Nu es saprotu tā. Tehnikas pamatus zinošs pilsonis zina, ka nekur nekādi 100% nav. Siltuma mašīnas ierobežo Karno cikls, kurā ir stāsts par cikla sākuma un beigu spiedienu un temperatūru un tas viss sākas kaut kur no 30% un ap 50% apmēram arī beidzas. Benzīnam mazāk, gāzei vairāk, dīzelim vairāk, jo tur tie sākuma un beigu spiedieni svarīgi un kompresija. Šis pilsonis var saprast sajūsmu par tādu dzinēju, kuram ir 56%. Tas ir, no tā kurināmā enerģijas, ko var pārvērst kustībā un elektroenerģijā. Ar saviem koeficientiem, kuri atkal nav 100%. Vēl tas zinošais pilsonis saprot, ka būtībā jau tādam dzinējam tak to siltuma enerģiju var nelaist gaisā, bet savākt to siltumu, kas arī tiek darīts. 45% elektrība, 45% siltums un 10% zudumi. Kaut kā tā. Un tad ir vidējais Džo. Tam tie visi jēdzieni drusku ir sajukuši. Tas ieraudzīja tekstu, ka labs dīzelis gandrīz simtu procentu pārstrādā un noticēja. Un to visu šie abi izlasa ar pāris rindiņu atstarpi. Katrs dabūja savam izpratnes līmenim piemērotu tekstu. Tas ir ..... Un tos abus ir rakstījis viens cilvēks.

Nu nav man vēl tā lāzermetināmā. Cik te vispār ir tos bleķus metinājuši ar parasto pusautomātu?

Sakars ir ļoti vienkāršs - ja pilsonim ir diezgan vienalga, kāda ir gaisa kvalitāte servisā, tad par kaut kādām klimata izmaiņām un piesārņojumu viņam būs vēl vairāk vienalga. -------------------------

Kas tur ir ar tiem 100% un turpat blakus 56%. Tad kuri ir tie īstie procenti? Kurus par pareiziem uztvers vidējais patērētājs? Es saprotu, ka mūsdienu liberālā pasaulē patiesību ir daudz, tās ir manīgas (Freidiskā pārrakstīšanās, mainīgas nevis manīgas), nav tādas vienas patiesības, katram var būt savs viedoklis, bet šoreiz tās abas pauž viena persona. 1. Bet tieši elektroautomobīli ziemā ir jākurina ar elektrību pēc siltuma zudumiem, kamēr tieši iekšdedzes auto spēj izmantot pārpalikušo siltumu. Piedevām tik efektīvi, kas vajag vēl autonomo apkuri. Vai tas, ka modernajiem dīzeļiem vajag vēl papildus krāsniņu, lai siltums pietiktu, neliecina par degvielas izmantošanas lietderību tuvu 100%? 2. Mazda Targets 56 Percent Thermal Efficiency With Skyactiv-3 www.thedrive.com/sheetmetal/18037/mazda-targets-56-percent-thermal-efficiency-with-skyactiv-3

Jāpiebilst, ka tas labi atbilst DEKLARĒTAJIEM ekoloģiskās politikas mērķiem, jo patiesai CO2 problēmai te daži īsti netic.

Vēlreiz - braukt ar elektrību, kuru iegūst no dabasgāzes nozīmē arī nebraukt ar benzīnu vai dīzeli. Tie arī tiek ražoti rūpnīcās. Papildus jaudu nepieciešamība elektrības ražošanai pie viena nozīme samazinātas jaudas naftas iegūšanai, benzīna un dīzeļa ražošanai, pārvadāšanai un sadalei. Otro vai trešo reizi šodien.

Tad kādam lasītājam mēs te kaut ko rakstām? Kur tie 100% radās? Ja turpat ir piemērs par Mazda Skyactiv sasniegumu 56%? Spē³lējam dubulto spēli?

Carnot Cycle Otto Cycle Diesel Cycle Ja nu gadījumā kāds pārprot tos 100 procentus.

Es jau uzdevu parastu jautājumu par to, vai servisos vienmēr ir laba ventilācija. Tik vien. Tur taču darbina automašīnas, tur metina, tur krāso.

Kas tur bija ar to konkrēto problēmu - gaisa piesārņojumu darba vietā. Kas tur ir ar tiem servisiem un auto izplūdes gāzēm?

Tā mums te tāda spēle, ja kāds vēl nezina - piecas, desmit un vairāk reizes atkārtoti atbildēt uz jau atbildētiem jautājumiem. Nu, ko lai dara. Tas elektroauto iztērēs kādas 30kWh (kilovatstundas) uz simtu kilometru, kuras vajadzēs paņemt no mājas elektroapgādes vai uzlādes stacijām. To enerģiju kaut kur vajadzēs saražot un pārvadīt. Tomēr tas arī nozīmē, ka iekšdedzes dzinējā nepatērēs 6,7,8 litrus dīzeļdegvielas, benzīna, LPG vai CNG. Tīrākā no fosilajām degvielām ir dabasgāze - metāns - CH4 -CNG. Papildus enerģiju varēs saražot mazās un vidējās koģenerācijas stacijās. Paņems siltumu, ja vajadzēs un ar kārtīgiem, lieliem, stacionāriem filtriem nofiltrēs dūmus. Varbūt pat savāks CO2. līdzīgās šai www.alibaba.com/product-detail/200KW-biogas-generator-methane-gas-generator_1638253290.html Pārējās atbildes kaut kur tēmas sākumā ap kādu 10-to lapu.

iauto.lv/zinas/latvija/33851-elektrum-paplasina-elektroautomobilu-uzlades-iespejas-majsaimniecibam gada sākumā Latvijā atbilstoši CSDD datiem bija reģistrēti 658 vieglie elektroautomobiļi, kāpums pret iepriekšējo gadu ir ļoti straujš – 49 %. Tas ļauj ticēt prognozēm, ka pēc desmit gadiem elektroautomobiļu skaits Latvijā jau tuvosies 40 000, un daudziem no tiem būs sava mājas uzlādes iekārta,” saka Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” valdes loceklis. Ar mājas uzlādes iekārtu iespējams veikt uzlādi vismaz divas reizes ātrāk un ērtāk nekā izmantojot rozeti, kurai jāpievieno auto komplektācijā esošais adapteris. Savukārt uzlādes stacija ir nostiprināta pie sienas jau ar visu kabeli – iebraucot garāžā, ir tikai jāpievieno kabelis. Uzlādes ātrums Nissan Leaf* ar pieejamu 1 fāzi un 32 ampēriem 6 kW uzlādei būs vismaz trīs reizes ātrāk nekā izmantojot rozeti. Atkarībā no pieejamiem ampēriem un elektroautomobiļa modeļa uzlāde var notikt arī ātrāk.

labs video MIG www.youtube.com/watch?v=v9yjCc-yNEQ&t=872s lāzermetināšana www.youtube.com/watch?v=b5Xi1LfeJdw www.youtube.com/watch?v=mf7twuiYWAk www.ss.lv/msg/lv/construction/tools-and-technics/tool-machines-machinery-equipment/weldings-electric/biekke.html

Nedaudz par pusautomāta stieples padeves mehānismu. Tā nu reiz ir tāda "detaļa", kas reizēm bojājas un jāmaina. Parastajiem, mazajiem pusautomātiem ir 12 voltu motors. Ātrumu regulē ar maināmas pretestības regulatoru. Vecākiem modeļiem var būt pavisam vienkārša regulēšana ar pārslēgu atsevišķam mazam transformatoram vai pretestību slēgumam. Ir gadījies redzēt pusautomāta metināmos, kam visa jaudas daļa ir kārtībā, bet bojāts ir tikai stieples padeves mehānisms. To mehānismu var nopirkt atsevišķi un salabot kārtīgu vecā parauga iekārtu praktiski bez nekādas elektronikas. Jaudas daļa dažās konstrukcijās bija ar diviem jaudas transformatoriem. Viens bija uz parasts vienfāzes transformators un otrs bija starp fāzēm. Ap 200 ampēru aparāts.

1000 eiro par metināšanu www.delfi.lv/auto/zinas/video-automehanikis-demonstre-cik-daudz-rusas-ir-10-gadus-vecam-subaru.d?id=51848349

Skaņas apstrādes tehnika, skaņas grafiks daudz ko atklāj daudz labāk. Tam ir praktisks segums. Nevajag nosaukt vienu no attīstītākajām tehnikas nozarēm nosaukt par vāvuļošanu.

Jā, divi flekši ir labāk, nekā viens. Ir vērts mācoties pačakarēties ar šrota bleķiem un izmēģināt tur visādus variantus. Piemēram, iemācīties aizpildīt spraugu starp pamatbleķi un ielāpu vai aizmetināt izdedzinātu caurumu vienkārši no malas "pludinot" metālu vai arī ielikt tajā defektā kaut kādu stiepli vai naglu un tad apmetinot apkārt. "...jānoskaidro, kāda ir pieļaujamā metodika, lai tehniskajā apskatē nesaņemtu vērtējumu "2 - neatbilstoši veikts nesošās konstrukcijas labojums" - esmu kādreiz jaunībā šādu norāvis par vienlaidus šuvi - izrādās - vajadzēja punktot. Dabūju pārtaisīt. Kāda ir aktuālā situācija šobrīd - īsti nepārzinu." Vai tad spārna bleķim, ja skaidri redzams, ka metināts, nekas tur īpaši slīpēts nav, ar pirkstu cauri izbakstīt nevar, vai tad ar to nepietiek? ----------- google - metināšanas pusautomāts, MIG/MAG Argons, CO2, MIX aizsarggāzes, MISON, metināšanas aizsarggāzes, daudzfunkcionāls renovātors 300 W

Tā blakustēmiņa, starp citu, šo to ļoti labi parāda. Jo tur viss tomēr ir diezgan skaidrs - daudz skaidrāks, kā klimata jautājumos, kur ir tik daudz mainīgo, ietekmju, tehnoloģiju, politikas, manipulāciju un patērētāju psiholoģijas. Tā, pa vienkāršo - mēs te padiskutējām, cik viegli vai grūti ir tikt galā ar alumīnija metināšanu. Es pateicu, ka vispār esmu mēģinājis. Tad lynx pastāstīja, ka esot sametinājis reālu, darbojošos detaļu, viss sanācis, viss kārtībā līdz pat šai dienai darbojas, bet metinājis ar alumīnija elektrodu, saelpojies dūmus, par spīti gāzmaskai un kāsējis 3 dienas. Tad es uzrakstīju, ka profi tam lieto speciālu masku ar gaisa padevi metinātājam un būtībā jau to gaisa padevi var nodrošināt arī ar citiem līdzekļiem. Pieminēt profi aprīkojumu laikam bija smaga taktiska kļūda, jo uzreiz sākās teksti, ka alumīnijs jāmetina ar TIGu, tur esot aizsarggāze, nekas tur daudz neizdaloties un nekādu īpašo masku nevajagot. Bonusā vēl sekoja visādi pārspriedumi par mani, ko es vispār jēdzot. Parasta, tehniska blakustēmiņa, kuras informatīvai pievienotai vērtībai bija jābūt - alumīniju labāk metināt ar TIGu, bet, ja ļoti vajag un ir iemaņas metināt ar elektrodu, to var darīt, bet nevajag elpot tos dūmus, tas viss pārvērtās par kaut kādu personisku šļuru. Vēl tur pa burzmu lynx kaut ko pieminēja par cinkota metāla metināšanu, uz ko es atbildēju, ka vajag to cinku notīrīt vismaz tajā zonā, kas metinot sakarsīs. Tad msh atsaucās uz kaut kādu metinātāju, kas strādā ar TIG un tas esot stāstījis, kā viņi tur metina un kādus aizsarglīdzekļus lieto vai nelieto. Praktiķa viedoklis, tā teikt. Vērtīgs. Es tur vēl atļāvos pajautāt, kā vispār ir ar darba apstākļiem autoservisos, vai auto izplūdes gāzes tiek aizvāktas no telpas. Ja šitādu prastu tēmu var tā #$%^&%(^(, tad kas būs ar klimata jautājumiem, kur ir vairāki mainīgie, visādas ietekmes, kaudzēm tehnoloģijas un visādas personības?!

Kādas domas par mūsu neseno komunikāciju par alumīnija metināšanu?

Vajag prast šitā #^#^& vienkāršu papildtēmu un aizlaist personīgajā strīdā. Banāla situācija - saelpojas kaitīgus dūmus, kāsē 3 dienas, viņam pasaka, ka vispār jau tādās situācijas lieto speciālu masku vai arī elpo caur pielāgotu lokanu trubu. Protams, vienmēr var atrast speciālistu, kas profi apstākļos sametinās ar TIGu. No šīs banālās situācijas uztaisa sazin ko. Ko no tā visa secinās Jānis vai Pēteris, kas metināt prot un arī vajadzētu kaut kādu alumīnija detaļu sametināt?

Es pat zinu, kāpēc. Sajaukt *&#^#^^#@ ar &&#@&@& ir jāprot! --------------- Vispār jau alumīnija tēma parādījās kā auto masu, līdz ar to degvielas patēriņu samazinošs faktors, tad sekoja īsa, diezgan jēdzīga diskusija, kādas ar to ir problēmas un tad šī papildus tēma, kā jau ierasts, aizgāja ganos. Vēl tur bija atsauces uz to, ka alumīniju var labi pārstrādāt otrreiz.

4. lapa 23.02.2019 7:45, 02.03.2019 12:07

Pieņemsim, kāds grib metināt kādu alumīnija sakausējumu. Nupat ir izlasījis mūsu diskusiju iepriekš. Ko viņš darīs?

1.lapa. 29.01.2019 14:30, 29.01.2019 20:04, 30.01.2019 16:25, 31.01.2019 19:37, 2.lapa. 05.02.2019 17:22, 05.02.2019 17:32, 07.02.2019 13:11 Akmeņogļu enerģētikas faniem www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema