www.youtube.com/...

Tu laikam velc uz to, ka Tev ir dīzeļauto ar sešpakāpju mehānisko ātrumkārbu. Piemēram, Ford-Kuga ar 2 litru dīzeļmotoru. Šādam auto tāpat kā citiem 85-90 km/h ir ļoti ekonomisks ātrums, jo var jau stabili braukt sestajā pārnesumā.

Nav jau tik traki daudz, bet ,,Latvijas valsts ceļu,, statistika liecina, ka bieži vien vidējais ātrums uz šosejām pārsniedz 90 km/h. Datus var apskatīties ,,Latvijas valsts ceļu,, mājaslapā sadaļā ,,Satiksmes dati tiešsaistē,, . Ņemot vērā to, ka daļa no auto ir kravinieki, kuri ātrāk par 90 km/h nespēj, jāsecina, ka daļa vieglo auto vadītāju pārkāpj būtiski. Piemēram, jaunākie dati no Liepājas šosejas uzskaites punkta netālu no Skrundas liecina, ka vidējais ātrums ir 99 km/h. Ja šiem pārkāpējiem draudētu 70-150 latu sods, tad lielākā daļa nepārkāptu!!!

Kas tam ir par iemeslu? Manuprāt, tie ir pārāk mazie sodi par ātruma pārsniegšanu, kuri nedisciplinē autovadītājus un nemotivē ievērot atļauto ātrumu. Par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h ārpus apdzīvotām vietām sods ir 5 lati - tas ir smieklīgi maz! Rezultātā autovadītāju vairākuma apziņā ir iesēdusies ļoti kaitīgā doma, ka mēreni pārkāpt ātrumu, braucot ar 100-110 km/h (tā sakot, ,,piecīša robežās”) ir normāli un nav nekas nosodāms. Vēl vairāk - daudzi autovadītāji savā prātiņā nonāk līdz tam, ka ātrumu ievērojošus vadītājus lamā un uzveļ viņiem vainu par avārijām. Citēšu kādu komentāru no ,,Delfu portāla”:

,,Virsraksti un vispār raksti tikai ievirza glupajā domu gājienā, ka pie visa ir vainojams pārāk liels ātrums. Tas vienkārši tiek minēts pie avārijas pēc noklusējuma, nemaz neanalizējot patiesos avārijas iemeslus. Piemēram, vakar pa Daugavpils šoseju vilkās viens vecs sagrabējis autobuss ar 70-80 km/h. Vot šis kadrs izraisīja tik daudz paaugstinātas bīstamības situācijas (cerams, ka ne avārijas situācijas), ka tik turies. Ja uz šosejas izveidojies vairāku kilometru garumā korķis, kur visi velkas dēļ viena gliemeža, tad sākas jautrības - cik daudz nejēdzīgu un bīstamu apdzīšanu.”

Tomēr patiesībā braukšana ar 109 km/h pa šoseju, kur drīkst 90 km/h, nav maznozīmīgs, bet ir rupjš un bīstams pārkāpums. Tādas braukšanas dēļ vadītājs pierod pie palielāka ātruma un tad, kad tiešām veidojas bīstama situācija, nepietiekami samazina ātrumu un riskē. Turklāt jebkuras avārijas sekas, braucot ar 109 km/h, ir daudz smagākas, nekā braucot ar 90 km/h. Ātra braukšana izraisa vēlmi biežāk apdzīt normālos braucējus, bet, jo vairāk apdzīšanu, jo vairāk riska. Bieži vien kretīni, kuri brauc ar 109 km/h, apdzen nepārredzamās vietās un apdraud citus braucējus.

Tāpēc mums ir steidzami ir jāmaina sabiedrības apziņa ātruma ievērošanas jautājumā. Ar bargiem sodiem ir jāmaina sabiedrības priekšstatus, kāds ir optimālais vēlamais ātrums braucot pa šosejām. Lai cilvēku vairums domātu, ka ir OK braukt starp 75 un 90 km/h, bet nav pareizi braukt starp 90 un 110 km/h. Sodus jāpalielina vairākas reizes, nepieciešams efektīvs valsts organizētu noslēptu pārvietojamo fotoradaru tīkls, un tad braukšanas temps pa šosejām tiks samazināts, kas aiztaupīs daudzu cilvēku upurus.

Mani priekšlikumi par sodu apmēru: par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h 70 lati ārpus apdzīvotām vietām un 30 lati apdzīvotās vietās, no 10 km/h līdz 20 km/h visur 150 lati, 20-30 km/h visur 250 lati, 30-40 km/h visur 400 lati, 40-50 km/h 700 lati utt. Lielo kravas auto ātruma ierobežojumu (80 km/h) var paaugstināt līdz 85 km/h, bet papildus visiem satiksmes dalībniekiem ieviest ātruma ierobežojumu tumšajā diennakts laikā ar tuvajām gaismām 80 km/h. Tādā veidā mēs varētu panākt vieglo auto ierastā šosejas ātruma samazināšanos - vieglie auto pa šosejām masveidā brauks ar 80-90 km/h, nevis ar 90-110 km/h, un tas daudzkārt samazinās apdzīšanas manevru, kas pēc būtības ir bīstami, skaitu.

Pārkāpumu fiksēšanai valstij vajag nopirkt kādus 30 pārvietojamos fotoradarus, kuru atrašanās vietas katru dienu vai vairākas reizes dienā mainīt, nekad neziņojot, kur tie atradīsies. Fotoradarus slēpt! Izveidot Valsts policijas sastāvā Fotoradaru ekspluatācijas nodaļu ar dedzīgu, aizrautīgu priekšnieku, kurš plānotu katras dienas darbu un noteiktu konkrētos punktus, kur likt fotoradarus. Mērķim nebūtu jābūt lielāka pārkāpēju skaita fiksēšanai, bet gan fotoradaru izvietojuma dažādībai, lai autovadītāji varētu rēķināties, ka noslēpts fotoradars var būt jebkur. Mērķim būtu jābūt nevis lielākai sodu iekasēšanai, bet pēc iespējas dažādākām radaru atrašanās vietām. Katru radaru uzstādītu un pēc tam uzmanītu viens bruņots policists. Visai radaru uzraugu brigādei (nodaļai) būtu viens priekšnieks Rīgā, kurš plānotu fotoradaru atrašanās vietas un laikus un dotu uzdevumus policistiem-uzraugiem. Viņš arī caur GPS kontrolētu, ka visi viņam padotie policisti-uzraugi uzdotajā laikā atrodas precīzi noteiktajā vietā. Piemēram, policistam-uzraugam Uldim ar bāzes vietu Valmierā pirmdienā tiktu dots uzdevums izbraukt uz ceļa un uzstādīt radaru Valmieras-Dikļu šosejas 8.kilometrā, otrdien tiktu dots uzdevums izbraukt uz Mazsalacas šoseju 3 km pirms Vecates, trešdien doties uz Rūjienu un uzstādīt radaru 4 km aiz tās Igaunijas virzienā. Būtu jāpanāk situācija, lai visā valstī autovadītāji tiktu pieradināti, ka fotoradars var būt jebkurā vietā.

Piemēram, ja radars būs tikko svaigi uzlikts šosejas posma Smiltene-Gulbene 18.kilometrā (noslēpts neuzkrītošas Toyota-Corolla universāla bagāžniekā), liela iespēja, ka neviens no garāmbraucošajiem to nepamanīs, un pārkāpēji pēc pāris nedēļām saņems bargas soda kvītis - tas, kas brauca ar 97 km/h - 70 Ls, kas brauca ar 106 km/h -150 Ls, kas brauca ar 114 km/h - 250 Ls.

Tāpēc būtu vēlams veikt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas pastiprinātu sodus par ātruma pārsniegšanu!

www.youtube.com/...