Satiksmes ministrija (SM) steidzamības kārtā plāno virzīt grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot pašgājēju velosipēdiem obligātu reģistrāciju, obligāto civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, kā arī aizliegumu braukt pa ietvēm un prasību lietot aizsargķiveri, aģentūra LETA noskaidroja SM.
SM pārstāvji norādīja, ka ministrijas ieskatā situācija ir nopietna, vienlaikus droša satiksme ir visu iesaistīto pušu atbildība, un uzlabojumi būs, visām pusēm iesaistoties. SM jau ir veikusi sagatavošanas darbus un virza normatīvā regulējuma grozījumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, tai skaitā, lai pasargātu bērnus un jauniešus.
Tuvākajā laikā Saeimā trešajā lasījumā tiks skatīti SM virzītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā par stingrāku vecuma pārbaudi, vadītāja apliecības esamību un alkohola vai citu apreibinošu vielu testu koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanai.
Tāpat par likumdošanas pilnveidošanu satiksmes drošības uzlabošanai SM ir diskutējusi ar nevalstiskajām organizācijām. Tiekoties ar Rīgas domes vadību, ir pārrunāti iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai, tostarp nepieciešamie grozījumi likumdošanā un ikdienas kontroles pastiprināšana.
Ministrijā norādīja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 8.oktobrī tiks izskatīti SM iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem normatīvajā regulējumā par jaunajam Eiropas Savienības (ES) regulējumam atbilstošu definīciju velosipēdiem, elektrovelosipēdiem un pašgājēju velosipēdiem. Kā skaidroja ministrijā, tas ir priekšnoteikums, lai virzītu grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot stingrākas prasības, tostarp arī pašgājēju velosipēdiem.
SM steidzamības kārtā virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot stingrākas prasības pašgājēju velosipēdiem - obligātu aizsargķiveres lietošanu, transportlīdzekļa reģistrāciju un OCTA, kā arī aizliegumu braukt pa ietvēm.
SM ieskatā nošķīrums starp velosipēdu un pašgājēju velosipēdu būtiski uzlabotu ceļu satiksmes drošību, jo ļautu piemērot diferencētu satiksmes organizāciju, piemēram, attiecībā uz atļauto ātrumu, pārvietošanās vietu (brauktuve, ietve, velojosla) un nepieciešamajām drošības prasībām, piemēram, obligāta aizsargķiveres lietošana, vadītāja apliecība un citi.
Ministrijā skaidroja, ka šādas prasības savukārt tiktu noteiktas Ceļu satiksmes noteikumos. Vienlaikus šāds nošķīrums palīdzētu arī identificēt transportlīdzekļus, kuriem ir augstāks risks radīt bīstamas situācijas. Kā norādīja SM pārstāvji, satiksmes uzraudzības kontekstā skaidra terminoloģija un transportlīdzekļu definīcijas ļaus Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), Valsts policijai un pašvaldības policijai viennozīmīgi atpazīt, kuram transportlīdzeklim piemērojami kādi satiksmes noteikumi, kā arī efektīvāk kontrolēt to ievērošanu.
SM piedāvātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā pēc būtības arī paredz pašgājēju velosipēdu obligātu reģistrāciju, kā arī papildu prasību - nodrošināt pašgājēju velosipēdiem OCTA. Tā kā pašgājēju velosipēdi ir pielīdzināmi motorizētiem transportlīdzekļiem (netiek izmantots cilvēku muskuļu spēks), tad ir pamatoti un samērīgi noteikt, ka uz tiem attiecināmi papildu pienākumi - reģistrācija un OCTA. Pašgājēju velosipēdi ar lielāku jaudu un masu var nodarīt līdzvērtīgus zaudējumus, īpaši, ja tie pārvietojas pa ietvēm vai tiek izmantoti bez apdrošināšanas. Tādējādi prasība nodrošināt pašgājēju velosipēdiem OCTA pasargā gan cietušos, gan transportlīdzekļa īpašnieku no finansiālām sekām negadījumā.
Tāpat arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic izmeklēšanu, izvērtējot pārbrauktuves ar visaugstāko negadījumu skaitu, analizējot pārbrauktuvju normatīvo regulējumu, autoceļu un dzelzceļa pārbrauktuvju aprīkojumu un tehnisko stāvokli, auto satiksmes organizāciju un citus faktorus, lai noteiktu starpgadījumu cēloņus un sniegtu rekomendācijas atbildīgajām pusēm dzelzceļa un autoceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Lai iezīmētu tālākās darbības, pagājušonedēļ notika SM tikšanās ar VAS "Latvijas dzelzceļš" un AS "Pasažieru vilciens" pārstāvjiem. Kā nākamie soļi plānoti kopīgi ar Mobilitātes asociāciju izvērtēt risinājumus, vai un kā labāk ieviest ātruma ierobežojumus nomas transportlīdzekļiem dzelzceļa pārbrauktuvju zonās.
SM norādīja, ka arī izglītojošas kampaņas ir viens no instrumentiem drošākai satiksmei. Dzelzceļa uzņēmumi iespēju robežās plāno likt vēl lielāku fokusu uz informatīvajām kampaņām par drošu dzelzceļa sliežu šķērsošanu, kā arī paplašināt sadarbību ar skolām izglītojošo pasākumu veikšanā. Savukārt SM plāno papildināt ceļu satiksmes drošības kampaņas bērniem un jauniešiem, iekļaujot drošu pārbrauktuvju šķērsošanas tēmu.
Vienlaikus ministrijā uzsvēra, ka droša satiksme ir arī ikviena satiksmes dalībnieka atbildīga rīcība. Tas, pirmkārt, attiecas uz ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, nemēģinot tos apiet, tai skaitā, rodot iespējas pusaudžiem braukt ar transportlīdzekļiem, kas likumā nav atļauts. "Vecākiem un skolotājiem ar bērniem jāpārrunā būtiskākais, lai droši iekļautos satiksmē, mikromobilitātes rīku nomātājiem jāpārliecinās par braucēja vecumu. SM ieskatā visu kopīgs mērķis ir pārvietošanās paradumu maiņa - lai ikviens satiksmē justos droši un neapdraudētu sevi vai citus satiksmes dalībniekus," norādīja ministrijā.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 2.oktobrī, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) nolēma apturēt koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "Ride Mobility" sniegtos pakalpojumus. Šāds lēmums sekoja pēc Rīgas mēra Viestura Kleinberga (P) aicinājuma vērtēt uzņēmuma darbību, kas savukārt sekoja pēc divu 2012.gadā dzimušo meiteņu nāves, ar "Ride Mobility" aparātu pakļūstot zem vilciena Imantā.
Piektdien PTAC informēja, ka centrs "Ride Mobility" piemēros administratīvo pārkāpumu sodu par darbības neapturēšanu atbilstoši PTAC aicinājumam.
PTAC aicinājusi visus patērētājus, īpaši jauniešus un viņu vecākus, atbildīgi lietot koplietošanas transporta līdzekļus, ievērojot pakalpojuma sniedzēju noteikumus un likumus. Tāpat PTAC atgādināja, ka elektrisko skūteru un citu mikromobilitātes rīku izmantošana bez atbilstošas sagatavotības un vecuma pārbaudes var radīt nopietnus riskus gan pašam lietotājam, gan apkārtējiem.
Intersanti, ka līdz šim ķiveres bija "pie kājas"bet tagad" kontekstā ar to braucamrīku pakļūšanu zem vilciena kāds atcerējies par ķiverēm ??? Klau pret vilcieniem ķiveres nepalīdzēs... un lūdzu ņemt vērā - nākamreiz kad tirgū parādas jauns pakalpojumus - paskatīties vai līdzīgas problēmas nav atrodamas jau citās preču vai pakalpojumu grupās, un skārtot likumus uzreiz, tas šajā gadījumā nu nepavisam nebūtu grūti, jo prasības paratsiem ve;o, mopēdiem utml. ir jau labu laiku ...
Tas skaidrs. Bet. Ilgu laiku elektromopēds izlikās par velosipēdu. Tas tiks novērsts, jo citādi Vēja Brāļi arī arī varētu braukt pa ietvēm, pieliekot nefunkcionālus pedāļus.
Ja Ride grib pierādīt, ka tas ir velosipēds, tad visa vadība lai nomin ar tukšu bateriju vidējo maršrutu, kas uzrādās sistēmā, gan jau 3-4km sanāks. Gribu paskatīties uz šādu izrādi 🎭
NU pag, nevajag jau pārspīlēt prasības pret braucam verķi. Pats esmu kādreiz daudz un dikti ar mopēdu vīlējis kaut tiesības ne tuvu nepienācās, braucis ar auto ( pa pļavām uz māju vedis sienu ar piekabi tad kad vēl velo knapi no papildriteņiem biju atteicies, tāpat uz ezeru braucis kad senči blakus utml.). Lielākās "ziepes" vaŗījis jau tad kad bija oficiāli autovadītāja tiesības ...
Bet par velo - es Rīgā pa ielām - tizls un kusls ar pagājusā gadsimta MTB sasniedzu ātrumu ap 30 -35 km/h tīri lai nesta'tos uz ktra šuda luksaforu, domā ka tās loku bremzes baigi ideālas utt. taču tas nav aizliegts un atbilst CSN. Tad kur ir problēma ar elektro daiktu kurš iet nu pieņemsim 30 km/h max ( kaut ticamāk ka 20km/h un regulāri maisas man pat kā velo-plezīrotājam pa kājām, nemaz nerunājot apr to ja es kārtīgāk uzminos ...
Īsti nesapratu....tavi varoņdarbi aprakstīti, nu kā jau lauku puika, tas ir normāli un pareizi.
Varbūt tu domāji, ka Ride valde nobrauks tos dažus km ar elektrisko vilkmi? Es teicu - ar tukšu bateriju lai minās, tad arī būs skaidrs vai tas ir velosipēds vai nav. Viņam tie pedāļi taču ir tik zemi un tik tālu atpakaļ no sēdekļa, ka neko tur pamīties nevar. Varbūt 2 metrus, ņemot vērā svaru.
Es par to ka - vai tad tie Ride štrunti iet ātrāk par 20km/h vai pārsniedz 400W jaudu , ka tiek izvirzītas pretenzijas pret to klasifikāciju kā elektro velo ?
Ja neiet ātrāk, jo godīgi es tos bieži apdzenu ar parastu velo, tad kāpēc tiek izvrizītas kaut kādas vecuma cenza robežas vai kaut kas vispār atsķirīgs no parasta velo ????
Nezinu, neesmu braucis. Vēl masa - velo sver 8kg, nu kādu kg vairāk, bet cik sver Ride suķis? Sekas atšķirās, ja sadursme, īpaši ar gājēju. Velosipēdists lido pa gaisu, ridists sēž zemu un jūtas drošāk.
Man vairāk riebj ka tie braucamie tiek noparkoti ietves vidū, reizēm nākas nostumt tos na//uj.
Nu bet objektīvi domā ka šāds būs vieglāks :
eu.fiido.com/collections/e...ic-cargo-bikes
Nu par to ka nomet ... divējāda problēma - pilsētvidē par to nav vispār domāts un aŗi pašu lietotāju kretīnisms, un tam teiksim RD vai vietējā pašvaldība varētu diktēt kaut kādas prasības un pieprasīt vai gluži pretēji nodrošināt to verķu stāvplačus.
Pašvaldība ir lohu bars, kam pietiek pastāstīt par zaļo transportu un viņi vairs neiedomājas pavaicāt operatoram, a kur īsti tie braucamie tiks turēti, un kā jūs piespiedīsiet lietotājus ievērot noteikumus. Teiksim, 5 braucamie uz pilsētu neradītu nekādu spriedzi, bet tagadējais daudzums jau prasa kaut kādu regulējumu. Kamēr auto bija maz, arī varēja stāvēt visu dienu uz platas ietves un nevienu tas neuztrauca))
Noteikumus var piepsiest ievērot - sadala treitoriju zonējumā - ja liec kur pagadās - dārgāks brauciens, liec "parking zonā" - atlaide utml. Ja gribētu sakrātot - izdarītu, bet tur nu tev taisnība - visiem viss pie kājas līdz nenotiek kādas ziepes ...