Ikgadējā ceļinieku konferencē eksperti spriedīs par finansējumu un valsts autoceļu tīklu, vairāk šeit www.iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/24936-ikgadeja-celinieku-konference-eksperti-spriedis-par-finansejumu-un-valsts-autocelu-tiklu
Spriest jau var, kaut par nākamajiem 1000 gadiem, bet kāds būs sausais atlikums? Ceļinieki nespēj pat saplānot nākamo gadu. Būtu labāk uztaisījuši videokonferenci un par ietaupīto naudu salāpītu bedres. Ja jāplāno valsts naudas dalīšana, tad efektīgākais plānošanas periods ir vēlēšanu cikls. Ko dod tas 100-gades plāns, ja pēc 4 gadi jaunie deputāti visu pārdalīs?
Man jau patīk šitie specialist, kas zina visu par ceļu būvi 
.
Nedaudz paskaidrošu pašu sistēmu kāda darbojas LV. Ir tāda valsts organizācija Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas valsts vārdā operē ar naudu, kas no budžeta tiek piešķirta ceļu būvei un uzturēšanai. LVC izvēlas ceļa posmu, ko rekonstruēt, pasūta projektu (projektēšanas uzdevumā norādot prasības, kādām būs jāatbilst realizētajam projektam) un tad izsludina konkursu būvniecībai. Būvnieks tad nu būvē atbilstoši projektam. Vārdu sakot ir tā - kā valsts pasūta, tā arī tiek būvēts.
Tuvākā lielā problēma ir tā, ka Eiropas naudas tūlīt vairs ceļiem nebūs, bet mums pašiem nauda budžetā ir tikai 15% no līdzšinējiem apjomiem (tā, ko tagad izmanto līdzfinansējumam). Tā, ka izskatās, ka pēc 2018.gada ceļus būvēs par 7 reizēm mazāk, nekā to dara patreiz.
Tas tekstiņš par videokonferenci iespārda riktīgi. Tikpat labi tu vari pusdienās iegrauzt sausu maizīti un pa ieekonomēto naudu savā pagalmā aizbērt kādu bedrīti. Jo ceļinieki konferenci taisa pa savu (nopelnīto) naudu.
Par nespēju saplānot gadu piekritīšu, jo ar tādu bardaku, kāds valda iepirkumos, neviens neko nevar plānot. Tas būtu tā, kā , ja tu nezinātu savu algu (ne to. kad tā būs, ne cik liela) - ko tad tu varētu saplānot?
" Jo ceļinieki konferenci taisa pa savu (nopelnīto) naudu. "
Gribēji teikt kabatās sabāzto-konkrēts piemērs liepājas šosejas posms līdz Kalnciemam-rekonstrukcija tika veikta 2011 gadā, šobrīd visās vietās kur tika mainītas caurtekas(pārrakts ceļs) ir iesēdies ceļa segums-ņemot vērā ka ceļu būves izmaksas mums ir dārgākās Baltijā un kvalitāte pieklibo tad skaidrs ka pāri paliek daudz naudas par kuru tad var rīkot konferenci par tēmu "Kā mēs slauksim valsti nākamos 100 gadus"
Cik KONKRĒTI naudas tika iebāzts kabatās, konkrētajā vietā nepietiekoši noblietējot grunti? Vai nevar būt tieši otrādi - ka konkurss vinnēts ar cenu, kas nesedz izdevumus un tāpēc tiek "optimizēts" būvniecības process?
Tīri tehniski ņemot, ir jāzina, kad sākās sēšanās process - ja uzreiz, tad vainīgi būvnieki un būvuzraugs, ja pēc laika - tad var būt projekta kļūda vai arī tādas bijušas pasūtītāja prasības.
Tas tikai norāda uz kopējo darba kultūru, ja pat tik vienkāršu procedūru kā grunts blietēšanu nevar paveikt kā nākas tad kas notiek ar visu pārējo?
Tad varbūt nevajag piedāvāt cenu par kādu nevar darbu pabeigt kvalitatīvi?
Bija paziņa ceļu būves uzņēmumā-ar tādu nesaimnieciskumu dzīvojot nav pinīgi nekādu ilūziju par to kur paliek lielākā daļa no nodokļu maksātāju naudas.
Kapēc Lietuvā CHA var krāsot ar parasta pikapa kravas kastē iekrautu parikti bet mums ir nepieciešama brigāde kas sastāv no vismaz trīs transporta vienībam (krāsojamā mašīna, piekabe un kautkāds buss kas to velk) ar vismaz pieciem cilvēkiem(soferis, konusu izlicejs, konusu lasītājs, krāsojamās mašīnas stūrmanis un krāsas lējējs)
Viņiem būtu jau sen laiks saprast, ka domājot par 100 gadiem uz priekšu runa var būt tikai par betona pamata ceļiem. LV tak atrodas uz purva. Bet šodien pat valsts nozīmes ceļus nevar savest kārtībā. Tajā vietā būvē mazas nozīmes ceļus, kur noslodze proporcionāli ir nekāda.
Komentāros jau sākuši pieminēt vietas apsriešanai. Es varu arī piedāvāt tēmu - Vidzemes šosejas posms pirms Bērzkroga. Tie kas tur dzīvo, neatceroties, kad vispār tur ticis remontēts. Pļackā ielāpu uz ielāpa.
Te var redzēt un pat balsot par labāk atjaunoto ceļu Latvijā 2016. gada sezonas laikā gadacels.iauto.lv
Ir 12 posmi ar visām izmaksām!
Kopš neatkarības atjaunošanas LVC nav spējīgi uzbūvēt A7 otro joslu un apvedceļu gar Bausku. Katru gadu plūsma tikai palielinās. Ir bijušas reizešo, kadministrators braucot 00:00-02:00 naktī pretī brauc tāda pati rinda kā parasti. Tālbraucēji lamājas, ka jābrauc cauri Bauskai, kur uz katra krustojuma ir divas zebras. Labi, ka gājēji ir iemācījušies iet pāri tā, lai netraucētu fūrēm.
Vai Iecavā ir normāls risinājums tik lielai plūsmai? Arī nav.
Tas pats Ķekavā un daudz kur citur.
Visa tā šoseja ir katastrofa. Plūsma jau ir par lielu. Otrs:nobraucot no Ķekavas apļa Bauskas virzienā daudziem šoferiem "aiziet ciet ",sākas nepārdomāti manevri. Kādas trīs reizes pats esmu gandrīz aizlaists pie tēviem dēļ visādu "ģelovoju " skriešanas man tieši sejā.
Dažus gadus atpakaļ biju kaut kur redzējis projektu, kas paredz A7 dublieri. Bet varbūt kaut ko jaucu.
Jācer, ka dzelzceļa būvniecība ieviesīs kādus uzlabojumus. Mana vecā māja vienā no trases variantiem ir nojaucama. Varbūt pie reizes paralēli uzbūves apvedceļu. Kaut gan, pēc tā, ko te raksta saimnieks, laikam nebūs. Denek nety, no vi ģeržiķes
Nu re kur apstājas domāšana - tā vietā, lai salabotu šīs dienas bojātos pat līdz avārijas stāvoklis, cer kaut ko par ceļu uzlabojumiem un jauniem ceļiem. Cik esmu redzējis uz Bauskas šosejas pretī nāk tajās vietās, kur ir pusotra josla un var palaist skrējējus no abām pusēm. Daudzi joprojām nesaprot, kam paredzēta pusotra josla un brauc ignorējot, ja aizmugurē rāda pagriezienu.
pusotra josla domāta, lai tie, kas brauc jūtami lēnāk par plūsmu, varētu palaist garām pārējos.
Vidējais plūsmas ātrums tur varētu būt ap 90, tā kā pusotra josla sāk interesēt tos, kuri kustas ar 70km/h un lēnāk.
Katrs velk deķi uz savu pusi. Mans deķis ir A7 un arī bēdīgi slavenais ceļš no A7 uz Brunavu. Atklāšu noslēpumu - tas ceļš tadā stāvoklī ir visu cauru gadu. Vasarā no lauktehnikas un smagajām mašīnām tiek izsistas bedres un celas smiltis augšā, kaut ko lāpa. Pēc lietus tad ir pisec.
Bet attiecībā par pusotru joslu. Jā, protams, es arī pabīdos malā un lai pārējie ķer sodus un skrien nāvei pretī. Ja būtu divas joslas, tad pa malējo brauktu fūres 80-90 km/h. Otra josla - vieglie 90-120km/h. Bet tie jau sapņi.
Zinu es katastrofālus ceļus. No Nākotnes pagrieziena uz Auci var zobus izlaust. Bet vai tur kāds ko darīs? Vēl nelielais posms no Ogres līdz jaunās šosejas aplim. Zinu, ka tur jau ravēs ceļu nost un taisīs jaunu. Kamēr ir pieejama ES finanšu adata.
Ķekavai būšot apvedceļš. Projekts jau esot apstiprināts... ja pareizi sapratu, kaut kādā tur 202. gadā tikšot nodots ekspluatācijā.
2020. gadā valsts ceļu remontdarbiem no budžeta būs pieejami vien 75 milj. eiro, un ceļu remontdarbu apjoms samazināsies trīskārši. Par šo summu ir iespējams veikt remontdarbus uz 450 km ceļu
Satiksmes ministrs: 2018.gadā grants ceļiem papildus tiks novirzīti 25 miljoni eiro
Zemesgramata rakstīja: Kopš neatkarības atjaunošanas LVC nav spējīgi uzbūvēt A7 otro joslu un apvedceļu gar Bausku. Katru gadu plūsma tikai palielinās. Ir bijušas reizešo, kadministrators braucot 00:00-02:00 naktī pretī brauc tāda pati rinda kā parasti. Tālbraucēji lamājas, ka jābrauc cauri Bauskai, kur uz katra krustojuma ir divas zebras. Labi, ka gājēji ir iemācījušies iet pāri tā, lai netraucētu fūrēm.
Ārprāts, kādas kļūdas. Tā ir, ka raksta no telefona.
Nav jau nekādas jēgas no konferences kad naudas nav.
Naudas 2020. gadā būs vēl mazāk, jo beigsies visi ES fondi.
Interesanti, kas tad notiks ar LV ekonomiku...
DnB Pēteris Strautiņš Auto nozares forumā stāstīja, ka nekas traks ar LV ekonomiku nenotiks arī tad, ja fondi beigsies. Par ceļiem droši vien cits stāsts.
Vismaz bankas beidzot būs spiestas dot NI kredītušo, jo arī būvniecībai naudas plūsma būs apslāpēta, jāiztirgo viss,kas stāv tukšs.
Mjā... Skumjas ziņas...
Es tā, demagoģiski domājot, saprotu, ka šie te "ceļinieki" ir galvenokārt noraizējušies par to, ka vienubrīd viņiem nebūs iepriekšējā darbu un ienākumu apjoma.Neba jau pilsoņu labsajūta te ir 1-majā vietā.Interesanti arī tas, ka piem tāda Polija var piesaistīt līdzekļus un izbīdīt globāli grandiozi kosmiskus modernus ceļubūves projektus, savukārt LV nevar nodrošināt pilnīgi neko.Vienīgi var 25g žvadzināt auseklīšus un tūdaliņus un skaļi vaidēt, ka visa ir par maz.
Tāpēc, ka sākot ar SM un beidzot ar"ceļiniekiem" nav ilgtermiņa valstiskas domāšanas. Viņiem nekas cits neinteresē, kā piesist sev kabatu un prom, jo ilgi tāpat krēslā nesēž. Paglauda kādam lielam naudas maisam pa spalvai un pēc amata atstāšanas attopas kādā valdē vai padomē. Princips "pēc manis kaut ūdens plūdi ".
Tas pats ekspremjers Andris Bērziņš. Tagad aizstāv autobraucēju intereses, bet ko viņš ceļu labā darīja savas valdības laikā?
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Ceļinieku konference 2017 – Latvijas ceļi nākamajos 100 gados
Piektdien, 21. aprīlī notiks ikgadējā ceļinieku konference. Centīšos ielikt domu graudus no dzirdētā!