Kā neizmanto? Man sieva apgalvo, ka apsildāma stūre viņas Hyundai ir pati nozīmīgākā ekstra

Ja reiz auto tēma, tad - atrodoties kaut vai mega sastrēguma vidū savā AUTO, un kaut kam tādā pulcēšanās reizē aizejot greizi (piem., iesaistās speclīdzekļu transports v.tml.), Kasko neredzēt 100%. Un tas labākajā gadījumā. Man būtu bail riskēt ar ģimeni. Goda vārds.

Bail domāt, kāds var būt scenārijs, kad principā gan RD, gan VP jau deva ziņu, ka gatavas arī radikāliem paņēmieniem...

Manuprāt, vislabākās atsauksmes bija dzirdētas par Bensons. Nippon principā vajadzēja vien turpināt iesākto ceļu, taču...

Pārsteigums:

www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/automasinu-honda-tirgotajs-nippon-auto-pasludinats-par-maksatnespejigu.d?id=52730791

Piekritīšu

Viens no pašiem "gudrākajiem" vīrusa apkarošanas veidiem

Mēģinot saprast mūsu valdības pieņemtos lēmumus un ekspertu izteikumus, divas dienas esmu veltījis pētot un apkopojot datus par šīs slimības mirstības rādītājiem. Tieši mirstība vienmēr un visos laikos ir bijis rādītājs jebkuras infekcijas slimības bīstamības noteikšanai. Līdz šim (lasi - līdz COVID-19) katrā valstī ir bijuši izstrādāti kritēriji infekcijas slimību bīstamības izvērtēšanai un lēmumiem slimības izplatības ierobežošanai. Būtiskākie kritēriji, lemjot par jebkādiem ierobežojumiem, vienmēr ir bijuši sekojoši:

1. Mirstība - analizējot pēc dažādām vecuma grupām un citiem aspektiem (t.sk. vai slimība ir vienīgais nāves cēlonis);

2. Ietekme uz kopējo mirstību - vai slimība būtiski ietekmē kopējo mirstību (excess mortality rate - analizējot vairāku gadu griezumā);

3. Iespējamo ierobežojumu ietekmi uz sabiedrību kopumā - sabiedrības veselība, drošību, tautsaimniecību, labklājību;

4. Noslodzi uz veselības sistēmu.

Divas dienas pavadīju, lai labāk saprastu Latvijas situāciju un apkopotu datus. Interesanti, ka šādi datus (apkopotus un arī interpretētus) neatrodu oficiālajos informācijas kanālos, kā arī neesmu dzirdējis par tiem no kāda no mūsu tā saucamajiem ekspertiem. Meklējot un lasot informāciju publiskajā telpā, patiešām rodas iespaids, ka visi iepriekš pastāvējušie kritēriji ir pārrakstīti, taču man (un lielai daļai citu cilvēku) nav skaidrs, kādi tad ir "jaunie" kritēriji, kas ir pamats šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem.

Pirmajā bildē esmu apkopojis būtiskāko informāciju par mirstības cēloņiem Latvijā 2020.gada deviņos mēnešos - no janvāra līdz septembrim (ieskaitot).

Šajā laika posmā kopumā no dzīves šķīrušies 20334 Latvijas iedzīvotāji - lauvas tiesu no tām sastāda asinsrites sistēmas slimības (11,190 jeb 55%) un audzēji (4,530 jeb 22%). Līdzīgi kā citur pasaulē šīs slimības, kuras katru gadu paņem visvairāk cilvēku dzīves visā pasaulē, ir ļoti tieši saistītas ar mūsu dzīvesveidu un uzturu. No šīm slimībām ir iespējams izvairīties un to īpatsvaru samazināt, ja tiek veiktas korekcijas uzturā un dzīvesveida ieradumos. Tieši neatbilstošs uzturs (cukurs, industriāli ražota pārtika, pārtikas piedevas, u.t.t.) ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Ja mēs patiešām vēlamies uzlabot sabiedrības veselību un cilvēku dzīvildzi, mums varbūt būtu jāpieņem stingrāki mēri tieši risinot cēloņus, kas noved pie šīm saslimšanām?

No COVID-19 šajā laika posmā (janvāris-septembris) miruši 18 cilvēku. Te gan ir jāpiebilst, ka "oficiālajos" datos ir "atšķirības" - SPKC norāda, ka no COVID-19 (klasifikators - U07) miruši 18 cilvēki (https://www.spkc.gov.lv/.../sadalijums-pa-celonu-grupam.pdf), taču medijos un citur figurē skaitlis 37 (https://data.gov.lv/.../d499d2f0-b1ea-4ba2-9600-2c701b03bd4a). Kā es saprotu, šiem 18 cilvēkiem COVID-19 bija galvenais nāves cēlonis (saskaņā miršanas apliecības datiem), bet pārējiem bijušas citas hroniskas un akūtas saslimšanas, kas ir bijis galvenais nāves cēlonis, ne COVID-19. Šo ir svarīgi saprast, jo šī informācija sakrīt ar citur pasaulē notiekošo - COVID-19 ir bīstams cilvēkiem, kuriem ir citas saslimšanas un novājināta imunitāte.

Lai būtu saprotams, cik būtisks vai nebūtisks ir šis skaitlis (18 ar COVID-19 mirušie), pieminēšu vēl dažus citus nāves cēloņus, kuri skaitliski būtu tuvāk pielīdzināmi no COVID-19 mirušo skaitļiem. Šajā laika posmā:

- 264 cilvēki miruši no gripas un pneimonijas;

- 103 cilvēki gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos;

- 91 cilvēks miris alkohola lietošanas seku dēļ.

Ja mēs vadāmies pēc tā, ka mirstība ir būtiskākais faktors, tad kāpēc katru gadu netiek izsludināta ārkārtas situācija gripas sezonas laikā? Kāpēc mēs neaizliedzam cilvēkiem pārvietoties ar transporta līdzekļiem? Kāpēc mēs neaizliezam alkohola tirdzniecību un lietošanu valstī? Manuprāt, ja ņem vērā mirstību kā būtiskāko kritēriju un mērķis ir samazināt cilvēku mirsību par jebkuru cenu, tad šādi ierobežojumu būtu jāievieš nekavējoties.

Kā arī vēlos izcelt, ka šajā pašā laika posmā no dzīves paši ir aizgājuši 236 cilvēki. Vērojot notiekošo un pieņemot ierobežojumu plašāku ietekmi uz sabiedrību un cilvēkiem, ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka radītā stresa, baiļu, neskaidrības un negatīvo ekonomisko aspektu dēļ, šis skaitlis tikai pieaugs.

Otrajā bildē esmu apkopojis informāciju par ar COVID-19 mirušo vecuma grupām šī gada oktobrī un novembrī (līdz 28.novembrim). Uzreiz jāpiebilst, ka mirušo ir krietni vairāk nekā pavasarī un tieši tāpēc ir nepieciešama padziļināta analīze.

Oktobrī un novembrī ar COVID-19 miruši 155 cilvēki. Te gan jāpiezīmē, ka šajos datos ir visi cilvēki, arī tie, kuriem COVID-19 nebija galvenais/vienīgais nāves cēlonis. Ja skatāmies janvāra-septembra statistiku, tad tikai ar COVID-19 mirušie varētu būt aptuveni puse jeb 75-80 cilvēku.

Galvenie secinājumi ir sekojoši - 90% mirušo ir vecumā virs 60 gadu vecumam. Vidēji svērtais mirušo vecums ir aptuveni 76 gadi, kas ir par vienu gadu vairāk nekā vidējais sagaidāmais dzīves ilgums Latvijā, kas ir 74.6 gadi!

Šie dati apliecina, ka šī slimība nav bīstamāka (!!!mirstība!!!) par citām saslimšanām un ka tās ierobežošanai nav nepieciešami kaut kādi īpaši mēri. PVO un mūsu valdības pārstāvji un eksperti pavasarī ir ļoti smagi kļūdījušies ar prognozēm par slimības bīstamību un attiecīgie ierobežojumi ir radījuši vairāk kaitējumu un nav devuši nekādus rezultātu slimības ierobežošanā.

Nebūt nav teikts, ka pieaugums būs pēc satikšanās ar savējiem vairākām mājsaimniecībām. Drīzāk paskaties, kas šobrīd notiek veikalos (jau tagad), auuuchh.

No vairākiem avotiem dzirdēts, ka arī randiņos šobrīd ir viens liels pluss Ārā auksti, pastaigājies un dodies pie viena uz mājām... Uzēst pasūtīto ēdienu. Un tad jau

Paši jau arī pārgājām uz lielu 1x nedēļā iepirkumu sarakstu, tas pat pozitīvi. Bet, tā ir pārtika - uzturs nedēļai. Es vairāk par nepārtiku šobrīd.

Esmu tirdzniecības cilvēks, un es ļoti rezervēti uztveru ierobežojumus tieši pirkšanas veikšanai. Piemēram, brīvdienās viss būs slēgts, bet RIMI, MAXIMA u.c. drīkstēs tirgot vien pārtiku. OMG Decembrī!!! Ziemassvētku mēnesī. Kad tad cilvēkiem iepirkties (piemēram, dāvanas tuvajiem), ja ne brīvdienās? Tiešām valdība domā, ka tauta nesvinēs izteiktus ģimenes svētkus? Prasītos emocijikona ar paceltu vidējo pirkstu

Redz kā, jau teju tūkstotis saslimušo vienā dienā. Tomēr (godīgi) man bija vairāk bail (nepatīkami) martā-aprīlī, nevis tagad. Kaut tagad ir x-desmit reižu vairāk slimo Latvijā. Vēl vairāk, cik esmu runājies ar vecāka gadagājuma radiem un paziņām, varbūt uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi izteikti bailīgie un raustīgie.

Vēl vairāk, lasīju reāli uz faktiem balstītu pētījumu, ka mirstība nemaz nav palielinājusies. Tad WTF, kāpēc šis viss farss ar maskām, ierobežojumiem, mediju ziņām utt.?

Ja nekļūdos, Slovākijā tik traki ar tiem pozitīvajiem nemaz nebija.

Acīmredzams FAIL ar datiem Latvijā. Tas nekādi nav iespējams, ka no pilnīgi visiem 17867 slimajiem šobrīd veseli vien 1806.

Precīzi. Visos laikos ir bijis tā, ka bez simptomiem cilvēks ir vesels. Un nekādu pārbaužu vai ārsta apmeklējumu. Ja esam nonākuši tik tālu, ka mūsu vidū ir milzumdaudz slēpto covidnieku, tad vienīgā reālā opcija - pārbaudīt VISUS bez izņēmuma.

Laba izvēle, pilnīgs bezproblēmu auto. Man personīgi nepatīk tas dzinēja rēciens komplektā ar variatoru, bet tas varbūt personīgi Vismaz aprīkojums godam, ne kā uzņēmumi iegādājas savam autoparkam.

Jā, ar snuķi Konfigurācija tāda, ka no ielas redz vien saimniecības ēku tieši pretī vārtiem, tikai pēc kādiem 50m. Māja noslēpta pa kreisi, jau zemes gabalā, tā, ka vasarā kaimiņu ābeles to nosedz pilnībā. Pasūtu Barbora, atveru vārtus un sagaidu piegādi burtiski līdz mājas durvīm. Kaimiņš smejas, ka baigais komforts, viņam tā neesot

Nav tik traki. Tie 50m ir 5m plata iebrauktuve (principā, nelietderīgā platība, kur gar malām vien zālīte aug un segums nākotnē pēc projekta būs bruģis), tālāk zemes gabals taisnstūra.

Esmu gatavs paklanīties par šādu izklāstu

Viss oficiāli, tā man saimniecības ēka 12m gara - diviem auto blakus vieta stāvēšanai, tad viens posms - garāža/saminiecības telpa un viens tukšs posms ar sapni par pirti nākotnē (tam vajag naudu un nodotu NĪ). Kā braucam iekšā pagalmā no ielas (vārtiem), tā pēc metriem 50 iebraucam iekšā stāvvietā nojumē, kas zem jumta

Ok, ja vienīgi lielajiem. Mazajiem (kompaktajiem miniveniem) 100% nekādu nestabilitātes pazīmju

Tikai nevajag, braukšanas izjūtas ar Mazda 5, VW Touran vai pat lielākiem Ford S-max vai VW Sharan - nekāda gāzelīguma vai nepatīkamas braukšanas. Goda vārds. Varbūt lielie miniveni (Chrysler Grand Voyager u.tml.) tādi ir, bet noteikti ne pirmie pieminētie.

Tas atkārtojas visur, arī datoros (vairākos) utt.

Savulaik remontējos un apkopes tasiīju BMW Wess Select servisā. Ļoti labi vīri strādā. Ja Inschape piedāvāja visu izpūtēju mainīt (vairāki tūkstoši eur), tad Wess prata sametināt izpūtēja gofru, bet jau par 100 eur un tādu piemēru daudz.