RTU gudrie vīri kādreiz mācīja, ka dzinējs ar nepāra cilindru skaitu ir teorētiski neiespējams. VR5 varētu būt neizdevies eksperiments.

Jēkabpils siltums, SIA. Nameja iela 4A.

Lai ņemtu uz masu, ir vajadzīga masa! Ja masas nav, tad Tu vari būt kaut ar 40 gadu slepkavošanas stāžu, pilnīgi neko nepanāksi.

Mans viedoklis - Jā tikai tad, ja mērķis ir jauniešu disciplinēšana. Savādāk, dzīve ir pārāk īsa un tikai viena, lai to izmestu vējā...

Pilnīgi bezjēdzīgi dodt padomus, nezinot, kas tas par dzinēju. Es teiktu, mēri kompresiju, ja OK, tad regulē vārstus.

Ar rokām vai testeri?

Neesmu liels ceļotājs, bet vietās, kur esmu bijis, pārsvarā dzīve ir daudz sarežģītāka. Pie mums, ja galva ir uz pleciem, var sasniegt diezgan daudz. Mums nav dabas katastrofu, mums nav nomācošs imigrantu īpatsvars, mums ir salīdzinoši zems nodokļu un ierobežojumu slogs (it īpaši auto sfērā). Mums ir lētāks nekustamais īpašums un dzīvošana. Mums ir labāka medicīna un alus. Galu galā, mums ir TĪRAS ielas! Tas tā, īsumā.

Un jā, pirms jaunās izglītības sistēmas (kompetenču) ieviešanas, mums bija labākā izglītības sistēma, līdzīgi kā visās bijušajās padomju sistēmas zemēs.

Es gan teiku, ka Latvija ir vēl retā iespēju zeme. Tu vari kurināt ar ko gribi, gāzi, naftu, malku, elektrību, oglēm, atrabotku u.t.t., kaut putuplastu. Nekas nav aizliegts.

Pats mainīji?

HES ražo enerģiju pēc tīkla (patērētāju) pieprasījuma. Mans jautājums bija, kurš maksās, piemēram, šādā situācijā? Pieņemsim, patreizējais elektroenerģijas pieprasījums ir 50% no turbīnas/ģeneratora max jaudas. Kā te viens iesaka, vajag griezt viņu visu laiku uz 100%, lieko enerģiju uzkrājot akumulatoros vai sildot ūdeni. Tad kurš maksās par šo "papildus" darbu?

Jebkuras enerģijas uzglabāšana ir papildus izmaksas, par ko kādam būs jāmaksā. Jautājums, vai tas ir vajadzīgs? Mūsu HESus arī var darbināt pilnā slodzē, lieko enerģiju krājot akumulatoros, kaut sildod Daugavas ūdeni, lai ziemā neaizsalst. Bet kurš par to maksās, tāds ir jautājums?

Uzkrāt siltumenerģiju 8 stundām nav nekas jauns. Valstīs, kur ir tā saucamais nakts tarifs elektroenerģijai, to dara diezgan veiksmīgi. Pa nakti uzsilda energoakumulatoru (ūdens tvertni) un pa dienu bauda siltumu.

Man gandrīz visiem auto atbilst, tiek grāmatvediski dokumentēts. Varbūt par kādiem 100 gramiem atšķiras. Labā ziņa, gandrīz vienmēr 1-2 litri zem normas Un kā likums, ar ziemas riepām par 0,5 litri augstāks nekā ar vasaras.

Līdz pilij tālu, bet uz to pusi ir. Vācu tehnoloģija. Sākumā liekas dārgi, bet kad uzliek uz papīra salīdzinājumu ar ar citām tehnoloģijām, tad var izbraukt pa nullēm.

Iesaku izlasīt Arnolda Šiņķa grāmatu "Kurzemes cietoksnis". Tur ir ļoti labi aprakstītas WW2 cīņas Kurzemē un krievu karošanas stils. Izšķirošais katrā kaujā bija tieši dzīvā spēka pārsvars. Ne bruņojuma daudzums un kvalitāte, bet karavīru skaits. Kā raksta autors, tad katrai kaujai bija 10 uzbrukuma viļņi. Un pēdējais vilnis gāja ar paceltiem karogiem un urrāā saucieniem, jo pretinieks vairs nebija spējīgs pretoties. Jācer, ka RU neveiks vispārēju mobilizāciju, jo tad būs piz...

Ķieģeļa platums un sienas platums ir divas dažādas lietas. Ja ķieģeli liek vienā rindā, paralēli sienai, tad to sauc pusķieģeļa (120 mm) sienu. Ja liek perpendikulāri sienai (vai divus paralēli), tad viena ķieģeļa (250 mm) sienu. U.t.t. Man ir 2,5 ķieģeļu siena (jeb 5 ķieģeļi paralēli).

Siltums (malka) man izmaksā ap 100 EUR gadā, jeb tik, cik degviela zāģim un transports no meža līdz mājai. Katls ar automātisko padevi, ar vienu uzlādi var kurināt nedēļu automātiskā režīmā. Rēķināts uz 500 kvm, nekad nav strādājis ar noslodzi lielāku par 50%. Dzīvojamā platība ap 200 kvm, apsildāmā ap 400. Komforts tāds, ka, otro stāvu vispār nedzird. Lai kādu sasauktu, jāzvana pa telefonu. Lielākās izmaksas ir NĪ nodoklis. Starp citu, ja neskaita pamatus, tad būvniecības izmaksas tādas pašas kā gāzbetonam, kokam vai citu nepiemērotu materiālu gadījumā.

2,5 ķieģeļi ar hermētisku gaisa spraugu starp ārējo kārtu un minimālu iekšējo apmetumu dod +/- 70 cm biezu sienu, kurai nav vajadzīga nekāda siltināšana vai materiāla aizsardzība mūsu klimatā. Komforts kolosāls.

Ja mājai nesiltinātas ārsienas biezums 2,5 ķieģeli, tad pilnīgi vienalga, ar ko kurināt. Izmaksas pārāk zemas.

Mēneša beigās iešu pirmo TA, nobraukums 102 000. Viens garantijas remonts, pārējais izcili. Ne KIA.

Realitāte sāk palikt tāda, ka Baltijas valstis tiek izmantotas kā attālināti raustāmās lelles un buferzona Sema iegribu izpildīšanai. Un arī pārtvērējraķetes tiek izvietotas vietās, kas atrodas superdrošā attālumā no izvietotāja mājas. Tā, lai pat lielākais kodoldūma mākonis paspētu izklīst.

Mazās apkures sistēmas tieši ir elastīgākas. Ar salīdzinoši mazām izmaksām vari pāriet no viena kurināmā uz citu.

Viss jau ir labi ar tiem jaunajiem auto, BET! Pie nekonkrētiem piegādes termiņiem jau esam pieraduši, tagad parādās nākamā problēma - dīleris nevar nosaukt konkrētu auto cenu! Vakardienas un šodienas cena ir vēsture, cik maksās rīt, to nevar zināt.

Es pieļauju, ka līdz mūsu Lidliem vēl nav tikuši tādi starpniekkantori kā Sanitex, Konig u.c. Tādēļ Lidls spēj turēt cenu lejā. Kautkad pie sava miesta veikala redzēju 2 Sanitex mašīnas un iekšā veikalā trīs, piedodiet, āksti skaitīja Snikerus plauktā. Divi tā kā vecākie kolēģi, trešais māceklis. Šis mūsu gadsimta e-tehnoloģiju sistēmu klātbūtnē izskatījās vienkārši smieklīgi! Pat padomju laikā veikalnieks zināja, cik viņam ir prece plauktā un cik jāpasūta.

Kāda jēga no šādiem starpniekkantoriem? Tik cik precei cena paaugstināta dēļ viņu arhaisko pakalpojumu apmaksas un vieta stāvvietā aizņemta.

No savas ilgtermiņa pieredzes Vācijā varu rakstīt, ka Lidl un Aldi ir viszemākā līmeņa veikali. Vienīgais, ko tur var pirkt, ir kola. Viss pārējais ir vienkārši nebaudāms. Ja alus tur maksā 50 centi, tad viņš arī garšo kā 50 centus vērts alus. Mūsu kādreizējais Supernetto bija daudz labāks.

Laiks mūsu valdībai padomāt, kā ierobežot mūsu pašaudzēto graudaugu eksportu!