Es jau ieksh ss.lv laiku atpakalj shito dampi maniiju. Un man radaas baigais jautaajums - cik tas monstrs benju aprij, ja miil pamociit pedalju...

Nu lūk - varētu pieņemt, ka tev nobraukums +- ap štuku. Man tas pats mēnesī izmaksā 40 latus (vai izmaksātu 60, ja lietu Statoilā). Bet jūtu, ka +40 ls nu galīgi nav pietiekams arguments, lai es nebrauktu ar jaudīgāku dzinēju un smagāku auto - attiecīgi sliecos iegādāt kaut ko sirdij tīkamu par patēriņu neprātojot.

Es taa saaku reekjinaat.. teiksim, ja es paarceltos uz dziivi piemeeram Talsos un katru dienu braukaatu uz Riigu sho to pastraadaat. Protams, ka tad tieshaam ir atshkjiriiba, vai autinjsh rij 5 litrus uz shtraases, vai 10. Lai gan rupji reekjinot tie ir tikai 100ls meenesii, kas buutiibaa ir viena vai divas normaalas haltuuras. Cita runa, ka to naudinju var ieksh kaut kaa cita investeet un arii haltuuras taisiit slinkums.. (slinkums novediis pasauli postaa, zh0pai chuju). Bet, ja diendienaa nav nepiecieshamiibas paarvietoties milziigos gargabalus, tad varbuut nevajag reekjinaat pateerinju un braukt ar taadu auto, kas ir gana eerts un droshs, nevis kaut kaadu ka tik mazaaku triperaini. Piemeeram jaabraukaa no Juurmalas uz Riigu katru dienu - pienjemsim ka 70km dienaa turp/atpakalj (veel uz veikalu un taa) - ar 10 litrus rijoshu mersi bus vien 25ls rupji rekjinot vairaak kaa ar 7 litrus rijoshu getzu. Toties eertaaks, stabilaaks, droshaaks. Un kas ir 25ls? Viena normaala iepirkshanaas ieksh Rimi vienaam vakarinjaam gjimenei un shadien taadiem saimnieciibas meesliem.

Kaa maksaaja 40 santiimus, taa maksaa, nekas nav mainiijies. Bet skaidrs ir tas, ka, ja degviela maksaas latu litraa un kaut divus, es joprojaam lieshu tik pat un braukshu ne mazaak. Vienkaarshi domaashu, kaa vairaak nopelniit. Ja braukshu darba dariishanaas pie klienta, vienkaarshi prasiishu no vinja vairaak.

Šodien izbraucu no uz Krustpils ielas esošās garāžas un nevaru saprast - braukt pa labi Slāvu apļa virzienā vai tomēr pa kreisi un līdz Maskavas ielai tikt. Uz garāžu braucot jau redzēju čukčukbāni uz tilta, tur it kā nebūtu prātīgi braukt, taču arī uz otru pusi minimāla kustība. Beigās sāku braukt apļa virzienā. Un tur viens saab`ists (9-5 universālis, tādā smilšu krāsā - ja es pareizi paspēju ieraudzīt) aiztraucās visiem garām pa pretējās malas grantēto nomali. Tālu netika - pretim mentu buss brauca.

Pareizi te minēja par to atšķirību sazīmēšanu starp agresīvajiem un tiem, kas vienkārši joslas maina. Ja cilvēks smuki ieslēdz pagriezienu, paskatās uz tevi, pamāj vai pasmaida un pagaida, kamēr tu palaid, tad viss bumbās. Bet, ja notaukojies pauts ar mobzi pie auss pat nepaskatījies (par pagriezienu rādīšanu nerunājot) vienkārši griež priekšā, tad vēlmes piebremzēt paliek ar vien mazāk. Es saprotu, ka var kādreiz tik tiešām rasties situācija, kad nav citu variantu, ir jālien cik tik var. Bet var to arī darīt kulturāli. Ir dažkārt situācijas, kad spogulī redzi kādu indivīdu apbraucam visu rindu, tad viņš apstājas blakus un ar zīmēm rāda, ka šim jābrauc pa visam citā virzienā kā rindā stāvošajai kolonnai. Un tad jau nav žēl palaist. Un te būtu jāsaka phē tiem, kuri pat nepalūr uz līdēju, ko viņš īsti grib, bet nelaiž rindā - ne vienmēr visi ir agresīvi.

Ja es nezinātu, kuru plastmasu viņam tieši vajag, tad es arī bolītu acis.

Vot jei bogu (kā teiktu mans nelaiķa vectēvs) mūždien atvērs visi, kuri labi zin - tur iekšā būs kaut kas pretīgs un man tādi skati izraisa vēmienu. Brīdini vai nebrīdini - kā par spīti atvērs un par mutaku nolamās.

Iedvesmu iemest te to linku smēlos no šitā mansvideo.lv/... video noskatīšanās - šito var droši blenzt, tur viss normāli. Tikai viens tips uz >220 nesās. Nezinu gan, vai pie šāda ātruma var laikus noreaģēt, kads priekšā kaut kur izgriežās ne tā kā ieplānots. Protams, video jau viss nedaudz ātrāk izskatās, dzīvē neskrien koki tik naski garām. Un tomēr.

No vienas puses - šajā gadījumā nebūtu atšķirība, vai Fans brauktu uz 90 vai 110, jo Pejero apdzītu enivej. No otras puses - netop man joprojām skaidrs, kāpēc tiek braukts uz tiem 90, ja lielākā daļa kustās uz apmēram 100. Citviet 105-110, citur 95-100. Bet procentuāli skatoties tak reti kur pa patukšu šoseju kāds uz 90 ducina. Gadās - ir reizes, kad tik tiešām gribās lēnāk pabraukt un ja vien satiksme nav intensīva un tas netraucē citiem (tie kas tobrīd stabili uz 120-130 turās, tāpat tiks garām). Taču nav izprotama šī konstantā pieturēšanās pie tiem 90. Kāpēc? 10 km/h ātrāk braucot, vairs nejūties tik pārliecināts par savām prasmēm, nav drošības sajūtas? Vai tiešām patēriņš tik būtiski aug, ka nesaskati tam jēgu?

Es nesaprotu arī otru galējību - braukt ne lēnāk kā 150, bieži uzminot līdz visiem 180-200. Ok, vāģis iet, labi turās pie ceļa. Un tomēr šaizes gadījumā pie 110-120 būs vairāk iespējas palikt dzīvam, kā pie 180. Tas ir būtisks arguments, lai es pārlieku nespaidītu savu pedāli. Jo, lai cik lieli šūmaheri esam mēs paši, taču nevaram simtprocentīgi būt pārliecināti, ka citi ceļu satiksmes dalībnieki nenolaidīs lažu. Te kāds teica - vajag turēt acis vaļā. Jā, te nu es gribu piekrist, ka bieži vien cilvēks, kurš brauc uz saviem 120-130 kārtīgi koncentrējies uz ceļu, ir mazāk bīstams sev un apkārtējiem kā cits, kurš brauc uz tiem 90, klausās tucituci un gaudo līdzi, grauž belašus un pa telefonu lamājas ar debilo sievasmāti, tam visam pa vidu neaizmirstot kuli kasīt - vārdu sakot lielu daļu uzmanības velta dajebkam, tikai ne ceļam. Tāpēc tīri pēc ātruma mērīt, kurš brauc droši un kurš nē, nevarētu.

Starpcitu, iemeta te irc`ā puiši linku - www.700mb.ru/... - lūk kā var beigties paliels ātrums un nesprādzēšanās. Never vaļā, ja TĀDI skati tev sabojā omu. Bet katram pretkalnuapdzinējam ik pa laikam tomēr vajadzētu šāda veida foto/video palūrēt, varbūt kaut bik bik padomās.

Nenosmieties jūsos klausoties. Vajag vienu kārtīgu iauto pasākumu, kur visiem ierašanās obligāta, citādi bans uz mūžu. Un tur tad vai nu izkautos atsevišķi indivīdi, vai sadzertu tu-brālības, secinātu, ka tas otrs īstenībā ir tīri normāls šmurgulis un nosolītos viens otram uz galvas vairs nekakāt vismaz virtuāli. Bet varbūt nemaz nevajag, nebūs vairs šitās jautrības...

Pieņemu, ka daļa no šejieniešiem nav vēl manījuši dienas aktualitāti - www.youtube.com/... - video, kurš pretendē uz gada labākā statusu. It kā nebūtu pat jāsmejās, jo problēma visnotaļ nopietna...

Brauc vilciena kupejā čukča un skaista krieviete.

Čukča, izvilcis savu nacionālo vienstīgas instrumentu,

sktrinkšķina vienmuļas, pretīgas skaņas:

Bimmm ... bimmm ... bimmm ...

Krieviete ciešas, ciešas, beigās neiztur un šim saka:

- Nu, izbeidz taču !

Čukča noliek savu instrumentu malā.

Pēc kāda laika krieviete pamana, ka čukča skatās

viņai acīs ar žēlabainu, lūdzošu skatienu (kupejā

viņi divi vien). Krieviete:

- Nu, čukča, tev gribās ?

- Aha.

- Nu labi, bet tikai ātri.

Čukča paķer savu instrumentu:

Bim, bim, bim, bim ...

--------------------------------------------------

Vienam mužikam sasāpējās zobi, bet bija bail iet pie zobārsta.

Korišs teica tā: - aizej uz staciju, iekodies pēdējā vagonā ar zobiem,

vilciens sāks braukt un tev izraus zobus. Tā arī izdarīja.

Pēc nedēļas abi satikās.

- "Nu kā gāja?"

- "Labi! Sešus norāva!

- "Ko? Sešus zobus?"

- "Nē, vagonus! Zobus mašīnists izsita!"

Ne jau katrs ar Kamazu braukā.

Atminējos arī vienu gadījumu uz Lāčplēša ielas - viens pavecāka gadu gājuma onkulis ar savu šrotu pielīda semjorkai priekšā makten agresīvi, pagriezienus nerādot un spoguļos nelūrot - vienkārši griež. Otrs riepas kaucinot saspēja apstāties, par distanci un ātrumu viņam nevarēja piesieties. Papīpināja, mēģināja tikt garām, bet onkulis, tā vietā lai pamirkšķinātu atvainošanos, joprojām spoguļus nečekojot un par pagriezieniem piemirsis, piegrieza priekšā vēlreiz, radot jau krietni bīstamāku situāciju. BMW vadītājs neizturēja, izleca ārā un ar kāju nolauza onkuļa transporta līdzeklim spoguli. Un tobrīd man šķita, ka viņam ir absolūta taisnība. Tā pat esmu pārliecināts, ka tiesības vajadzētu konfiscēt arī manam opim - dzird viņš varen švaki, uztvere palēnināta, reakcija zem katras kritikas. Knapi nostāvēt kājās var, bet pie stūres baigais šūmahers, apdzen līkumos un veic citas ekstrēmas izdarības. Visu cieņu braukšanas pieredzei, taču pienāk brīdis, kad tu vairs neesi spējīgs pilnvērtīgi piedalīties ceļu satiksmē, neapdraudot sevi un citus.

Vot vakar uz Ģertrūdes ielas vakarpusē bija normāla strelka. Es sākumu tā arī nepiefiksēju, bet viens bija otram nogriezis ceļu, otrs atkal pielīdis priekšā un strauji bremzējis vai kaut kā tā. Reāli skrambas nevienam nekādas, arī necik bīstamas situācijas netika radītas. Taču no pirmās mašīnas (sportiska paskata kupeja, nelīdu tuvāk un neskatījos, kas īsti) izleca čalis (ja pareizi sapratu, tad principā viņš pats arī pirmais bija agresīvi uzvedies ar savu gāžamo) un rāva no otra vāģa (MB E klases suņuvāģis) vadītāju, solīja pa galvu. Nepārspīlēju - minūtes desmit abi skraidīja pa ielu šurpu turpu, pirmais mēģināja otro sist, otrais aktīvi aizstāvēties. Kā rādījās, kauties nejēdza neviens, jo tā arī viss ar pāris sitieniem pa pleciem, krūtīm beidzās, deguni abiem veseli. Un lai arī "cīņa" ne pie kāda rezultāta nenoveda, agresīvais sporta vāģa vadītājs ļooooti gribēja otram izrakstīt, ik pa laikam it kā nomierinājās un atkal līda grūstīties. Tas ta vēl tā, bet no MB izlīda riktīga urlu mātīte, tāda tukla un sāka mētāt dzēlīgas piezīmes kupejas vadītāja draudzenes virzienā. Abas bikiņ saplēsās, paspēra viena otrai ar kājām, viena otru pret mašīnu pagrūstīja - vecenes kaujas no sirds. It kā salaba, bet tad urliskā mātīte novilka savu ādas mēteli, atrotīja rokas un devās iekaustīt kupejas šoferi. Tad tur vēl kaut kāds mužiks no MB izlīda, tāds pavecs un prātīgs, mēģināja samierināt jaunatni, bet gandrīz pats pa ībli atrāvās, tam visam fonā abas vecenes turpina viena otrai iesist, uzspļaut, abas spārda pretējās frontes mašīnas. Apkārt stāv taurējošas mašīnas, cilvēki blenž un rēc, bezpriģelis konkrēts. Ja kāds kādu tik tiešām sistu, tad vēl domātu par iešanu palīgos, mēģināt izšķirt vai noskaidrot vainīgo un palīdzēt sist - bet nē, šie tikai grūstās un tas izskatās tik komiski no malas, ka nevar beigt rēkt. Pirmo reizi šitādu cirku redzēju uz ielas.

Ja kaut kas no laptopiem tagad ir lietotajams, tad tie ir Mac`i un Dell`i. Ne visi Dell`i gan - D(4/6/20 tagad ir pērkami, manuprāt. Pats pirms laika paņēmu D620 un esmu pārliecinājies, ka IR jēga samaksāt par to laptopu pāris simtus vairāk, ja tik tiešām taisies vismaz pāris gadus lietot. Man šad tad atnes kādu Fujitsi, Aceri pārinstalēt - pretīgi skatīties, kādi viņi izskatās pēc pusgada normālas lietošanas, ļurkājās vāki, pogas arī sākušas ļodzīties, apdiluši tādi, paņemot rokās, čīkst visās malās. Nu nav aršana. Tas ir tāpat kā nolikt blakus Škodu un MB - braukt jau var ar abiem, taču pirmajam sāk pēc laika kaut kas grabēt, čīkstēt, arī izskatās tās plastmasas nebaudāmi. Bet nu katrs pērk pēc savām iespējām un vajadzībām. Ja laptops vajadzīgs, lai vakaros iauto palasītu un draugos ielīstu, varbūt ar Fujistsu pietiek. Man tas ir darba instruments - so, vajag, lai ir jaudīgs un izturīgs pret kārtīgu ikdienišķu lietošanu. Pirms Dell`a es ar vienu HP pamatīgi nop***s - pasarg dies` kādreiz vēl ko tādu, kas jūk pirmreizinātājos. Es gan to negribu attiecināt uz jaunajiem HP - savā cenu kategorijā uzskatu šamos par labāko variantu. Vot bija IBM reiz manta, vecie T40 bija riktīgi izturīgi monstri, viens čoms joprojām lieto diendienā jau ceturto gadu un nekas nav izjucis vēl. Bet tagad IBM`u šķībacainie pārpirkuši un savus Lenovo laiž, tas vairs nav tas.

Kura gada tad tev tā MB kupeja? Vai tad šamai nav nekas ik pa laikam jāiegulda un ripinies cepuri kuldams?

Tīri interese. Pats sliecos uz MB QP pirkšanas pusi.

Ja tā definējās paipuisītis, tad tā nu viņš laikam sanāks - neesmu radis lecīgi uzvesties (t.i. tirst augstāk par savu galvu) ne dzīvē, ne internetā.

Man Deksters sākumā asociējās ar tādu baigi lēcīgo urālu puisi, kurš to vien jēdz, kā visiem tirst virsū. Tagad gan domas ir mainījušās un ar vien vairāk šķiet, ka īstenībā viņš ir tīri sakarīgs vīrs, kurš gluži vienkārši necenšās īpaši spodrināt savu virtuālo tēlu. Bet kompleksainie neiztur veselīgu kritiku un smaida vietā dod pretī kaudzi lamuvārdu.

VWFanu labprāt dzīvē satiktu un parunātu par to opeļošanās ekonosmiko pusi. Mani brīžiem pārņem aizdomas, ka viņš speciāli šeit, virtuālajā pasaulē, raksta tādus tekstus, lai izaicinātu citus uz spamu un fleimu, bet īstenībā pats lasa un rēc pēc tam. Bet laikam jau šīs aizdomas nav gluži pareizas...

Nezinītes tēls vizualizējas fifīgas blondīnes izskatā, kura, uzvilkusi darba cimdus, pašas spēkiem pievelk skrūves savam SAAB`am. Tā dāmīte šo to no mašīnām jēdz!

Un te nu man rodas visai pamatots jautājums - cik gadus VWfans ir pie stūres? Jā, tikko tiesības nolicis es pirmās reizes tumsā un/vai stiprā lietū/putenī nonākot uz šosejas arī braucu ar 70 km/h un gar maliņu, lai citi tiek galām, taču fiksi vien sapratu, ka tā nav aršana un fiksi jāradina sevi pie braukšanas tumsā. Bet labos apstākļos pa šoseju uz 76, ja stāžs ne mazais un sanāk braukt visai regulāri... tas gan tā nesaprotami. Vai arī pirms tam vāģis bija tāds, kurš pirmreizinātājos dalījās?

Dažs aizstāvis gudri spriedelē, ka ņefig sēdēt fūrēm pakaļā, tādējādi veidojot pārlieku garu kolonnu. Ja gribi tikt garām un autiņa jauda atļauj tādus manevrus izveikt, tad nogaidi drošu brīdi, slēdz pagriezienu un min. Ja nejūties pārliecināts vai arī drošo brīdi nevari sagaidīt, tad paliec vien iepakaļus normālā distancē. Tā vajadzētu būt. Bet kā ir praktiski? Realitātē pietiek tev aiz fūres mierīgi pukšķinot ieturēt pienācīgu distancu, kad kāds tajā caurumā sadomā ielīst. Ielien un raustās, bīda purnu uz kreisu malu un atkal atpakaļ un tā nezin cik ilgi. Ok, pats nekur nesteidzos, atvirzos vēl nedaudz atpakaļ. Un pēc brīža jau divi negausie priekšā māžojas. Tak ikdienā pārvietojoties par vieniem un tiem pašiem ceļiem apmēram būtu jābūt skaidram, kur ir droši un jēga mēģināt apdzīt un kur labāk paveģetēt brīdi uz tiem 90 km/h. Bet nē, pussagrabējušais Passats ar kartupeļmaisiem pa visu salonu neuzskata par sevis cienīgu turēties iepakaļus kaut kādam Fordam; ka tik kaut kur iespraukties.

Atceros, kad man pa ībli iedeva trīs atsaldēti urālu puiši (divi tikko no cietuma bija iznākuši), blakus esošās bankas filiāles video ierakstus izmeklētājs tā arī nedabūja rokā. Kāpēc - tas man nav skaidrs līdz pat šodienai. Atsaldeņus noķēra, velkās tiesa jau trešo gadu, bet tā īsti līdz galam pat neko pierādīt nevar. Idiotisms. Tas tā - pieredze par novērošanas kameru lietderīgumu.

Aizvakar manam jaunajam dampim bija divsantīmu remonts. Sadomāju, ka tukšgaitas apgriezieni ir pārāk mazi, ik pa brīdim sadomā noslāpt mans megarulz. Jāuzgriež čut čut lielāki apgriezieni. Parauju haubi augšā, meklēju vajadzīgo atslēgu - eh, nav man 11-tā izmēra štruments līdzi. Un tā kontragaika riktīgi ieķērusies, ar mazajām plaķenēm ar skuju atgriezīsi. Visādus draņķus mēģināju ar izoleni tur pietīt klāt, lai tikai dabūtu skrūvei milimetru pagarinājumu, viss krita nost. Tad tika sazīmēts alus korķis, kuru var smuki skrūves galvai aplocīt apkārt. Un, lai būtu nedaudz plātāks, iekšā 2x1 santīmi ielikti.

Pārdodu divas Michelin Pilot Sx-Gt 195/45 R16 riepas. Abas kopā 30 Ls. Bonusā piemetu klāt attēla apakšējā labajā stūrī redzamo Uniroyal 195/45R16 riepu - par skādi nenāk, ka stāv viena lieka rezervei. Pieļauju, ka garāžā man ir vēl viena šāda izmēra riepa bez pāra, jāskatās - to tad arī atdotu. Tīri nosvilināšanai var tak arī divas dažādas uzlikt. Bilde - caurums.lv/...

Komunikācija caur edijs[taafignja]znet.lv vai 26316361.

I vēl atcerējos. Bij` nosprādzis atpakaļgaitas dačiks. Iepirkts jauns, veco skrūvēju ārā - zdangsh! šis noplīst un vītne paliek ieksā, ārā pusmilimetrs, kuru saņemt nu nekādi nav iespējams. Kādu brīdi rokas nolaidušās un sajūta, ka nupat ir baigā tirsā. Bet tad kaut kā veiksmīgi nāca talkā svarka - sanāca pieķert pie tās ārā esošās maliņas uzgriezni.

Ā, vo, bij` gadījums ar izputēju. Nākamā dienā jādzen vāģis uz TA, viss it kā saķīlēts, autiņš tikko svaigi nomazgāts un taisos doties jau no garāžas mājup, kad iedomājos, ka Antenas ielas puikām varētu nepatikt mana dekoratīvā izpūtēja uzlika (pa 3Ls Rimi pirktā). Tak tur daļa izplūdes gāzes iet kaut kā garām un tā - ok, noskrūvēju nost. Bet zemā bampera dēļ (ak šis lauku tūnings - da nē, smejos, rs escorta bamperis bija) tas izpūtējs praktiski nav redzams. Un kā tad čaļi tur savu trubu uzstutēs? Tiek izdomāts fiksais risinājums: atrasta piemērota izmēra truba, nogriezta vajadzīgajā garumā, uzmaukta uz izpūtēja. Tjipa extenderis. Bet, lai arī ar āmuru pieklopēta, negrib turēties. Jāpiemetina. Bet pusautomāts pa rokai nav. Taču ir svarka. Protams, nav prāta darbs pie puspuvuša izpūtēja kaut ko ar svarku darīt, bet cik tad tur vajag, tik mazu bišķīti pieķert, lai truba nenokrīt un viss. Domāts darīts - svarka piešķirta, šķīst dzirksteles, izpūtējā caurums centimetrs diametrā. Mēģinājums kļūmi labot beidzas ar caurumu trīs centimetru platumā. Un vēl stunda vai pat vairāk paiet, kaut kā nebūt mēģinot pieķert caurumu aizsedzošu metāla plāksnīti (un caurums tik paliek lielāks) un riktīgi noķēpājoties ar epoksīdmastiku.