Jūŗmalas šoseja tā jau ir leģendāra apburta vieta ar savu permanento ano(r)māliju.

Tā nu tur notiek regulāri - es arī braucu pa labo joslu, gabals nost nekrīt.

A tam furgonam tik tuvu jau nu es gan nelīstu...

Da kaut trīszvaigžņu ordeņa kavaliera statusu piešķir bremžugunīm - NEKAS praksē nemainīsies!

Un jā - kāds ir normāla vieglā auto ar ABS bremzēšanas ceļš no 60, 79 un 90 km/h metros?

Mazāka izmēra krustojumā griežoties pa labi mūžīgi uzbrauks ar pakaļratu uz trotuāra apmales... Un nesapratīs, kāpēc...

Vai arī iesprūdīš, jo redz kāds šķērsielā stāv un "nav iespējams" izgriezt...

Tad patiešām mani būsi pārpratis - arī manā skatījumā tā ir kaste, kura reģistrē tos, kam nav saturēšanas. Maksimālais ātrums visiem ir zināms, to nosaka zīmes vai vispārējie CSN. Visi tie bļāvēji par naudas slaukšanu ir sīkie pārkāpēji, kas ir varoņi pārkāpt tad, kad neviens (milicis) to neredz. Tas mazliet raksturo to cilvēku kultūru. Cilvēks ir pats tad, kad rīkojas domājot ka viņu neviens neredz, kā arī baigi apvainojas ja kāds ir pamanījhis viņu darām ko slēpjamu - visai bieži ne pārāk labu...

Tāpēc tiem, kuri nespēj pabraukt ar kas atļauto es parasti atgādinu divas lietas - Kad kārtoji braukšanas eksāmenu - tak spēji pabraukt kā prasa CSN vai to, ka nekas tā nedisciplinē auto vadīāju, kā atpakaļskata spogulī labi saskatāma sekojoša CP ekipāža...

Vai arī iesaku jaunu ieriebšanas metodi "nelietīgajai valstij" - Apzodz valsti - brauc nepārkāpjot noteikumus!

Problēma nav radaros, bet dažu indivīdu galvās - ieraugot radaru vai milicim līdzīgu priekšmetu bezmaz apstāties...

Nav gan īsti skaidri šādas rīcības psiholoģiskie aspekti...

Varbūt tā vietā, lai naidīgi sodītu par ātruma pārkāpumiem vajadzētu stādināt ikvienu, kurš ieraugot CP ekipāžu, būiski samazina ātrumu vēl pat krietni zem atļautā. Vienkārši tā pat - parunāties. No sērija - redzējām jūs būiski samazinot ātrumu, tas mums radīja aizdomas, ka jūs esat alko reibumā vai braucat ar zagtu tr. līdzekli...

Didzi, šoreiz mani diemžēl nesaprati.

Man arī vaimanas par radariem šķiet bērnudārza līmeņa vaiamnoloģija - spītīgi bāzt pirkstus pie karstas plīts un žēloties, ka tie sāp.

Mums cilvēki nespēj pabraukt lielākos ātrumos un pat esošajos jo nespēj novērtēt, kas uz ceļa ir būīštami, kādi manevri ir saprātīgi/pieļaujami, kādi nē. Kāda būu vēlamā rīcība un braukšanas kultūra.

Un te nu sanāk, ka lielākā daļa valsts iedzīotāju fotoradaru uztver kā ātruma samazināšanas ietaisi. Es uzskatu, ka tā ir tikai kontroles mehanisms ar pārkāpēju fotoprotokolu piesūtīšanu tr./līdzekļu īpašniekiem. Jo juridiski ātrumu ierobežo tikai un vienīgi ceļa zīmes un vispārējie CSN. (Manā uzskatā ātrumu piespiedu kārtā samazina tikai un vienīgi guļošais policists)

Tāpēc, ja zinām, ka daudziem, bailēs "par īstu vīru instagram" bildīšu saņemšanu pastā tiek panākts ātruma samazināšanas efekts - no pārkāptā, līdz legāli pieļaujamajam - tā ir uzskatāma par sava veida ātruma samazinātāju līdz legāla ātruma ierobežojumam.

Un vēl + 20 km/h ātruma pārkāpums taisnā posmā - šiem te vaimanologiem šķiet naudas mašīna un nekādi neveido Pavlova refleksus - ievērot ātrumu ceļu krustojumos, jo radara taču nav! Nu nesaslēdzās. Milzums uzskata, ka mazliet jau pārkāpt drīkst un ievērot max atļauto šķiet pazemojoši...

Paga - es nezinu daudz vietas (teikšu - ne vienu) Latvijā, kur bkalus esošām joslām ir dažādi maksimālie ātļautie ātrumi

Es zinu vietas, kur kādai no blakus joslām joslām ir ierobežots minimālais ātrums, bet tā, ka neatdalītām joslām dažāds maksimālais?

Varbūt es neko nesaprotu, bet radaru likt vietā, kur ir taisns pārskatāms posms un ātruma pārkāpums rada mazākus riskus ir neadekvātāk (reāla naudasmašīna bez būtiski nepieciešamas ātruma samazināšanas), kā likt radaru un "spiest" ievērot ātrumu tur, kur ir krustojusm un iespējams sastopas transporta līdzekļi ar dažādu maršrutu un dažādiem ātrumiem...

Piemēram taisnības cīnītājs - Vernons... ;)

Tie veselie divi "vilkās" virs atļautā ātruma vai zem?

Jūrmalas šoseja ir vietējā izmēra anormālija.

Vai ir vēl kādi piemēri?

Un tad cik no tiem piemēriem ir tādi, ka kreisajā joslā faktiski "velkās" ātrumpārkāpējs ar kādiem teiksim +10 km/h, bet pa laobo tiek pārkāpts vairāk - kādi +15-20 km/h?

Par ko arī stāsts!

Nu redzi - caur šādu prizmu skaties arī manus tekstus!

Kur es teicu, ka ņeķerpilas gadās bieži?

Vēlreiz atkārtoju - neuztver mani pārāk nervozi un izrādīsies ka esmu pavisam normāls cilvēks.

Krāsas viedoklī par mani sabiezini Tu pats!

Nevajag visus pēc sevis mērīt, ja aansīt.

Izskatās, ka tev ir reālas pašapziņas problēmas, ja spēj līdz kam tādam aizdomāties un vēl bez jelkāda pamatojuma ko tādu piesiet citiem... Šie nu ir manevri kurus es neatzīstu un nekad neatzīšu. Un tie raksturīgi nesalīdzināmi nervozākiem tipiem par mani.

Netelepotrēšanos no ņeķerpilas ceļa, citu netraucēšanu, lai palaistu garām dorni iztulkot kā speciālu bremzēšanu priekšā nu gan ir jāspēj ... Tas gan iespējams tikai ļoti kompleksu nomāktā prātā. Vismaz manuprāt.

Aansi? Cik tev ir gadu?

Minēšu starp 25-32?

KURĀ VIETĀ ES KĀDU AUDZINU???

KURĀ VIETĀ ES RUNĀJU PAR TĀDU ŠAURI SPECIFISKU SITUĀCIJU KĀDU PIEMINI???

Varēsi kaut vienu citātu pieminēt, kurā es rakstu, ka es izpildos līdzīgi?

Ja kārtīgi papētīsi, tad atklāsi ka es rakstu par situācijām, kur man nav kur likties, lai netraucētu pārējos.

NU un - palaidīšu tādu mērgi pa priekšu, ņemot uz izbrīnu blakus joslā braucējus, atgriezīšos joslā aiz ņēķērpilas, bet tam priekšā tāda pati situācija, kāda bija pirms manis.

Posmā Teika - Berģi šitāds ņēķerpila ar šauzmīgu nervozēšanu un 2-3 braucēju piekāpšanos no trases noceļamajam "daunim", tas "daunios ir ticis 3, maksimums 4 pozīcijas tālāk satiksmē...

Toties čakarējis prātu, bremzējis szatiksmi, vicinājies...

Ir viens tāds "mudaks" ar uzrakstui - "esi pacietīgs, esmu sēdināts". Pavērojot viņu no rītiem nākas secināt, ka pats tas "sēdinātais mudaks" nunemaz nav paciertīgs, bet nervozs utubunga, kuram nomierinoši līzekļi būtu piespiedu kārtā jālieto ikdienā...

Un?

Kāds rezultāts uz parasta divjoslu ceļa, kur pa vienai joslai katrā virzienā?

Vienam patīk paskriet virs atļautā, otram kruizēt mazliet vira atļautā, trešam bail vai bauda baucienu čubinot mazliet zem atļautā....

Pie kā tas noved?

Tas negarantē raitu plūsumu, bet saraustītu, mikro sabiezinājumiem un riskantām apdzīšanām pārbāztu haosu, kas nebūt nav droši.

Ja arī kādam skrējējiem no burzmas patiešām izrādās pietiekamas prasmes valdīt par savu lamatu, saprast kad un ko var, kā arī to darī netraucējot pārējiem, tad prāvākai daļai tikai šķiet, ka viņi to prot un dzimst visai ekstremālas situācijas...

Secinājums - vēlme braukt dinamiski, tēlot "goņščegu" koplietošanas satiksmē nav nedz gudri, nedz drošību veicinoši... Grtibās pabraukāt ātri - dodamies uz slēgtu trasi un velkam, kamēr zaļš gar acīm!

Jautājums laika ekonomētājiem.

Par cik km/h atļautais ir jāpārsniedz, lai ieekonomētu 15-20 minūtes maršrutā Rīga-Liepāja?

Pat pieņemot, ka viss gabals ir atļauti 90, tad braucot ar +10 sanāks ieekonomēt tikai maliet vairāk par 13 minūtēm...

Kamēr sabiedrībai galvā puvekļi, ka visās jomās (arī saritsmē) mazliet jau var - tas nav reāli

Tas prasītu VĀJPRĀTĪGAS finanses, pat tad, ja neviens uz to projektu pat negribētu uzsildīties un to visu darītu ar filantropisku līdzatbildību.

Mūsu ir par maz un mūsu kopkatlā samestie nodokļi (godīgi pārāk maz pelnām) ir par mazu, lai pat knapi uzturēu esošo ceļu tīklu. Diemžēl...

Par to ērto un drošo ātrumu pa mūsu divvirzienu ceļiem virs simta... Mums tikai šķiet, ka protam braukt, ka zinam ko auto dara, modernie auto mūs krietni iemidzina...

Uz esošajiem ceļiem ar sadalošo joslu - kāds 110, ja te daži uzskata, ka no Siguldas jābrauc pa kreiso joslu, jo pirmā esot pārāk nelīdzena...

Atkal jau auzas.

Ja man kaut kur speciāli jamūk, kādam citam jāgriež priekšā, strauji jābremzē, jātraucē, citiem, lai tikai palaistu "ņeķerpilu" - nelaišana nav nekāda neiecietība, bet gan objektīva neiespējamība tādu palaist. Līdz parādās droša iespēja viņu palaist, tas jau kādam citam bīstami ir ielīdis priekšā un tikai veiksmīgas sakritības dēļ, nav uzrīkojis neko vairāk par tā saukto "spoku stūķi".

P.s. Un vēl ir viena milzīga problēma - totāla neiecietība un nepacietība...

Šim piekrītu.

Ir vērts paskatīties EE virzienā. Papēti kāda viņiem ir autovadītāja apliecibas iegūšanas shema.

Vispirms ir pagaidu tiesības - auto nav speciālu ierobežojumu, kā savulaik te bija ierobežots max ātrums absurdie (70) un vēlāk (80), kā tas bija pie t vienkārši zaļa kļavas lapa, lai visi zina, ka vadītājs jaunizcepts vai nespējis/nevarējis/nepaguvis nokārtot otro eksāmenu - ekstremālā braukšana un spēja iekļauties satiksmē...

"Mazliet šķībi" esi sapratis, ja uzskatu ka ātrums ir problēma!

Lohi un dorņi pie stūres ir problēma! Un tikai tad šo tipu izvēlētais ātrums. Un šo idiotu ātrums ir dažāds, no neadekvāti zema līdz absurdi lielam.

Problēma ir necieņā, sava svarīguma uzspiešanā un uzskatā, ka pašam vajag vairāk kā citiem un ka personiskā vajadzība ir pārāka par citu vajadzību...

Es arī gana bieži tur braukāju. Braukšanas kultūra un ātrumi tur ar šejieni tomēr ir nesalīdzināmi.

Dažas uzraušanas uz netrafarētu CP ekipāžu uz labu laiku atdzesē prātu un vēlmi skriet pa EE ceļiem virs atļautā...

Likumpaklausīgs brauks ar max atļauto, mazliet drosmīgāks pārsniegs mazliet.

Pofigists, kurš nekur nesteidzās var pat pārkāpt atļauto x2...