kolumbs rakstīja: Man domāt, ka sabiedriskā transporta maršruti pa lielam ir o.k. Iespējams ir nianeses, kur pagarināt, kur saīsināt, kur pa citu ielu palaist, bet ar nosacījumu, ka
vajag, piemēram no Juglas vai Purvciema uz centru. Ir pat dažādas alternatīvas.
Ne tik o.k. ir, ja vajag, piemēram no Purvciema uz Juglu vai Zolitūdi. Starprajonu satiksme ir tā ne visai. Ir protams \"garie\" maršruti, piemēram, autobuss Pļavnieki - Bolderāja. Bet, ja no Juglas - 3 vajag uz Zolitūdi - būs vismaz 2 braucieni.
Es saprotu, ka starprajonu satiksme nekad nebūs perfekta, jo to variantu, kā pilsonis iedomājies, ka būtu labi, ir parāk daudz.
Tāpat jau ir arī lielajās metropolēs, ka ir ar pārsēšanos. Bet tur ir tas, pie kā RD vajadzēju piestrādāt - perfekti savienojumi - izkāp pieturā un tajā pašā pieturā iekāp nākamajā. Pie tam parasti, ja neesi izgājis no metro vai tramvaju sistēmas - nav jāmaksā papildus par jaunu braucienu.
Par to iegājis/ izgājis no sistēmas un norēķiniem - Stambulā ir interesanta tramvaju sistēma. Pieturā ir tāds kā aploks, kurā iekšā var tikt caur vārtiem, kuri atvers, iemetot monētu - biļeti. Tiec iekšā sistēmā un vizinies, drīkst arī pārkāpt savienotajos maršrutos.
It kā jau no sliežu puses var apiet sētu, bet masveidā tas darīts netiek. Tā kā noslēgtu sistēmu var uztaisīt arī ne tikai metro stacijās, bet arī tramvajiem.
Nav ok, jo nav panākts, ka autobraucēji pārsēžas uz sabiedrisko, neskatoties uz lielajām degvielas cenām. Sabiedriskais transports nedrīkst būt tikai pensionāru ekstra. Tātad ir jāanalizē problēma šādā kontekstā un jāveic attiecīgi uzlabojumi.
Stambulas piemērs ir interesants, bet visai dārgs. Tajā pat laikā pārprogrammēt e-talonu, ka tas ir derīgs 1h braukāšanai pēc nopīkstināšanas jebkurā transportā nemaksā faktiski neko.
Starprajonu satiksme būtiski uzlabotos, ja izveidotu iekšējo \"apvedceļu\" - pie sakārtotas pārsēšanās sistēmas tas novērstu vajadzību daudziem braucieniem caur centru. (manuprāt izcilākais piemērs en.wikipedia.org/...
Protams, pavisam labi šāda sistēma varētu darboties tikai uzbūvējot Daugavas Ziemeļu šķērsojumu, jo pašlaik visai Rīgas Ziemeļu daļai tuvākā iespēja nokļūt otrā krastā ir visai šaurais Vanšu tilts.