Jauna auto labākā īpašība - tas ir salikts uz konveijera, no prognozējami labas kvalitātes sastāvdaļām, un to ir salikuši roboti, kurus pieskata daži cilvēki. Robotiem nav tieksmes sīkmanīgi "nopelnīt" uz auto veselības rēķina. Pieskatošajiem cilvēkiem varbūt ir, bet nav iespēju to īstenot.

Jūsu aprakstītais piemērs (iekasēt par meliem, ka nomainīta zobsiksna) ir tikai viens no simtiem "nopelnīšanas" ieroču dīler- un parasto Profesionāļu arsenālā, kuru pielietošanas rezultātā rodas leģendas, ka jaunie auto ir neizturīgi, X marka vai modelis ir s?ds, Y dzinēji ir neuzticami, Z kārbas izvelk tikai garantijas laiku, tam vai šitam ir švaka piekare, tā vai šitā detaļa "parasti iztur tikai" 2-3 gadus vai 30-50tūkst.km, un tā tālāk. Vēlāk šīs leģendas atgriežas un palīdz Profesionāļiem gan melot par pieprasījumu (vajadzību remontēt), gan attaisnot savu "remontu" sekas. Spēcīgs klients var uzvarēt Profesionāļus, bet tikai no izmaksu viedokļa. Pieņemu, ka jurid.personām, kuras cikliski maina diezgan jaunu autoparku, neko vairāk arī nevajag. Skatot no auto ilgtermiņa veselības viedokļa, Profesionāļus uzvarēt nevar neviens. Piemēram, ja spēcīgais-kašķīgais klients konstatē "nopelnīšanu" un izsit kompensāciju vai darba izpildi, tad Profesionālis iekš auto parūpēsies par iztraucētās "nopelnīšanas" vēlāku "atpelnīšanu". Viedāk un/vai kaut kur dziļāk. Jo 21.gadsimta auto nav Lego. Nav pārskatāms, un ikkatrā solī jebko var sačakarēt tā, ka neko neredz, bet sekas būs smagas, turklāt "nepareizas ekspluatācijas dēļ". Ja ļoti zinošs meistars, tad sekas paredzamā konkrētā laikā. Jūs aprakstat pieredzi, kurā kāds "normālais/savs" serviss gan palīdz pārliecināties par dīlera/apdrošinātāja darbu, gan ir apkopes/remontu vieta pēc garantijas. Attiecībā uz pēdējo pieņemu, ka ne tikai zemāku izmaksu dēļ, bet arī objektīvi pārliecinoties, ka šī "normālā/sava" servisa darba ilgtermiņa sekas iekš auto ir labas, un ka tā apgalvojumi ir pamatoti (tas ir, pārbaudot šo servisu tāpat, kā šis serviss pārbaudīja dīleri/apdrošinātāju). Eļļa patiešām ir jāpārbauda, kā ražotāji to tālredzīgi piekodina lietošanas grāmatiņās Gadījums iz ierastā pārbaudes rituāla, pēc garantijas apkopes. Par laimi, uzreiz, stāvvietā pie dīlera stikla šķūņa. Eļļa jauna un, maita, tik sparīga, ka izlauzusies lejup platā straumē un sapulcējusies nestabilā ezeriņā uz aizsarga virs ģeneratora. Piešķiļot (nodrebinot dzinēju) viss būtu ietecējis tinumos. Izglābtais ģenerators nevainojami turpina dzenāt ampērus vēl 230t.km vēlāk. Pārbaudes netiešais ieguvums - aiztaupīju sev nepatīkamu (un auto nāvējošu) teātri, piemēram - "Atvainojiet, saremontēsim!" vai "Atvainojiet, nomainīsim!" (= noslaucīsim visas pēdas ārpus ģeneratora); vai "Tā jau bija!"; vai "Kad būs problēmas, piebrauciet"; pēc piebraukšanas vai uzreiz kaut kāda "Nepareiza ekspluatācija" vai "Garantija anulēta, jo gramstījies gar dzinēju!" (eļļas maršruta konstatēšanai nomontēju dzinēja plastmasas bruņas, stiprinājumos varbūt kāds kontrolhermētiķis). Perspektīva, ka dīleris nomaina detaļu uz sava (ne ražotāja) rēķina, arī ir atbaidoša. Pirmkārt, jebkuru Profesionāļu (dīleru, nedīleru) klasika - attieksme, paņēmieni un instrumenti visos soļos līdz detaļai un atpakaļ. Otrkārt, zaudējumu absorbēšanas nolūkā šiverīgais uzņēmējs varētu nolemt iebāzt auto jebko. Piemēram, ja detaļa pārklājas ar citiem vecākiem modeļiem, pamatīgi lietotu detaļu, kas izmelota no cita klienta auto dīlera "nopelnīšanas" vingrinājumos vai kļūmīgas diagnozes dēļ. Ja vispār nolaistos līdz diskusijām ar klientu par šādu ielikto detaļu, tad tā izrādītos esam forša, jo "rūpnieciski atjaunota".

(Lai vienkāršāk, ražotājs + importētājs = "ražotājs".) Jau padomāju, pirms to rakstīju. Jā, remontēšana kopumā ir pamatbizness, jo plašpatēriņa modeļu pārdošanā peļņa ir maza. Bet jānodala garantijas un pēcgarantijas remontēšana. Iesākumā bez burkāniņa pavērtajām iespējām. (1)Garantijas remontos dīlerim nekāds bizness nesanāk, jo faktiskais klients (maksātājs) ir ražotājs, kurš ir ļoti spēcīgs (var atņemt to dīlerbūšanu vispār), diktē noteikumus un nav apkāšams ar Profesionāļu-uzņēmēju-juristu trikiem kā gala klients maksas remontos. Ražotājs ne vien nosaka dīlerim, vai garantijas gadījumam būt/nebūt, bet arī izslēdz dīlerim iespēju izfantazēt diagnosticēšanas/konstatēšanas ilgumu, vajadzīgos remontus, remontu ilgumu, stundas cenu, vajadzīgās detaļas, detaļu cenas. Arī "iedēt zelta olas" iekš auto garantijas laikā vēl īsti nevar. Šādos apstākļos peļņa ir sāja, un nevar runāt par garantijas remontēšanu kā pamatbiznesu. (2)apkopē + jo īpaši pēcgarantijas remontos sākas īstā dzīve. Dīleris beidzot ir Dievs (Īstais Profesionālis, šiverīgs uzņēmējs, spēcīgs jurists). Gala klients lielākoties ir salīdzinoši vājš. Tādēļ var pielietot visu to fantāzijas un "nopelnīšanas" arsenālu, kas tam ir liegts garantijas remontos. Par klientu apmierinātību un atgriešanos nav jāsatraucas, jo 21.gadsimta auto neizbēgami atgriežas pie Dieva (Īstā Profesionāļa) pēc tam, kad tos sačakarējuši parastie Profesionāļi. Šādos apstākļos burkāniņš (ražotājs dīlerim: "ja iespējams, atšujiet tādas vai šitādas garantijas sūdzības") vai smagā artilērija (ražotājs dīlerim: "nē, nav garantijas gadījums") dīleri varētu pārmēru neapbēdināt, jo, piemēram: - knauzeris ražotājs autorizēs tikai detaļu A, konkrētu darba ilgumu, konkrētu stundas likmi, savukārt - gala klients drīkstēs apmaksāt detaļas A+B+C+D, jebkādu darba ilgumu, jebkādu stundas likmi, jebkādus papild- un problēmdarbus. Ja braukt var un klients ietiepīgi skops, un A vainas labošana tādēļ aizbīdās uz pēcgarantiju, tad B+C+D jau būs objektīvas sekas. Nemaz nebūs jāmelo. Protams, arī pērngad uzliktās "bremzes bīstami nodilušas. Ievēroju, jums bērna sēdeklītis. Bremzes obligāti jāmaina, tā tālāk nevar braukt."

Pusass, kardāns vai ritenis nav zemeslode. Ja uz kāda no tiem noliek kluci, tad griežoties diemžēl vibrēs. Vai materiāls "izplešās un izsūcās" pietiekoši vienmērīgi, lai pieci līdz pārdesmit grami riteņa atsvaru netraucēti turpinātu savu darbu? Vajadzība strādāt piekarē var rasties jebkurā mirklī, jau pēc vienas bedres.

Jēga ir. Un liela. Jo vairāk informācijas avotu, jo lielākas iespējas iegūt pilnīgu (vai vismaz pilnīgāku) informāciju. Informācijas bagātība un dažādība attīsta kritisko domāšanu. Kas lieti noder, pat pļurkstot internetā. Turklāt šajā gadījumā vācu reģionālais portāls ir tuvu (tuvāk) notikuma vietai, tātad nepastarpināti tuvāk informācijas pirmavotiem un notikuma vietai. Otrkārt, paldies Vernonam par linku, jo Lindermana-Ušakova vietējie (iauto) kareivji nepagurstoši un uzstājīgi bāž zem deguna ķeburos sastādītu Latvijas vietņu linkus. Latvijas vietņu, kas nav ne Dostojevskis oriģinālvalodā, ne arī RU vietnes ar neaizstājamu un unikālu tehniska pieredzi vai aprakstiem. Tāpēc Vernona links uz vācu vietni šajā gadījumā kā malks svaiga gaisa. Un arī lika pavingrināt prātu svešvalodā, kas būs noderīga saturīgas informācijas iegūšanai. Tiesa gan, šī svešvaloda nederēs ne RenTV mūžizglītības kursu apguvē, ne arī pieliekšanās vingrojumos ar ziepēm, kuras to pasviedēji vingrotāju motivēšanai pagaidām vēl ietin papīriņos, ko sauc par "jevro".

Paldies, nu ir skaidrs.

Paldies par skaidrojumu.

Jā, maksimālā. Neko negaidu. Vienkārši neiedziļinoties reaģēju uz "Sakrājās vairāki 275 dienu periodi" un "Man gan ne reizi nav bijis +2, kaut ir bijuši x2 275 dienu periodi".