Rudens satiksmes drošības tests: tikai 20% Latvijas iedzīvotāju vienmēr parūpējas par redzamību uz ceļa.
Gada tumšākajā laikā redzamība uz ceļa kļūst par izšķirošu drošības faktoru, taču jaunākā iedzīvotāju aptauja norāda, ka tikai 20% Latvijas iedzīvotāju vienmēr lieto atstarotājus. Lielākā daļa tos izmanto neregulāri vai aizmirst pavisam, īpaši pilsētās. Vairāk nekā puse to dara neregulāri – 30% atstarotājus izņem no kumodes tikai rudenī un ziemā, 25% atkarībā no situācijas, bet 24% tos vispār nelieto.
Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs skaidro: “Dati parāda, cik daudzi cilvēki joprojām paļaujas uz to, ka viņus pamanīs arī bez atstarotāja. Rudens un ziemas mēnešos slapjš ceļš, spoguļojošs asfalts un atspīdumi no lukturiem būtiski samazina redzamību. Atstarotājs šādos apstākļos ir drošības minimums.”
Latvijā vīrieši kopumā ir nedaudz apzinīgāki atstarotāju lietošanā (22%) nekā sievietes (19%). Tajā pašā laikā sievietes biežāk tos izmanto sezonāli – 38% tikai rudenī un ziemā. Savukārt atstarotāju nelietotāju grupā vairāk tomēr ir vīriešu (26%) nekā sieviešu (23%).
Vecākās paaudzes pārstāvji ir apzinīgāki drošības jautājumos uz ceļa tumšajā diennakts laikā: 24% iedzīvotāju vecumā pēc 60 gadiem vienmēr lieto atstarotājus, bet jaunieši vecumā līdz 29 gadiem – tikai 17%. Jāpiebilst - katrs trešais jaunietis atzīst, ka tos nevalkā vispār.
Reģionālās atšķirības ir izteiktas. Visapzinīgākie atstarotāju lietotāji dzīvo Latgalē – tur kopā vairāk nekā 84% iedzīvotāju tos izmanto vismaz neregulāri, un katrs ceturtais (26%) atstarotājus lieto vienmēr. Atstarotājus nelieto vien 16% latgaliešu. Savukārt rīdzinieki par savu redzamību rūpējas vismazāk – tikai 18% tos lieto regulāri, bet gandrīz trešdaļa (30%) atzīst, ka atstarotājus nelieto vispār. Sezonalitāte atstarotāju lietojumā visizteiktākā ir Zemgalē – 39% tos lieto tikai rudenī un ziemā.
Šīs atšķirības lielā mērā skaidrojamas ar ielu apgaismojuma pieejamību. Lielpilsētās cilvēki biežāk paļaujas uz mākslīgo apgaismojumu un uzskata, ka ar to pietiek, kā arī ikdienā tie mēro īsākus attālumus, savukārt mazāk apgaismotajos lauku ceļos gājēji par savu redzamību rūpējas vairāk.
Kad iedzīvotājiem jautāts, kas viņus mudinātu lietot atstarotājus biežāk, visbiežāk minēti bezmaksas atstarotāji – šo iespēju kā motivējošu norādījuši gandrīz visi reģioni, īpaši Latgales un Zemgales iedzīvotāji. Informācija par negadījumiem un vēlme būt piemēram bērniem ir nākamie biežākie iemesli, kas cilvēkiem liek padomāt par redzamību tumsā.
Interesanti, ka Rīgas reģionā iedzīvotāji biežāk piemin stilu un atstarotāja dizainu, savukārt reģionos ārpus galvaspilsētas svarīgāka ir pieejamība un praktiskums – cilvēki norāda, ka viņus motivētu atstarotāji, kurus var saņemt bez maksas veikalos vai pašvaldībās. Sabiedrības spiedienu vai vēlmi “neizcelties” min tikai daži, kas liecina – drošības jautājumos cilvēki visbiežāk paļaujas uz personīgo izvēli, nevis apkārtējo viedokli. Tāpat daudzi
CSDD apkopotā informācija liecina, ka rudens un ziemas mēneši ir gājējiem bīstamākais laiks, un īpaši pieaug to gājēju, kuri negadījumos guvuši smagas traumas vai gājuši bojā. Proti, analizējot 10 gadu periodu no 2015. līdz 2024. gadam, redzams, ka bojāgājušo gājēju skaits oktobrī ir par 35% augstāks nekā vidējā gada mēnesī. Savukārt novembrī un decembrī bojāgājušo gājēju skaits ir par 81 86% augstāks nekā vidēji mēnesī.
“Atstarotājs ir vienkāršākais veids, kā samazināt risku. Šis mazais priekšmets var dot autovadītājam tās dažas sekundes, kam bieži ir dzīvības cena,” atgādina K.Liecinieks.
Aptauju, kurā piedalījās 1005 iedzīvotāji no visas Latvijas, šā gada oktobrī veica BALTA sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat.



























































Cik daudzi AV lieto atstarotājus, ko? Auto lampas var izdegt braukšanas laikā - un ko tad?