Iedomāšos ainu:
Kaut kur klusā nostūrī, kur vasarās mīt melnais stārķis, esmu ieķēris 15 ha zemes savas ģimenes mājas būvniecībai.
Mežsargs melnā stārķa esamību nav pamanījis, tāpēc nu esmu uzlējis māju, pirti, garāžu un izracis nelielu dīķi, iestādījis augļu dārzu un iekopis nelielu zemeņdobi. Kaut kā nebūt esmu atbivilcis elekttro līniju līdz mājai. Līdz ar to pārēju var atrisināt - ūdens, apkure utt. pēc gaumes un patikšanas
Domāju, ka pat ar redzervi iekļautos 1 - 1.5 ha. Ja vien nav nodoma nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, ko man iesākt ar pārējiem apmēram 13 ha? Reizi gadā apstaigāt un patīksmināties, ka tas ir mans?
Nu labi, varu reizi nodedzināt pērno zāli. Ja nav piromāna tieksmes, varu reizi gadā nopļaut. Ja paveicas, kāds manu zāli nopļauj par velti un paņem manu zāli sev. Pēc tam augustā palaiž govju baru noēst atālu. Varu atļaut kādam iekopt druvu manā zemē....
Jautājums, kāpēc man vajag zemi 13 ha, kuru pļauj cits?
Ja māja ir 15 ha gabala vidū, līdz koplietošanas ceļiem ir kāds gabaliņš. Tātad jābūvē piepraucamais ceļš. Un ziemā puteņa laikā, kad sabiedrotais melanais stārķis sauļojas Ēģiptē, man pašam jādomā kā iztīrīt piebraucamo ceļu. Nu labi, var nopirkt kādu džipmašīnu....
Priekš kam man tas viss?
Gaumes dažādas, bet man labāk patiktu pieklājīgs, ne pārāk liels gabaliņš kaut kur citur. Kur jādomā tik kā no savas sētas tikt ārā, kur var izvēlēties vai šodien uz darbu braukšu ar auto vai kāpšu vilcienā, kur elektrība nav jāvelk kilometriem tālu, kur melnais stārķis nav mans kaimiņš utt.
Karoga izkāršanu noteiktajos datumos pārdzīvošu.
Nu nevar melnā stārķa sabiedrību izbaudīt bez zināmām neērtībām...