bizenajs rakstīja:
Pirmais rakstīja:
markelis rakstīja:
hmnc rakstīja: es nesapratu GunchaSh - kā mīnusos ūdens spraugās var izplesties?
1) aukstumā ūdens sasalst
2) aukstumā viss kļūst mazāks
bet nu pat ja sasprāga pats - servisam jāmaina šā vai tā.
muusdienu izgliitiiba. tev skolaa fizika arri bija vai nee? uuzdens saraujas liidz -4, peec tam izpleshas.
pie tevis -4 vispār parējā dabā uz mūsu kopējās planētas šis cipariņš ir apmēram +4 grādi
precīzāk +3.98
pareizaak ir taa, ka salduudens pie temperatuuras ap + 4 graadiem ir visenergostabilaakajaa formaa, a ap -4 graadiem vismazaakajaa bliivumaa un lielaakajaa tilpumaa, turpinot samazinaaties ledus temperatuurai, ledus tilpums samazinaas, ir taada temperatuura, miinusos, pie kuras uudens paariet ne ta gaazveida, ne ta kristaalveida staavoklii apejot sacieteeshanu, proti liofilizaacija, preciizas definiicas meklee inetaa, bet apmeram kaut kaa taa...
ja izturiigaa spainii ielej uudeni un pie muusu tagadeejaas temperatuuras izliek to aaraa, tad agri vai veelu uudens paarveershas leduu deformeejot spaini un tad saraujaas, proti starp spaini un ledu ir sprauga.
bize, davaj es nerakstīšu raimondsm stiliņā, uzdodod muļķīgus jautājumus, aprakstīšu pats... un ne tikai ūdeni, bet arī tā kristāliskās formas, tobiš ledu.....
taisnība..... praktiski viss ir taisnība, izņemot ciparu "-4"
patreiz fiziķiem ir zināmas kādas 13 vai 14 dažādas ledus formas... jā un vēl ūdens kristāliskās formas VISAS ir cietas.... tātad ūdens nevar palikt par ledu apejot "sacietēšanu", ko tu pieminēji.... praktiski eksistē vairākas ledus formas, bet tās parastos apstākļos neveidojas... nu vai izveidojas ļoooti nedaudz
tagad uz pirkstiem skaidrojot dzesēsim ūdeni no kādiem 80 plusa grādiem grādiem... uzņemsim laiku darīsim to nemainīgā atmosfēras spiedienā jūras līmenī.... lai eksperiments būtu pēc iespējas uzskatāmāks dzesēsim ar nemainīgu dzesēšanas enerģiju ar tādu aprēķinu lai ūdens dzistu par 1 grādu minūtē.... un mērīsim temperatūru un blīvumu.... kāpēc ir svarīgs spiediens un dzsēšanas ātrums???? tāpēc, ka lielā spiedienā vai arī ātri atdesējot (kas arī izraisa lielus spiedienus ledus iekšpusē) var rasties kāda cita no daudzajām ledus formām, kurām katrai ir savs blīvums....
eksperimenta rezultātā redzam, ka ūdenim atdziestot tā blīvums palielinās... ūdens saraujās....
pēc 76 minūtēm un 12 sekundēm pie 3.8 grādiem ūdens blīvums ir vislielākais.... šajā brīdī litrs ūdens svērs 1000gramus...
dzesējam ūdeni vēl 3minūtes un 48 sekundes... pie 0 grādiem (sasalšana vēl nav sākusies) 1 litrs ūdens sver 999.8 grami, tobiš ir bišķi izpleties
dzesējam tālāk un redzam, ka veidojas kristalizācijas centri - ūdens sāk sasalt.... (pavisam tīru ūdeni teorētiski var pārdzesēt, bet to šoreiz neņemsim vērā) dzesējot ūdens (un ledus tajā) temperatūra paliek nemainīga, bet tilpums pieaug
pēc vēl 80 minūtēm (sasaldēt ūdeni, ja pareizi atceros, aizņems tieši tikpat laika, kā atdzesēšana no 80 grādiem), brīdī, kad viss ūdens ir sasalis, bet ledus temperatūra joprojām ir 0 grādu, litrs ledus sver 917gramus....
pa vidu ir ledus un ūdens maisījums, kura litrs sver starp abiem augšminētajiem cipariem.....
tas arī ir brīdis, kad ūdens/ledus izplešas - tieši kristalizācijas laikā......
tālāk dzesējot ledus nedaudz saraujas..... bet "-4" īpaši nekādi neiespaido blīvuma grafiku....
ledu dzesējot tālāk uz apmēram 10 grādiem atdzesēšanas litrā salien apmēram par 1 gramu ledus vairāk.....
tobiš uz -80 grādiem litrā būs apmēram 925 grami
tas ko tu pieminēji savā tekstā iespējams ir lieta, ka ļooooti strauji atdzesējot ūdeni, iegūst specifisku ledus formu.... šajā gadījumā tā NAV kristāliskā forma, jo ūdens tiek atdzesēts tik ātri, ka nepaspēj izveidoties kristāli
šo sauc par amorfo ledu, ideja ir līdzīgi kā stikls.....
ir vairākas amorfā ledus formas, kas arī atšķiras ar blīvumu... bet brīvā dabā latvijas apstākļos nevar dabūt amorfo ledu.....
fiziķis neesmu, net nu kautkā tā 