Bedrītes kļūst dārgākas – vidējais remonts pieaug par aptuveni 7% gadā
Izmaksas, kas autovadītājiem rodas pēc iebraukšanas bedrēs, katru gadu pieaug par aptuveni 7%, un šī gada martā un aprīlī vien vidējais bedrīšu radītais zaudējums vienai automašīnai Latvijā sasniedza 620 eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Zaudējumu apmērs mēdz pieaugt smagākiem un tehnoloģiski sarežģītākiem auto, tostarp elektroauto, kuru bojājumi pēc trieciena bedrē bieži ir nopietnāki un dārgāk novēršami.
“Gan elektroauto, gan iekšdedzes dzinēju automašīnu remonts ir kļuvis sarežģītāks un dārgāks, jo pašas automašīnas ir komplicētākas, turklāt augušas rezerves daļu un darba izmaksas,” skaidro Škoda sertificētā servisa Verte Auto servisa vadītājs Sandis Lazarevs.
Lielākā šogad pavasarī izmaksātā atlīdzība par auto iebraukšanu bedrē bija kāda Audi Q8 īpašniekam – automobilim bija nepieciešams 3700 eiro remonts.
Kopumā šī gada pirmajos pavasara mēnešos, martā un aprīlī, kad uz ceļiem izteiktāk veidojas bedrītes, apdrošinātājs saņēmis 121 atlīdzības pieteikumu. Kopējais zaudējumu apmērs autovadītājiem – 75 tūkstoši eiro. Tādā pašā laika posmā pērn kopējais zaudējumu apmērs bija par 27% mazāks – 54 770 eiro, turklāt vidēji tika izmaksāts 577 eiro par vienu pieteikumu. Tas ir par 7,5% vairāk nekā vidēji pērn, liecina BALTA dati, turklāt šāds pieaugums vērojams ik gadu.
Būtiski, ka viena bedre var radīt arī vairākus bojājumus vienlaikus. Īpaši lieli defekti pēc iebraukšanas bedrēs bieži tiek nodarīti elektroauto, jo tie akumulatoru dēļ ir būtiski smagāki nekā tradicionālie automobiļi.
“Lielāks spēkrata svars nozīmē arī spēcīgāku triecienu brīdī, kad auto ietriecas bedrē. Tādēļ cieš ne tikai riepas un diski, bet bieži arī piekare, ritošā daļa, sensori un citas dārgas komponentes,” stāsta BALTA KASKO vadītājs Uģis Ieviņš.
Auto radīto bojājumu smagumu būtiski palielina arī braukšanas ātrums. “Ja salīdzinām auto, kas braukuši vienā ātrumā – tad būtiskākie bojājumi būs smagākajam auto. Dažreiz lielo un dārgo automašīnu īpašniekiem ir maldīga sajūta, ka, braucot SUV, esi pasargātāks un vari braukt pārgalvīgāk – patiesībā smagāks auto arī nozīmē nopietnākus bojājumus,” skaidro Verte Auto servisa vadītājs.
Ja trieciens ir ļoti spēcīgs, bojājumi var būt tik nopietni, ka automašīnas atjaunošana vairs nav ekonomiski pamatota – arī pērn BALTA ir saņēmusi šādu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu.
Pēc iebraukšanas bedrē – apstājies uzreiz
Ja pēc iebraukšanas bedrē jūtams, ka mainījusies automašīnas gaita, speciālisti iesaka apstāties pēc iespējas ātrāk – drošā vietā, netraucējot citiem satiksmes dalībniekiem. “Pirmais solis ir vizuāli pārbaudīt auto, īpašu uzmanību pievēršot riepām – vai tajās saglabājies spiediens un nav redzami mehāniski bojājumi diskam vai riepas sāniem,” stāsta U. Ieviņš.
Ja vizuāli viss šķiet kārtībā, turpinot ceļu, svarīgi pievērst uzmanību jebkādām citām iespējamām izmaiņām spēkrata darbībā – vibrācijai, neierastiem trokšņiem, stūres rata pulsācijai vai tam, ka auto vairs neturas taisni un velk uz vienu pusi.
“Šādas pazīmes var liecināt par nopietnākiem bojājumiem piekarei, riteņu ģeometrijai vai citām ritošās daļas komponentēm, ko pilnvērtīgi iespējams diagnosticēt un novērst tikai servisā. Savukārt, ja automobilis pēc trieciena vairs nav droši izmantojams, nevajadzētu riskēt turpināt braucienu – šādās situācijās jāizsauc autopalīdzība,” norāda BALTA eksperts.
Taču kā vidējais lohs noteiks, ka automobilis pēc trieciena vairs nav droši izmantojams? Vairums turpinās braukt līdz tehniskajā ieliks 2. Uz priekšu ripo, kaut kādas skaņas vienmēr ir dzirdamas - ja nav skaņu, tad mehānisms ir kaput.