Pietiekami lielas jaudas jāapspriež, vai tās ir lielas Saules paneļu platības vai individuālie pieslēgumi mājsaimniecībās.
Pie tam valstīm pat ir programmas Saules enerģijas izmantošanai ražošanā.
Es nerakstīju, ka gigavata jauda Saules paneļiem Latvijā būtu jāuzstāda.
Es rakstīju, ka visādi aktīvisti baidē vidējo pilsoni, kam patīk sevi uzskatīt par praktiski domājošu, taču skaitļus tas parasti nezin.
Nu tik nebūs kur rudzus audzēt. Un kartupeļus.
Tagad, darba dienas vidū vasarā paskatamies tajā lapā, cik tad ir patēriņš. www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema Ja tos 3000 hektārus nokrāmēs ar Saules paneļiem, vasaras dienas vidū tā Saule var saražot visu enerģiju.
To neviens nedarīs.
Tātad reāli būtu daudz mazāka jauda un zemes platība ar Saules paneļiem.
Kartupeļiem un rudziem būs kur augt!
Pilnīgs negatīvisms. Apgalvojums, ka ražošanai neder Saules enerģija, vispār ir pērle.
Tas gigavats paneļu Latvijas apstākļos tiek pieņemts, ka ar pilnu jaudu vidējā aprēķinā gadā strādās 1000 stundas, kas dod 1 teravatstundu gadā pie kopējā patēriņa 8 teravatstundas. No 3 tūkstošiem hektāru. Pilnīgi iespējams, ka neviens pat netaisās aizstāt 12 procentus gada patēriņa ar Sauli.
Nav tādas atbildes, kas derētu programmai, kurā nav iestrādāta opcija pieņemt atbildi.
Tehnoloģiski minētajiem procesiem ir risinājumi, nosauciet četrus.
Tas notiek tā - katrai tehnoloģijai ir kaut kādi parametri. Piemēram, Saules paneļi aizņem kaut kādu laukumu. Saules enerģijas pieejamība nav vienāda gada un diennakts laikā. Tad nu kaut kāda programma pēc algoritma kompilē tos parametrus kā nu vajag.
Piemēram, ja vajag satraukt vidējo pilsoni, ka tūlīt, tūlīt kaut kādi zaļie nelieši nokrāmēs lauksaimniecības zemi ar Saules paneļiem un nebūs kur audzēt labību, tad veikli sakompilējam šādu stāstu. Pie tam nedrīkst pieļaut, lai kāds paskatās Saules paneļu datu lapās un pēc kilovatiem, gigavatiem no hektāra pasaka reālos skaitļus, cik maz tās zemes nosegs.
Tāpat visiem taču skaidrs, ka Saules enerģija nav nekāds diennakts enerģijas avots bez rezerves vai uzkrāšanas. Tas, ka HESi jauki piesedz nakts enerģijas patēriņu, tas kaut kā neaiziet.
this is a very rare condition following vaccination (see the Medicines and Healthcare products Regulatory Agency’s (MHRA) monthly summary for the latest data)
most patients who develop symptoms do so within a week of vaccination
patients who develop symptoms have usually been vaccinated with a mRNA vaccine (Pfizer/BioNTech or Moderna)
myocarditis and pericarditis following vaccination is usually mild or stable and patients typically recover fully without medical treatment
myocarditis – a very small number of those with this condition have been admitted to hospital. In 2 studies from the US [footnote 1] [footnote 2], significant left ventricular (LV) fibrosis has been described in a high percentage of those children admitted to hospital, with a small percentage of these having non-sustained ventricular tachycardia (VT)
no long-term follow-up data is available yet on hospitalised patients
diagnosis of myocarditis and pericarditis should follow published international guidelines [footnote 3] [footnote 4]
the majority of cases appear to be mild and self-limiting; any acutely ill or unstable patients should be referred to hospital directly
the long-term consequences of this condition secondary to vaccination are yet unknown, so any screening recommendations need to be balanced against the frequency and severity of the disease with the aim to prevent complications, in particular of myocarditis (arrhythmias, long term myocardial damage or heart failure)
Pieņemam, ka tā arī ir . Ļōti skaļš virsraksts.
Viens miljons angļu bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 15 gadiem.
Pirmais būtiskais teikums. "Lai gan reti, visi miokardīta un perikardīta gadījumi pētījuma periodā radās vakcinētiem indivīdiem."
Pētījumā iesaistīto bērnu un pusaudžu vidū hospitalizācija Covid-19 dēļ bija ā r k ā r t ī g i reta, un netika ziņots par nāves gadījumiem. Dati liecināja, ka miokardīts un perikardīts tika reģistrēti tikai v a k c i n ē t i e m indivīdiem.
Pretēji dažiem citiem pētījumiem, kas liecina par lielāku miokardīta risku pēc inficēšanās, šajā pētījumā šādi gadījumi pēc inficēšanās netika atklāti.
Pētījumā tika identificēti 15 perikardīta gadījumi un trīs miokardīta gadījumi gandrīz 840 000 vakcinēto bērnu un pusaudžu vidū, un lielākā daļa no tiem radās vecākajā grupā. Vairums gadījumu radās pēc pirmās vakcīnas devas, un vairāk nekā pusei skarto pusaudžu bija nepieciešams apmeklēt slimnīcu.
Šie atklājumi uzsver vakcīnu blakusparādību uzraudzīšanas nozīmi un sniedz vērtīgu informāciju vecākiem un veselības aprūpes sniedzējiem, lai viņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par bērnu un pusaudžu vakcināciju pret Covid-19.
------------------------------
iauto.lv/zinas/pasaule/47585-volkswagen-met-kaunu-pie-malas-60-miljardi-iekdedzes-dzinju-attstbai
vai tad nu viņi nemaz nedomā par sintētiskajām degvielām
Kā tur palika ar briesmīgi apjomīgo Saules enerģijas pārpalikumu vasarā, ja saliks par daudz Saules paneļu?
Un mazāk ražo no kā? Pašlaik.
www.contechs.com/blog/2023/12/gac-and-toyota-create-ammonia-powered-engine?
www.youtube.com/watch?v=kR0U_Ux4Elw
NH₃ gan iekšdedzes dzinējos (ICE), gan kurināmā elementos, jo tas var degt bez oglekļa un kā ūdeņraža nesēju.
Amonjakam ir zemāks enerģijas blīvums salīdzinājumā ar parastajām degvielām, piemēram, benzīnu vai dīzeļdegvielu.
Tam ir augstāka aizdegšanās temperatūra, tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu sadegšanu, ir jāmaina standarta ICE.
Dedzinot, amonjaks rada slāpekli un ūdens tvaikus bez tiešas CO₂ emisijas.
2. Dzinēja modifikācijas:
Lai izmantotu amonjaku ICE, dzinējiem ir jāmaina to degvielas iesmidzināšanas sistēmas un sadegšanas kameras.
Var ieviest divu degvielu sistēmas, kur amonjaks tiek izmantots kopā ar vieglāk uzliesmojošu degvielu, piemēram, ūdeņradi vai dīzeļdegvielu, lai nodrošinātu drošu aizdedzi un sadegšanu.
3. Emisijas:
Primārās emisijas no amonjaka sadegšanas ir slāpekļa oksīdi (NOx), kuru mazināšanai ir nepieciešamas pēcapstrādes tehnoloģijas, piemēram, selektīvā katalītiskā reducēšana (SCR).
Amonjaks kurināmā elementos
1. Amonjaks kā ūdeņraža nesējs:
Amonjaku var sadalīt (sadalīt) ūdeņradi un slāpekli. Pēc tam ūdeņradi var izmantot protonu apmaiņas membrānas (PEM) kurināmā elementos, lai ražotu elektroenerģiju.
Šim procesam ir nepieciešama iebūvēta amonjaka krekinga tehnoloģija, kas pašlaik ir aktīvas pētniecības un attīstības joma.
2. Cietā oksīda kurināmā elementi (SOFC):
SOFC var tieši izmantot amonjaku kā degvielu bez plaisāšanas. Amonjaks tiek ievadīts SOFC, kur tas tiek pakļauts elektroķīmiskai reakcijai, lai iegūtu elektrību, ūdeni un slāpekli.
Amonjaks lietošanas vietā nesatur oglekli, palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Tam ir lielāks enerģijas blīvums nekā ūdeņradim, tāpēc to ir vieglāk uzglabāt un transportēt.
Esošo infrastruktūru amonjaka transportēšanai un uzglabāšanai (izmanto lauksaimniecībā un rūpniecībā) var pielāgot degvielas izmantošanai.
Ko tieši Latvijas Bankas ekonomists pateica nepareizi?
ChatGpt - moon landing deniers psychological roots, social roots
Veids, kā noteikta tipa cilvēkiem justies pārākiem par zinātni
Diezgan laba intervija ar ģimenes ārsti
protams, COVID jautājums apspēlēts ne pārāk veiksmīgi, jādomā, ko raksti. Bet tā - diezgan labs raksts.
Jauna principa atklāšana nenozīmē tikai vienu pielietojumu un kaut kādu vienu temperatūras diapazonu, tos pašus tūkstots grādus un vairāk. Iespējams, visefektīvākais pielietojums un ar pavisam citiem materiāliem ir realizēt to heat trap principu kaut kādā 50-100-200 grādu diapazonā tai pašai apkurei. Siltuma izmantošana kā pārpārēm esoša resursa izmantošana, uzdzenot teperatūru ir perspektīva lieta. Siltums vispār ir entropiskākais un neorganizētākais enerģijas veids. Pie tam tas nav nekāds tur siltumsūknis, kam vajag elektrību kā enerģijas pārveidošanas starpproduktu.
Pie tam tā attieksme, ka jūs, TUR KAUT KUR tik taisiet savus atklājumus un tik nesiet mums nokritizēt, ir tāda diezgan neperspektīva. Kā jau rakstīju, atvedīs te uz Latvoiju jau gatavu, citur saražotu, diezgan dārgu produktu, kas būs poietiekami efektīvs, lai pirktu un ieviestu, bet Latvija kā valsts un tas zinātnieki un ražotāji nepelnīs neko.
--------------
Te kaut kur bija lielais arguments par Saules paneļu degradāciju ekspluatācijas laikā. Re, kur prieka vēsts. Dublis divi. qa.linkedin.com/posts/hai-pham-5972b891_researchers-assess-degradation-in-pv-systems-activity-7069171327307288576-b3lx
Vēlme nekā neapspriest atklājuma potenciālu, bet galvenokārt izvērst personisku strīdu, protams paliek. Jā, es biju paviršs un pamanījis sasniegto temperatūru, kura nekā nenodrošina tērauda un čuguna kausēšanu, pieņēmu, ka par nekādu kausēšanu neraksta un mēģināju pievērst uzmanību atklājuma tehniskajai inovācijai.
Vienkārši nepietiek ar tur rakstīto, jālasa arī pašu zinātnieku raksti.
Problēma ir negatīvisms un visādi mēģinājumu atrast kaut ko negatīvu. Pavirši paskatījos, ka ar tūkstots grādiem Celsija tak nepietiek dzelzs un čuguna kausēšanai un uzrakstīju, ka stāsts vismaz pagaidām nav par tēraudu. Un, še tev, valodnieki uzreiz klāt!
Šita te kritizēsim visu un ņemsimies, kamēr citas valstis ātri vien ieviesīs visadus sev izdevīgus projektus.
Oriģinālajā tekstā jau parādās arī citi materiāli un galvenais ir princips - izejā lielāka temperatūra. Heat trap. www.linkedin.com/posts/emiliano-casati-3a4a9845_using-solar-energy-to-generate-heat-at-high-activity-7196777229379321856-IThp ethz.ch/en/news-and-events/eth-news/news/2024/05/using-solar-energy-to-generate-heat-at-high-temperatures.html
www.linkedin.com/posts/hai-pham-5972b891_researchers-assess-degradation-in-pv-systems-activity-7069171327307288576-b3lx re, kur pozitīva ziņa 16 gadu periodā 3 %
Pozitīvas ziņas apspriešanas loģika ir šāda.
1. Kaut kas jauns. Heat trap.
2. Puscaurspīdīgi materiāli. Absorbē Saules gaismu, izstaro kā siltumu.
3. Sintētisks kvarcs, silīcija disks, kaut kas jauns, nekādi spoguļi, nekāda elektrības pārveidošana par siltumu.
4. Bez kvarca 170°C, ar kvarcu 1000°C
5. Kādai industrijai - stikls, cements, keramika.
6. Kausēšanas procesiem - bronzai, alumīnijam der, dzelzij, čugunam par maz.
7. 1000°C tomār pietiek termiskiem procesiem un trūkstošos grādus var piesildīt arī ar fosilo.
8. Citi procesi - termokoksne. Izejmateriālu sagatavošana. Atkritumu termiskā pārstrāde.
Pozitīva ziņa resursiem un ekoloģijai.
Te kaut kur bija vesela tēma. Vai pustēma par šo.
Rakstā nav pilnīgi nekā par tērauda kausēšanu.
lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-nedelas-notikumu-apskats.a192686/ šis bija reāli labs. Sanākuši liberālie žurnālisti un politoloģe, nekāda Kudora, nekāda Ikstena, pat ne Kreituses. Un, diezgan draudzīgi nonāca pie atziņas, ka modernā demokrātija nav bez kļūdām! Rudzāts, Ločmele un Metla-Rozentāle. Tika izteikti visādi ķecerīgi viedokļi. Par nevēlēšanos praksē pārbaudīt piekto pantu, par Ukrainas uzvaru un tamlīdzīgi. No 19.minūtes.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā
www.theguardian.com/world/article/2024/jun/09/green-party-losses-in-eu-elections-raise-concerns-over-green-deal
www.npr.org/2024/06/11/nx-s1-4998512/green-parties-suffered-dramatic-losses-in-the-european-parliament-elections
www.tpr.org/2024-06-11/green-parties-suffered-dramatic-losses-in-the-european-parliament-elections
www.youtube.com/watch?v=YKGBr4CUWa0 38 minūte, 42.39, 43.30, 44 minūte.
Eiropas Komisijas ideja par to, ka no noteikta gada neražos iekšdedzes dzinējus ir šaubīga, jo, vispirms jau iekšdedzes dzinējs nav obligāti fosils, sintētiskās degvielas to atrisina un daži lielieražotāji ir pasludinājuši, ka ražos gan tos dzinējus, kāda tehnoloģiska pūlim nezināma informācija tur ir, to neviens īsti nezina, visticamākais, tās pašas sintētiskās degvielas. Jāteic gan, ka izskaidrot vēlētājam kaut kādu tur nesaprotamu zaļumu no sintētiskās degvielas ir pārāk grūti. Zaļš - tātad elektroauto, fosilais - tātad iekšdedze. Pa prasto. Vācijā zaļo idejas arī kļūst nepopulāras.
Zaļiem mīnus18 vietas, liberāļi mīnus 19 vietas (tas gan blakusefekts arī citiem procesiem, piemēram, migrācijai). Tā kā var pieņemt, ka Grētas performance, izraisot riebumu kārtīgos patērētājos un brašie paziņojumi, ka nu tik neražos, ir politiskas cīņas sastāvdaļa, degradējot īstu ekoloģisku politiku, jo profesionālie klaķieri un bļaustaki ātri vien paņems interesantākos un skandalozākos argumentus, lai it kā diskutētu par tehnisku un organizatorisku pasākumu.
------------------
Enerģijas taupīšana ražošanā nav obligāti nelietīgs šmaukšanās projekts. Kāpēc gan nepaņemt ražošanai pārdesmit vai pārsimt megavatsundas no tā, kas pieejams?