Jājautā kuram deputātam vai domniekam ceļš no mājām līdz darbam salabots. LV parasto vadītāju sāpe (cenzēts vards), jo galvenais jau prēmijas izmaksāt un konkursus rīkot.

Zinu gadījumu, kad paziņa pirka passat. Visur uzraksti Synhro, bet pārdevējs spītīgi saka, ka parasts priekšpiedziņas passats. Nopirka, jo bija po kada piedziņa, bet cena izdevīga. Pacēla uz pacēlāja un izradījās, ka ir Synhro, pie tam viss stradāja un bez defektiem. Rezultātā Synhro pa parastā cenu

Gadus 5 atpakaļ bija doma ielikt Regata 1.7 dizeli iekš VAZ 2121. Projekts tā arī palika neīstenots, neskatoties uz to, ka bija jau FIAT un VAZ pagalmā. Laikam jau labi, ka pietrūka uzņēmības tādām trakām jaunības idejām

Bet tai jau vajadzētu būt servisa problēmai.

Ja nepatīk, tad vecās mikrenes vietā un nauda vējā.

Lūžņu cena tas ir ap Ls150 vai alumīnijs atsevišķi?

"Dievs, lūdzu izdari tā - lai vīrs neko nenojauš un neuzzin!"

Atveras debesis un Tas Kungs saka:

"Labi, es tā izdarīšu, bet Tu mirsi no ūdens."

Viņa saka:

"Labi, es ar mieru."

Paiet viens gads, paiet divi gadi. Sieviete neiet peldēties, mazgājas tikai dušā, visu laiku cenšas izvairīties no ūdens. Paiet 3 gadi, pēkšņi sieviete vinnē ceļojumu pa jūrām ar kruīza kuģi. Ilgi šaubās, vai braukt, vai nē. Beigās tomēr nolemj, ka brauks. Nu un brauc arī tagad ar baigo laineri un pēkšņi naktī saceļas liela vētra, visi panikā, kuģis sāk grimt. Un atkal viņa izmisumā kliedz:

"Dievs, nu bet Tu taču nevari tikai manis dēļ noslīcināt visu kuģi!"

Atveras debesis un Kungs saka:

"Es jūs, ma**as, trīs gadus vācu kopā uz viena kuģa!"

Viss notika tā. Pagājušo nedēļu kādu vakaru liekoties ar sievu gulēt, es pamēģināju viņai “piebraukt”, bet pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem es izdzirdēju:

- Zini, man kaut kā negribās. Vienkārši kādu brīdi paturi mani savos apskāvienos.

- KO?

Un šajā vietā viņa pateica pašu briesmīgāko frāzi, kādu tikai viens vīrietis var izdzirdēt no savas mīļotās sievas:

- Nu, tiešām, mīļais. Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas sievišķīgās emocionālās vajadzības.

Es nodomāju: “Kas gan viņai lēcies?”. Ar vienu vārdu sakot, tovakar mums nekas nesanāca un mēs vienkārši aizmigām.

Nākamajā dienā mēs devāmies iepirkties uz kādu labi pazīstamu vietu, kuru es saucu GIV (gigantiska iepirkšanās vieta).

Mēs staigājām pa dažādām nodaļām, viņa uzlaikoja trīs nejēdzīgi dārgus vakartērpus, bet nevarēja izšķirties, kurš viņai vislabāk piestāv. Es ieteicu lai ņem visus trīs.

Pēc tam viņa devās meklēt kurpes, kuras piestāvētu šiem vakartērpiem, un es viņai piedāvāju paņemt pa vienam kurpju pārim pie katra tērpa.

Pa ceļam uz kasi mums gadījās juvelierizstrādājumu nodaļa, un viņa izvēlējās sev pārīti auskaru ar briljantiem.

Ziniet... es viņu sen nebiju redzējis tik uzbudinātu. Acīm redzot, viņa bija nolēmusi ka es esmu nojūdzies – viņa pajautāja, kā būtu ar to tenisa aproci – es lieliski zinu, ka viņa savu mūžu nav turējusi rokās tenisa raketi. Bet es arī tam piekritu.

Viņa tur pat vai spiedza no sajūsmas, gandarījums viņai bija tik pat kā fiziski - seksuāls. Jums bija jāredz, kā staroja viņas seja, kad viņa izdvesa:

- Nu, mīļais, man šķiet, ka tas ir viss. Varam doties uz kasi.

Es viņai uzspēlētā mierā atbildēju:

- Nē, mīļā, man kaut kā negribās.

Jūs ziniet, ko nozīmē izteiciens “pilnīgā neģīmī”? Visa šī emociju gamma – neizpratne, sarūgtinājums, sašutums, naids... vienlaicīgi uzplaiksnīja manas mīļotās sejā.

- Nu, tiešām, mīļā. Es vienkārši gribu lai tu to visu kādu brīdi paturētu savos apskāvienos un tas ir viss.

Un kad viņa jau bija gatava mesties man virsū un saplosīt smalkos gabaliņos, es piebildu:

- Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas vīrieša finansu iespējas...

Tā ka tagad apmēram līdz 2008. gadam man sekss nespīd.