Uzlāde ar normālu wallbox aizņem 3-4 h. Uzlādēšana no 20-80 % būtiski mazāk. Uzliec taimeri, lai sāk lādēt ap plkst.9, jau ap plkst. 11 var doties, kur sirds kāro. Ja grib izbraukt ātrāk, tad uzlādē kaut vai naktī (atgādinu par izmaksām - nepilni 5 centi par 1 kWh). Nav grūti sarēķināt, ka 100 km izmaksas nesasniedz pat 1 EUR.

Auto var uzlādēt arī brīvdienā. Bet, kā jau WALA rakstīja, pie netto uzskaites sistēmas tiek paņemts atpakaļ tas, kas iepriekš nodots tīklā. Tikai jāsamaksā sadales tarifs, kas par 1 kWh ir 0,0482 EUR jeb nepilni 5 centi. Nemainīgā maksa par jaudas rezervēšanu šo nekādi neietekmē, jo tā ir jāmaksā jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai lādēju auto vai nē.

Dārgāka uzlāde mājās būs ziemas pēdējos mēnešos, kad, visticamāk, uzkrātais tīklā nodotais elektroenerģijas daudzums būs iztērēts. Tad būs jālādējas "pa dārgo", kas ar man aktuālo elektroenerģijas cenu no 01.09.2023. kopā ar sadales sistēmas izmaksām būs 0,1912 EUR/kWh jeb apmēram par 6,5 centiem par vienu kWh dārgāk nekā pagājušajā ziemā.

Par tiem zemniekiem. Iespējams, ka tas ir stereotipiski, tomēr testētajam auto skaņa, kas nāca no aimugures un kas rezultējās arī liekās stūres rata vibrācijās, liek man domāt, ka varbūt nemaz tik stereotipiski arī nav.

Par degvielas ekonomijas aspektu es neko nerakstīju, jo mana satikšanas ar Musso bija salīdzinoši īslaicīga, pamatā braucu cauri Jelgavai, līdz ar to nebija lielas iespējas paspēlēties ar ekrānā redzamajiem rādītājiem.

Salīdzinājumam - SsangYong Musso cena sākas no 35 990 EUR (https://ssangyong.lv.autohalle.com/modeli/musso), bet Toyota Hilux - 36 400 EUR (https://www.amservmotors.lv/toyota/lv/models/hilux). Starpība 400 EUR. Droši vien uz komplektācijas rēķina starpība būs nedaudz lielāka. Musso priekšrocība (ja neņem Grand modifikāciju) ir ikgadējā ceļa nodevā - jo pilna masa ir zem 3000 kg, līdz ar to nav nepieciešama vinjete. Hiluxam tāda ir nepieciešama.

Man arī or elektroauto. Ne vienīgais ğimenes autoparkā. Esmu bijis gan Rojā, gan Salacgrīvā. Lādēšana pa ceļam nebija nepiwciešama, to izdarīju mājās. Ja brauktu uz Liepāju, tad gan viena uzlāde būtu nepieciešama. Jā, tas nav tik ērti kā iebraukt uz 7 min DUS, toties tas ir 2-3x lētāk. 

Brauciens Olaine - Salacgrīva - Olaine  (270 km) man izmaksāja nepilnus 5 EUR.

Volx, nav taisnība. Precīzi tāds pats.

Kāreiz drusku sanāca gan. Izdzinu to no salona 8.martā, kad ārā riktīgi sniga. Kādu nedēļu vēl sanāca pa sniegu pavizināties. Tad gan nebija mīnus 20. Kur tieši bateriujai būtu jābūt problēmai? Man darbā kolēģim jau 3 gadus ir CR-V hibrīds (iegādāts jauns). Nevienas sūdzības. Gaida, kad būs pieejams jaunās paaudzes CR-V.

Noslēguma secinājums – Austral no kopumā 9 testētajiem auto ir tieši tas auto, kas mani  pārsteidza visvairāk (labā nozīmē). Pārsniedza visas manas ekspektācijas par to, kāds varētu būt šis auto.

Nezinu, vai auto par cenu 35-40 tūkst. EUR vispār atbilst gada auto uzvarētāja kritērijam, ja jā, tad uzskatu šo par ļoti reālu pretendentu saņemt Gada Auto 2024 titulu. Vismaz no pagaidām testētajiem noteikti.

Šajā segmentā tirgū ir ļoti liela konkurence, Renault nebūs viegli. Jāpatur prātā arī tālākpārdošanas (aftermarket) vērtības aspekts. Baidos, ka šajā kritērijā Renault varētu nebūt labākais, bet to jau rādīs tirgus pēc 3 -4 gadiem.

Ja man šobrīd būtu nepieciešamība pēc šādas klase / izmēru auto, Renault Austral būtu viens no reālajiem pretendentiem.

Salonā ir pietiekami vietas arī aizmugurē sēdošajiem. Braucienu līdz Vācijai var izbaudīt arī aizmugurē. Bagāžas nodalījums pilnīgi OK. Par hokeja somu neesmu drošs, ka ielīstu, bet lielajam ceļojuma koferim + diviem rokas bagāžas koferiem vajadzētu ietilpt.

Testētais Austral aprīkots ar 1,3 l benzīna dzinēju, taču neskatoties uz mazo dzinēju, dinamika ir vairāk kā pietiekama. Izvēloties Sport režīmu, es teiktu, ka skaņa ir lielāka kā dinamika. Toties salonā visas LED diodes un arī displejā viss uzreiz iekrāsojas sarkans. Cik klišejiski, ne?

Saprotams, ka, izmantoju iespēju pabraukt gana dinamiski, ko Austral labprāt piedāvā. Patīkami pārsteidza degvielas patēriņš – nobraucot mazliet vairāk kā 500 km, dators vidējo degvielas patēriņu rādīja 6,9 l/100 km. Atzīšos, ka tieši pēdējā dienā rādītāju pacēlu no 6,2 uz 6,9.

Braukšana ir ļoti komfortabla, stūre atsaucīga, skaņas izolācija gan varētu būt vēl augstāka. Pie lielāka ātruma mūziku tomēr nācās pagriezt skaļāk.

Interesanti, ka Renault ir  ieviesis (diez, jau sen?) vienu lietu no Mercedes Benz, proti, ātrumu pārslēgšanas svira pie stūres rata. Ja nav braukts ar MB, tad pie šī ir jāpierod. Bet Renault šajā ziņā ir muļķudrošāks – logu tīrītāju un šķidruma aktivizēšanas svira atrodas kā ierasts labajā pusē (MB kreisajā pusē).

Priekšējā panelī ir divi lieli displeji – viens tieši aiz stūres rata, otrs – vidū. Augstas kvalitātes izšķirtspēja, skaista grafika, interfeiss. Par laimi, svarīgākās funkcijas, kā piemēram, klimata regulēšana, ir saglabāta ar pogām, kas noteikti ir ērtāk nekā taustīt ekrānu. Patika, ka navigāciju pilnā un krāsainā vizualizācijā var uzlikt arī aiz stūres rata esošajā displejā. Diemžēl šis nestrādā, ja ar Android Auto izmanto Waze. Tad karte redzama vienīgi centrālajā displejā. Un jā, šis bija viens no retajiem testētajiem auto, kur AndroidAuto savienojās bez vada. Cik sapratu, Renault/Nissan/Dacia grupas auto visiem šādi ir. Tas manā ieskatā ir liels pluss. Projekcija uz priekšējā vējstikla (papildaprīkojums) ir jau ierasta lieta jaunos auto. Man ļoti patīk. Manai Honda CR-V projekcija rādās uz atsevišķa stikliņa virs priekšējā paneļa, bet te -  uz vējstikla, kas [subjektīvi] šķiet ir ērtāk.

Patīkams sīkums – bezvadu uzlāde, kura nav statistiski vienā vietā, bet var pabīdīt uz priekšu vai atpakaļ atkarībā no vajadzības. Pie tam, viedtālrunis novietojams uz gumijas paklājiņa, kas nodrošina, ka tas neslīd pie dinamiskākas braukšanas vai bremzēšanas. Kā trūkums šim ir, ka uzlāde Android tālrunim nebija iespējama caur vāciņu, tikai bez. Apple gan lādēja arī caur vāciņu.

Pirmā domā man bija, Austral varētu salīdzināt ar savu Honda CR-V. Uz to vedināja daži sīkumi, kas ir manā CR-V un kurus nebiju manījis citos auto, bet pamanīju Austral – 1) salona sfēriskais spogulis jumta priekšpusē, kas vienlaikus ir arī briļļu novietne; 2) no bagāžnieka iekšpuses ar vieglu rokas kustību, paraujot rokturīti, var nolaist aizmugurējos krēslus. Vēlāk gan sapratu, ka salīdzināt šos abus auto laikam īsti korekti nav, jo tomēr cita kategorija. Gan izmēru, gan cenas dēļ. Austral ir cienījams konkurents VW Tiguan, KIA Sorento, Hyundai Tucson.

Ar Renault Austral (Esprit Alpine) man bija tā iespēja iepazīties nedaudz vairāk kā ar pārējiem tajā dienā testētajiem auto.

Pirmais iespaids, ieraugot to stāvvietā, bija ļoti labs. No ārpuses glīts, nav nekā no ierastā franču īpašā dizaina (kāds tas bija, piemēram, Peugeot 408). Konkrētajam Austral bija tumši pelēka matēta krāsa, kas pilnīgi noteikti pat pavisam ikdienišķu auto padara īpašāku, skaistāku.

Iekāpjot salonā, jūtama premium klātbūtne, kaut Austral par premium nebūtu jāuzskata. Abi priekšējie krēsli ērti atbīdās atpakaļ pie iekāpšanas un tad nostājas iepriekš saglabātajās krēslu pozīcijās. Ja pamaina krēsla pozīciju, uzreiz displejā parādās iespēja saglabāt jauno pozīciju. Patiešām ērti.

Nospiežot Start pogu, Austral sveicina ar nelielu džinglu ļoti labā skaņas kvalitātē. Droši vien šo var deaktivizēt, jo pieņemu, ka pēc kāda laika šis varētu sākt kaitināt. Par audio skaņu – testā bija pieejams ļoti labi aprīkots Austral, visdrīzāk arī skandas attiecīgi ir citādākas kā bāzes komplektācijā piedāvātās. Šim bija harman / kardon. Pagūglējot, izdevās noskaidrot, ka šīs ir premium skandas. Un to patiešām varēja just. Man kā melomānam šis ļoti palika atmiņā.

Salona apdare ļoti patīkama gan uz tausti, gan vizuāli. Šim bija kvalitatīva plastmasa apvienojumā ar ādu, vietām arī zamšādu. Melnie (drīzāk gan tumši pelēkie) griesti izskatās ļoti  pat ok. Sēdekļi gan bija bez ādas apšuves, taču manā gadījumā tas pat ir drīzāk pluss nekā mīnuss. Ideālo sēdpozīciju atrast viegli, paldies elektriskajai regulēšanai visvisādos aspektos un leņķos. Vadītāja krēslam pat pieejama masāžas funkcija (trīs režīmi). Krēsli nav izteikti profilēti, taču arī straujākos līkumos no tiem ārā nav jāveļas.

Aizmirsu pieminēt fantastiski mazo apgriešanās radiusu. Gluži kā senos laikos Volvo 740.

Škoda, Škoda, Škoda... Prātā nāk Citu zēnu dziesma par lieku štuku. Te gan štuka jāpareizina vismaz ar 60, bet jā, viennozīmīgi mans dienas favorīts. Šajā auto ir viss - komforts, dinamika, viss tik ērts un parocīgs, liels un informatīvs displejs un pats galvenais - ļoti pat saprātīgs range, kas elektroauto ir ļoti būtiski. 500 km nav nekādas pasakas. Pārsteidz patiešām zemais elektroenerģijas patēriņš. Pat pēc dinamiskas braukšanas, pie tam pārsvarā ārpus pildētas, vidējais elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 16,5 kWh/100 km. Šajā rādītājā apsteidz manu Mokka-e, kas gan cenā ir gandrīz divreiz lētāka, bet arī ar ievērojami mazāku bateriju un attiecīgi arī pilno masu.

Ja šobrīd lūkotos pēc elektroauto cenā līdz 60 000 km, Škoda Enyaq (neesmu drošs, ka tieši Coupe versijā) būtu mana izvēle.

Diemžēl nesanāca ar šo izbraukt tik daudz, cik gribētu, jo ļoti interesanti būtu salīdzīnāt ar savu Honda CR-V. Abi ir līdzīgos izmēros, ar līdzīgu aprīkojumu, hibrīdi (ar viena ātruma pārnesumkārbu).

X-trail ļoti patika. Ļoti. Droši vien iespaidi atškiras, ja salīdzina bāzes komplektāciju ar top komplektāciju (testa bija TOP, protams), bet šim bija viss - skaists (šis gan subjektīvi) divkrāsu ādas salons, stikla jumts/lūka, bagātīgs aprīkojums, dinamika, komforts, un vēl un vēl.

Cena ir līdzīga kā Honda CR-V, Toyota RAV-4, līdz ar to jārēķinās ar spēcīgu konkurenci. Salīdzinājumā ar šiem diviem minētajiem Nissan droši vien zaudē aftermarket vērtībā, bet citādi - noteikti ir vērts nopietni izskatīt šo kā variantu, jair vēlme pēc šādas klases un cenu kategorijas auto.

Vizuāli glīts arī uz citu dārgāku konkurentu fona, salons salīdzinoši askētisks, bet joprojām funkcināls. Kracas kastes pārsegu tā arī neizdevās atvērt. Gan jau kaut ko darīju nepareizi vai neizdarīju līdz galam.

Dinamika pieņemama, bet trokšņi salonā ir jūtami lielāki, kā, piemēram, Toyota Hilux, nemaz nerunājot par VW Amarok.

Lai arī nebija tādas vajadzības, pamēģināju, kāda ir starpība, ja brauc ar 4x4. Un starpību jūt. Nejau braukšanas ziņā, bet skaļuma gan. Uzreiz jūtama pastiprināta gaudošana (kardāns?) un arī vibrācijas uz stūres. Varbūt 4x4 nav paredzēts, braucot ar lielāku ātrumu? To gan tā arī neuzzināju, jo i-netā meklēt nebija ne vēlmes ne laika.

Ja mērķauditorija ir zemnieki, tad es domāju, ka mērķis netiks sasniegts, jo zemnieki ir daudz turīgāki kā mums mēdz likties un zemnieks nekad nepirks auto, ar kuru ir problēmas. 

Ir lielas izredzes uzvarēt uzņmēmumu iepirkumos, ja izvēli nosaka cena. Citādi, nu nez, nez...

Lai SsangYong izdodas atrast Latvijā savu tirgus nišu!

Lielā mērā sajūtas bija līdzīgas kā Dacia Jogger, kas, protams, nav nekas neparasts.

Ar liekvārdību te nevar izplūst - manuprāt, par to cenu, kādu Duster var nopirkt pat vispilnākajā komplektācijā, nekādu citu līdzvērtīgu alternatīvu nav.

Manuālā kārba, benzīns + rūpnīcas LPG, augsts klīrenss. Patālāk no metropoles dzīvojošajiem lieliska izvēle.

Mans pirmais iespaids, redzot Hyundai Ioniq 6, bija tāds, ka kaut kur esmu redzējis šo auto. Un jā. Pie tam nevis vienu reizi, bet vismaz 3 un visas - dažādi auto.

Priekšpuse man atgādina savulaik diezgan populāro Hyundai Coupe (2006 -2009). Tikai mūsdienīgāki lukturi.

No sāniem - Mercedes CLS(1.paaudze), tautā saukts par banānu. Aizmugure - Porsche Taycan. Sanāk, ka par nepilniem 70 tūkst. EUR uzreiz var nopirkt trīs dažādus auto.

Jau pašā sākumā mums dalījās viedokļi par to, vai šis auto ir skaists vai nē. Es biju viens no retajiem, kam likās pievilcīgs.

No ārpuses likās tāds kosmisks, skaidrs, ka salonā jabūt vēl lielākam kosmosam Bet te bija man dienas lielākā vilšanās - Interjeres pavisam noteikti atpaliek no kārtu lētākiem auto, piemēram Renault Austral, AndroidAuto savienojas tikai ar vadu, displejs nav intuitīvs, t.i., jāpiedomā, kur ko var atrast. Ļoti kaitināka, ka katru reizi pie ātruma pārsnieguma un pat pie nepārsnieguma brīdina skaņas signāls, ka pārsniedz. Piemēram, pilsētā brauc 55 km/h, uzreiz pīkst. Vaiu ārpus, kur zīme 70, bet pēc krustojuma tā vairs nav spēkām tik un tā Ionic uzskata, ka pārkāpju.

Protams, sēdēšana ir ērta, dinamika pēc sajūtām ir sliktāka kā Škoda Eniaq. Ar hronometru gan nemērīju.

Īsais spriedums, es noteikti neesmu šī visnotaļ specifiskā auto mērķauditorija. Tajā cenu kategorijā ir pieejams diezgan plašs piedāvājums. Es ar savu maku balsotu par citu auto.

Vidēji 16 kWh/100 km. Vasarā ir drusku mazāk (īpaši pilsētā). Var pat 13 kWh/100 km iekļauties, braucot pietiekami dinamiski. Ziemā patēriņš ir 22-23 kWh/100 km. Ir bijušas reizes, ka pat vairāk.

Range vasarā ir ap 300 km, kas ir tuvu ražotāja solītajam. Arī tad, ja brauc pa šoseju, bet atļautā maksimālā ātruma ietvaros.

Ziemā, kad sniegs, auksts - domāju, ka max range ir kādi 180 km. Neesmu mēģinājis braukt līdz pilnīgi tukšam. Iesējams, ka range ir drusku lielāks.

Bija iespēja mazliet izbraukt ar šo. Par to cenu patiešām lielisks un ekonomisks auto. Interesanto, ka top komplektācija bija ar LPG un manuālo kārbu. Pārslēgšanās gan tāda vecmodīga - ar tādu nelielu "djorgāšanos". Tā arī neizdevās eleganti pārslēgt. Dinamika nav tā labākā, bet ir gana pietiekama LV apstākļiem. Braucienam uz Alpiem šo labāk neizvēlēties.

Interesanta papildaprīkojuma opcija - guļamais dīvāns, ka saliekas no finiera kastes (saliekama) un matracis virsū. Gulēt var pilnā augumā, apsēsties gan nevar. Jocīgi, ka no iekšpuses nevar aizvērt bagažnieku, tas nozīmē, ka gulēt jālien caur sānu durvīm.

Var just, ka priekšējā paneļa displejs ir zemākas kvalitātes kā citiem testētajiem, bet funkcijas pilda labi.

Atšķirībā no citiem daudz premiumīgākiem auto Android Auto savienojas arī bez vada. Piemēram, Peugeot 408 tikai ar vadu. 

Par to plato soli noteikti varu piekrist. Arī salona pogu un slēdžu izvietojums vairs nav tik neparocīgs kā savulaik tas bija Dacia Logan.

Tātad īsais info update par manu Mokka-e, kurai nupat apritējis 1 gads.

Nobraukti 17 500 km, elektroenerģijas (degvielas) izmaksas pavisam 249,45 EUR. Jāpiebilst, ka maksas publiskajās uzlādēs neesmu lādējis auto ne reizi, tā kā ir uzlādes iespēja savā mājā (protams, arī saules paneļi dod savu iegildījumu).

Nav grūti sarēķināt, ka līdz ar to degvielas izmakas ir nepilnas 21 EUR mēnesī pie vidējā nobraukuma 1460 km mēnesī.

Ziemas riepas (noderēs vairākām sezonām) - 564,00 EUR

Apkope (12 000 km) (īsti gan nav skaidrības, priekš kam un ko tur darīja) - 95,00 EUR

Riepu nomaiņa (2 x) - 50 EUR

Riepas remonts - 15,00 EUR

Mazgāšana (PUTO) - 43,00 EUR

Logu šķidrums - 13,86 EUR.

Vai papildsekcija deg atsevišķi vai kopā ar pamata zaļo gaismu?

Tam varētu būt izšķiroša nozīme

Piedalos

Es labprāt pieteiktos, bet skaidru atbildi varētu dot rīt, jo var gadīties, ka 6dien viens bēdīgs pasākums jāapmeklē.

Es domāju, ka te svarīgs tikai viens viedoklis, proti, ko par šo teiks Iautofans.

te nav tāds gadījums. Māja zem, kamerām. Notika pašaizdegšanās. Šobrīd darbojas apdrošinātāja piesaistītā ekspertīze

Redz, cik lietotāju, tik dažādas pieredzes.

Savukārt, šonedēļ manam kaimiņam naktī aizdegās VW Passat (8 gadi, nobraukums ap 200 tūkst., vienīgais lietotājs, visas apkopes atbilstoši noteiktajam). Vienkārši tāpat. 3 h pēc tam, kad bija atbraucis ar šo auto mājās. Kamēr atbrauca VUGD, kopā visiem kaimiņiem ar saviem mazajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (pavisam 7 gab.) izdevās ugunsgrēku likvidēt.

Vai tāpēc tagad ir jāsecina, ka visi VW Passat ir mēsli ar lielu potenciālu aizdegties?