumā — tāpēc pazūd tieši pāra pārnesumi + R.

3) Spiediena sūkņa problēma mehatronikā — nespēj uzsist darba spiedienu pie slodzes.

Eļļas maiņa palīdz tikai uz brīdi, jo tā neatrisina mehānisku/karsēšanas problēmu.

Īsais rezumē: visticamāk mehatronikas remonts vai sajūgu komplekta maiņa.

Un jā — ar DSG7 sausajiem sajūgiem treilerus vispār nav ieteicams vilkt, jo tā ir šīs kārbas vājā vieta.

Man arī bija līdzīgas bažas par 1.5 TSI, bet reāli — ikdienas braukšanai šis motors Passatam ir pietiekams. 150 ZS nav maz, un pilsētā vai mierīgā šosejas režīmā dinamikas pietiek.

Galvenās lietas, ko īpašnieki min:

– jāskatās, lai nav “raustīšanās” pie uzsākšanas (agrīnām versijām bija tā sauktais “kangaroo effect”);

– ar automātu (DSG) dažiem ir bijušas problēmas, tāpēc obligāti izmēģināt;

– ja brauc bieži ar pilnu auto vai straujos apdzīšanas režīmos, tad jaudas varētu gribēties vairāk.

Kopumā normālai lietošanai 1.5 TSI ir OK, bet ja gribi bieži “dzīvoties pa jaudu”, labāk skatīties 2.0.

Izskatās, ka tev varētu būt kāda elektrības problēma vai masa “pazūd”. Ja ieslēdzot paneļa apgaismojumu dienas gaitas gaismas paliek tumšākas, tad bieži vainīgs ir sprieguma kritums vai slikts kontakts masā. To var izraisīt gan korozija, gan kāds vaļīgs vads, gan bojāts slēdzis.

Attiecībā uz signalizāciju un durvju bloķēšanu – arī šis var būt saistīts ar to pašu. Ja auto elektrība nestrādā stabilā spriegumā, signalizācija var niķoties, domājot, ka baterija vāja vai nav sakara.

Parasti šādās situācijās pārbauda:

1) Akumulatora spriegumu un visus masas punktus (īpaši motortelpā un pie virsbūves).

2) Rūpnīcas masas vadu starp motoru un virsbūvi.

3) Galveno drošinātāju bloku – vai nav oksidācijas.

4) Gaismu slēdzi / reostatu panelim.

Daudziem ir bijis līdzīgi – izrādās, ka vaina bija tieši masas punktā, kas izskatās tīrs, bet patiesībā slikti vada strāvu.

a pie straujas gāzes došanas iedegas check engine un kļūda rāda degvielas spiediena problēmu, tad, pat ja filtrs, sensors un bākas sūknis jau ir mainīti, vainīgie var būt vēl daži mezgli.

Visbiežāk ML 320 (3.0 CDI) gadījumā pie vainas mēdz būt:

1) Augstspiediena sūknis (HP pumpis) – ja tas nespēj uzsist pietiekamu spiedienu, tad pie straujas slodzes spiediens “iekrīt”.

2) Sprauslas – ja kāda no sprauslām pārāk daudz atplūst, sistēma nespēj noturēt spiedienu. To var pārbaudīt ar atplūdes testu.

3) Regulators uz augstspiediena sūkņa – arī diezgan bieža vaina, ja tas neregulē spiedienu pareizi.

4) Degvielas padeves cauruļu noplūdes vai gaisa pieplūšana – īpaši pie filtra mezgla, ja kaut kur šaurā vietā velk gaisu.

Parasti labs diagnosts uzreiz skatās reālo degvielas spiedienu un pieprasīto spiedienu dzinēja vadības blokā — ja starpība pie strauja paātrinājuma ir liela, vainīgais ir sūknis vai sprauslas.

Es sāktu ar atplūdes testu sprauslām, jo tas ir lēts un ātri parāda, vai kāda no tām “laiž garām”.

Dīzeļdzinēju ēra vieglajos auto tiešām tuvojas beigām — to rāda gan Eiropas politika, gan ražotāju plāni, gan pircēju paradumi. Eiropas pilsētas arvien biežāk ierobežo dīzeļus, ražotāji tos pamazām izņem no piedāvājuma, un tirgus kopumā iet citā virzienā. Pasaule arī nav bijusi īpaši sajūsmā par tiem, īpaši pēc “Dieselgate”.

Latvijā gan daļai autobraucēju dīzelis ir gandrīz kā ticība — viņiem ir grūti pieņemt, ka tas viss mainās. Bet pat, ja tas nepatīk, fakti nemainās: pircēji tos pērk mazāk, pilsētas tiem durvis ver ciet, un tuvākajos gados izvēle tikai saruks.

Varbūt tiešām būtu vērts ik pa laikam padalīties ar jaunākajām ziņām par šo tendenci — lai cilvēki var pamazām pierast pie domas, ka dīzeļi kļūs par pagātni. Un, ja kādam gribas īslaicīgi padusmoties un paspiest plusiņus pie sev tīkamiem komentāriem, lai jau — katrs pārmaiņas pieņem savā tempā.

Manuprāt, valdība tik ļoti stumj LMT un Tet apvienošanu tāpēc, ka grib pilnu kontroli pār vienu no svarīgākajām valsts infrastruktūrām — sakariem, internetiem, datu centriem. Telia ir ārvalstu investors, un viņi acīmredzot grib, lai šie uzņēmumi ilgtermiņā būtu vairāk Latvijas, nevis zviedru rokās, īpaši ņemot vērā drošības situāciju reģionā.

Otrs iemesls — domā, ka apvienojot abus uzņēmumus, varēs ietaupīt uz administrāciju, nebūs jāuztur divas paralēlas struktūras, un kopā viņi būs spēcīgāki konkurencē. Tas it kā ļautu vairāk investēt 5G, kiberdrošībā un citās tehnoloģijās.

Bet problēma ir cena. Lai izpirktu Telia, jāņem kredīts līdz pat miljardam. Tas ir milzīgs parāds laikā, kad valstij naudas jau tā trūkst. Un nav skaidrs, vai šis darījums tiešām atmaksāsies. Turklāt pastāv risks, ka apvienots milzis tirgū var samazināt konkurenci, kas nav labi patērētājiem.

Tā ka iemesli valdībai ir saprotami — grib lielāku kontroli un vienu spēcīgu valsts telekomu. Bet jautājums paliek: vai tas patiešām ir tā vērts tieši tagad un par šādu summu?