Sviestc rakstīja: Kurmis Parafīnis nebija vakarējais....
Viņs rakās ar vien talāk un talāk no vietas, kur pagājuŠā gada alu rakšanas sezonā bij ticis apčurāts pats, un visa viņa ala....
Vot nakuj pašvaldības ceļ tās publiskās urinatavas, ja tie divkājainie lielsmirdekļi, tik un ta urīnē aiz stūra, padomaja Parafīns....
Neba maza sūda dēļ, ies pa zemi vaļāties, dziļdomīgi atzina zoofīls Fraktuks, pogājot ciet bikšu priekšu pēc tā, kad bija nomēģinājis gan suni Stefānu, gan kaimiņa kazu Izabellu, gan kaut kādu tanti, kuri pie ieklīdusi viņa treptelpa pavemt.......
Trešais mūsa stāsta varonis sīkpirdis-trompetists Skuj Waflers tieši ap to laiku saprata, ka ja šam neizdosies uzrāpties uz sava velosip-pēda arī ar ceturto mēģinājumu, tad atkal nokavēs darbu asinizācijas uzņēmumā, kur stradaja par fekāliju škiºošanas inženiera palīgu... .....
Jau pavisam drīz, jau otraja sērijā, mūsu trīs varoņu dzīves stāsti krustosies, un tad lik msāksies riktīgais pismač un citas jautrības...
ta lūk........
Kā gadījās, kā nē, bet Parafīns, nedaudz paguris no rakšanas, nolēma izlīst no alas, un rudens saulīte, sūnās atgāzies, pakasīt sev pautus... apkārtnē viss likās tukš un kluss, nu izņemot kādu attālu un pieklusinātu skaņu, kas vairāk gan atgādināja kāda ēzeļa atraugašanos pēc apetelīgas maltītes, nekā reālus draudus tam, ka kāds varētu būt tuvumā un novērot Parafīna izdarības....
bet.....
šoreiz kurmja izjūtas viņu maldināja, jo šī attālā skaņa patiesībā nebija nemaz tik attāla.
tepat, aiz tuvākā bērzu pudura nevis atraugājās, bet gan meistarīgi pirda Fraktuks, āždrāzis...
un šis tuvums ar savu oponentu šoreiz Parafīnam izrādijās liktenīgs......
atlika tam tikai uz mirkli zaudēt modrību, kā Fraktuks bija klāt un sāka pa ,vējam iešupojot,vicināt savu mazo ādolfu....
turklāt, to darot, vēll locīties pašam dīvainas dejas ritmos, Fraktuks pamanījās trallināt vecu jūrasvilku dziesmu
"divpatmit vīri, mučele ruma, un sarūsējis enkurs tūplī "
Kamēr pārsteigtais Parafīns, vēll domāja, ko tieši var nozīmēt šīs vārsmas, ar to pavadošajām izdarībām, Fraktuks jau bija paspēji pieriktēties šamam tik tuvu, tik tuvu, ka jau elsoja pakausī .......
Asinis Parafīna dzīslās sastinga......
galva dunēja no satraukuma un dīvainās Fraktuka dziesmas,un domās jau vinš iedomājās visļaunāko, ko tik Fraktuks varētu ar viņu paveikt, bet jāatzīst ka par prieku gan kurmim , šim ļaunajām priekšnojautām nebija lemts īstenoties jo tajā brīdī uz meža taciņas parādījas Skuj Waflers...., kas ar rozā cepurīti galvā un vēll siltu pīrādziņu pilnu groziņu rokās, jautru dziesmiņu
"a nam vsjo ravno, hļeb iļe govno" dungodams, steidzās apciemot savu draugu Spindzuli-Findzuli, kurš mitinājās saliekamā meža būdiņā uz kalnu kazas kājas...
turpinājums sekos....