Skaidrs, ka metro dēļ viesstrādniekiem ir slikti.

Skat tagad čupai cilvēku ar zemu kvalifikāciju nav darba - var paši uzbūvēt.

Un jā īsi tuneļi un visa auto satiksme pazemē nav gluži viens un tas pats.

Un vēl tād sīkums - Ņujorkā IR metro... Tas ir spējīgs pārvadā Milzīgas cilvēku masas!

Automašīnas pazemē ir reāla gāzes kamera. Tad jau labāk uz estakādes.

Kaut kā valstīs, kur ir pazemes dzelzceļš nav novērota cilvēku baile no pazemes. Metro un u-bāņu ir pilna pasaule...

Bet pie mums labāk iet bojā uz sliedēm zem ratiem, nekā šķērsot to pa tuneli. Tikai barjeras ļauj zem stacijas laukuma pabāzt "bailīgos" gājējus...

Pie kam Auto avārijas tuneļos ir biežāka un traģiskāka nelaime par vilcienu avārijām tur pat...

Nu stāv ne tikai dēļ pasažieru vilciena, bet dēļ satiksmes kopumā...

Ja viss ir gludi - tiek laikā pāri sliedēm, atliek kaut kur satiksmei nobakstīties un grafiks ir kavēts un tad viss pa ķēdīti ir pēcī...

Tāpēc saku, ka dzelzceļam pilsētā vajag vūt uz paaugstinājuma ar tuneļiem, lai visu ielu galos, kur tas ir bijis nebūtu tveida krusta vai strupceļa - satiksme kļūtu daudz izlīdzinātāka un mazāk nervoza...

Bet tā laikam ir tāda pat utopija, kā tramvjas centrā - pazemē...

Domāju, ka ar tiem sarakstiem nav tik vienkārši, jo ja pasažieru vilcieni vēl kursē pēc saraksta, tad prečinieki un dažādie tehniskie sastāvi to dara ne gluži pēc saraksta. Kā arī pārbrauktuves tiek slēgtas ciet nevis pēc laika, bet pēc kāda attāluma sensora (tā vismaz novērojumi liek secināt)...

Un jā, piemēram, Sarkandaugavas stacijā ienākošais vilciens jau aizslēdz p¿rbrauktuvi, kaut tas vēl tik stājas uzņemt pasažierus un tikai tad atsāks kustību. Utt.

Un kā ar tiem LDz - ir forši atdalīti uzņēmumi - sliedes, prece un pasažieri, katrs savā nesalīdzināmā sektorā, tāpēc vieniem pofig, otri pelna, net trešiem jākauc pēc subsīdijām...

Šito pastāsti tiem, kas neko nezina vairāk par biļeti pie šopera un mēnešbiļeti visiem tr veidiem visām dienām...

Bet ja palaidīs papildus vilcienus, var nākt gaidīt arī ar autobusu pie dažām pārbrauktuvēm, tad tu savu 45 min vietā brauksistundu piecpadsmit, jo dēl pārbrauktuvem būs nobiruši citu sabtransu grafiki

Lai vairāk paliek skaidrs, tad Rīgā starp Teiku un Cīekurkalnu dēļ palielināta pasažieru vilcienu reisu skaita pārbrauktuves pārtaps par murgu, matīsa ielas gala pārbrauktuve arī nepaliks lietojamāka...

Jau tagad ir daudzi maršruti, dēļdzezceļa ir jābrauc ar milzu līkumiem teorētiski iespējamas īsas taisnes vietā

Latvijas dzelzceļš kādi mecenāti vai filantropi?

Man vairāk labpatiktu lai LDz sataisa pāri/zem savām sliedēm tiltus vai tuneļus satiksmei, vai savu sliežu klātni paceltu virz, vai nolaistu zem zemes līmeņā.

Tieši LDz dēļ Rīga atgādina rajonus kas savienoti ar pudeļu kakliem - dzelzeļa šķērsošanas cietām.

Tāpēc labāk lai ceļ nevis stacijas, bet gan pavairo iespēju bez aizveramas pārbrauktuves vietas, kur tam tikt otrā pusē

Tādā gadījumā ar esošajām pieturām jāpietiek līdz acīm!!!!

Izkāp juglā, ja tur vajag, vai teikā, vai zemitānos vai Rīgā, tā, lai nebūtu jābrauc līdz rīgai un tad ar džimbu atpakaļ!

Ir jau pietiekams skaits ar. Pieturām, kuras,neizmanto tā iemesla dēļ,ka sabtranss pilsētā NEKAD nav saistīts ar dzelzcela stacijām ar patiesi retiem izņēmumiem. Un lai to izdarītu ir jāpārplāno viss, jāpārbūvē ielas utt...

Tikai kāpēc dzelzceļš būtu jāuzlabo (jāpiebāž ar pieturām?) par godu iebraucējiem tajā, nevis jāsakārto pašas pilsētas sabtransa shēma??? Kas sniegtu labumu abiem - gan pilsētniekiem, gan iebraucējiem?

Tā, neko...

Moš aizej un nokaunies.

Vai tu pars brauktu no pļavniekiem/ķengaraga ar vilcienu uz t/c domina vai alfa?

Nu tā godīgi.kad būsi atbildējis pats sev, tad ari droši sapratīsi - kāpēc tā nedarītu, pat ja nebrauktu ar savu auto.

Realitāte diemžēl ir tāda, ka cilvēks kā radība ir baiss sliņķis, tāpēc reāli strādājošs (diemžēl finansiāli neceļams) ir tramvajs, kas pilsētas centrā un kādā gabalā ap to ir pazemē, tāds kā pusmetro, jo tas nestrīdās ar bezsliežu transportu, gājējiem, luksoforiem, līnijas var tikt plānotas ne pārāk piesietas ielu tīklam, un pieturvietas izvietojamas maksimāli ērtos pieturu mezglos - pārsēšanās punktos. Nevis kā te piedāvā sasodīti smukus grafikus un statistikas datus piesaucošs briedisunrepše.

Nu neies cilvēki lielus attālumus no delzceļa stacijām līdz jebkuram sabtransa veidam lai pārsēstos un turpinātu ceļu.

Esošais dzelzceļš nav plānots ērtai izmantošanai pilsētā, tas ir plānots kā kravas un starppilsētu dzelzceļa tīkls...

Uzlabojumi ir derīgi tikai tad, ja to sasniegšanai ieguldītie līdzekļi nav veltīgi, lai tos uLabojumus patiešām cilvēki lietotu! Citādi būvējiet kaut dirižabļu piestātnes, kaut privātiem līdzekļiem

starp atgāzeni un Turību ir tikai 2 sliežu ceļi un, šķiet, ne tuvu nav tādas intensitātes...

Ķengaragā reāli visiem interesē tikai Ķengsaraga ne Pļavnieku puse un papēti cik sliežu ceļu taja joslā ir? Nu tā - šķirotava nav tas pats šaurākais veisojums dzelzceļā...

Un pie Daugavas stadiona arī nav gluži tikai 2 sliedes, kā arī Zemitānu stacija nav droši izmantojama no visiem peroniem, kā arī ir klaji neērta kaut vai braucienam uz Dominu, nu tas ta - pārdomām...

Ņemot vēra kā tiek ieprikti vilcieni pašlaik - izklausās part pēc vienkārsas, pat ne zinātniskās fantastikas.

Par pasažieriem nesaprati - kā tieši noformēsi peronus, tuneļus, gajēju tiltus utt infrastruktūru un saorganizēsi to visu ērtu un pasažieru lietotu.

ja ir Zemitānu stacija, Daugavas stadions un VEFs - piedoddiet - vilvienam kā sunim apstāties pie katra staba??? No zemintaniem cilvēks spiests iet pāri sliedēm lai tiktu uz tilta, līdz tramvajam talu. - Kā reāli iztēloties kājāmejoša cilvēka nokļūšanu no "VEF" stacijas līdz pa Brīvības ielu kursējošam sabransam...

tad jau nu jau no Zinātniskās fantastikas jēdzīgak izklausītos kā Vācijā daudzās pilsētās - tāds kā piepilsētas S-bānis, kas pilsētā ir pazemē un teorētiski nepieļauj suicidālam gājējam izpildīties, tik āra no pilsētas ir virszemē... Da kaut tramvaju norociet zem zemes centrā! I luksofori tam nečakarēs dzīvi, ibezsliežu transporta plūsma atslogosies...

Vai tai idejai patiešām vajag vilcienu? Un vai ar esošo sliezu noslodzi tur ir kur iespraukties vēl kādam sliežu tr. Līdzeklim netraucējot esošo vilcienu sariksmi? Un cik "ātrs" paliks vilciens, ja to šādi uzlabos... Un vēl - kā dabā varētu realizēt (cik tas maksās un kas to izmantos) pasažieru plusma pļavnieku, vefa, alfas utt stacijās. Nu tā komkrēti, ērti utt. Avotu ielas pietura? Itkā tunelis jau ir, tik kur tur peronus uzcirst "desmit metrus" pirms centrālās stacijas...

Ar ko atšķiras vilciena (patiešām vilciena) stacijas Zemitāni un VEF? Un kas ir stacija Pļavnieki virzienā uz Siguldu?

Un kas tie par Avotiem?

Tas ka Tev pagadījās neuzmanīgs CP inspektors (vai apzināti ļaunprātīgs) tas nenozīmē ka tādi ir visi.

Jebkura profesija, sabiedrības slānis ir tik pat raibs kā dzeņa vēders - un ikkatrā ir noteikts procents godīgu, apzinīgi, neapzinīgu, negodīgu, korumpētu utt cilvēku.

Spriest par visiem pēc viena - ir gauži netālredzīgi.

Ceru, ka konkrētajā gadījumā situācija atrisināsies, sodu atcels un inspektoram pienāksies likumā paredzētā motivācija nākamreiz skatīties uzmanīgāk.

m.tvnet.lv/...

neko nezinu, bet jautājums - cik bieži tam motortelpā ir kaut kas jādara?

Rakstau vēlreiz - derēs pilnīgi JEBKURŠ auto, kas iekļaujas noskatīajā budžeta diapazonā, ir nesen izgājis skati pa nullēm vai uzticama/neitrāla servisa mehi ir atzinuši par ņemamu!

Arī 6000 km noskrējiena laikā pa diviem gadiem , tam auto bez vadītāja palīdzības nekas nesabojāsies, nenolūzīs un neizbeigsies.

Parādi bildiņās sievai, kurāš patīk no ārā vai kurā patīk kā ir iekšā - to arī pēc pārbaudes servī pērc. Citu kritēriju nav un uztraukimiem nav pamata.

Varam topiku mierīgi slēgt!

p.s. vai vasarā nav prātīgāk vellapēda? arī varēs ieekonomēt uz aerobiku, un ar felleri var aizbraukt arī ogās/sēnēs/nopelst... fellera izmaksas pie auto izdevumiem būš niecīgi...

teorētiski mašīnai, kurai viss ir labi ir jāspēj nobraukt viens gads vai 10 000 km bez īpašām šaizēm.

Tā kā 200 x 24 mēneši ir 4800 km, tad jāteic, ka uz šo nobraukumu būš 2x jānomaina eļļa, jo tā ir jāmaina vai nu ik 10-15 kkm vai ne retāk kā reizi gadā ...

Līdz ar to derēs jebkurš auto, kas tikko izgājis skati "pa nullītēm" un vienīgie papildus ieguldījumi tajā būs: degviela, logu šķidrums, vienu reizi jānomaina tosols (tas kalpo 2 gadus), bremžu eļļa (tā arī kalpo 2 gadus, bet parasti neviens to nemaina NEKAD); izdevumi par mašīnas āra mazgāšanu un salona tīrīšanu, kāds smirdeklītis, autostāvvietas apmaksa un OCTA un ziemas riepu komplekts, ja tas jau nestāv virsū un nav nobraukts tā ka nav atlikuši 2-3 mm līdz minimālajam ziemā pieļaujamajam 4 mm protektora dziļumam...

Viss pārējais ir gribu, un patīk jautājums!

p.s. un drīzāk tam auto izleks visādas nelietošanas šaizes - nepietiekami uzlādēts akū, kalstoši blīvslēgi, ziemā aizsalstošs izpūtējs un pastiprināti rūsējoši bremžu mehanismi...

khmm...

nav, protams, mana darīšana, bet 50 km nedēļā, ja uz un no darbu jātiek un , pieļausim, 2x uz bodi...

... rupji sadalīsim 50/7/2=3,5 km vienam braucienam...

Manuprāt, no veselīguma viedokļa - tas ir kājām ejams attālums. Vasarā arī lieliski aizvietojams ar vellapēdu.°

Bet ja nopietni - pie tāda nobraukuma derēs JEBKURŠ auto, kurš sievai patiks, noteiktajā cenu kategorijā, kuram pērkot servisā meistars pateiks - ka nav izpuvis. Būsim reāli 4800 km nobrauks JEBKURŠ auto un ja tam neklaudzēs piekare, nebūs beigtas pusasis utt nobrauks. Un, pie tāda nobraukuma drīkst arī nopirkt auto, kurš tērē 10 l uz simtu, jo tāpat tie mēnesī būš sasodīi 20 lati degvielā (lētāk nekā mēnešbiļēte Rīgā).

ja darba devējam darbinieks izmaksā 1236.26 Latus (viss kopā)

A) variantā ja VSOAI 23.59% maksā DD un 10,5 DŅ

uz papīra jāuzrāda 1000.00, bet DŅ uz rokas ir 698.20

B) variantā ja VSOAI 10.50% maksā DD un 23.59 DŅ

uz papīra jāuzrāda 1118.46, bet DŅ uz rokas ir 667.51

A variants ir izdevīģāks DŅ ar visu to, ka IIN sanāk maksāt lielāku - 196.80 (B variantā IIN būu 187.11)

Kaut abos variantos DD visi summārie izdevumi ir vienādi

GB12 tak tajā tabulā apakšpusē ir arī ailīte kurā norāda, cik tieši no darbadevēja kabatas izmaksā darbinieks.

Nu redzi nu... Ar tiem ir vērts papļāpāt, man arī ir bijuši dažādi atklājumi...

Khmm, man tā arī vēl neviens nav uzrādījis protokolu vai FR vēstuli par +1 km/h.

Vienmēr tiek rēķināta kļūda, kas ir visai prāva un tā tiek lemta par labu braucējam. Un pat tad neesmu redzējis protokolus, kuros atņemot kļūdu būtu kads sodīts par +1 km/h... Proti par juridiskajiem 51 pie faktiskajiem 56...

Ups un te paša VIDa links

vid.lv/lv/kalkulatori/algu_kalkulators

Ja paspēlēties ar šo:

Sanāk visai interesanti - pamaini VSOAI procentus vietām un tur aizskaitāmais cipars nemainīsies

DD kopējie izdevumi nosvārstīsies un nosvārstīsies IIN - proti no cik liela atlikuma PĒC VSOAI atņemšanas to aprēķina DŅ