Kārtot: Augošā secībā
Ozz 06.03.2009 21:39

maaju kaa

Ozz 06.03.2009 21:39

maaju kaa

Ozz 06.03.2009 21:38

ta vinjam nauhj nevajag nekaadu lampu.gribeejaas kaut kadu neordinaari-dezinfektisku gaajienu izveikt.

atnaaks vasara un saule pati izkodis visus mikrobus no mašīnas.normaals process...

es ilgu laiku domaaju kaa ziemaa tepiķīšus zem kaajaam izžāveet-risinaajums uzgriezt pečku uz maksimumu un visu karstumu uz kaajaam novadiit. rezultaataa ir ok, mašīnai griida sausa pat kaajas no sniega nedauzot, nekas nevanco un pašam arii par karstu nav.

Ozz 06.03.2009 21:31

es jau ieteiktu ieurbt kreiso viitni, ideaalaa gadiijumaa uz 7 un resnaaku un tad skruuveet...tas taa, ja dikti gribas dabuut to fragmentu aaraa..

a ja ne, tad skruuveet nolauzto atpakaļ un braukt kameer noriebjas.

Ozz 06.03.2009 18:06

vadaama ir. pec analoģijas ar valsts un privaato slimniicu

tikai probleema ir tajaa, ka visaadaas valdees un paarvaldees vadošajos amatos ir saseedinaati cilveeki, kuri nevis kaut ko jeedz, bet kuri ir "vajadziigi", šoferu deeli , bijushaas miiljaakaas etc, etc.

ja buutu viens direktors, tam tieši padoti paaris vietnieki un visi paareejie, kuri rubiitu fišku un rukaatu melnu muti, nevis seedeetu draugos, kasiitu kuli un rulleetu gurķi, un buutu kriteeriji peec kuriem noteikt padariitaa darba apjomu un kvalitaati- viss buutu ok.

tagad kaa- uz vienu sekretuutu vai mazo darboniiti salasaas liidz 5 dažādiem priekšniekiem.protams, ka priekšnieki neko nelemj, viņi kaa kas taa "konsulteejas" ar ministriju, taa savukaart konsulteejas veel kaut kur...un taa tas laiks paiet.

Ozz 05.03.2009 17:54

un kas pret Tolmetu

Ozz 05.03.2009 17:12

Siksparnis rakstīja:

Pirmais rakstīja:

SEA rakstīja:

Pirmais rakstīja: bēmēvē dzinēji saliek audī dzinējiem vienos vārtos, tāpat kā mērcēdesu automātiskās kārbas sūta pēc ūdens audī kārbas (ar vārdiņu BOY un tās arī teciņiem skrien)

kurš ņemsies pierādīt pretējo????

Neaizmisti par pretkorozijas apstrādi...

pretrkorozijas apstrādi kam?????????

mersedesam, bēmēvē vai audī????

Dārgākā detaļa autiņā ir bundža, nevis motors vai kārba.

taa tas vismaz tiek pasniegts

Ozz 05.03.2009 15:43

pamēģināšu sastaadiit šā topika gudriibu:

pilsonis, kurš gribeeja paspiideet ar zināšanaam

pilsonis, kuram patiik opereet ar skaitļiem

pilsonis, kurš tic ka var opereet tikai ar skaitļiem

nuu un paareejie, kuriem vnk gribeejaas parunaaties

finaalaa- gribeejaam kaa labaak bet sanaaca kaa parasti

Ozz 05.03.2009 15:38

anonimikis rakstīja:

Pirmais rakstīja:

anonimikis rakstīja: šitas iet jau kādu trešo riņķi. davai labāk parunājam par Šrēdingera kaķi

davaj!

kā tu domā vai patreizējā laika momentā viņš ir dzīvs vai nav????

es sliecos domāt, ka nav, pamatojot savu izteikumu ar to, ka kaķi dzīvo kādus 15 gadus

Kā ir ar kopējo kaķu daudzumu noslēgtā sistēmā ??? tur nedarbojas tie paši likumi?

ja maajsaimnieciibaa ir viens kaķis, tas uzvedās pilnīgi savādāk nekaa tad ja kaķu ir vismaz divi.

Ozz 05.03.2009 15:37

ir lietas, kur var ar saliidzinoši nelielu rokasgraamatu (matemātika, programmēšana eksaktaas zinaatnes) gaazt kalnus.nevienu nenoliedzu, bet ir lietas uz kuraam ir nepieciešams paskatiities no malas vai pat sava skatu punkta. un neesmu redzeejis veeraa ņemamu rokasgraamatu "kā iejusties otra cilvēka ādā"

Ozz 05.03.2009 15:32

cilveeks un šimpanze

hmm...es saku-aiznaakamaa gada dators vs BK201 vai kaa nu tur to sudu sauca bija viens ģeneetiskais atzars ar par 30% lielaaku smadzeņu tilpumu un tikpat lielu fizisko potenciaalu(neandertaalieši), bet tie nez kaapeec neiedziivojaas.(aciimredzot bija paaraak kolektiivi un nespeejiigi maaciities)

pa 98% ģeneetiski liidziiba ar šīmpanzi un 96%ar cūku ir (sastaav no tiem pašiem materiaaliem), bet sakrustot nevar, taa ka var iztikt bez prezervatiiviem

es nesaku ka cilveeks ir dievišķa buutne, bet daži tomeer (programmeetaaji, matemaatiķi un tehnokraati) iedomaajas ka viņi taadi ir..

PN- cilveeks nav ceelies no šimpanzes, bet gan no Lūsijas

Ozz 05.03.2009 15:02

Pirmais rakstīja: 1) apmācība notiek slēgtas sistēmas ietvaros, tātad ar to nevar pierādīt to, ka sistēma NAV slēgta

2) varētu diskutēt vai vārdiņa "boy" iemācīšanās ir gudrības pieaugums

3) varētu diskutēt arī par kopējo gudrības daudzuma definīciju nun vēl daudzām citām lietām

1.skatoties kaada maaciiba.var maacit ka sisteema ir nosleegta un taapeec daudz nespirinieties, vai arii sisteema ir atveerta un viss rullee

2.koloniālajos laikos aafrikaa bez vaarda "boy!" neviens tev uudeni nepienesiis un pakaļu nenoslauciis. tagad, savukaart, labaak to vaardu TUR nelietot, ja negribi probleemas.atkal subjektiiva situaacija

Ozz 05.03.2009 14:55

praksi nevar nodot pa vadiņiem vai drukaataa formaa...varbuut var matemaatiski, bet pagaidaam, cik es zinu, neironu impulsus nevar paarvadiit uz citu klientu, jo klients taapat nesapratiis..

katrs no mums skataas uz dziivi no sava zvanu torņa un savām acīm

ticu, ka gribaas na haļavu apeest sarkano tabletiiti un nonaakt pasakaa.

Ozz 05.03.2009 14:34

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja: principaa zinot alfabētu es tev vareetu soli pa solim smalki uzrakstīt uz 10 lapaam kas nepieciešams lai uzceptu manupraat labas kotletes.

uzcept labu kotleti var tikai pirms tam 99reizes uzcepot netiklabu.izziņas process-tas nav ne sci-fi ne arii bizness, jo biznesa pamataa buutu universaala recepte-kotlete katrai dienai un visas planeetas populaacijai...

Ar alfabētu tu vari aprkastīt recepti - t.i. zināšanas. Bet tajās 99 reizēs, kad uzcepsi netiklabu, tavas smadzenes uzkrās informāciju, kas ļaus 100. reizē uzcept perfektu. Tā jau būs tava prasme. Un nākamais solis uz kolektīvo gudrību varētu būt tieši spēja šo informāciju padarīt pieejamu citiem.

nezinu kaa ir Tavaa sfeeraa, bet manaa nekaadas graamatas, receptes un entopijas neliidz tikai un vieniigi prakse.Nepamēģināsi- neuzzinaasi.

kolektiivaa gudriiba buutu pieliidzinaama kotletei katru dienu un visai populaacijai.

cilveeks ir individuāla un unikaala uzparikte un taads arii paliks.palasi Pirmā parakstu

Ozz 05.03.2009 14:20

principaa zinot alfabētu es tev vareetu soli pa solim smalki uzrakstīt uz 10 lapaam kas nepieciešams lai uzceptu manupraat labas kotletes.

uzcept labu kotleti var tikai pirms tam 99reizes uzcepot netiklabu.izziņas process-tas nav ne sci-fi ne arii bizness, jo biznesa pamataa buutu universaala recepte-kotlete katrai dienai un visas planeetas populaacijai...

Ozz 05.03.2009 14:07

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

tas bija treknajos gados...

dziive piespiediis mekleet risinaajumus miskastee (labaa noziimee) un atgriezties mazliet laikaa atpakaļ. un tikai tad pieraadiisies- kurš speej maaciities, bet kurš tikai zubrīt.

Ozz - ne tak. Es nerunāju par to, ka TU ceptu man kotletes. Bet es pats prastu to izdarīt ar kolektīvās apziņas palīdzību aizņemoties šo informāciju no tavām smadzenēm. Nejauc biznesu ar sci-fi

es saaktu ar informaaciju par banku kontiem

Ozz 05.03.2009 14:06

ja ir runa par "paša lietošanai", tad iespeejams ka es vereetu arii opereet, bet viņš buuveet lidaparaatus

taapat ar to entopiju- paša lietošanai lai izskaidrotu neizskaidrojamas lietas der, bet pludinaat plašās masās figņu lai attaisnotu savu eksistenci nafig

Ozz 05.03.2009 14:01

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

tas bija treknajos gados...

dziive piespiediis mekleet risinaajumus miskastee (labaa noziimee) un atgriezties mazliet laikaa atpakaļ. un tikai tad pieraadiisies- kurš speej maaciities, bet kurš tikai zubrīt.

Ozz 05.03.2009 13:59

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Maija_Eskuella rakstīja: Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

tipa-

paziistu vienu superķirurgu, viens no labaakajiem eiropaa.viss viņam ir skaidrs pat tur, kur citi neuhjaa nesaprot.bet viņa pieņemšanas kabinetaa nereti var sastapt izjauktu pļaujmašīnu, radioaparaatu vai kko citu pilniigi negaidiitu...

Ozz 05.03.2009 13:53

Seene rakstīja:

Maija_Eskuella rakstīja: Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

Ozz 05.03.2009 13:51

Kindzulis rakstīja: Pirmais - matemaatiski loogjiski apraksti pavasara smarzjas

ķīmiski buus vieglaak bet ne par to staasts...

gudriiba nav nosleegta vide, jo gudriiba rada gudriibu.kameer neesi iemaaciijies alfabeetu, nevareesi neko gudru uzrakstiit

tuvaak patiesiibai buus teksts, ka viena daļa populaacijas ir sajutušies tik gudri jo ir aizmirsuši alfabētu

Ozz 05.03.2009 13:37

sleepnis rakstīja:

Ozz rakstīja: njaa...

ādad veezi ar taadu arii var uzmodinaat...

Ne jau pašam zem tās jādzīvo, ieslēdz lai izdezinficējas un nobāz skapī līdz nākamai reizei. Vīrusu aktivitātes periodos mes tādu lietiņu izmantojam.

te viens ģēnijs teica, ka varot arii seedeet tiešā iedarbiibaa...

ap 1950. gadu tiešām taads viedoklis pastaaveeja, bet tagad taas lampas tiek atzitas par kaitiigaam.

Ozz 05.03.2009 13:35

ultravioletais starojums nogalina visu dziivo...

jo dziivajam mazāk šūnu, jo aatraak tas notiek.

efekts skatoties uz kvarca lampu ir taads pats kaa skatiities uz metinaamo aparaatu, tikai mazliet ilgaak.

iedarbiiba- staru kūlī.

Ozz 05.03.2009 13:29

Imka rakstīja: Gripas laikā ir ļoti labi pakvarcot telpas un arī pašam pasauļoties (protams ierobežotu laiku līdz 5 min un ne pārāk tuvu). Der arī slikti dzīsošām brūcēm. Un gaiss telpā arī pēc tam ir tāds svaigs kā pēc pērkona lietus.

vai kaa peec veca, lliela, nojaata kopeetaaja...

jonizeets gaiss.

Ozz 05.03.2009 12:13

manupraat ES šito lietu neatbalsta....kvarcu tikai ruupnieciskaam lietaam un mediciinai, bet i tad neesmu peedeejaa laikaa redzeejis....

U/V lampas ir latgaliitee reizi pa reizei atrodamas un tur, kur tirgo visaadu krievu/baltkrievu proma šedevrus.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti