Elektriskās kravas automašīnas jau brauc pa Baltijas ceļiem un no līdzšinējās nākotnes vīzijas ir kļuvušas par šodienas realitāti. Tendences, ko diktē ilgtspēja un tehnoloģiju progress, vairs nav iespējams ignorēt, un pārvadātāji pievēršas elektriskajam transportam, jo to pieprasa klienti. Kāda veida darbam var tikt izmantotas elektriskās kravas automašīnas Baltijas valstīs?
Tehnoloģiju progress
Pēdējo gadu laikā elektrisko kravas automašīnu tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās. Reģionālajiem pārvadājumiem lielākie autoražotāji jau piedāvā elektriskos modeļus, kuru nobraukums ar pilnu uzlādi var pārsniegt 400 kilometru.
Piemēram, Mercedes-Benz eActros 600 ar 621 kWh akumulatoru var nobraukt līdz 500 km, savukārt jaunākās paaudzes Scania 45 R un 45 S ar 624 kWh akumulatoru – līdz 560 km. Izmantojot šo automobiļu spēju lādēties ar 375 kW jaudu, akumulatoru var pilnībā uzlādēt aptuveni pusotrā stundā.
Pēc zviedru ražotāja teiktā, šāds progress panākts, atjauninot gan elektrisko piedziņu un akumulatora pārvaldību, gan programmatūru. Tā rezultātā iegūtās automašīnu īpašības ļauj nodrošināt ne vien preču piegādi pilsētā, bet arī teju bez ierobežojumiem veikt reģionālos pārvadājumus.
Elektriskās kravas automašīnas ir īpaši nozīmīgs ieguvums pilsētām, jo nerada kaitīgo piesārņojumu, kā arī darbojas ar minimālu troksni. Trokšņu ierobežojuma un zemas emisijas zonās, veicot piegādes agri no rīta vai strādājot naktī, nulles emisijas un klusa darbība laika gaitā var kļūt par reālu konkurences priekšrocību.
Reģionālajos pārvadājumos ilgu laiku visu ierobežoja trīs lietas: sniedzamība, uzlādes ātrums un autovadītāja darba režīms. Tomēr jaunākās paaudzes elektriskajiem kravas automobiļiem stundas laikā ir iespējams uzlādēt enerģiju 270–300 km nobraukšanai, un tas būtiski palielina šādu automašīnu praktiska lietojuma iespējas. Faktiski vēl labāki parametri vairs nav obligāts nosacījums, tā vietā nepieciešama precīza plānošana. Ieplānojot vienu garāku pārtraukumu vadītājam, automašīna var strādāt visu dienu.
Par perspektīvākajiem elektriskajiem maršrutiem reģionālajām piegādēm tiek uzskatīti tie, kuru garums ir līdz 200 km. Lietuvā, kam raksturīgi nelieli attālumi starp pilsētām un līdzens reljefs, šajā diapazonā ietilpst Viļņa–Kauņa, Paņeveža–Viļņa, Klaipēda–Šauļi, savukārt Latvijā iespējami braucieni no Rīgas uz Liepāju vai Ventspili u.tml.
Bez ievērības nevar atstāt arī faktu, ka darbs pie elektriskas kravas automašīnas stūres ir liels ieguvums arī autovadītājiem. Atkarībā no reisu specifikas, viņiem dienā jāveic neskaitāmi pārbraucieni pilsētas satiksmē vai simtiem kilometru gari ceļa posmi bez apstājas. Tie ir brīži, kad vistiešāk izpaužas elektriskā transporta priekšrocības – tā ir ne vien braukšana bez vērā ņemama trokšņa, bet arī vienmērīga jaudas padeve un dinamika, kā arī reģeneratīvā bremzēšana, kas mazina slodzi gan šoferim, gan tehnikai.
Kravas automašīnām ar elektrisko piedziņu raksturīgs arī zemāks vibrāciju līmenis un stabila klimata kontrole kabīnē. Apvienojumā ar braukšanu bez kaitīgajiem izmešiem un trokšņa, šie faktori samazina autovadītāju nogurumu garu maiņu laikā un uzlabo viņu labsajūtu ikdienas darbā. Augstāks fiziskais komforts un patīkama darba vide var būt arī spēcīgs motivējošais faktors, pildot savus atbildīgos darba pienākumus. Turklāt uzlādes režīms ļauj labāk strukturēt atpūtas pauzes, kas veicina paredzamāku darba ritmu un atpūtas laika prasību izpildi.
Ja jums tā nebūs, jūs neiegūsiet pasūtījumu
Dīzeļdzinēja kravas automašīnu trumpji paliek nemainīgi: zemāka iegādes cena, blīvāks degvielas uzpildes staciju tīkls un laika gaitā pārbaudīti risinājumi. Taču elektriskajiem analogiem ir savas priekšrocības, un runa nav tikai par zemākām ekspluatācijas izmaksām.
Eksperti skaidro – daži klienti konkursu specifikācijās norāda, ka potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāspēj nodrošināt kravu pārvadāšanu, izmantojot vidi nepiesārņojošu tehniku. Visbiežāk uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, stingrāk uzrauga savu ilgtspējas rādītājus, un transports ir viena no jomām, kur viņiem ir nepieciešami uzlabojumi. Līdz ar to jāmainās arī pārvadātājiem, kas apkalpo šos klientus.
Žurnāla Auto Bild Lietuva galvenais redaktors Vitolds Miļus norāda, ka visi Lietuvā reģistrētie smagie elektroauto veic konkrētus, iepriekš definētus uzdevumus.
“Uzņēmumi, kuri pievērš lielu uzmanību ilgtspējai, sāk pieprasīt pārvadātājiem, lai to autoparkā noteiktu īpatsvaru veidotu nulles emisiju transportlīdzekļi. Ja šis nosacījums netiek izpildīts, uzņēmums nemaz nevar piedalīties konkursā par pakalpojumu sniegšanu,” skaidro eksperts.
Ja maršruts ir paredzams, lielākoties nemainās un transportlīdzeklis pastāvīgi atgriežas bāzē, elektriskie kravas automobiļi var efektīvi darboties jau tagad. Piemēram, viens no pirmajiem Lietuvas uzņēmumiem, kas sāka ekspluatēt elektriskos kravas auto – Baltic Logistic Solutions – iegādājās trīsasu Scania modeli P230, kura pilna masa var sasniegt 28 tonnas. Uzņēmums to izmanto, lai piegādātu ātri apgrozāmās preces Kauņas tirdzniecības centriem, restorāniem, viesnīcām un citiem uzņēmumiem.
Uzņēmums iepriekš paredzēja, ka nepieciešamības gadījumā elektriskās kravas automašīnas varēs iebraukt zemu emisiju zonā. Turklāt tās kursē pa iepriekš ieplānotiem, labi zināmiem maršrutiem, tāpēc pietiek ar to, ka uzlādi veic par izdevīgu tarifu bāzē, kur uzņēmums uzstādījis mobilo uzlādes staciju.
Transporta biznesā procesu stabilitātei ir liela nozīme, tāpēc ir nepieciešams pārdomāt visu ekosistēmu. Piemēram, Scania Baltijā piedāvā elektriskās kravas automašīnas kopā ar digitālo pakalpojumu un uzlādes koncepta pakotni. Analizējot konkrētā uzņēmuma darbību, ir iespējams plānot visaptverošu risinājumu – gan uzlādes shēmu un uzlādes aprīkojumu, gan pieslēgumu tīklam.
Infrastruktūra paplašināsies
Žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss atgādina, ka 2022. gadā Lietuva un Latvija pievienojās starptautiskam memorandam. Tā mērķos noteikts, ka līdz 2030. gadam transportlīdzekļiem ar nulles emisiju būtu jāveido 30% jauno (vidējo un smago) kravas automobiļu noieta, bet līdz 2040. gadam visiem jaunajiem automobiļiem būtu jādarbojas bez emisijām.
Pēc G. Pulsa teiktā, pilsētās loģisks risinājums būtu elektriskās kravas automašīnas komunālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, atkritumu savākšanai. Viņš norāda, ka tās tāpat nebrauc naktī, tāpēc šo laiku var izmantot uzlādei, bet dienā mašīnas var strādāt bez pārmērīga trokšņa un bez emisijām.
Tuvākajā nākotnē kravas elektroauto maršruti varētu paplašināties reģionos, kur dominē īsas, bet regulāras piegādes – šeit svarīgākais faktors vairs nebūtu sniedzamība, bet uzticamība un infrastruktūras pieejamība.
“Ņemot vērā attālumus Baltijas valstīs un pašreizējās kravas automašīnu akumulatoru īpašības, praktiski jebkurus starppilsētu maršrutus var veikt ar elektrisku kravas automašīnu. Tomēr ir jāpaplašina publiskais uzlādes tīkls, lai lieljaudas uzlādes punkti būtu ērti pieejami arī smagajam komerctransportam,” piebilst Profi Latvija redaktors.
ES Alternatīvo degvielu regula (AFIR) paredz, ka līdz 2030. gadam uz Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) galvenajiem ceļiem ik pēc 60 km jāierīko uzlādes stacijas, kas ir piemērotas visam komerctransportam (minimālā jauda 350 kW). Paplašinātajā TEN-T tīklā prasība ir ierīkot šādus uzlādes punktus ik pēc 100 km.
Foto: Publicitātes attēls
