msh rakstīja: Haha Bet salīdzinājums ar golfu ir perfekts Renis domāts, lai izietu euroncap testus, golfs lai arī ar to brauktu
tam salīzinājumam ir arī otrs zemteksts: golfs jālabo krietni biežāk, tāpēc visam ir jāpiekļūst ātrāk un vienkāršāk.
msh rakstīja: Haha Bet salīdzinājums ar golfu ir perfekts Renis domāts, lai izietu euroncap testus, golfs lai arī ar to brauktu
tam salīzinājumam ir arī otrs zemteksts: golfs jālabo krietni biežāk, tāpēc visam ir jāpiekļūst ātrāk un vienkāršāk.
Bucefals rakstīja: Virsrakstā aptuveni jau viss pateikts.
Savējo bikuc saburznīju, tāpēc vajag citu un negribu pārkrāsot. Kā nekā krāsa diezgan populāra.
Kontakti
T. 27018888
Krāsa varbūt ka populāra, bet tas nenozīmē ka sakritīs ar tev vēlamo.
Pirms mēneša vienu sudrabotu manīju kapsētā aiz Inčukalna,braucot uz Siguldu. Ja nebūs slinkums, tad garāmbraucot ieripināšu apskatīt.
kuka rakstīja: Buutu interesanti uzzinaat ar ko tad biedzaas ta apakaljdziishanaas ! Vispaar Latvija kaut kur ir iespeejams uzzinata oficialao policijas statstiku - cik procentuaali paklajdziishanas ir bijushas sekmiigas un cik nesekmiigas ???
Vispaar jebkuras pakalj dziiishanas gadijumaa vajadzeetu peec tam oficiaalaa saitaa publicet informaaciju - vadiitaas tadas un taadas ar mashiinu (marka, modelis, numuri) tada un taada datumaa taadaa vietaa beega no policijas.
personīgi esmu ņēmis dalību vienā aizmukšanā, kā pasažieris. kā arī, pazīstu vienu fikso braucēju, kurš mūk regulāri. vismaz 1 reizi trīs mēnešos. Vienmēr veiksmīgi. Veiksmīgas mukšanas pamatā bijis vienmēr daudz ātru strauju pagriezienu pa mazām šaurām ielām, plus veiksmīga nolīšana slēpnī.
vmaxer rakstīja:
karoch, jautajums: vai tas ir labi un vai taa tam ir jaabut, ka mans automats pec ielikshanas parkingaa un bremzes pedelja atlaishanas vel kadus 2-3 cm pakustas uz priekshu, a?
nu itkaa jau siikums, ne? bet nu taakaa es piemajas shauriibas sakaraa parasti parkojos ar purnu mega tuvu sienai vai kaiminja autinjam, tad kaa reiz shie 2-3 cm var pachakaret pasakumu!
a?
es savam automātmobilim šadu problēmu parasti novēroju vienīgi novietojot auto slīpumā. tādēļ, lai izvairītos no šādiem starpgadījumiem, parasti rīkojos sekojoši:
1.pie nospiestas bremzes ieslēdzu N
2.nospiežu stāvbremzi
3.atlaižu bremzi
4.ieslēdzu P
lucky rakstīja: Šorīt izejot no mājas skatos manam BMW šofera pusē rūtainais logs, bet nav nekas zagts ne vaļā vērts. Zvanu apdrošinātājam ko var līdzēt, jo ir KASKO, šie saka sauc policiju un brauc pie mums. Piezvanu džekiem uz menteni(ieradās 10min laika, paldies par to), šie sataisa proķi viss kārtībā. Sarunāju ātri servisu, kas pa šodienu man ieliks logu, bet interesantākais sākas tad kad sazinos vēlreiz ar apdrošinātāju. Saku, ka nevarēšu šodien pie jums ierasties un veikt auto apsakati lai saņemtu apdrošināšanu, jo daudz dažādu darbu, varēšu pirmdien, bet tikai logs būs iekšā, jo brīvdienās jābrauc ar auto. Šie pasaka pofig, mums vajag mašīnu bez loga un iepūt. Es saku, ka policijas proķis ir, arī fotkas ar atzīmēm varu sataisīt. O.K tad sanāk, ka es tagad nolaidīšu logu , neslēgšu sign., lai mašīnu ņem kas grib un dara ar to ko grib, atstāšu visās vietās kur tusēšu pa brīvdienām tādu kā ir, bet tad jau jūs kā apdrošinātājs man maksāsiet nevis 200Ls atlīdzību, bet pāris 10tk, un tad atkal ņaudēsiet, ka lielas izmaksas cenās jāpaugstina un nezin kas vēl, šie atbild "tādi ir noteikumi". Kā īsti ir ar to auto apskati?
Mazliet dīvaini no tavas puses. Pēc urlu uzbrukuma un poliču ierašnās 10min saprotu ka dzīvo Rīgā vai ļoti tuvu tai, ir BTA KASKO, bet viņu bezmaksas ekspertu uz notikuma vietu izsaukt grūti?
Būtu sagaidījis gan poličus, kurus patiesībā vajag tikai krimināllietas ierosināšanai, gan BTA pārstāvi, un mierīgi atdotu auto remontā un gaidītu kāpostu.
Bet par apdrošinātājiem, nav labu apdrošināšanas kantoru, ir tikai apdrošināšanas kantori ar labiem čomiem izmaksu daļā.
Nu jau daudzus gadus atpakaļ, tiko Vaira bija amatā stājusies, vizinājāmies uz vienu valstisku pasākumu. Ceļā mūs panāca un apdzina VVF konvojs, palaidām garām kā prasa noteikumi. Tomēr pēc 15km biju konvojam astē. Biju nedaudz pārsteigts, jo mans ātrums pirms mani panāca konvojs un pēc apdzīšanas bija tie paši 100-105km/h. Tā mēs jautri turpinājām ceļu, konvojs +es. Smuki sekoju šiem līdz pat Saldum, kur iegriezos benzīntankā. Tur arī mani sameklēja CP. Sodīt mani viņiem nebija par ko - paši atzina, nedaudz pabārās un viss.
Tāpēc personīgā pieredze rāda, ka naf to konvoju. Normāls tautasvāģis, lai nelec acīs, ar labu vadītāju un tiksi galā ātrāk kā ar konvoju. I ātrāk, i drošāk.
k72 rakstīja: ja kādam ir, vai ir zināms kur meklēt - lūdzu piedāvājiet:
auto - A6, motors 1.9 tdi 85kw/116z.s(pumpe - duse)
ja pareizi saprotu, tad šāds tika uzstādīts no 2000.g. gan uz audi, gan vw(passat,golf,sharan)
uzklausīšu arī padomu:mainīt dzinēju vai remontēt savējo(jāmaina kloķene un virzulis)
Pameklē pie braļukasiem.
Bracus rakstīja:
Petka rakstīja: www.triplex.lv
A kaa tur var uzzinaat cik vinjss maksaa?
šeit varbūt tas stikls arī maksās lētāk. Bet: 1.Tev ir garantijas auto, 2. Ielikšanas kvalitāte klibo. Kā rāda personīga pieredze, tad logu apsilde un iebūvētās antenas nevienmēr strādā pēc stikla maiņas šajā kantorī. Mainīti 3 stikli, 2 bija problēmas.
3.kā arī atbilstība konkrētajam modelim. 1 no 3 mainītajiem stikliem vajadzēja pielikt atpakaļ oriģinālo spoileri, bet nevarējām, jo neatbilda stiprinājuma vietas-urbumi stiklā.
Parbuves rezultata ir divas kuģa radiostacijas Seiner un Angar. Varbūt kādam interesē? Atrodas Zvejniekciemā. Varu arī līdz Rīgai atgādāt, rakstīt: kapteinis@skulteport.lv
Pirmais rakstīja:
krix rakstīja:
Ozz rakstīja: ...
un juus saviem jaunajiem renjiem pasi lampinju neverat nomainiit bez kompja resetosanas un ritenja noskruuveesanas
vot tu ti bateņka prav. vēlos redzēt to spranču inženierģēniju, kurš ir izdomājis MeganeII kreisā luktura izvietojumu. Jo man interesē kā caur to paspārnes spraugu var veikt lampiņu nomaiņu?
elementāri.... atbrauc, es tev pa 7 lati nomainīšu lampiņu.... tikai nebrauc ziemā, tad ir auksts un man negribēsies līst ārā
Ari pagriezienam?Ja ja, tad nakamreiz griezisos pei Tevis, nevis ardisu ara pasparni.
TDIOTS rakstīja:
krix rakstīja:
Ozz rakstīja: ...
un juus saviem jaunajiem renjiem pasi lampinju neverat nomainiit bez kompja resetosanas un ritenja noskruuveesanas
vot tu ti bateņka prav. vēlos redzēt to spranču inženierģēniju, kurš ir izdomājis MeganeII kreisā luktura izvietojumu. Jo man interesē kā caur to paspārnes spraugu var veikt lampiņu nomaiņu?
ljoxka , tik nevajaga slinkot :
1.iznjem damkratu
2.pacel njergaanu
3.nojem ratu
4.pasipies ar lampinju
5.uzliec ratuu
6.nolaid njergaanu
7.noliec dumkratu
8.iestaajies www.renaultclub.lv
Es ar tā domāju. Līdz brīdim kamēr necentos to izdarīt. Tagad zinu ka oficālie dīleri pamatā '"vienkārši" noņem priekšējo bamperi un izņem lukturi. Inače ņe kak. Un vai tu brauc uz kursiem vai nē, lampočka citādi neizņemas.
Ozz rakstīja: ...
un juus saviem jaunajiem renjiem pasi lampinju neverat nomainiit bez kompja resetosanas un ritenja noskruuveesanas
vot tu ti bateņka prav. vēlos redzēt to spranču inženierģēniju, kurš ir izdomājis MeganeII kreisā luktura izvietojumu. Jo man interesē kā caur to paspārnes spraugu var veikt lampiņu nomaiņu?
kontradmiral rakstīja: Tā kā auto vēl ko nomāt par 100% nav atrasts, tad moš vēl iekļaušos visus parametros, bet prāmis laikam būs Regīna. Brauciens aprīļa beigās, tad jau kad atbraukšu pastāstīšu ar kādu auto un kā viss izgāja. Paldies par info!
šodien papļāpāju ar puikām no Vana Tallinn par šo problēmu. Viņi saka ka problēma nav šeit Rīgā nopirkt biļeti un tikt uz prāmja, jo šeit neesot īpašas kontroles ierīces jeb iekārtas. Īpaši gadījumos, ja auto teh.pasē nav ierakstīts ka tas ir kravas auto. Bet Stoholmā pie uzbraukšanas esot jāizbrauc cauri speciāliem vārtiem. Ja auto neatbilst augstuma, tad lūdzu pie smagajiem. Un ja ir aizdomas par atbilstību garumam, tad kontrolieri paši vai pēc komandas pieprasījuma pārmērot auto garumu. pie tam izmantojot lāzera mērierīces.
Augstāka maksa tiek pamatota ar to, ka bieži mazo kravas auto īpāsnieki pērkot vieglo biļetes(ieraksts tehniskā pasē) un veicot komercpārvadājumus. Attiecīgi autiņi ir krietni smagāki un tas ietekmējot stabilitāti. Tāpēc ir noteikti tik traki ierobežojumi. Cik taisnība , cik papildus piķa iespēja nezinu, bet tāds bija igauņu skaidrojums.
Ko ieteikt? Ņem jauno Voyager ar stow and go, tur daudz mantas var salikt iekš grīdas un bagāznieka "bedrē". Tiesa tie stow and go beņķi nav tik ērti kā parastie(personīgs viedoklis), bet šis auto vizuāli iskatās tuvāk vieglajam auto.
krix rakstīja:
RHINO rakstīja:
krix rakstīja:
RHINO rakstīja: liec kūģu antenu pie sāna vai parasto bet uz blekja jumta - un pa vidu! VO
ko stabilāks savienojums vados to vairāk rācija spēj izmantot savu kapacitāti
Eiropā atļautais - pārnēsājamā 1W - autiņam 4W
pilnīgi visam piekrītu. kā papildinājums manai kabatas VHF ir 25W, tieši tas ir pamatā jūras izpildījumam.
Tiesa rekomedēts ostās izmantot tikai 1W, bet kontrolēts tas netiek. Un pats jaukākais, ka mizojot pa fāterlandi ar divām tādām nav problēmu sazināties pāris km attālumā un citi sarunās arī neiejauksies.
Cik legāli tādas izmantot sauszemē? Nezinu. Bet tā kā pieejamas, tad tādas arī jūserojam.
Par to antenu. Dzīvē VHF antenas kuģim un auto gandrīz ne ar ko neatšķiras, izņemot ar antenas kabeļa diametru. Antenas garumam īpaši liela nozīme nav, vairāk novietojuma augstumam un pareizai savienošanai.
Te nu biki samauci aiz oderes - kā jau iepriekš rakstiju CB jeb 27 Mhz antenai ir nepieciešams atstarotājs, jo vilnis veidojas starp masu un štiru. normālā situācijā masa(atstarotājs) ir automašinas jumts, - jūras antenai nevajaga masu - jo parasti laivas ir no plastmasas - tur atstarotāju veido apvītā drāts ap štiru.
antenas garumam IR nozīme - ideālā gadijumā antenai būtu jābūt 27 m garai - vai dalījumam ar 27 - nu kautkā tā
Kaut kas stulbs ar tīklu šodien, tīkls bremzē kompis steidzās, bet vēl vairāk.
Mēs iespējams runājam par vienu un to pašu tikai no dažādu lietotāju skatupunkta. Kuģis(manā gadījumā) pats ir masa, jo tas ir no dzelzs. Ar plastmasu neesmu saskāries, bet no pieredzes zinu ka plastmasa visliktāk atstaro radioviļņus. Tāpēc radiolokatori slikti uzrāda plastmasas jahtas.
Sakariem izmanto dažādu radioviļnus, VHF(UĪV) viļņi savā ziņā ir vislabākie, jo to raidīšanai nepieciešama gadarītos vismazāā aparatūra.
VHF viļņi skrien pa taisno. Protams ka daļa atstarojas pret zemi, un daļa aizskrien gaisā. Tie kas pret zemi atsevišķos gadījumos ir labāk dzirdami, bet tie kas gaisā, mēdz atstaroties no jonizētā slāņa un tad tiek sasniegts viens no labākajiem sazināšanās attālumiem. Personīga pieredze. No Dāņu šaurumiem esmu uztvēris kuģu sarunas Klaipēdas reidā, bet Vidusjūrā savulaik abi ar 2nd mate bijām pārsteigti, kad dzirdējām Izraēlas Navy un kuā sarunas, un zinot kuģa koordinātes aprēķinājām attālumu 360jūras jūdzes no mums.
Antenas garumam ir vismazākā nozīme. Kā te jau(un ne tikai te) minēja, rūpnīcās izgatavotājās nestrādā idioti(bet kļūdās arī viņi) rūpnīcas komplektācija(antena, raidītājs-uztvērējs, kabeļi un barošana) ir jāliek kā rekomendēts. Jekuras atkāpes jeb pašdarbība(bez zināšanām un aprīkojuma) izpaužas kā sliktāks rezultāts.
PS kā man savulaik šito riebās mācīties un tagad katrus 5 gadus jāatsvaidzina nezināšana
RHINO rakstīja:
krix rakstīja:
RHINO rakstīja: liec kūģu antenu pie sāna vai parasto bet uz blekja jumta - un pa vidu! VO
ko stabilāks savienojums vados to vairāk rācija spēj izmantot savu kapacitāti
Eiropā atļautais - pārnēsājamā 1W - autiņam 4W
pilnīgi visam piekrītu. kā papildinājums manai kabatas VHF ir 25W, tieši tas ir pamatā jūras izpildījumam.
Tiesa rekomedēts ostās izmantot tikai 1W, bet kontrolēts tas netiek. Un pats jaukākais, ka mizojot pa fāterlandi ar divām tādām nav problēmu sazināties pāris km attālumā un citi sarunās arī neiejauksies.
Cik legāli tādas izmantot sauszemē? Nezinu. Bet tā kā pieejamas, tad tādas arī jūserojam.
Par to antenu. Dzīvē VHF antenas kuģim un auto gandrīz ne ar ko neatšķiras, izņemot ar antenas kabeļa diametru. Antenas garumam īpaši liela nozīme nav, vairāk novietojuma augstumam un pareizai savienošanai.
Te nu biki samauci aiz oderes - kā jau iepriekš rakstiju CB jeb 27 Mhz antenai ir nepieciešams atstarotājs, jo vilnis veidojas starp masu un štiru. normālā situācijā masa(atstarotājs) ir automašinas jumts, - jūras antenai nevajaga masu - jo parasti laivas ir no plastmasas - tur atstarotāju veido apvītā drāts ap štiru.
antenas garumam IR nozīme - ideālā gadijumā antenai būtu jābūt 27 m garai - vai dalījumam ar 27 - nu kautkā tā
Arnis76 rakstīja: ņemos es te tāpēc, ak netieku galā ar to rāciju. nepārtraukti jāregulē tas kloķis, kas novērš ētera trokšņus. nu vot tad domāju, kur ir āķis... Kā sacīt, meklēju vainīgo...
vari grozīt viņu pastāvīgi, bet labāk no tā kļūs atsevišķos gadījumos. Jo Tu nevari novērst to traucējumu, kas ienāk iekš tavu aparātu no kāda raidītāja-uztvērēja, kas darbojas kādā frekvencē tuvu tavējai. īpaši ja tā nav rācija, bet kāda cita tipa raidītājs. Vai kas ir visbiežāk ir izregulējies vai neprecīcs kanāla(frekvences) iestatījums.
RHINO rakstīja:
krix rakstīja:
RHINO rakstīja: liec kūģu antenu pie sāna vai parasto bet uz blekja jumta - un pa vidu! VO
ko stabilāks savienojums vados to vairāk rācija spēj izmantot savu kapacitāti
Eiropā atļautais - pārnēsājamā 1W - autiņam 4W
pilnīgi visam piekrītu. kā papildinājums manai kabatas VHF ir 25W, tieši tas ir pamatā jūras izpildījumam.
Tiesa rekomedēts ostās izmantot tikai 1W, bet kontrolēts tas netiek. Un pats jaukākais, ka mizojot pa fāterlandi ar divām tādām nav problēmu sazināties pāris km attālumā un citi sarunās arī neiejauksies.
Cik legāli tādas izmantot sauszemē? Nezinu. Bet tā kā pieejamas, tad tādas arī jūserojam.
Par to antenu. Dzīvē VHF antenas kuģim un auto gandrīz ne ar ko neatšķiras, izņemot ar antenas kabeļa diametru. Antenas garumam īpaši liela nozīme nav, vairāk novietojuma augstumam un pareizai savienošanai.
Te nu biki samauci aiz oderes - kā jau iepriekš rakstiju CB jeb 27 Mhz antenai ir nepieciešams atstarotājs, jo vilnis veidojas starp masu un štiru. normālā situācijā masa(atstarotājs) ir automašinas jumts, - jūras antenai nevajaga masu - jo parasti laivas ir no plastmasas - tur atstarotāju veido apvītā drāts ap štiru.
antenas garumam IR nozīme - ideālā gadijumā antenai būtu jābūt 27 m garai - vai dalījumam ar 27 - nu kautkā tā
ValdisM rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja:
ValdisM rakstīja: Par ekstru un turklāt ļoti nevajadzīgu es uzskatu piem. elektriski regulējamus spoguļus- piem. man pa pēdējiem nobrauktajiem 38000km nācās spoguli regulēt tikai 1 reizi ( pēc Dinaza automoikas). Konkrēti priekš manis kā vienīgā auto vadītāja tas ir absolūti bezjēdzīgs aprīkojums.
Vai nu tavai ķerrai ir sniegalāpstas izmēra sfēriskie spoguļi, vai arī tu parkojies pusotru metru no trotuāra. Tad elektriskie ir lieka greznība, piekrītu.
Nē, man ir dzelzs bamperi. Es pēc skaņas parkojos.....
Bet ja nopietni- vai Tu parkojoties esi spiests ar vienu roku pie reizes spoguļus regulēt lai varētu noparkoties... tas taču ir idiotisms kaut kāds. Kā tu tiesības noliki???
Stulbi tas nav, pat ļoti ērti:
ja ir daudz un dažādi šķēršļi,
ja ir zemi šķēršļ,
iebraucot un izbraucot no mūsu feinām autostāvvietām,
ja ir vai nav krava iekš auto, u.c.
nu un extra tas ir tad, ja auto pieparkots ielas malā un ir jāpaskatās līdz garām ejošam jaunietēm
RHINO rakstīja: liec kūģu antenu pie sāna vai parasto bet uz blekja jumta - un pa vidu! VO
ko stabilāks savienojums vados to vairāk rācija spēj izmantot savu kapacitāti
Eiropā atļautais - pārnēsājamā 1W - autiņam 4W
pilnīgi visam piekrītu. kā papildinājums manai kabatas VHF ir 25W, tieši tas ir pamatā jūras izpildījumam.
Tiesa rekomedēts ostās izmantot tikai 1W, bet kontrolēts tas netiek. Un pats jaukākais, ka mizojot pa fāterlandi ar divām tādām nav problēmu sazināties pāris km attālumā un citi sarunās arī neiejauksies.
Cik legāli tādas izmantot sauszemē? Nezinu. Bet tā kā pieejamas, tad tādas arī jūserojam.
Par to antenu. Dzīvē VHF antenas kuģim un auto gandrīz ne ar ko neatšķiras, izņemot ar antenas kabeļa diametru. Antenas garumam īpaši liela nozīme nav, vairāk novietojuma augstumam un pareizai savienošanai.
1.nav nevienas ierobežojošās sijas ne uz Vaņkas, ne uz Reginkas. Ierobežojums ir tikai kompānijas vienotie transporta pārvadāšanas noteikumi, kas bieži ir it kā pamatoti ar it kā papildus stiprināšanu "lielākam" transportam.
2.ja dabūsi biļeti mazajam auto un kādam būs doma pakasīties vari mēģināt "pārliecināt" konkrēto darboni.
3.kad domā stūrēt, un ar kuru prāmi? ja Vaņka tad pie iespējas apjautāšos iekšā laidējiem par to striktumu.
savulaik DHL a/m bija aprīkotas ar rācijām, antena bija 120-150 cm, magnēts 8-10cm. turējās labi pat pie ātruma 150km/h taisnajos posmos un straujos slaloma manevros, kur ātrumu nefiksējām.
sakaru attālums pa lielai daļai ir atkarīgs no raidītāja jaudas. nezinu kā ar fūrēm, bet mana kabatas rācija(tiesa jūras izpildījumā) bezproblēmām arī Rīgā darbojas 5-8km attālumā.
un par to ka tāluma dzird, bet blakus nē, nav jābrīnās tas ir normāli, radioviļņu izplatīšanās rakstura dēļ. tāpēc bieži izmanto starpstacijas principu, kad trešais, kurš dzird abus, strādā kā starpnieks.
Arnijs rakstīja:
V8 rakstīja: Liekas, ka būs nepareizi salikuši atbalsta plauktus...
Apmeeraam taa izskatiijaas! (izklausiijaas) Berze starp detaljaam 8 un 10, griezjot stuuri. www.elcats.ru/...
Dabiski, ka saliktam un neuzliktam uz auto viss straadaas, bet - kad auto nospiezj statni ar savu svaru, tad ir gurkstoshs troksnis grozot stuuri. Pie kam - troksnis tikai vienaa virzienaa. Domaaju, ka visu atrisinaatu distanceris shaibas paskataa.
ir citi varianti kā to bildi apskatīt? jo šito lapu manam neļauj atvērt. bet šķiet ka līdzīga problēma varētu būt arī manam amītim.
AutoNets rakstīja:
cap rakstīja: ...šaubos gan, ka tā laika traktori būtu dīzeļi, bet nu h vz, lai saimnieks pasaka.
Pirmskara dzelzs gabals ir benzinieks, bet peckara iegriezams ar kurbuli un iedarbinams ar benzinu, kuru pargriez uz dizeli. Lidz ar to var piedarbinat ari auksta ziema, ar roku un bargos apstakljos. Ljoti ipatneja degkameras uzbuve un degvielas padeves sistema.
Remonta ipatniba - var remontet kaut tundra uz celma, jo parsvara viss saskruvets ar skruvem, kam nepiecieshamas 4 lieluma atslegas.
lai ir bencīnieks. apjautāšos, tad došu zināt.
AutoNets rakstīja:
richi rakstīja:
AutoNets rakstīja: Sakara ar divu antiiku aparatu restauraciju ir nepiecieshamiba pec kontaktiem meistaram, kas varetu atjaunot klanja shales un virzulja galaa klanja pirkstu.
Klokjvarpstu slipe daudzi. Bet nevaru atrast viirus, kas nodarbojas ar shadam lietam. Kadreiz nodarbojas veca kaluma viri kugju buves rupnicas, kolhoza traktoru remontu cehos utt, bet tie viri ir palikushi LJOTI maz.
Vel ar tadam lietam nodarbojas sportistu auto skruvetaji, bet.... visu cienju, man nav tik neizsmeljamas finanses kaa sportistu sponsoriem un tik grandiozas summas maksat nevaru.
Ja kaads saskaries ar shadam lietam vai ir zinams, kursh ar to nodarbojas, lugtum padalities informacija.
Nosauc konkrēti objektus ar dzinēju nummuriem un gadiem .... a to ford T un volgas tehnoloģijas biš atšhiras no kāda vaņķelnieka vai lamborgini
Jāzin pie kā tevi sūtīt....
Un lēti tas nebūs jebkurā gadijumā, volgas galvas atjaunošana maksā dārgāk nekā jauna no rūpnīcas tā kā skaties ko tev un kam...
Es jau mineeju, ka man vajag atjaunot shaales un virzulja galaa pirkstu. Klokjeni slipee ljoti daudzi, ar to nav problemu.
Jaatjauno divi traktortehniskas agregati - viens uz metala ritenjiem (pirmskara izpildijums), otrs varetu teikt - pirmais krievu traktors uz gumijas ritenjiem (1949.g.). Saglabajushies samera originala izpildijuma un apmierinosha tehniska stavokli.
Tolmetam atdot negribu!
skaidrs ,tātad dīzeļi. es nākošnedēļ kā reiz došos runāt par velkoņa remontiem, pie viena apjautāšos par tavu interesi. Ja ņemsies, tad iedošu tev viņu kontaktus.
kontaktiem mans e-pasts kapteinis@skulteport.lv
mronis rakstīja: Lūdzu palīdziet ar informāciju.Kur varētu nopirkt lietotu priekšējo pasažiera sēdekli no CITROEN C2?Varbūt ir kāds citronu šrots?
palūko pie braļukasiem, varbūt kāds "lego" licējs ir kaut ko atvilcis. kā arī pirms pērc pārliecinies vai atbilst tavai komplektācijai