Neviens!

Šis būs 100 lauciņu vai 64 lauciņu šahs?

Vēl jau var mēģināt dubļu cīņas.

Bet protams, ka nepateiks! Var būt nenormāli daudz iemeslu, sākot ar haubes grabēšanu, beidzot ar motora beigu sākumu. Klaboņa ir jādzird, jāapskata, jāapošņā, jāpagaršo, tikai tad var korektu diagnozi uzstādīt.

Zem kapota paslēpies bundzinieks???

gailisj@finieris.lv

janka.gailis@gmail.com

26553942

Atceros, ka deviņdesmito sākumā Dienai bija pielikums AutoDiena, kurš nodzīvoja laikam kādus četrus izlaidumus. Tur bija raksts par vienu vecu vīru, kurš jaunībā, pēckara gados bijis diezgan spics motošosejnieks. Labākais visā šajā stāstā bijis tas, ka viņam neviens mocis tā arī nekad nav piederējis. Motociklus viņš dabūjis no saviem klientiem, jo haltūrējis par moču remontētāju. Šis pavisam skaidri arī žurnālistam atbildēja - ja man moci remontēt atveda trešdienā, ceturtdienā vai piektdienā, tad vienmēr teicu, ka remonts ilgs vismaz līdz nākamajai otrdienai. Sestdienās un svētdienās Biķerniekos vienmēr bijušas sacensības, kurās tad ar klientu močiem šis tad arī gāzējis. Vienreiz pat pamanījies milici nobraukt sacensību laikā.

Tieši tā.

Būtu baigi svētīgi, ja Tu varētu atcerēties, kas tā par privātu sētu (ja tā sēta atrodas kādā apdzīvotā vietā, pietiktu ar apdzīvotās vietas nosaukumu). Šīs ziņas būtu svarīgas reto sugu atradņu reģistram.

Panikai nav pamata - privātajai sētai nedraud nekāds aizsardzības režīms un represijas pret saimnieku, jo šī suga nav juridiski aizsargājama, vienkārši faunas retums, pie tam sugas galvenā dzīvotne ir mežs (kāpuri dzīvo un ēd praulus trupējošos kokos), bet vaboles pārtiek no ziedputekšņiem un nektāra, tāpēc jūlijā un augustā ir sastopamas uz dāžadiem ziediem, tāpēc sētā tās ir ielidojušas tikai paēst un papāroties.

Latviski oficiāla nosaukuma nav. Krievi to sauc par smirdīgo rožvaboli (voņučaja bronzovka). Latīniski: Oxythyrea funesta.

Bet kur tieši? Valmieras rajonā šai sugai ir zināma stabila atradne pie Burtnieku ezera (Vecates pagastā, Natura2000 teritorijā "Vidusburtnieks").

Traks neesi? Gribi. lai kāds ar cirvi iemet? Sākumā jaua trāpīs pa kreisās kājas mazo pirkstiņu, bet kas notiks pēc tam - viegli iedomāties!!!

Kas, kad un kurā vietā to ir fotografējis? Šī ir Latvijā visai reti sastopama vaboļu suga.

Der mežiem. Taču es te izmisīgi cenšos pateikt, ka lielākoties mežiem der arī parasts auto, kurš pavisam noteikti strēbs mazāk degvielas un būs lētāk ekspluatējams. Savukārt, ja cilvēks tik tiešām grib braukt drūmos bezceļos, tad džimijs var izrādīties nederīgs.

P.S. Latvijas valsts meži savos mežos ir sataisījuši tādas šosejas, pa kurām es ar A80, braukdams ar 90km/h, jutos krietni komfortablāk nekā uz daudzām valsts asfalta šosejām.

Tas jau štrunts, lai Fedja pats domā, kā izlocīties. Sliktāt, ja sanāk pakrist zem Fedjas!!!

Kas gan būtu dzīve bez Fedjas!?

Idiots arī ar GAZ66 pamanīsies nogrimt. Nevajag domāt kategorijā: man ir landkruīzers, tātad esmu lidojošs. Es nu jau 8 gadus vairāk vai mazāk strādāju darbu, kas saistīta ar braukšanu mežā, pļavā, pāri grāvjiem utt. Lielākoties tas ir darīts ar parastu vieglo auto, pa retam ar ņivu. Un varu teikt, ka apvidus auto īpašības reāli ir bijušas nepieciešamas vidēji reizi gadā. Lielākoties, kad esmu noracies (pēdējos gados, tas vairs nenotiek ), tā bijusi manis paša vaina, kad neesmu mācējis novērtēt apstākļus, pie tam tas parasti notika ne tālāk par 100-150 metriem no sasniedzamā mērķa.

Tak dzeju par mīlestību šorīt rakstīja. Tad jau ar Fedju vakar bijis kontakts.

Tad nu tā vairs nav ģimenes mašīna, ar kuru 100 km rādiuša šad tad mežā iebraukt. Gribi bezceļnieku, pērc kaut ko nopietnu. Gribi ģimenes auto - pērc vojādžeri, šarānu vai galaksi. Pa normāliem meža celiņiem arī ar šiem auto mierīgi var pārvietoties (arī pa līdzenu mežu, kur nav celiņu).

Tieši tā. Ja viss būtu pēc šī mūslaiku Einšteina formulas, tad fūrēm vajadzētu bremžu diskus, kas lielāki par belorusa pakaļējo riteni.

Pats saprati, ko pateici?

Disku nodilumu nemēra ar odometru, bet gan ar bīdmēru. Viss atkarīgs no braukšanas stila. Piemēram, mans krusttēvs savulaik žigulim priekšējos klučus mainīja ik pa 15000 kilometriem, bet parastiem cilvēkiem tie gāja 30000-40000 kilometrus.

Tev uzdevums - iet un noskaidrot!

Tā iet, kad neizlogojas cilēks no mana personālā compūtera!!!

Vispār es te tā domāju, ka slēpju pārvadāšanai visoptimālākais būtu kabriolets - ērti un arī nav bažu, ka jumta apšuvums tiks sabojāts (bet to atjaunot ir varen sarežģīti - visi tak atceras Daiņa bēdīgo pieredzi). Ja nu gadījumā tas ir par dārgu, tad atliek ņemt auto ar lūku vai arī Sveisca zapiņu, kuram priekšējais stikls bija ārā.