Pie eļļas patēriņa 1l/3000km var ietaupīt uz eļļas maiņu, jo tāda nav nepieciešama. Man pat pirms 25 gadiem 1988.gada Corolla ar 250+tūkst.km nobraukumu tik daudz eļļu nerija.

Lietotāja profils izveidots vakar. Tas man arī liek domāt, ka šis ir slēptas reklāmas mēģinājums.

Nu katram savas preferences. Es uz bāņa parasti braucu līdz 150 km/h, kaut Multivans arī uz 200 km/h brauca lieliski. Neesmu milzu ātruma cienītājs, jo īpaši, kad braucam visa ğimene. Līdz ar to 18 l toč nespīd.

Skaidrības ieviešanai - CR-V hibrīds pilnīgā klusumā brauc tikai tad, kad darbojas EV režīmā. Pārējā laikā motora darbība parasti ir dzirdama, nav skaļa, bet tomēr. Pie straujas paātrināšanās, ja neizmantojas EV režīms, skaņa pat ļoti skaļa. Skaļāka par manu iepriekšējo benzīna CRV  un arī dīzeļMultivanu. Tā kā ar CRV pamatā braucu tieši galos gabalus, tad jau šobrīd skaidrs ir tas, ka Bradypus minētie 18 l/100km nekādi nebūs. Pat pie dinamiskas braukšanas un pārsniedzot atļauto ātrumu. Nešaubīgi ļoti gariem izbraucieniem dīzelis ir labākā izvēle

Var jau būt, ka tā arī ir kā jūs sakat. Redzēs, kā būs praksē. Ir ilgstoša pieredze ar 2,0 l benzīna CR-V. Tiem patēriņš ārpus pilsētas bija 7-8 litri (manuālā kārba) akarībā no ātruma. Šim izskatās, ka ir nedaudz mazāks patēriņš. Tas, kas mani bessī šajā un citos līdzīgos topikos, ir, ka pēc tam, kad padalās ar pieredzi, seko uzbrukumi par izvēli, kas ir labāk, kas sliktāk. Katram mums ir savas izvēles, savi iecienītie un mazāk iecienītie auto zīmoli. Katram atškirīgs dzīves ritms, ienākumi, intereses. Man vienmēr ir interesanti lasīt citu viedokļus vai apsvērumus, kāpēc tieši šāda izvēle. Bet es respektēju šo katra izvēli! Lai man piedod msh (tiešām cienu večus, kam rokas neaug no pakaļas), bet jaunu auto topikā kārtējo reizi iekakāt par to, ka vēsturiskais spēkrats ir labākā un pareizākā izvēle, ir pinīgs offtopic. Maniem senčiem ir bijis Golf II un Golf III. Lieliski auto, bet pirms 15-20 gadiem. Ne šodien. Man ir bijjuši divi dīzeļauto - Opel Zafira un VW Multivan. Gemīti ar manu Multivan motoru pastāvīgie useri droši vien labi atceras. Benzīna dzinējam šādas problēmas noteikti nebūtu bijušas. Un es ar Multivan braucu maz, gaužām maz. 5 gadu laikā vien 51 000 km. Nu negribēju es vairs dīzeli. Un nedomāju, ka gribēšu vēl kādreiz. Pat, ja Mitsubishi dīzelis, renault Plug-in vai EV Jaguar ir labāks, lai tā būtu. Pērciet to, ko vēlaties! Mana izvēle bija par labu Hondai CR-V hibrīdam. Savu izvēli ne mirkli nenožēloju

Visdrīzāk vides aspekts un tikai.

Vienādas braukšanas nodrošināšanai iekšdedzes motors elektrības ražošanai patērē mazāk degvielas nekā tas būtu nehibrīda variantā.

Tieši tā, pilnībā elektriska mana autoparkā ir tikai Mokka. CR-V ir hibrīds ar tieši tādu darbības principu kā Volx iepriekš aprakstīja - iekšdedzes dzinējs ir elektroenerģijas ražošanas avots (lasīt - ģenerators). Attiecīgi ātrumkārbas nav vispār. Nissan X-Trail ir precīzi tāpat. Savukārt, Toyota/Lexus tas viss ir pavisam citādi. Ir arī CR-V plug-in., kas ir diezgan būtiski dārgāks. Manuprāt, plug-in ir ļoti laba izvēle braukšanai tikai pa pilsētu un ar iespēju regulāri auto pielikt pie rozetes. Ja pārsvarā t ikai garie gabali, tad es palieku pie uzskata, ka hibrīds ir labāk aizvēle par plug-in, jo tad sanāk, ka kādus 40-50 km nbrauc ar elektrību, bet tad atlikušos, piemēram, 500 km - pilnībā ar degvielu, ar attiecīgu patēriņu, saprotams. Nezinu, kā tas ir Hondām, bet parasti plug-in uzlādes ātrums ir mazs, jo auto ņem pretī mazu uzlādes jaudu. Droši vien kādam tieši plug-in ir labākā izvēle. Manā gadījumā šobrīd noteikti nē.

Domāju, ka CR-V gada nobraukums būs max 10 000 km (visdrīzāk pat mazāk), jo Ikdienā lietoju elektroauto. 1) dīzelis nav laba izvēle, ja reta izkustināšana. 2) jauna Honda CR-V jau labu laiku nav pieejama ar dīzeļdzinēju. 3) rūpes ekoloģiju; 4) WALA piemērs parāda, ka dīzeļdzinējs nav būtiski ekonomiskāks par hibrīdu (1,5 -2 l/100 nav būtiska atškirība, jo īpaši pie tik maza nobraukuma). Vēl jau pagalamā stāv Honda Jazz, kurai 6,5 gados kopējais nobraukums ir ap 35 000 km. Brauc maz, pamatā pa mazpilsētu. Tūliņ dēlam būs autovadītāja apliecība, droši vien Jazz tiks kustināts vairāk.

Starp citu, CR-V spidometra kļūda ir niecīga - 2 km/h netkarīgi no ātruma. Citiem auto tā vienmēr ir bijusi lielāka. Līdz pat 8 km/h (Multivan pie lielāka ātruma). Bet in general piekrītu. Faktiskais nobrauktais attālums ir mazāks, attiecīgi parasti arī apkopes sanāk veikt pie mazāka nobraukuma.  Piemēram, 100 000 km vietā tikai 95 000 km. Krējums arī bieži iepakojumā ir 450 ml ierasto 500 ml vietā. Šādu piemēru ir daudz

Vēl jau ziemā īsti neesmu braucis. Iegādājoa to šogad 8.martā. Tajā vakarā kā reiz kārtīgi putināja, bet ātri sniegs pazuda. Pirmā īstā ziema vēl tikai priekšā. Skaidrs, ka ziemā CR-V tiks kustināts vairāk

Droši vien Tu domāji mani. Jā, X-Trail un CR-V ir ļoti līdzīga hibrīdsistēma. GAda Auto ietvaros nedaudz patestēju arī X-Trail. Braukšanas sajūtas ļoti, ļoti līdzīgas ar CR-V. Arī aprīkojums. Ļoti patika X-Trail. PAr salīdzināšanu ar vasaru, nevaru objektīvi spriest, jo ar CR-V braucu salīdzinošiu maz un reti. Ikdienā pārvietojos ar e-Mokka, jo tā sanāk būtiski lētāk un arī ērtāk (A joslas, bezmaksas P)

Jā, paldies WALA, ka izručīji! Šobrīd varu diezgan droši apgalvot, ka vidējais patērtiņš manam CR-V ir stabilizējies un tas ir 6,8 l/100 km. Lielākoties braukts tieši ārpus pilsētas un garākus gabalus, kas arī ir galvenais iemesls tik lielam patēriņam. Braucot tikai pa pilsētu, 5 l/100 km ir mierīgi sasniedzams rezultāts bez sēņošanas. Protams, priekšā ir ziema. Tad skaitļi būs pavisam citi. Kas interesanti, šis ir mans pirmais auto, kuram datorā vidējais patēriņš sakrīt ar faktisko (pēc bākas metodes). Līdz pat desmitdaļām. Droši vien, ka tā ir likumsakarība, bet arī manam Honda mocim ir precīzi tāpat. Sakritība līdz pat litra desmitdaļai.

Atbalsta saņēmējam ir pienākums nodrošināt transportlīdzekļa nobraukumu vismaz 10 400 km gadā piecus gadus kopš tā iegādes brīža vai kamēr ar to veikts vismaz 52 000 km nobraukums. Ja nobrauc visu vienā gadā (maz ticams), tad var pārdot jau arī pēc šī gada. Tāpēc domāju, ka par pārdošanu ar peļņu var tikai sapņot

Diemžēl tāda ir realitāte, bet pagaidām tas nav diezko aktuāli, jo ātrās uzlādes iespēju (kas ir dārgāka par lēno vai vidējo uzlādi) ļoti reti, kad izmanto vienlaikus vairāk kā viens. 2 vietā 20 īsti nebūs korekti apgalvot, jo no vienas "točkas" var lādētiues divi nevis divdesmit. Blakus esošās iekārtas noslodzei nevajadzētu ietekmēt citas iekārtas (uzsvars uz "nevajadzētu"). Bet interesants bija mans novērojums, ka Eleport ātrās uzlādes iekārtā (200 kW) mana Mokka ņēma pretī tikai 42 kW. Jau biju sācis aprast ar domu, ka Mokka vienkārši neņem pretī vairāk. Virši-A uzlāde pierādīja, ka var arī vairāk (forumos biju atradis, ka ņem pretī līdz 100 kW). Paar fanu saietu piekrītu. Kamēr lādējās mana Mokka un blakus esošais KIA NIRO, laiku pavadījām saturīgā sarunā un atvadījāmies ar rokasspiedienu

Aizvakar Olaines Virši-A DUS atklāja ātrās uzlādes staciju. 2 gab. 160kW un 2 gab. 40kW. Notestēju. Ir labs. Kamēr mana Mokka lādējās viena, uzlāde deva ārā (jeb Mokka ņēma pretī 92,8 kW (uzlāde pie akkumulatora 32 % ). Pēc brīža pieslēdzās arī arī KIA NIRO, tad attiecīgi uzlādes ātrums samazinājās un abiem "deva iekšā" ap 70 kW katram. Sanāk, ka savā opelī 30 min varu ielādēt kādiem 200 -220 km. Rezultāts nav izcils, bet tomēr uzlādes iespēja ir. Man gan tas baigi nav aktuāli, jo uzlādi pamatā veicu mājās. Patīkami pārsteidza Virši-A cena par uzlādi. Ja vidējā ātruma uzlāde (40 kW), tad 0,19 EUR/kWh, ja ātrā uzlāde (160 kW) - 0,29 EUR/kWh. Ja esmu tirgu izpētījis pareizi, tad es teiktu, ka šis ir šobrīd izdevīgākais piedāvājums no visām maksas uzlādēm. Elektrum (a-mobi) ir 0,20 EUR minūtē (50 kW stacija). E-mobi ir plašāks tīkls, taču nav daudz ātro uzlādes staciju (iespējams, av vispār šādu)

Tavuprāt, 32 A ir lieljaudas vadi? Tāds pats kabelis kā 16 A, tikai dzīslas ar lielāku šķērsgriezuma laukumu un vienas fāzes vietā trīs. Nav raķešu zinātne.

Nopērc JBL portatīvo tumbiņu (līdz 100 EUR) un klausies mašīnā caur blootooth. Varēsi klausīties arī dāčā, pludmalē vai ballītē. Skaņa būs daudz labāka kā caur auto iebūvētajām skandām.

Diez vai naftas gāze ir vairumā gadījumu. Lielākoties izmanto dabasgāzi, kas, nenoliedzami, ir lietotājam visērtākais apkures veids. Ir biogāzes ražotnes ne tikai Tērvetē, tiem pašiem Getliņiem arīdzan, bet lielākoties šī saražotā biogāze tiek izmantota pašu vajadzībām nevis tālākpārdošanai. Nav arī pamata cerēt, ka pat pēc jaunu pieslēgumu pārvades sistēmai izveidošanas biogāzes īpatsvars kopējā dabasgāzes patēriņā būs liels.

Taisnība, bet 1) granulām nepieciešama telpa, kur granulas novietot, 2) nepieciešama fiziska iesaiste granulu iebēršanai katla tvertnē, 3) uzliekot saules paneļus, granulu gadījumā apkures izmaksas nevar samazināt, savukārt, siultumsūkņa gadījumā izmaksas samazinās būtiski.

WALA pilnīga taisnība. Problēma bija pārāk kaļķainā ūdenī. Pēc konkrētā gadījuma uzlikts filtrs un ptu, ptu, ptu viss ir okei. Siltumsūkni izvēlējos, jo tolaik gāzes apkure nebija iespējama, savukārt, granulas, malku vispār neizskatīju kā opciju. Siltumsūkņa iegāde un uzstādīšana man tolaik izmaksāja 16 tūkst. LVL, taču no KPFI programmas 8 tūkst. LVL saņēmu atpakaļ subsīdijas veidā. Šobrīd izvēlētos gaisa siltumsūkni, jo tas ir mazāk cimperlīgs, efektivitāte ir pat augstāka kā zemes siltumsūknim. Jebkurā gadījumā viennozīmīgi izvēle būtu par labu siltumsūknim.