- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2
Redz kā brauc D. www.facebook.com/kristians.rozenvalds/videos/753694473506274/
Cilvēks kaut kur brauc ar Sandero. Un? Man arī uztaisīt video, kā es ar T4 braucu uz Skulti? 100 punkti, ka Sandero ir krietni ērtāks.
imzz rakstīja: Zinātni neviens nenoliedz. Problēmas ir praktisko pielietojumu, ko es ar savu praktiskā inženiera domāšanu nevaru nesaskatīt. Ja atgriežamies pie tērauda jeb pie jebkā, kas kūst ap un virs 1000C. Ja laboratorija, tu ņemsi korunda vai, ja kruta laboratorija, platīna tīģeli. Bet tu nevari to darīt, ja jākausē 5t metāllūžņi. Platīns par dārgu, korunds par trauslu. Tātad, vajag tērauda apvalku, šamota nākamo kārtu, un varbūt korunda iekšpusi. Problēmas ar to visu, ka materiāliem ir dažādi termiskās izplešanās koeficienti, resp, krāsnij nepatiks temperatūras maiņas. Un naktī atdziestot tava saules metalurģijas krāsns izdos smukas krakš krakš skaņas, jo plaisās oderējums. Ar tevi problēma tā, ka tu pats nemaz nemēģini nopietni analizēt savu interneta dzīlēs atrasto, bet tikai izsaki nepatiku, ja to dara citi ne tādā veidā, kā tev patiktu.
Te problēma ir citur. Šis eleganti noformētais komentārs nāk PĒC tam, kad es jau pašā sākumā ātri pārlasot tekstu un atrodot aprakstīto temperatūru, jau sākotnēji esmu uzrakstījis, ka tērauda kausēšanai tas neder. Tādējādi šis komentārs labi atbilstu tad, ja es būtu rakstījis apmēram tā - nu tik varēs to ieviest metalurģijā un kausēt tēraudu. Jauni atklājumi, tehnoloģiski panākumi diezgan bieži nozīmē tehnoloģisku attīstību sākumā neparedzētās nozarēs. Pie tam nereti no atklājuma teorētiskā paredzējuma vai pat pirmajiem prototipiem, paiet diezgan ilgs laiks. Tad nu valstis un ražošanas uzņēmumi plāno savu darbību, cik viņi vispār pamana jaunos atklājumus un prot tos izmantot. hiu-batteries.de/en/research/supercapacitors-dr-pohlmann-dr-fleischmann/ en.wikipedia.org/wiki/Double-layer_capacitance kad noformulēja principu en.wikipedia.org/wiki/Higgs_boson 1964.gads un 2008.gads Pīters Higss, kurš 1964. gadā kopā ar pieciem citiem zinātniekiem trīs komandās aprakstīja Higsa mehānismu — veidu, kā dažām daļiņām iegūt masu. Lielais hadronu paātrinātājs (CERN) no 1998. līdz 2008. gadam.
Melis, melis, kartupelis...
Tu meloji, ka tērauda kausēšana rakstā nav minēta, nevis ka temperatūra tai neder. Un tagad melo par to, ko rakatīji.
Te lūk var labi redzēt kādas ir Ķīnas preces (traktori/ekskavatori utml.) kas domātas pašai Ķīnai (no ASV izsoles, tas kur komentē par "japāņu valodu" - 100% nekāda sakara ar japāņiem):
darklight rakstīja: Cilvēks kaut kur brauc ar Sandero. Un? Man arī uztaisīt video, kā es ar T4 braucu uz Skulti? 100 punkti, ka Sandero ir krietni ērtāks.
Un. Bija domātas izmaksas. Salīdzinoši tiem kam viss tik dārgs. Un kur lādēt 👌
WALA rakstīja: Te lūk var labi redzēt kādas ir Ķīnas preces (traktori/ekskavatori utml.) kas domātas pašai Ķīnai (no ASV izsoles, tas kur komentē par "japāņu valodu" - 100% nekāda sakara ar japāņiem):
Kadreiz amīši paši tādus cepa
Nu zin - kādreiz, tagad tak tāpat ir skaidrs ka mēģina nokopēt kaut ko no attīstītu valstu tehnikas, bet ne jau nu "aizsargstieņi" no plākšņu tērauda ... Ta jopcik sametini šitādu savā garažā ... un tad vēl noteikti drošāks sanāks ...
Te tā tīri salīdzināšanai var apskatīt mazāko japāni Yanmar VIO10 :
www.machineseeker.lv/yanmar-vio+10+-+1.+hand/i-16286185
Mazāks laikam ir tikai vairs Kobelco SK005
Te tas pats Vicsec VC13 - bildēs - tīri labi var redzēt kur tā "ekonomija" rodas :
www.machinerytrader.com/listing/for-sale/224151399/2023-vicsec-vc13c-mini-up-to-12000-lbs-excavators
Tas tā kā norādījums, ka visas Ķīnas preces tādas, arī Saules paneļi un jaunāko modeļu elektroauto un maināmu akumulatoru koncepts nekam neder vai kas tas ir?
re, kur jaunums, nepārbaudīju citos avotos
www.yahoo.com/tech/china-develops-revolutionary-electric-car-113440354.html
Tas vairāk ir par to ka ja izņemt no tirgus visu ko ražo ASV, Eiropa un Japāna, tad tie mēsli kas tiek ražoti ķīniešu iekšējam tirgum nonāks arī pie mums ... Man tie mēsli nav vajadzīgi ... un savukārt ja kaut kas tiek ražots atbilstoši mūsu kvalitātes utml. standartiem vai prasībām, tad tas vairs arī Ķīnā ražots nav lēts ...
Iespējamais izņēmums ir elektronika, bet tad atkal man ir arī slikti piemēri par Ķīnu rokās bijuši, ne tikai labi...
Saules paneļus jāpērk tur, kur dod lielāko garantiju, bet arī tad būtu labi saprast kur tos atkritumus pēc tam grūdīs ...
Potenciāli perspektīvs bateriju tips franči un japāņi:
www.pv-magazine.com/2024/06/12/basf-ngk-launch-sodium-sulfur-battery-with-less-than-1-degradation-rate/
WALA rakstīja: Nu zin - kādreiz, tagad tak tāpat ir skaidrs ka mēģina nokopēt kaut ko no attīstītu valstu tehnikas, bet ne jau nu "aizsargstieņi" no plākšņu tērauda ... Ta jopcik sametini šitādu savā garažā ... un tad vēl noteikti drošāks sanāks ...
Kas, nedaudz izolentu un bambusa kociņus pietin. Mājai pie katra stūra sanāks nolikt par attiecīgo analogu no.
Sanākt jau varbūt arī sanāks, tik diezin vai strādāšanai kaut kas jēdzīgs sanāks, sipties jau var tik ka nesanāk ar lāpstu manuāli ātrāk, jo kas zina cik daudz dzelzs uz kausa daļām ieekonomēts ... :D
Parēķināju
Lai dienā izkausētu tonnu čuguna, vajag 280kWh
Ja jau ir uzkarsēts līdz 1000°C, tad tur jātērē 140kWh.
Tātad, ja uzsilda to čugunu un tad papildus palaiž domnu, sanāk pusi ietaupīt.
Tad nu sanāk, ka ar Saules jaudu saulainā laikā 100-150kW sešas stundas dienā to procesu var darbināt ar dubultu koksa ekonomiju.
Čuguns sagādāts, darbinieki nolīgti, pasūtījuma izpildes datums ar līgumsodu līgumā ierakstīts, līst lietus... Ko daram?
Lienam kādā alā un tur lejam čugunu 😜 bet nu var vēl kādu vēja propelleri pielikt, pie cepures...
Nu, nevajag to saules būšanu piesaistīt čuguna kausēšanai domnā, domna strādā 24/7 ar stabilu temperatūras režīmu un parasti ražo 1000 - 15 000 tonnas čuguna dienā.
Ar to saules metalurģiju var uztaisīt tikai mikrometalurģiju, piem. "āfrikāņu ciems kausē pats savus lūžņus" , vai "juvelieris izmanto saules krāsni" .
Es par skaitļiem. Pareizi?
Kas tehnoloģiski jāskatās, ja ar Sauli projektē pasildīt vairāk, kā 1000°C esuovtk prkv
www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/aizpute-notiek-starptautiskais-cuguna-makslas-simpozijs.a36339/
"Lai dienā izkausētu tonnu čuguna, vajag 280kWh"
Kāpēc dienā ? Enerģija ir jauda x laiks. Tu 280 kWh vari dabūt no 28 kW 10 stundās vai no 280 kW 1 stundā. Tikai domna domāta čuguna iegūšanai no rūdas, tas ir, kokss ne tikai dod karstumu, bet arī reducē dzelzs rūdu par dzelzi, kurā tūlīt izšķīst liekais kokss, radot čugunu.
Ja kausē gatavu čugunu, izmantojot koksu, tas vairs nav domnas process, tas notiek koksa krāsnī, kas var būt arī cepļa formā.
Jā, tas būtu iespējams vecos radiatorus nelielā apjomā kausēt ar sauli, bet tā vienalga būtu mikrometalurģija, līdz ar to visas runas par fosilās degvielas taupīšanu un klimata glābšanu šādā veidā nav nopietni ņemamas.
Vai skaitļi ir pareizi?
Dienā - tāpēc, ka tas noteiks jaudu pie dažādiem aprēķiniem. Dienā tonnu - tur sanāk reāli produktu aprēķini, cik pannu, grilu, mākslas priekšmetu, dārza mēbeļu balstu, siltumakumulatoru sanāk. Ja 1 kilograms pārkausēta čuguna būs 1€ par procesu, tad tie būs 1000 € dienā rēķinos. Ne obligāti katru dienu. Mazais bizness. Pa pusei eko. Varbūt vairāk. Kurš parametrs?
Kāds tehnisks parametrs jāskatās, ja Saules daļu bilancē grib palielināt?
Kāds tehnisks parametrs jāskatās, ja Saules daļu bilancē grib palielināt?
?? Kāpēc daļu ? Taisi visu karsēšanu ar sauli, tikai galvenās izmaksas būs par saules aprīkojumu. Ja krāsns ir izgāžama kausa veidā un tavs "inženiera Garina" karstuma stars tiek ievadīts no augšas, tad vajadzīgas tās siltuma lamatas, lai karstums atkal neizsprūk laukā, teiksim, kvarca stikla loga veidā, kas tur līdz 1600 C.
Tehniska kļūda.
Tehnoloģiski jāskatās, ko darīs, ja tā saule nespīdēs. Atkārtošos ar jautājumu, kas tev laikam par grūtu.
Čuguns sagādāts, darbinieki nolīgti, pasūtījuma izpildes datums ar līgumsodu līgumā ierakstīts, līst lietus... Ko daram?
Pie tāda apjoma tas ir mazais bizness un nekādu līgumu ar lielajiem veikalu piegādes kantoriem nav. Ja ir tā ka Saules jaudas ir par maz var izmantot citas tehnoloģijas, galu galā visu procesu sildīt ar malku un oglēm vai arī gatavot citus materiālus tiem pašiem izstrādājuniem.
Es tajā čuguna festivālā biju un tehnoloģiju redzēju. Izejmateriālu apjomu, gala produktu, laiku katram procesam.
Ja enerģijas ir par maz, bet tomēr r ir, var realizēt, piemēram, termokoksnes sagatavošanu. Un tad likt kopā tos dāzrza krēslus un galdus ar čuguna detaļām
Mja ... Tātad ir nolīgts piegādāt teiksim dzezceļa sliedes, bet tu grasies piegādāt koka gulšņus, jo tā ir ekoloģiskāk ... klients no prieka vai apzadrisīsies ...
Es te veselu mazo biznesa tehnoloģiju izstāstu, bet pat aprēķinu apstiprinājuma nav.
Bet nu, pr tehnoloģiski viss pareizi, jā.
Kādas sliedes? Tās taisa no tērauda velmēšanas procesā, nevis lej no čuguna. No čuguna lej pannas, grilus, dārza mēbeļu elementus, apkurei domātas preces.
instrumenti.ginalas.lv/katalogs/norden-grill-chef-cuguna-panna-30-cm/ 2,5 kg, 60€
instrumenti.ginalas.lv/katalogs/norden-grill-chef-cuguna-katls-ar-nerusejosa-terauda-vaku-30-cm/ 5 kg 200€
Tās pannas un katli ir emaljēti. Un tos noteikti gatavo elektriskās krāsnīs, kādas pieejamas plašā sortimentā. Gribi izkonkurēt Fiskaru ar čugunu no veciem radiatoriem ?
Labāk taisi krāsniņas, tās ir pietiekami dārgas un tās nevajag emaljēt. ( un dabūt sertifikātus par trauku un pārklājumu nekaitīgumu veselībai ) Jotul krāsniņu vietā Raimonda krāsniņas. Sliktākajā gadījumā saplaisās.
jotullatvija.lv/krasnis/
ceņņiks tūkstošos , cits bizness uzreiz ;)
Protams. Es taču tur savā rakstītajā to jau iešifrēju. Konkrēti vārdu kanthal - dzelzs-hroma-alumīnija (FeCrAl sakausējums) ar augstu pretestību un labu oksidācijas izturību lietošanai temperatūrā līdz 1350°C, ja karsē ar rezistīviem sildeementiem. Tāpat tirgu ir pieejamas indukcijas krāsnis, pat mazjaudas pārdesmit kilovatu jaudai. Citas temperatūras, citas cenas.
Tomēr kā tur ir ar tiem aprēķiniem, ja karsē līdz tūkstotim. Teorētiski. Uzraksti aprēķinu metodiku.
14.06.2024 14:50 atbildē ir būtiska kļūda.
esuovtk prkv secīga aritmētiska progresija alfabētā un tad kvadrātu progresija.- kanthal 1000°C - 1200°C Rezistīvs sildītājs ar prastu automātiku, nekādas indukcijas, var būt pat nekāda invertora
14.06.2024 14:50 atbildē ir būtiska kļūda.
par to kvarca stiklu ? temperatūras ir minētas dažādas; 1600 C nav tā augstākā:
Quartz glass, also known as silica glass, melts at approximately 1600 °C.
kindle-tech.com/faqs/what-temperature-does-quartz-glass-melt-at
Aprēķina metodiku kam tieši ? ;) Tas iznāk kā Šveikā: mājai divas durvis, 12 logu, 4 dzīvokļi, katrā 2 īrnieki. No šī lūdzu aprēķina metodiku sētnieka vecmāmiņas miršanas gada aprēķinam.
Nevar karsēt tikai līdz kušanas temperatūrai, jākarsē vairāk, jo liešanas procesā un no lejamā trauka ietekmes atdziest. Domnai izsit māla korķi un salej traukā. Tad atkal aizkorķē ar māla piku. Čuguna festivālā lejamais trauks, kas ir tāda kā mučele ar rokturiem, tika visu laiku pāris stundas pirms paredzamās pirmā kausējuma liešanas formās, karsēts ar propāna degli no parastā propāna balona. Viens trauks tika izliets kādās piecās līdz desmit formās un tur paiet kāds laiks.
Tiklīdz trauks tukšs, atkal karsē ar propāna degli, gaidot, kamēr izkusīs nākamā porcija.
Cik enerģijas kilovatstundās vajag?
Domnai izsit māla korķi un salej traukā.
Nu, kur tu domnu atkal izrāvi ? Ja tie lējējveči savu "mučeli sauca par domnu, tad tas nenozīmē, ka tā ir domna. Izsit korķi: jā, populārs veids amatieru liešanā, bet rūpnieciskā katru reizi sist korķi apgrūtinoši.
Cik enerģijas kilovatstundās vajag? Tak mērvienību vajag nosaukt. Kilograma metāla apstrādei, vai kā ?
Nenosaucot mērvienību, tas ir tikpat, kā es tev jautātu: nu, cik litru dabas gāzes vajag viena ūdens grāpja uzvārīšanai ?
Un internetā tak atbildi var atrast aptuveni pareizu. Precīzai vajag zināt konkrētas krāsns efektivitāti, siltuma zudumus, laika atstarpi starp kausēšanas cikliem utt.
how many kWh to melt cast iron ?
Power consumption – Theoretically, melting one ton of Cast iron at 1500C should consume 396 Kwh of energy, but in actual practice it takes about 500 Kwh of energy because many types of energy losses
Es saprastu, ka viens cits profi diskutētājs šitā diskutē.
Nevajag ietekmēties no tādiem pilsoņiem.
Kāda Tev te rūpnieciskā ražošana, laukos viens vecis papildus citiem pasākumiem, lej čugunu. Ar pretenzijām uz zaļumu.
Čuguna īpatnējā siltumietilpība - 0,55 kJ/kg·°C.
Q=m⋅c⋅ΔT
• Q ir siltumenerģija kJ
• m ir masa kg
• c ir īpatnējā siltumietilpība kJ/kg·°C
• ΔT ir temperatūras izmaiņas °C
1 tonnas čuguna uzsildīšanai no 25°C līdz 1000°C:
ΔT3=1000°C−25°C=975°C Q3=1000kg⋅0,55kJ/kg\cdotp°C⋅975°C Q3=536250kJ
1 tonnas čuguna uzsildīšanai no 25°C līdz 1800°C: ΔT4=1800°C−25°C=1775°C Q4=1000kg⋅0,55kJ/kg\cdotp°C⋅1775°C Q4=976250kJ
1 kWh = 3600 kJ
no 25°C līdz
• 1000°C: 148,96 kWh
• 1800°C: 271,18 kWh
• Kopējā enerģija 1 tonnas kausēšanai: 271,18 kWh
Mēģini kaut ko rēķināt un atrast daudzmaz precīzus procesu aprakstus, nevis dzen to antiintelektuālo PR sviestu.
Tā ir tikai uzsildīšana līdz noteiktai temperatūrai.
Kopējā enerģija, kas nepieciešama čuguna kausēšanai, ir divu daļu summa:
Karsēšana līdz kušanas temperatūrai: enerģija, kas nepieciešama čuguna temperatūras paaugstināšanai no sākotnējās temperatūras līdz kušanas temperatūrai. To var aprēķināt, izmantojot čuguna īpatnējo siltumietilpību (cc) un temperatūras izmaiņas (ΔTΔT).
Q1=m⋅c⋅ΔT
Q1=m⋅c⋅ΔT
Kur:
Q1Q1 ir enerģija, kas nepieciešama, lai uzsildītu čugunu līdz kušanas temperatūrai.
mm ir čuguna masa.
cc ir čuguna īpatnējā siltumietilpība.
ΔTΔT ir temperatūras maiņa, kas nepieciešama, lai sasniegtu kušanas temperatūru.
Latentais kušanas siltums: enerģija, kas nepieciešama, lai čuguna stāvokli mainītu no cieta uz šķidru tā kušanas temperatūrā, nemainot tā temperatūru. To nodrošina latentais kušanas siltums (λλ).
Q2=m⋅λ
Q2=m⋅λ
Kur:
Q2Q2 ir enerģija, kas nepieciešama fāzes maiņai kušanas punktā.
λλ ir latentais kušanas siltums.
Kopējā čuguna kausēšanai nepieciešamā enerģija ir šo divu enerģiju summa:
Q kopā=Q1+Q2=m⋅c⋅ΔT+m⋅λ
Q kopā = Q1+Q2=m⋅c⋅ΔT+m⋅λ
Tātad gan latentais kušanas siltums, gan enerģija, kas nepieciešama čuguna uzsildīšanai līdz kušanas temperatūrai no kopējās kausēšanai nepieciešamās enerģijas.
Izraki kādu mācību grāmatu vai diplomdarbu ;)
Tas viss ir tikai aptuveni. Piem, siltuma kapacitāte mainās ar temperatūru. To parasti uzdod tikai pie 20 vai 25 C. Otrkārt latentais kušanas siltuma patēriņš, kas faktiski ir siltums, kāds vajadzīgs metāla kristālu molekulāro saišu saraušanai, notiek pa fāzēm, jo ne jau tikai viena tipa savienojumi tavu nekonkretizētā sastāva čugunu veido, bez oglekļa tur var būt arī silīcijs un alumīnijs.
Un iepriekš pieminētie 1800 C ir vismaz 300 C par daudz čugunam.
Raimond, vari neliet visu garo čugunu, jo pats centīgi apstiprināji, ka tavas idejas ir derīgas tikai hobijprojektu līmenī. Un vai zini, kā visvairāk tajos hobijprojektos var ietaupīt enerģiju? Ar tiem nenodarbojoties VISPĀR.
Pilsoņiem patīk projekcijas. Skaitļus nerēķina. Varējāt aizrādīt, ka kušanas siltumu neesmu ierēķinājis.
Nav saprotams, kāpēc grib, idejas, attīstību un labi pārvaldītu valsti. Laikam domā, ka kāds visu pienesīs klāt.
Tagad TV24. Latvijas labums. Birokrātija. Tā viņi domā. Varētu būt, ka te kāds ir birokrāts.
xtv.lv/rigatv24/video/B37JYa3jNPz-14_06_2024_latvijas_labums_1_dala
xtv.lv/rigatv24/video/wY7P8g3l79E-14_06_2024_latvijas_labums_2_dala
Un nekas tur nav apstiprināts, ka viss slikti. Ir tehniski rēķināmi procesi
-------------------------
Re, kur Latvijas Nokia.
www.delfi.lv/55483324/pieredze-iedvesmai/120030488/ar-lazeru-un-mi-pret-nezalem-ka-latviesi-radija-weedbot
Un ko dotu tad aizrādijums par precīzo aprēķinu , ja tu jau atzini, ka tavs projekts konceptuāli nav nekam nopietnam derīgs? Hobijpannas izšliešana ir enerģijas izšķērdība neatkarīgi no aprēķinu precizitātes.
Te jau stāsts ir par procesiem, kuri labi parādīti tajā TV24 raidījumā. Neviens nevar izstrīdēties ar juridiski pareizi sačakarētu birokrātiju.
Strīdēties par konkrētu tehnisku jautājumu un nepamanīt 2 būtiskus terhniskus datus - nepieciešamību karsēt virs kušanas temperatūras un kušanas siltumu papildus sakarsēšanai līdz attiecīgajai temperatūrai - nu nav tas tehniski pareizi. Taču public relations viss ir pareizi, arī cilvēkiem Mēness hoaxer topikos patīk eleganti valodnieciski apgalvojumi.
Pie tam, lasot tēmu tehniski pareizi, te tomēr ir vesela kaudze tehnisku jaunumu, kuriem tā kā vajadzētu būt interesantiem ne tikai konkrētajā metālu karsēšanas un liešanas tēmā. Ir daudz visādu citu procesu.
Birokrātija tomēr laikam paliek kā galvenais bremzējošais faktors. Nez kā tiem nezāļu ravētājiem sanāk, paklausieties to TV24 raidījumu.
Vakar nedaudz palasīju par zinātnes vēsturi. Antonijs von Lēvenuks 1670. gados atklāj mikropasauli, mikrobus. Mikrobioloģijas kā atsevišķas zinātnes aizsākums tradicionāli datēts ar 1857. gadu, kad Luiss Pastērs pierādīja, ka mikroorganismi ir atbildīgi par šķidrumu fermentāciju. Tuberkulozes baktērijas atklāšana Robertam Koham 1905. gadā tika piešķirta Nobela prēmija medicīnā. Kāpēc zinātnes attīstība šajā gadījumā ir tik lēna? Valdošais uzskats: gadsimtiem ilgi zinātniskajā domāšanā dominēja spontānas rašanās teorija — ideja, ka dzīvi organismi var rasties no nedzīvas matērijas. Šī pārliecība traucēja saprast mikroorganismus kā dzīvas būtnes, kas vairojas un izraisa slimības.
Bradypus rakstīja: Raimond, vari neliet visu garo čugunu, jo pats centīgi apstiprināji, ka tavas idejas ir derīgas tikai hobijprojektu līmenī. Un vai zini, kā visvairāk tajos hobijprojektos var ietaupīt enerģiju? Ar tiem nenodarbojoties VISPĀR.
Negribu te reklamēt ko, bet Biķernieku ielā lej čuguna detaļas RR automobīļiem. Patreiz vēl to dara/ne.zinu. Pirms dažiem gadiem vēl lēja, elektriski kausējot.
Ja elektrsiski, tad pavisam labi. Tehnoloģiski jau iespējams dažus sinusa ciklus izzīmēt maiņstrāvas grafikā ar Saules enerģiju un invertoru, vai arī to čugunu iepriekš sakarsēt ar parastu, rezistīvu sildītāju, ko darbija Saules paneļi pa tiešo.
"Tehnoloģiski jau iespējams dažus sinusa ciklus izzīmēt maiņstrāvas grafikā ar Saules enerģiju un invertoru,"
Re, vairs nav "tīrā zinātne" vien, bet pat dzeja. Apsveicu !
Var.
Aha. teiksim 5 ciklus no saules paneļiem, 5 no sadales tīkla. Kurš tādā gadījumā tiks pamatīgi raustīts. Ja tavi drošinātājii izturēs, sadales tīkla veči atskries ciemos. Protams, var jau ieviest atkal kaut kāda veida stabilizatoru pa vidu, vislabāk ar invertoru un baterijām.
Tavu ideju pamatā ir: kā kaut ko izdarīt maksimāli neefektīvi ar iespējami lielākiem izdevumiem.
Tomēr labi, ka šajā tēmā esi kaut ko palasījis, pakonsultējies vai arī jau zināji iepriekš. Es arī padomāšu un sameklēšu labāku variantu. Protams, vienmēr var to iepriekšējo karsēšanu paveikt tikai Saules enerģijas iekārtā un tad mehāniski pārvietot uz kopējam apgādes tīklam pieslēgtu precīzu iekārtu ar visām regulācijām. Zaļumu arī tam visam var pierādīt.
Iesaku pieslēgt krāsni un sākt liet čugunu, jo šodien Nordpool enerģijas cenas ir no 0 līdz negatīvai laikā no plkst 9-17. Un nevajag lauzīt galvu, kā pieslēgt sauli enerģijas taupīšanai.
Turpinot domu par to, kāpēc ideju attīstība ir tik lēna.
Mikrobioloģija un Žakarda stelles un tālākā attīstība.
Ļoti daudz ko nosaka sabiedrība, ne tikai laika noteiktie tehnoloģiskie uz zināšanu ierobežojumi.
Te ir viena komiska līdzība. Ja Lēvenhuka laikā mikroskopijas attīstībai zinātniskajā domāšanā traucēja valdošais uzskats: gadsimtiem ilgi dominēja spontānas rašanās teorija — ideja, ka dzīvi organismi var rasties no nedzīvas matērijas.
Šodien - patērētājs uzskata, ka laba pārvalde, zināšanas skolā, aktualitātes, jaunas idejas un to attīstība kādam ir jāpienes klāt. Viss radīsies pats no sevis ar veco attieksmi.
-------------
iauto.lv/forums/topic/40954-kas-ir-koronaviruss-covid-19-kadas-pazimes-ka-izsargaties-tagad-ari-latvija?pnr=170
28.05.2024
Daži brīvdomības blakusefekti. jauns.lv/raksts/par-veselibu/606793-mediki-cel-trauksmi-latvija-verojams-loti-nopietnas-saslimsanas-uzliesmojums-bernu-vidu
Šogad līdz maija sākumam reģistrēti jau 259 garā klepus gadījumi. Pretstatā 111 gadījumiem pērn visa gada laikā. Un teju puse no šogad saslimušajiem jeb 43 % bijuši bērni vecumā līdz 5 gadiem. ---------------
Tā taču nav nekada tur teoretizēšana par kilovatstundām, ko var nesaprast, te ir praktiski vērtīga informācija vieglajā valodā.
Mēs tak par to garo klepu jau izdiskutējām līdz riebumam, un nebija neviena, kas teiktu, ka pret garo klepu nevajadzētu vakcinēties! Ko tu atkal gribi?!
raimondsm rakstīja: Turpinot domu par to, kāpēc ideju attīstība ir tik lēna. Mikrobioloģija un Žakarda stelles un tālākā attīstība. Ļoti daudz ko nosaka sabiedrība, ne tikai laika noteiktie tehnoloģiskie uz zināšanu ierobežojumi. Te ir viena komiska līdzība. Ja Lēvenhuka laikā mikroskopijas attīstībai zinātniskajā domāšanā traucēja valdošais uzskats: gadsimtiem ilgi dominēja spontānas rašanās teorija — ideja, ka dzīvi organismi var rasties no nedzīvas matērijas. Šodien - patērētājs uzskata, ka laba pārvalde, zināšanas skolā, aktualitātes, jaunas idejas un to attīstība kādam ir jāpienes klāt. Viss radīsies pats no sevis ar veco attieksmi. ------------- iauto.lv/forums/topic/40954-kas-ir-koronaviruss-covid-19-kadas-pazimes-ka-izsargaties-tagad-ari-latvija?pnr=170 28.05.2024 Daži brīvdomības blakusefekti. jauns.lv/raksts/par-veselibu/606793-mediki-cel-trauksmi-latvija-verojams-loti-nopietnas-saslimsanas-uzliesmojums-bernu-vidu Šogad līdz maija sākumam reģistrēti jau 259 garā klepus gadījumi. Pretstatā 111 gadījumiem pērn visa gada laikā. Un teju puse no šogad saslimušajiem jeb 43 % bijuši bērni vecumā līdz 5 gadiem. --------------- Tā taču nav nekada tur teoretizēšana par kilovatstundām, ko var nesaprast, te ir praktiski vērtīga informācija vieglajā valodā.
Es tev vieglā valodā savulaik izskaidroju, ka garais klepus ir slimība, kas raksturīga bērniem. Tu atkal bļausties, ka bērni slimo ar slimību, kas raksturīga bērniem. Nudien pasaules gals.
darklight rakstīja: Mēs tak par to garo klepu jau izdiskutējām līdz riebumam, un nebija neviena, kas teiktu, ka pret garo klepu nevajadzētu vakcinēties! Ko tu atkal gribi?!
iciks rakstīja: Es tev vieglā valodā savulaik izskaidroju, ka garais klepus ir slimība, kas raksturīga bērniem. Tu atkal bļausties, ka bērni slimo ar slimību, kas raksturīga bērniem. Nudien pasaules gals.
Vispār jau laikam šai tēmai it kā neatbilst. Tā mana dziļā doma bija apmēram tāda - visādi prātojumi par zaļā čuguna liešanu, izmantojot Saules enerģiju ir tādi diezgan neparasti, izaicinoši un mierīgajiem iedzīvotājiem pat kaitinoši. Lai gan zaļā čuguna liešanai teorētiski var piekabināt gan autolietas, gan vienkārši kaut vai ģeneratora motora ražošanu, izlejot to no čuguna, gan arī zaļo ražošanu vispār, jo izlejot dārza mēbeļu detaļas no čuguna ir kaut kas cits, kā plastmasas ražošana. Ekoloģiju tur var piepīt mierīgi, prece, kas kalpo ilgi un ir pārstrādājama.
Kas attiecas uz to garo klepu un manu komentāru par to - te nav nekādas inovācijas, tā ir banāla, zināma, oficiāli apstiprināta informācija, pie tam visā Eiropā. Kopējais te ir tas, ka šī informācija ir un es tajā topikā vai nu par to uzrakstu, vai neuzrakstu un konkrētam Jānim vai Mildai var būt konkrēts labums, ja tas paskatīsies, kā tad viņu radu jaunā māmiņa ir vai nav sapotējusies. Tā nav nekāda teorētiska, kaitinoša prātuļošana par zaļā čuguna liešanu! Par to tiešām labāk tajā tēmā. Stāsts par derīgas informācijas apriti.
Gan ekoloģijas tēmā, gan COVIDa tēmā ir derīga informācija. iauto.lv/forums/topic/40954-kas-ir-koronaviruss-covid-19-kadas-pazimes-ka-izsargaties-tagad-ari-latvija?pnr=170
Protams, ka ir arī derīga informācija. Žēl tikai, ka tu ar savu politisko propagandu to aproc.
Daudz sen aizmirstu intersantu vēsturisku aparātu un mehānisku verķu:
Interesantākie aparāti sākas kaut kur no 30 min.
No tā, ka ir tāds īpatnējais kušanas siltums, kas papildu JĀPIEVADA, lai izkausētu cietu vielu, nonākam pie tā, ka tad jau ir arī tāds kristalizācijas siltums, kas IZDALĀS, kad izkususi viela kristalizējas par cietu vielu.
Tas atkal ir ekoloģiski. Var izmantot siltuma uzkrāšanai un pārnesei.
parafīns un Saule www.researchgate.net/publication/355586477_EXPERIMENTAL_STUDY_OF_SOLIDIFICATION_OF_PARAFFIN_WAX_IN_SOLAR_BASED_TRIPLE_CONCENTRIC_TUBE_THERMAL_ENERGY_STORAGE_SYSTEM
www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0306261922017871
Klau Raimond, tagad var nopirkt arī gana mazas un ļoti efektīvas tvaika turbīnas. Varbūt apspriežam dīzeļvilcienu pārtaisīšanu uz tvaiku un granulām?
Šveicē esperimentāla sistēma, kas ļauj saglabāt esošo TEC infrastruktūru, ieskaitot visu ģenerācijas galu - uzkrājot siltumu lietošanai naktī.
www.youtube.com/watch?v=DSQ0i4b-5ug&t=326s&ab_channel=JustHaveaThink
Izskatās cerīgi!
Ja tas reāli labi mērogosies, kāpēc gan ne un fosilais paliek tai situācijai kad "vissirslikti.lv" ... Bet nu arī slāpekļa vidē turēts grafīts ... tas nav gluži tā ka tur katru muļķi var laist klāt to visu apkalpot ... nu vai arī tad jānodrošina šamos ar indivduālajiem skābekļa baloniem un vides monitoringa iespējām ...
Te atkal potenciāli interesants MIT atklājums par ūdens iztvaikošanu ... un tehniski varbūt pat ļoti noderīgs, ja mēs tā turpināsim pasaulē aizdirst ūdens resursus :
t.i. ja šis strādā tik efektīvi kā stāstīts, tad šo metodi būtu jāizmanto pie ražošanas un ražotnēm visur kur rodas ne gluži tīri notekūdeņi ...
Nu, šis atrisina vismaz daļu sausuma radīto problēmu - dzeramo ūdeni, ražas lauksaimnīecībā, mežu kalšanu un ugunsdrošību.
Te gan ir viena tāda problēma - plaši ieviešot to visos problemātiskajos Zemes rajonos, vietējiem šķiet, ka ja jau viss tik labi, tad vajag vēl labāk.
Šis efekts ir interesants kā vērā ņemams faktors mākoņu veidošanās labākai izskaidrošanai un precīzākām laika prognozēm.
Par ūdens atsāļošanu runājot, liela mēroga atsāļošanas iekārtas nestrādā ar mākslīgas karsēšanas metodi ūdens iztvaicēšanai ( Bet gan ar reverso osmozi vai arī jonītu filtriem bez kādas karsēšanas ) , tātad, "izdevīgais pretnostatījums" par labu šai metodei ( kurai vajag enerģijas pārveidotājus, jaudīgus lāzerus u.c. ) neiztur kritiku.
large scale water desalination methods ?
Reverse Osmosis (RO) Systems
It works by applying pressure to seawater or brackish water, forcing it through a semi-permeable membrane that allows water molecules to pass through while blocking salt and other impurities. The purified water is collected, while the concentrated saltwater, known as brine, is discharged. Jun 29, 2023
Un, pat par destilēšanu runājot, tiek aizmirsts, ka pēc termodinamikas visu siltumu, kas iztērēts ūdens uzkarsēšanai un iztvaicēšanai, teorētiski varētu atgūt tvaikiem kondensējoties, jo nevajag taču tvaikus, bet ūdeni. Tātad, enerģija tiktu patērēta tikai siltuma zudumu segšanai. Praktiski tas realizējams ar iespējami labu rekuperācijas sistēmu.
ZZZZ rakstīja:
Bradypus rakstīja: Raimond, vari neliet visu garo čugunu, jo pats centīgi apstiprināji, ka tavas idejas ir derīgas tikai hobijprojektu līmenī. Un vai zini, kā visvairāk tajos hobijprojektos var ietaupīt enerģiju? Ar tiem nenodarbojoties VISPĀR.
Negribu te reklamēt ko, bet Biķernieku ielā lej čuguna detaļas RR automobīļiem. Patreiz vēl to dara/ne.zinu. Pirms dažiem gadiem vēl lēja, elektriski kausējot.
Un pats vispār izlasīji, ar ko iebāzies? Es tieši par to Rainim jautāju - ko darīs šāds kausētājs, kad saule nespīd, bet līgumi jāpilda un viņš sāka liet čugunu par hobijistiem, kam nekādu līgumu nav.
ZZZZ rakstīja: Negribu te reklamēt ko, bet Biķernieku ielā lej čuguna detaļas RR automobīļiem. Patreiz vēl to dara/ne.zinu. Pirms dažiem gadiem vēl lēja, elektriski kausējot.
Šāda veida darbībai, kad ir diezgan daudz visādu citu darbu un čuguna detaļu liešana notiek reizi pa reizei, nevis notiek regulāra ražošana, ir diezgan piemērota tāda veida neregulārai viena vai otra darba darīšanai.
WALA rakstīja:Te atkal potenciāli interesants MIT atklājums par ūdens iztvaikošanu ... un tehniski varbūt pat ļoti noderīgs, ja mēs tā turpināsim pasaulē aizdirst ūdens resursus.
Skatījos video un atradu vēl šo www.youtube.com/watch?v=P6k7Qire06k www.youtube.com/watch?v=TZ0j6kr4ZJ0 news-pacific.churchofjesuschrist.org/article/kiribati-islands-to-benefit-from-desalination-project-partnership
Man tā SODIS metode šķiet ļōoooooti apšaubāma, taču tehniski baktērijas ļoti ātri mirst pie temperatūrām kas ir 65 grādi C un augstākas ( attiecīgi tur pat ar 1 stundu karstā saulē vairāk kā pietiek), tā ka process visdrīzāk izmanto šo "'fīču" saulainā dienā. Taču video izskatas, ka konkrēti izmanto jau ļoti tīru ūdeni !
Jaunākais forumā
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (395)
- Eksotiskie auto Latvijā 2026 – varenauto Rīgā, reti auto un iAuto carspotting (40)
- Droni un Latvijas armija 2026: Vai esam gatavi reālam tehnoloģiju karam? (10)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (16)
- Šofera dienasgrāmata. (5251)
- Tramps - ASV prezidents? (2658)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (609)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (5)
- F1 2026, braucēji neapmierināti ar formulu (3)
- Karogu brauciens Jūrmalā 2026 - 4.maijā plkst.16.00 (10)
- BMW F650 FUNDURO (1993. gads) (0)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (27)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (74)
- test (0)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20662)
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (62)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.