Tad šeit tas aicinājums cilvēkus ar slimības pazīmēm savus tuviniekus slimnīcās neapmeklēt un neaplaist tos ar COVID ir jāievēro vai nav, vai arī ārstēt slimniekus taču ir viņu darbs un nav ko citus mācīt dzīvot? ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.11.2023-rita-panorama.id310594 27.02 minūte Slimnīcās tuvinieki,ciemojoties pie slimniekiem, aplaiž tos ar COVID. Aicina cilvēkus ar slimības pazīmēm savus tuviniekus slimnīcās neapmeklēt.

Protams, ka ir tādi Jāņi un Pēteri, kas paši īpaši smagi neslimo, taču vīrusu izplata. Tur nav ko pārprast, tā ir. Vai no tā ir kaitējums tiem, ko viņi aplipina un vai augstas izplatības un slimnīcu noslodzes laikā viņi ietekmē veselības aprūpes sistēmu? Protams, ka ietekmē.

Jā, un Jānis pievērsās Berga teorijām un sāka citādāk dzīvot. Vai Jānim vismaz sākumā vēl būtu jāizvairās no inficēšanās ar gripu un COVID, vai arī Berga teoriju ietekme iestājas uzreiz un infekcijas var ignorēt?

Šajā diskusijas daļā svarīgi saprast domāšanas veidu, kas izslēdz paša pilsoņa elementāru uzvedības maiņu, ar infekcijas simptomiem neejot sabiedrībā un arī infekcijas epidēmijas laikā cenšoties pašam neaplipt. Epidēmijas laikā Jānis un Pēteris kārtīgi sašutinājās par stulbajiem ierobežojumiem, kas pārtikas veikalā neļauj pirkt katlus un pannas. Žurnālistiem saviem rakstiem vajadzēja klikbaitus, ko parādīt reklāmistiem, tāpēc Jānis un Pēteris tika arī pie raksta par Pfizer šefa villu un jahtu. Pēteris kaut kur dabūja COVID un palaida infekciju savā draugu un radu lokā vēl kādiem desmit silvēkiem.

Kas tur tāds neloģisks? Tad cilvēkam ar gripas vai COVID simptomiem nevajag sēdēt mājās?

Kāpēc gan pilsonis ar infekcijas simptomiem nevarētu veseļoties mājās un censties nevienu neaplaist?

Monoterapija. Ārstē visu.

Tātad - ļaudis sanāk pasvinēt jubileju. Viens atnāk apslimis un aplaiž citus. Kur tur Bergs?

Cik ātri no COVID var izveseļoties? Kāds ir teorētiskais pamatojums?

Nupat zināmiem cilvēkiem - bijusi saiešana, uz kuru atnācis  viens biedrs ar klepu. Būtu jel sēdējis mājās. Rezultāts ir! Temperatūra, klepus.

Dirš, pirž un uz vienu saražoto gaļas proteīnu gramu vajag daudz vairāk zemes lopbarībai, nekā augu proteīnam, ko gala patērētājs apēd pa tiešo. Visādi mikrobioloģijas sasniegumi, kas ļauj samazināt liellopu zarnās dzīvojošo baktēriju metāna izdali daļēji uzlabo metāna bilanci. Metāns ir riktīga SEG gāze. Siltumnīcas efekts, par kārtu lielāks, nekā CO2.

ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.11.2023-rita-panorama.id310594 27.02 minūte Slimnīcās tuvinieki,ciemojoties pie slimniekiem, aplaiž tos ar COVID. Aicina cilvēkus ar slimības pazīmēm savus tuviniekus slimnīcās neapmeklēt.

Ekoloģisks pasākums ir nelikt autoostās dzelzceļa grafikus un dzelzceļa stacijās vietējās autoostas autobusu sarakstus.

Tur diezgan interesanti secinājumi.

Fantastiska diskusijas prasme. Vienā rindkopā gan apstiprina, gan noliedz argumentu. Izcila prasme sajaukt elementāru vēsti.

Kāds sakars novembra sākumam ar tādu ārējā gaisa  temperatūru un ikgadējo infekciju pieaugumu? Nekāds. Pirms COVID infekciju pieaugumu sezonā nodrošināja pārsvarā gripa, bet tam vīrusam ir pavisam citi laika apstākļi vajadzīgi. Parasts pilsonis, kam ir kaut kāda pieredze ar COVID pašam vai zinot par COVID slimošanu citiem, no šīs vienkāršās ziņas ir pavisam vienkārši secinājumi. Infekcija joprojām ir un reizēm cilvēki slimo smagi. No tā - varbūt vērts nedaudz piedomāt, vai vajag to infekciju.

ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.10.2023-bagatie-ari-raud-saeima-gatavo-atlaidi-kreditu-maksajumiem.id309007 par atbalstu kredītmaksātājiem

Mūsdienās penicilīnu, ko uzskata par pirmo līdzekli, lieto rīkles infekciju, meningīta, sifilisa un citu bakteriālu infekciju ārstēšanai. Tas darbojas, nomācot enzīmus, kas iesaistīti baktēriju šūnu sieniņu veidošanā, un aktivizējot citus enzīmus, kas nojauc šīs aizsargbarjeras. Dažām baktērijām ir izveidojusies rezistence pret penicilīnu, uzsverot, cik svarīgi ir rūpīgi lietot antibiotikas. 1945. gadā Flemingam, Čeinam un Florejam tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā, medicīnā par "penicilīna atklāšanu un tā ārstniecisko iedarbību dažādu infekcijas slimību ārstēšanā".

1945. gadā Flemingam, Čeinam un Florejam tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā par "penicilīna atklāšanu un tā ārstniecisko iedarbību dažādu infekcijas slimību ārstēšanā".

Šodien pirms astoņdesmit trīs gadiem sers Aleksandrs Flemings atklāja penicilīnu, vienu no visplašāk izmantotajām antibiotikām. Iedvesmojoties no Pirmā pasaules kara kaujas laukos redzētā, viņš atgriezās savā laboratorijā Sv. Marijas slimnīcā Londonā, lai izstrādātu veidu, kā cīnīties ar bakteriālām infekcijām. 1928. gadā viņš nejauši atstāja atklātu Petri trauciņu, kurā audzēja Staphylococcus aureus baktērijas. Vēlāk viņš pamanīja, ka uz šķīvja aug pelējums, un ap pelējumu bija mirušas stafilokoka baktērijas. Flemings to izolēja un identificēja pelējumu kā Penicillium notatum — sēnītes veidu, kas ir līdzīgs pelējumam, kas aug uz maizes. Flemings savus atklājumus publicēja British Journal of Experimental Pathology 1929. gadā, taču ziņojums neizraisīja lielu interesi. Pēc tam 1938. gadā Ernsts Čeins, bioķīmiķis, kas strādāja ar patologu Hovardu Floreju Oksfordas Universitātē, nonāca Fleminga darbā, kad viņš pētīja antibakteriālos savienojumus. Zinātnieki Florejas laboratorijā sāka strādāt ar penicilīnu, ko viņi galu galā injicēja pelēm, lai pārbaudītu, vai tas var ārstēt bakteriālas infekcijas. Viņu eksperimenti bija veiksmīgi, un viņi turpināja to pārbaudīt ar cilvēkiem, kur viņi arī redzēja pozitīvus rezultātus. Līdz 1941. gadam bija injicējamā forma, ko varēja izmantot pacientu ārstēšanai, kas bija īpaši noderīga Otrajā pasaules karā karojošajiem karavīriem. Mūsdienās penicilīnu, ko uzskata par pirmo līdzekli, lieto rīkles infekciju, meningīta, sifilisa un citu bakteriālu infekciju ārstēšanai. Tas darbojas, nomācot enzīmus, kas iesaistīti baktēriju šūnu sieniņu veidošanā, un aktivizējot citus enzīmus, kas nojauc šīs aizsargbarjeras. Dažām baktērijām ir izveidojusies rezistence pret penicilīnu, tāpēc svarīgi ir pareizi lietot antibiotikas.