- Mammu, kāpēc visa ģimene ir baltādaini, bet es melns?

- Ak, dies! Atceroties to ballīti, es priecājies, ka tu nerej!

Pfuij Ozzam! Es gribēju šitai lapai tādu foršu pirmo postu...

Vilinošā alkoholizācija!

Un pohu man arī nekad īpaši nav bijis.

Varbūt ka tas pa pusei tikai tapēc, ka es vienmēr esmu uzskatījis, ka man viņu nekad nav bijis. Tā teikt Placebo efekts.

Ja es atceros visu, ko bērnība un jaunībā esmu darījis, brīnos, ka vispār dzīvs esmu!

Es plostā iekritis neesmu jau 10 gadus, piesmeļos nelopā 2x vai 3x gadā. Bet ja piesmeļos, arī tad no rītiem ir pārsteigumi no citiem stāstos par iepriekšēja vakarā manis izveikto. Vienīgais, ka (vismaz līdz šim) pat "pelīšu" stāvoklī no manis pozitīvismu vien varot sagaidīt. Nekādas agresijas vai kādu citu negatīvu emociju.

Un neskatoties uz visu, ko es te "ar gudru ģīmi runāju", tomer pa retam gadās arī pašam iekrist pārmērībās.

Tikai paldies dievam, ka arī tāos gadījumos pietiek prāta aizbraukt mājās, aiziet gulēt, un neuzkrist nevienam uz nerva.

Tikai ja tāla pagātnē es pie "filmas" netiku citreiz pat vairāk kā 3 nedēļas no vietas, tad tagad šādas problēmas ir ārkartīgi retas.

P.S. Zinu, ka pēc pamatīga kodiena nedrīkstu parāk daudz lāpīties nakamajā dienā, jo tad tas var atkal izvērsties par ko nekontrolējamu.

Darbs ir pofig. Ne jau darba, policista, mammas, vai parādu dēļ tu pārtrauksi dzert. Un ja arī pārtrauksi, tad tas ir uz stundu, dienu, vai pat mēnesi. Bet tas neatrisina problemu.

Pārtraukt dzert (vai iemācīties dzert "normāli") var tikai tad, ja Tu pats izlem, ka tas Tev ir nepieciešams.

Kur pretodu līdzekļi par vislabako cenu?

Kur Sangrija par vislabāko cenu?

Tu to vari pastāstīt kādā Krievijas sādžā!

P.S. Man šķiet, ka pat Latvijā jau džeki 6. klasē dzer vairāk!

Ja tur tāda ir, tad iespejams tā ir palikusi no tiem laikiem, kad vēl pirmā josla gāja pa labi.

Ja tiešām SatDeps tur ir planojis kustību no Brīvības otrās joslas uz pārvada pirmo joslu, tad vajadzētu sakartot arī zīmes.

Ja nevar sadzīvot ar alkoholu, tad dažreiz labāk ir tikt vaļā no tā.

Jo ir dzīvē pietiekoši daudz piemēru un "statistikas", līdz kurai tā kā tomēr negribētos nonākt.

Rekordists paziņu lokā ir kads čoms ar izteiktu tieksmi pēc alkohola. Dzer nepārtraukti. Pēdējo 5 gadu laikā domaju, ka var savākt kādas 60 dienas, kad viņš ir skaidrā bijis. Dzer caurām dienām, bet paralēli tam visam strādā (darba specifika atļauj), uztur 5 cilvēku ģimeni, tai skaitā dzīvokli, automašīnu, utt. Lai pārvietotos neatkarīgi, brauc ar rolleri. Rezultātā - 15 lūzumi kājās, 8 operācijas, katra roka lauzta vismaz 2 reizes, lauzta spranda (tur gan nebija alko pie vainas), un dzer vienalga kā dulls, jo viņš arī "nesaskata iemeslu, kapēc vajadzētu pārtraukt". Vel pagājšnedēļ iegāzās no kkādas kraujas Daugavā. Bet dzer. No rīta līdz vakaram.

Jāsāk nevis ar devu (jo tā dažādos gadījumos var stipri atšķirties), bet gan pašam ar sevi.

Pirms sāc lietot alkoholu, noskaidro jau iepriekš priekš sevis - vai Tu gribi piedzerties (tai skaitā līdz nemaņai ar visām izrietošajām sekām), vai gribi labi pavadīt laiku.

Ja jau ieprieks tas jautājums Tev būs skaidrs, tad klikšķis par nepieciešamību nakamo glāzi atlikt uz stundu vai neizdzert vispār nāks pats par sevi.

Ja cilvēks dēļ tās nelieto alkoholu, tad risina gan. Jautajums vienīgi uz cik ilgu laiku.

Vakars nebija tik īss. Sākām kādos 18:00 vai 20:00. Mājas biju ap 4:30 no rīta. Kā jau teicu, tad manī alkohols noārdās rekordātros tempos. Vismaz agrāk tā bija.

Kad es tiku līdz trešajam puslitram, pirmais jau sen bija izelpots/izsvīsts un izčurāts kā nebijis!

Katrs cīnas ar savām atkarībām kā māk. Atzinīgi jānovērtē - cik dzirdēts kopš pēdējās "nocelšanas no trases" Dex ar alkoholatkarību ir vismaz vismaz uz laiku ticis galā. Tas protams neattaisno tos žultainos komentārus, kas te tiek izgāzti brīžiem.

Labi, ka tikai ar tēju.

Ir jāapzinās izdzertā apjoma robeža, pēc kuras šī definīcija jau vars nedarbojas.

Arī dzērumā jāapzinās.

1) Man patīk mana internetatkarība. Kamēr tā tā pat ka alkohols ir regulējama.

2) Neuzskatu, ka alkohola atkarību var īpaši pārvarēt, ja reiz ta ir "kādreiz bijusi". Tomer ar to var iemācīties sadzīvot - tā lai no tās neceļas liekas nepatikšanas.

Varbūt varētu izlīdzēties ar harpūnu...

:@:@:@ Paldies par komplimentu - gandrīz vai mans scenārijs!

Man te viena tante teica - alkoholiķis ir tas, kas dzer biežāk kā reizi 22 dienās. (Nevis 150 gramus vīna pie pusdienām, bet tā lai sajustu reibumu)

Varbūt es kļūdos, bet alkoholisms - tā jau ir atkarība.

Secinājums - reti kurš nav atkarīgs.

Atšķirās tikai veidi, kādos "mēs - atkarīgie" ar šo atkarību mēģinam un spējam sadzīvot.

Ja Tu to vairāk tā kā no dzērājšoferu viedokļa...

Es par to nekad neesmu ta domājis. Jo šmigā uz ielas nebraucu (bez tiesībam paliku privātā slēgtā teritorijā sildot mašīnu un gaidot šoferi, kas mani izvadātu).

P.S. Visādas "atpumpēšanas" bieži vien tikai atvieglina ceļu uz nākamo glazīti, jo rodas neadekvāta cerība, ka "gan jau tevi kāds no ta plosta izvilks".

Jasāk ar problemas atzīšanu pašam sev. Ja tiešām apzinies, ka tā ir problēma Tev pašam, tad jau sāc savādāk skatīties uz katriem nākamajiem 200 gramiem.

Ir jaiemācās atstāt šmigu pudelē līdz rītam, neskatoties uz to, ka tīri teorētiski varētu iedzert vēl.

Un no rīta to atstāto nedzert līdz kādiem 13:00. Pēc tam jau vairs negribās lapīties.

Drīzāk līdzjūtību.