27. novembrī, 55 gadus pēc oriģinālā 911 debijas, Losandželosā pasaule tiks svinīgi iepazīstināta ar Porsche 911 astoto paaudzi. Tas ir pietiekams iemesls, lai atskatītos uz iepriekšējām septiņām paaudzēm.
1973. gadā 911 sagaidīja desmit gadu jubileju ar vistālejošākajām pārmaiņām, ko Porsche līdz šim bija veicis šai sekmīgajai modeļa sērijai. Autoražotājs no Štutgartes savā labākajā modelī izmantoja jaudīgus turbomotorus un cinkotu virsbūvi katram automobilim, kā arī papildus Targa modelim izlaida tirgū 911 kabrioleta versiju un spīdsteru. Jau skaidri bija redzams šī modeļa ceļš pretī leģendas statusam.
Tomēr ilgmūžīgajam modelim vispirms bija jāpierāda, cik pielāgojams tas ir. ASV stingrākie drošības noteikumi prasīja, lai visi jaunie automobiļi bez bojājumiem iztur sadursmi, ar astoņu kilometru ātrumu stundā braucot gan uz priekšu, gan atpakaļgaitā, tāpēc Cufenhauzene ieviesa triecienbuferus ar gumijas malu, kas modelim G ir raksturīga iezīme bagāžas nodalījuma vāka priekšā. Šos buferus var iespiest līdz pat 50 milimetriem, nesabojājot nozīmīgas automobiļa detaļas. ASV versijā sadursmes enerģiju absorbēja elastīgi trieciena slāpētāji, un Porsche tos piedāvāja papildaprīkojumā arī visos pārējos tirgos. Vispār drošība kopumā bija ļoti svarīga otrajai 911 paaudzei. Par to liecina daudzas detaļas, sākot no standarta trīspunktu drošības jostām un priekšējiem sēdekļiem ar iebūvētiem pagalvjiem līdz jaunizstrādātās sporta stūres triecienvirsmām.
Jau no paša sākuma standarta 911 sešcilindru motora darba tilpums bija 2,7 litri kā iepriekšējās paaudzes 911 Carrera RS. Drīzumā tas palielinājās līdz 3,0 litriem. No 1983. gada tas pat vēlreiz palielinājās līdz 3,2 litriem ar jaudu līdz 250 ZS modelim 911 SC RS. Horizontālā motora ar gaisdzesi milzīgais attīstības potenciāls nozīmēja, ka vienmēr bija iespējami pārsteigumi.
No 1974. gada 3,0 litru horizontālais motors 911 Turbo pakaļdaļā sasniedza daudz augstāku jaudas līmeni. No motorsporta pārņemtā turbokompresora tehnoloģija sākotnēji nodrošināja šim sporta superauto 260 ZS jaudu. Sākot no 1977. gada, papildu starpdzesētājs un darba tilpuma palielinājums līdz 3,3 litriem nodrošināja papildu pieaugumu, kura rezultāts bija iespaidīgi 300 ZS. Tas nozīmēja veiktspējas rādītājus, kas 70. gadu vidū bija faktiski nepārspējami: sprints no nulles līdz 100 km/h 5,2 sekundēs bija tikpat prātam neaptverams kā maksimālais ātrums, kas pārsniedz 260 km/h. Ar Turbo bija dzimusi vēl viena leģenda.
Tomēr pie apvāršņa savilkās tumši mākoņi: Porsche jaunie sporta automobiļi ar transmisijas ass tehnoloģiju (motors priekšā, transmisija uz pakaļējās ass), piemēram, modeļu 924 un 944 sērijas ar četriem cilindriem un 928 sērija ar astoņiem cilindriem, bija paredzēti, lai ietu 911 pēdās. Taču šie 911 troņa mantinieki neguva gaidīto atzinību un pieprasījums pēc nevīstošām vērtībām saglabājās tikpat augsts kā agrāk. Tad Porsche pieņēma pareizo lēmumu — stratēģijas maiņu. Līdz ar to 911 nākotne pagaidām bija nodrošināta. No 1982. gada līdztekus kupejai un Targa pirmo reizi tika piedāvāta arī kabrioleta versija. Tam pat sekoja 911 Carrera Speedster1989. gadā, kas iezīmēja otrās 911 paaudzes beigas, — 2103 no tiem tika piegādāti ar turboplatuma virsbūvi un tikai 171 slaidajā eksporta versijā. Modelis G tika būvēts laikposmā no 1973. līdz 1989. gadam, un šo 16 gadu laikā Porsche saražoja 198 496 šos automobiļus.
