Mēs nerunājam te par kravas fūrēm, kam jārēķina uz katru kilometru/tonnu notērētie litri un nerēķinam karjeras pašizgāzēja lietderības koeficientu, kas patiešām ir apskaužams.

Mēs runājam par parastu vieglo pasāžieru automašīnu, kuru izmanto parasts cilvēks ikdienai un vai darbam.

Parasts komandējuma vai atpūtas maršruts Rīga-Tallina smagi var atrsķirties no ~tik pat gara maršruita Rīga-Viļņa degvielas patēriņa ziņā.

Partasts cilvēks vai nu brauc uz/no darba vietu darba un personiskajās vajadzībās. Mazliet pa šoseju, mazliet pa kādu miestu/pilsētu.

Ja cilvēks nenodarbojas ar offroad sacensībām, būtiski nepārkāpj ātruma ierobežojumus (izņemam Vāciju - ne mēs tur dzīvojam, ne tā ir mūsu ikdiena) lileldzinējs IR neekonomiskāks.

Tās 10-20 minūtes, ko var vinnēt velkot ar +40 pie atļautā līdz Liepājai tiek iznīcinātas brīdī, kad aptur CP darbonis... Par degvielas patēriņu braucot rāmi 90-100 (mazmotors) vai ar izrāvieniem 90-160 (lielmotors) nemaz nerunāsim.

Tā teikt - cāļus skaita rudenī nevis uzreiz pēc izšķilšanās...

Mazlitrāžas automašīnai šāuri specifisko apstākļu un gadījumu uzskaitījums būs tik garš, ka tos nevarēs ne nosaukt par šauriem, ne par specifiskiem...

Drīzāk jāsaka tā - šauri specifiskos apstākļos mazlitrāžas auto būs ēdelīgāks...

Ir miiiilzīga atšķirība vai tu brauc caur Poliju uz galapunktu Vācijā vai tu brauc caur Zviedriju uz galapunktu Norvēģijā vai Dānijā...

Pirmajā gadījumā lielmotors vinnēs, otrajā lielmotoram nav izredžu...

Lasīt proti? - "[b]šauri specifiskos apstākļos[/b]"

Mans gan 2,5 gan 3,0 šauri specifiskos apstākļos būs ar augstāku lietderības koeficientu, tas tiesa.

Bet skatoties mēneša griezumā ne viens ne otrs nespēs sacensties patēriņā ar jebkuru mazlitrāžas auto...

Bezjēdzīgu, no satiksmes drošības viedokļa, miglas lukturu lietošanu MK noteikumi pie mums neaizliedz...

Bet saprātīgu braukšanas kultūru iesaka.

Nevajag sodī, vajag regulāri apturēt dokumentu pārbaudei, vai neved kādu nereģistrētu kravu, vai ir skaidrā.

Tāpēc es saku - atkarīgs no dzinēja lietderības koeficienta...

Un liels dzinējs pats par sevi nosvilina gana daudz...

Zīmēšu savādāku situāciju, kāda novērojama uz šoejām IK DIENU - viens brauc lēnāk, ne pārāk gar ceļa malu - tātad ne visai atvieglojot savu apdzīšanu, tad nākamais aiz viņa brauc ar baudāmu 0,8 litru mazauto, kam max ātrums nav nekāds dižais, bet pielīdis tik tuvu, ka pa vienam šos abus apdzīt nevar, tad pieliem pakaļā kāds ar prāvāku motoru, kam drošai apdzīšanai pa vienam jaudas pietiek, abus reizē - nē, jo starp 1. un 2, vāģi nav kabatas kuru izmatot apdzīšanai pa vienam, un tā tā rinda krājās. Kad rindā ir 15 mašīnas tad pēdējam arī ar sacīkšu auto apdzīšana kļūst vai nu par agresīvas braukšanas paraugu (brutāli iespiesties starp kādu no rindā braucošajiem, ja pretējā virzienā bīštamā tuvumā parādās auto) vai par krievu ruleti (apdzīs visus vai neapdzīs...)

119. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā

braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds

intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

120. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 266. un 268.punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu

sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie

transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja transportlīdzekļa

vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

124. Netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, lai palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu

transportlīdzekli, drīkst pārkārtoties un īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tā ir ar asfalta vai asfaltbetona segumu.

Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo

transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu

braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk

ceļa (nomales) labajai malai, kā arī, ja nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām

transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

uupim nedalec, ka 100 A enerģijas, lai saražotu ar iekšdedzes dzinēju vajag nodedzināt noteiktu degvielas apjomu, neatkarīgi no tā vai to ražo ar 0,5 ccm aviomodelīša motoru vai ar 5 litrīgu V8.

Vienīgais kas atšķirsies, ir lietderības koeficienti - proti cik daudz enerģijas vajag pašam dzinējam, lai tas grieztos...

Klausies nekad neesi dzirdējis šādu formulu U=IR ?

neškiet, ka spriegumam, strāvai un pretestībai varētu būt kāda sakarība?

Palielinoties patēriņa jaudai, krīt spriegums, tablete liek celt spriegumu, palielinās dzinēja pretestība, lai saražotu nepieciešamo strāvu - Amperus.

Pirmo reizi nākas dzirdēt fantāziju, ka ģeneratoram, lai noturētu spriegumu, kas krīt palielinoties patēriņam, nebūtu nepieciešams lielāks spēks tā griešanai...

118. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

118.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

Tas nozīmē, ka braukt ar auto, kam ir tehniska ķibele veri, tikai netraucē pārējos satiksmes dalībniekus.

+1

Tas sūds ir tas, kas regulē to magnetismu. Lielāks elektrības patēriņš - ģeneratoram liek vairāk iespringt, mazāks patēriņš mazāk liek iespringt.

Pie kam strādā tā visa sistēma ar aizturi. Ja Vāģī ar mazu ģenģeri ir kolbasņakam salikts pastūzis ar subi, tad katru basu ritma akcentu auto eletrika akcentē ar gaismiņu noraustīšanos, jo šī slodze tiek pielikta ļoti ātri, bet ja slodzi palielina lēnām - visa šī shēma tiek galā bez jūama sprieguma krituma

Un dzinējam tukšgaitā vai pie pilnas cukas ģeneratora griešanai nepieciešāmais papildus degvielas patēriņš arī atšķirsies procentuāli...

Vai tam būa 20A slodze tukšgaitā vai 20 A slodze, kad dzinējs ir ručkā...

Iedomājies tikai IR!

Žargonā to noslēpumaino detaļu sauc - Tablete

ja auto ir bojāts, tad saskaņā ar CSN der ieslēgt avārijas gaismas, ja tādas nav pakaļā jāpiestiprina trijstūris...

Pamēgini pagriezt auto ģeneratoru, lai turētu ieslēgtas 2X55 W tuvo gaismu spuldzes un 4X5W spuldzes... Tos 130W jeb rupji 10A ir jāsaražo.

Tiesa - Es esmu PAR gaismu lietošanu arī dienā, jo ir braukt daudz drošāk un ir vieglāk saprast, kurš brauc vai var jebkurā brīdī uzsākt braukšanu, ja stāv...

Ja krava nav pareizi nostiprināta - tad vainīgs ir pats darbonis.

Starp citu - ikkatras specifiskas kravas transportēšanai ir atbilstoši piemēroti automobiļi, iztrādāti un atbilstoša kravas nostiprināšana.

Ja braucot pilsētā ar plūsmas ātrumu pa salonu lido kūkas, tad kautkas nav labi vai nu ar braukšanas stilu vai ar kravas nostiprināšanu...

Iedomnājies - Olas un kūkas tak ved uz veikaliem katru dienu, bet nav manīts, ka tas traucētu satiksmes plūsmai...

Tu arī ar bodē nopirktām olām uz māju brauc 2 km/h???

Gaišā dienas laikā esi mēģinājis sajust atšķirību - skatoties uz ceļa - tuvās ir ieslēgtas vai izslēgtas? Un cik aiztirstām ir jābū gaismām, lai nevarētu redzēt, ka tās deg?

NB - mēs nertunājam par bezceļu vai nenormālu dubļu enduro gõnīti - mēs runājam par parastu satiksmi gaišā dienas laikā.

Par redzamību diennakts tumšajā laikā un mijkrēslī ies nesūdzos. Man ir auto, ka muguņus aizmet zibenīgi. Nav mazgātāja, bet bija arī modelis ar mazgātāju. Ar mazgātāju ir labāk bet uz dažām minūēm, kamēr netīrumi dēļ gaismas siltuma nepiekalst. Abos gadījumos visefektīvākais ir apstāties un ar lupatu noberzt optiku.

Zini, dienas laikā pietiekami, ka lukturi spīd, jo tā noteikts CSN un tuvo gaismu spīdēšana dienas laikā redzamību NEKĀDI NEUZLABO, bet tikai tērē degvielu. Toties dēļ mūšu tīrajām ielām aiztirstais stikls paliek švaki caurredzams un redzamības uzlabošanai pietiek tikai ar tā stikla nomazgāšanu...

P.S.

Ir auto, kam vispirms tiek mazgāti lukturi un tikai tad stikls (automašīnas, kuras ražojot netika ņēmts vērā, ka tās var tikt izmantotas valstīs, kur tuvie vai dienasgaita ir cauru diennakti) - līdz ar to braucot pa dienu tiek megabezjēdzīgi notērēts šķidrums. Ir auto, kam vispirms spricē uz stikliem un tikai tad uz lukturiem - tātad ir iespēja nomazgāt tikai stiklu, bet lukturus, ja patiešām to vēlies nomazgās, ja ilgāk paturēsi klõķīti pievilktu...

Pirmie auto notērē ~5-10 litrus logu šķidrkļa mēnesī, otrajiem pietiek ar 8 litriem uz visu rudens/ziemas sezonu...

Kuriem tad tā ir?

Jā jā - brauc ar tonētiem stikliem, lai nebaidītu apkārtējos ar savu fizionomiju, braukā ar tr/līdzekļiem, kam nav skates/apdrošināšanas, braukā ar neatbilstošām sezonai riepām vai pārāk nodilušām, brauc ar automašīnām, kas nav tehniskā kārtībā un ir bīstamas, brauc šmigā, pārkāpj ātrumu utt...

Manuprāt vienkārši jāsāk ar to, ka cieni sevi, cieni citus. Jebkuram manevram ir jābū tādam, lai citiem tamdēļ nav jājūk prātā kā palaist agresīvās braukšanas kingu, kā arī ar savu tūļāšānos nevajag čakarēt plūsmu...

Jautājuma atbilde slēpjas šo gaismas ierīču nosaukumā - MIGLAS LUKTURI!

Tātad domāti redzamības uzlabošanai pasliktinātas redzamības apstākļos, nevis, lai smukāk izskatītos, vai izdabātu patikšanai.

Uz visiem auto, kas man bijuši priekšējās miglas esmu lietojis vai nu apskatē atrādot inspektoram, ka tie vispār funkcionā, vai pa pēdējiem 6 gadiem apmēram 3 reizes, kad patiešām ar redzamību bija baisi švaki...

Vienu brīdi gan pirms tam braucu tikai ar miglām + gabarīiem, jo tērējās šausmīgi logu šķidrums, jo pie ieslēgtām tuvajām ,tas automātiski šļāc tās to uz lukturiem, kamēr iemācījos normāli nomazgāt logu neiesaistot lukturu apmazgāšanu...