Joprojām nesaprotu, kāpēc ar firmas simboliku apkrāsotajiem autiņiem patīk tā tizloties uz ielām. Nu c`mon, tak jūs tūlīt pamana! Un atcerās.
Šorīt, braucot no Ķengaraga uz centru, piefiksēju www.aldi-pirotehnika.lv/... busu ar numuru FZ-99. Čalis lien garām visur, kur viņaprāt ir jēga līst. Bet nu nav jēga... Brauc pa Lokomotīves ielu mašīnas viena otrai tuvu pie pakaļas, ne pārāk ātri, jo priekšā trolejbuss. Nu tiklīdz varēs tikt garām, tā arī visi brauks garām. Bet nē, šitam pacanam vajag piebraukt blakus un spiesties iekšā tur, kur nu vietas pat purnu iespraukt. Un, lai arī šis ik pa brīdim aizspraucas pa vienai mašīnai uz priekšu (brutāli spiežoties un līkumojot), tomēr nez kāpēc es jau centram tuvojoties joprojām esmu viņam aizmugurē.
Nu nesaprot dažs labs braucējs, ka nav jēga pa pārblīvētām rokām gonkot, nebūt nav tā, ka vienmēr tiks pusstunda tādējādi ieekonomēta.
Pēdējais manevrs - šis no Lazdonas ielas sagribēja griezties pa labi uz Katoļu ielu, tur pirmā joslā stāv mašīnas nu aptuveni piecas līdz septiņas. Vai viņš pagaidīs? Nehrena, apbrauks tās piecas pa otro joslu un krustojumā kaut kā tizli griezīs pa labi. Ja es par savas firmas šoferi dzirdētu, ka šis tādus izgājienus taisa, apsvērtu atlaišanu. Ok, varbūt puisis n-tos gadus pie stūres un \"kontrolē situāciju\". Bet firmas prestižs tak arī tiek grauts. Vai arī šāds braukšanas stils ir apzināts, t.i. ar domu, ka antireklāma arī ir reklāma? Tad mērķis sasniegts - es tagad zinu, ka firma \"Aldi\" nodarbojas ar pirotehnikas vairumtirdzniecību.
Man gan nešķiet, ka ņemšanos ar veciem lūžņiem var uzskatīt par kapeikdrātēšanu - mūsdienās vairs retais var atļauties aizvēsturisku grabažu braucamā stāvoklī uzturēt.