Nu man kā sistēmu adminam iepriekšējā dzīvē DB pārzināt arī nācies diezgan labi pat līdz tam kā pareizi sadalīt tiesības, kaut SQL kā tādu pietiek ar minimumu. Man reiz nācās diezgan profesionālu kantori mācīt (nez 5+ gadi atpakaļ) kā ar web/db cache nevajadzētu darīt, jo pie relatīvi mazas lietotāju noslodzes, bija liels noslogojums uz serveriem starp "web adminu + DB" un "klientu web purna daļu". Problēmas sakne bija alogritmā kā DB pieprasījumu cache tika sadalīts/glabāts - faktiski jebkurš HTTP requests ģenerēja vismaz 3 pieprasījumus starp "web purnu" un DB backendu . Tipa no "web purna": 1. bakendam - vai kešā ir ko vajag ? 2. ja nav tad prasam backend DB 3. ierakstam uz bakenda kešā 4. atgriežam kaut ko web lietotājam Ka šito pareizi sadalīja ko un kur kešot, serveri spēj apmēram 10x vairāk klientu apkalpot, bet kamēr aizrakos, biju vispirms MySQLu pārjaucis visos iespējamos griezumos, līdz sāku pievērst uzmanību network trafikam.