Ja tev mašīnā ir hondas zāles pļāvēja motors, varbūt. Mašīnas motoriem jūtamas starpības nav.

Zudumi transmisijā? Man kaut kā prātā kaut kur iesēdies ka līdz riteņiem nonāk 86% jaudas - tiesa gan, manas izcelsmes dēļ ļoti iespējams ka tas cipars ir pilnpiedziņai...

Tev liekas ka teslai ir labāk?

Mašīnas vienlīdz ekonomiskas uz 80 un 110? Kā tad... Manam B3 A90q patēriņa starpība starp 95 un 120 bija nepilni 2 litri - mk2 tā starpība ir mazāka, laikam ap litru, jo ķieģeļa formas dēļ tas patēriņš ir liels jau pie 95. Tā porka varētu būt mana audī situācijā.

Salīdzinājumam manas muteres mk3 golfs, 1.6 mono - uz 95 pa šoseju patēriņš 6,5, uz 60 - 4.8.

Tajā ātrumā jebkura mašīna būs visekonomiskākā - pie vainas ir gaisa pretestība.

Ar frekvenčnieku, ko tad vēl - protams, bez šaubām, tie kas ir mašīnās no tiem, ar kuriem man paretam nākas darbā spēlēties, atšķiras ar jaudu un sarežģītāku vadību.

Nu paga paga - visādu pseidoekopistu sapņos labu daļu elektrības ražos ar saules baterijām - kā tu lādēsi pa nakti ja laba daļa tīkla jaudes pazudīs līdz ar sauli?

Ar ko šie "neparastie" elektromotori atšķiras no parastajiem trīs fāzu elektromotoriem? Un kā elektromobīļa frekvenčnieki samazina zudumus, salīdzinot ar parastiem industriāliem iekārtu frekvenčniekiem?

Kad tu piemini "zudumus ātrumkārbā", neaizmirsti ka liela daļa šo zudumu rodas diferī. Diemžēl vēl neviens tirgū esošais elektromobīlis nav uzbūvēts bez šāda mezgla.

Tiešām? Man gan tā neliekas. Pirmkārt, tas brīvgaitā ražo siltumu, kurš tāpat vismaz 2/3 gada ir vajadzīgs. Otrkārt, tas brīvgaitā ražo elektrību. Treškārt, daļu brauciena, tas brīvgaitā ražo siltumu kas pašam vajadzīgs lai darbotos efektīvāk, lasīt, uzsilst. Un arī motora efektivitāte darbībā saprātīgās robežās lielākoties ir diezgan plašā apgriezienu diapazonā; tas kas ir vairāk ierobežots, ir slodze - šaurā diapazonā ierobežoti ir motori, kas ir attiecīgi uzprojektēti ; visdrīzāk šķībaču ražojuma 1.0, sapārots ar variatoru - niecīgs motoriņš lai brīgaitā mazāk patērētu, bet lai kaut cik mašīna kustētos uz priekšu, ar dažādām metodēm tiek izspiests viens punkts ar uzlabotu elpošanu, apdalot visus citus. Normāliem motoriem ar pietiekamu darba tilpumu, paredzētiem darboties plašākā apgriezienu diapazonā šādas problēmas nav, par dīzeļiem, kurus ierobežo tikai degvielas sadegšanas ātrums, nemaz nerunājot.

Attiecībā par elektromotora efektivitāti - es kaut kur lasīju ka elektromotora efektivitāte ir lielākā tad, ja tā pilnā jauda ir precīzi pieskaņota slodzei - tad kā tur būs ar šito momentu elektromobīļiem, kur motors ir piemērots paātrinājumam, nevis kruīzam pa šoseju? Un kā ar to būs teslai, kuras paātrinājums līdz simtam liek domāt ka motori kruīzā izmanto max 10-15% no savas jaudas? Kaut kā izklausās precīzi otrādi iekšdedzes dzinējiem - iekšdedzes dzinējs ir efektīvāks kruīzā un neefektīvāks paātrinājumā, elektromotoram otrādi - ups...

Sūds par ģeneratora "nespēju pielādēt"; es šaubos vai tas ir saistošs parametrs - ja tev liekas ka ir, iztēlojies padomju ražojuma traķi - 30A ģenerators un aķis tāds, kuru divatā jānes - un tā situācija nav milzīgi daudz uzlabojusies; desmitgadīgam belarusam gan ir ģenerators uz 60-90 ampēriem, bet aķi nu jau veseli divi - un arī rietumu tehnikai diez vai būs tik laba aķa ietilpības/ģeneratora jaudas attiecība kā vieglajai mašīnai ar lielu aķi un mazu ģeneratoru...

Problēma varētu būt citā apstāklī - īsi gabali pa pilsētu - gribētos cerēt ka tik jaunai mašīnai pārāk zems uzlādes spriegums nevarētu būt problēma.

Vēl viens, kurš salīdzina kaut ko virspusēju un ārēju Islāms IR cieti un dzelžaini tumšie viduslaiki, no kuriem tas nav spējīgs iziet, jo islāms nosaka visus viduslaiku elementus - un ja kāds gribēs kaut ko izmainīt, tad atnāks bariņš brutālu galvu griezēju un šo kādu nolikvidēs, jo arī to islāms atļauj un paredz. Islāma Valsts, piemēram, ir/bija tieša un konkrēta islāma izpausme, un visādas savas darbības un terora aktus viņi pamatoja pēc korāna un pārējajiem islāma avotiem - visas slepkavības, terora aktus, dažādu kulturvēsturisku pieminekļu iznīcināšanu utt - to visu paredz islāma svētā triloģija. Un tagad atrodi bībelē kaut ko, kas pamatotu šāda veida gājienus - tu pieminēji, teiksim, raganu dedzināšanu - atrodi bībelē vietu, kur uzrakstīts ko vajadzētu darīt ar raganām Neatradīsi - vienīgais, kas par to tēmu tur ir atrodams - situācijas, kur Jēzus vai kādi viņa mācekļi izdzen ļaunos garus no apsēstiem cilvēkiem.

Islāms savos pamatos ir, kā citi salīdzina, "komunisms ar dievu" - tas paredz to ka visi musulmaņi ir vienota kopiena un to vada kalifs, kas reāli ir karalis, un kuram ir pieejamas visādas ekstras un privilēģijas, un nosaka visādus praktiskas dabas likumus - un arī to ka muhameds ir ideālais piemērs, no kā, piemēram, izriet tas likums ka 9 gadus veca meitene ir precama. Tikmēr kristietība nosaka ka ir ticīgie, un ir Dievs - un, protams, tiek mudināts kristiešiem pulcēties grupiņās, un noliktas kaut kādas morāles normas - un tas arī ir viss. Nekur nav uzlikta nekāda hierarhija, nekur kristietim nav noteikti kaut kādi likumi par sodiem [ar jūdu mozus bauslību nejaukt] - tad kā tur īsti ir, ir principiāla atšķirība, vai nav? Katoļu baznīca viduslaikos veda savu politiku tikai tāpēc, ka tā rīkojās pēc tāda principa kā islāms - pāvests karaļa lomā, un ko pāvests pasaka, tas ir patiesība - un sekotājiem bībele nav jāsaprot, jo tad viņi sapratīs ar kādām auzām pāvests nodarbojas. Kristietība no viduslaikiem izgāja tad, kad notika reformācija, un reformatoru darbības rezultātā cilvēki varēja lasīt un saprast bībeli.

Vārdu sakot, ticībai nodevušās kristieša augstākā forma ir misionārs vai askētisks mūks - musulmaņa augstākā forma - džihādists. Ir bišķi starpība?

Par impērijas norietu piekrītu - "mūsējie" ir aizmirsuši, no kurienes nāk spēks un pārticība, tāpēc zūd abi.

"Islamā nav nekādu pretrunu.

Ja gribi papildināt savas zināšanas pat kļūt pārliecinātāks kristietis, tad palasi par islamu"

Es tevi apbēdināšu - es to esmu darījis pietiekami daudz. Pamudinājums bija mana interese par vēsturi - vienkārši es nevarēju saprast, kā vispār armēņu genocīds varēja notikt tā, kā tas notika - pastudēju islāmu, palika skaidrs. Paskatījos arī pāris islāma pētnieku viģikus, kuros viņi izskaidro dažādus islāma aspektus, tajā skaitā dažādas pretrunas, un kā tās radušās. Teiksim, kad tu stāsti ka "islāmā nav pretrunu", tu stāsti pilnīgas muļķības - pirmais piemērs - ir pants "tev ir tava reliģija un man ir mana reliģija" - man liekas ka tas bija tas pants, ko pēc katra terora akta visi islāma attaisnotāji skandināja - un ir pants "cērtiet galvas neticīgajiem" un "allāhs man ir licis vest džihādu līdz visi uz zemes esošie cilvēki apliecinās ka nav dievu bet ir allāhs un muhameds ir viņa pravietis" - kā tur īsti ir, ir pretruna vai nav? Ja tā būtu bībelē - tā būtu pretruna - bet tā kā tas ir korānā, tā nav pretruna - korāns ir kā gara atklāsme, vispirms allāhs sludināja saticību, pēc tam pārdomāja ka nah tos neticīgos un sludināja džihādu - pirmā frāze ir patiesa, bet otrajai ir lielāks spēks - bet priekš neticīgajiem var skandināt pirmo, jo korānā tā tak ir! Ir arī vēl daudzu citu piemēru un prikolu. Tajā skaitā pantu, kuri ir tieši priekš muhameda ērtībām - bībelē neatradīsi pantus, kas nosaka ka sekotājiem neapgrūtināt Jēzu Kristu ar jautājumiem vai ko tādu. Musulmaņiem, ja kas, ir ne tikai korāns, bet arī vēl dažas grāmatas.

Ja kādam šķiet ka islāms ir saliekams kaut kādā tabulā kā vienlīdzīgs ar kristietību, šis "kāds" dzīvo nevis 21. vai 20. gadsimtā, bet gan 14-tajā vai 10-tajā. Tie bija viduslaiki, kad katoļu baznīca zem Kristus vārda nodarbojās ar visādu huiņu kam nebija nekāda sakara ar Dievu un kas nebija nekādīgi attaisnojams pēc bībeles - lai mazinātu iespējamību ka sekotāji to varētu atkost, attiecīgi baznīcas valoda bija latīņu, un bībeles arī drīkstēja būt tikai latīniski, lasīt - parastajiem cilvēkiem nesaprotamā valodā. Ar šito "kristietību", jā, islāms ir salīdzināms - vēl vairāk - tā kā islāms ir jūdaisma, zoroastriānisma, hinduisma un kristietības maisījums, muhameds noteikti no šādas "kristietības" arī ņēma pietiekami daudz piemēru. Bet pasaulīgu gala rezultātu kristietībai, bez pēdiņām, un islāmam, lasīt, abu laicīgos augļus, tu vari palasīt vēstures grāmatās par 100-200 gadus veciem notikumiem - ja kristietība būtu vienlīdzīga ar islāmu, tu tagad kaifotu nevis par amerikāņu tačkām, bet amerikāņu zirgiem, jo mēs joprojām dzīvotu viduslaikos.

P.N. Trešais teikums ir taisnība - domāju ka jau viss beidzies, bet tu piepeši esi kārtējās pērles izspļāvis

Tas viss, es baidos, ir atkal ekoloģija - tas kontrolieris tur atrodas lai lādētu aķi tikai tik, cik vajag, nevis turpinātu lādēt jau pilnu aķi, kā tas notiek, piemēram, manā golfā. Vēl ir tāda nianse ka ir dažādi aķi - AGM, parastie - vai kādā audī no fabrīķa varēja būt želeja, nezinu - attiecīgi blokam jāievada attiecīgā aķa detaļas kods [un tas atkal nozīmē - ja tev jāpērk jauns aķis vācu premiumam virs piektā gada, ļoti vēlams nopirkt aķi, kam ir BEM kods

Tas ir tas kods, kas jāpiekodē kontrolierim - es neko nezinu par BMW un MB, bet negribētu ticēt ka tiem ir sava aķu sistēma un savi kodi - bet varbūt ir. BEM kodi ir tikai OEM un oriģinālajiem aķiem - respektīvi, pie dīlera nopirktam aķim būs BEM kods, un pasūtot veikalā priekš audī vai VW paredzētu vartas, exide, bosch, vēl pāris ražotāju, aķus, tiem arī būs, bet parastai aftermarketa vartai vai bošam nebūs. Koda ievadīšana pasaka kontrolierim ka ir jauns aķis, un kods pasaka kontrolierim aķa ietilpību un īpašības - to kā tas aķis noveco, kontrolieris pats rēķina pēc kaut kādiem algoritmiem. Ja iekš tik jauna VAGmobīļa vienkārši pohujā iemet jaunu aķi bez kodēšanas, cik lasīts, tāds mēdz pāris gadu laikā nosprāgt - par MB, atkal, ir dzirdēts ka tādam nomainot aķi bez piekodēšanas, lādēšanas kontrolieris to var izvārīt...

Par pirmo daļu - kā kuram uzlādes kontrolierim. Man ir bijusi darīšana ar diviem C6 pirmsfeislifta eksemplāriem - tur diemžēl nebija tevis nosauktā vienkāršā lieta, kur ir vienkārši sērijas numurs/kaut kas tāds - tur ir jāizvēlas ražotājs [pieci vai tris bija piedāvājumā, neatceros], jāieraksta detaļas kods un sērijas numurs, UN vadības blokam, acīmredzot, ir saglabāti kaut kādi sērijas numuru diapazoni katram detaļas numuram, jo kaut kādu sērijas numuru tas, diemžēl, pretī neņem, un ja izmaina sērijas numura kādu ciparu, arī neņem, nācās meklēt internetā koda paraugus. Tiesa gan, neatceros kā es darīju ka vienam pieņēma no interneta paņemtu kodu, un otram, kam neizdevās piekodēt, nožēloju ka nepamēģināju pie noslāpēta motora, varbūt tāpēc neņēma pretī.

Jā, un, kas tad ir? Es vēl nesen uz šito lietu skatījos kā tu, bet tad Bradypus norādīja uz vienu sīkumu - latvija jau nav elektriska saliņa, tā ir savienota tīklā ar citām valstīm. Es tikai nezinu, ar ko - varbūt ar krieviju - kurā 10 gadus atpakaļ HESi saražoja 16%, AESi 16% un pārējo TECi - varbūt ar poliju, kurā gandrīz visu saražo ogļu TECi, un vāciju, kur lielāko daļu saražo brūnogļu TECi. Tātad, ja ir pirmais variants - patērētā elektrība jau noklusējumā no HESiem ir padsmit procenti, otrajā - daži procenti... Bet tad vēl iestājas tā problēmiņa ka elektromobīlis ir papildus patērētājs, kura pieslēgšana jākompensē ar papildus TECu darbināšanu; lai to nevajadzētu un elektromobīlis tiktu uzlādēts ar HESu elektrību, brīdī kad tiek pievienots elektromobīlis rozetei, jāatvieno kāda čupiņa ar mājām, atkarībā no pieslēguma jaudas, līdz pat kādam ciematam

Kopsavilkums - ja tu gribi lietot elektromobīli un apgalvot ka tas tiek kustināts uz priekšu zaļi, nevis ar oglēm - tev jādzīvo privātmājā un tavā dārzā jābūt vēja turbīnai, ar kuru tad arī to tavu elektromobīli lādēt.

Kā jau teicu - ABSam pie stāvoša ģeneratora būtu jāizslēdzas un tām lampiņām jādeg.

Ja man tas būtu jādara vairākas reizes dienā, es jau sen būtu iemācījies uzķert aizmugurē esošo objektu attālumu - tā kā, kā jau teicu, man tāds manevrs ir vajadzīgs uz pirkstiem saskaitāmas reizes gadā, tad tas pārāk nepadodas un es drošības labad izkāpju pārliecināties vai viss ir labi - vienreiz bik šaurākā vietā noliekot mašīnu nekāpu ārā, jo aizmugurē bija mana mācītāja mašīna - tas beidzās ar apaļu buktīti mācītāja mašīnas numurā...

Seši simti piecdesmitnieks, būdams audī braucējs, ir lietas kursā, kā aķa maiņa notiek pēdējo ~15 gadu vācu premiumam - kur ne tikai jānomaina aķis, bet arī vēl jāpieslēdzas ar kompi aķa uzlādes kontrolierim un tas jāpiekodē; ja tas netiek izdarīts - kontrolieris uzskata ka tam ir pieslēgts vecs, lielāko daļu ietilpības zaudējis akumulators un lādē atbilstoši, piebeidzot jauno aķi 1-2 gadu laikā. Man ir gadījies redzēt vēl foršāku variantu - 13 gadus veca A6 aķa uzlādes kontrolieris, domādams ka tur atrodas aķis vienā vecumā ar mašīnu, aķi nelādēja nemaz

Tas tā, ieskatam, lai tev rastos sajēga kā tas, iespējams, notiek šī gadsimta mašīnām. Ja tam tavam hujdajam aķa plusa klemme ir pa tiešo savienota ar ģeneratoru - viss kārtībā - ja pa vidu ir kāda kastīte, tad meklē un domā kā rīkoties.

Mašīnām, kurām ir klikšķis, nevis pīkstiems, tas arī ir relejs. Tieši tāpēc lai būtu klikšķis.

Es par luminiscences spuldzēm, ne diodēm Pats es uz diožu spuldzēm pārgāju laikos kad 7w maksāja 7 ls, 10w 10 ls un brendīgās maksāja 20 ls - tagad dzīvojot mājā, kur ir četras ēkas, te ir izdzīvojusi saujiņa ar kvēlspuldzēm, un viena luminiscences spuldze; to skaitu ir doma palielināt līdz trīs - pielietojums - karsta telpa/vide.

Varbūt aizņēmās mašīnu pārdesmit kilometru braucienam un kompja aprēķinātu patēriņu kompensēja...

Var arī tik ļoti nemocīties - astoņdesmito vai deviņdesmito gadu dīzelis darbosies arī tad, ja būs tā eļļa tikai izfiltrēta un nostādināta, vienīgi vēlams uztaisīt atsevišķu eļļas iekārtu ar apsildāmu tvertni [internetā tādas lietas var arī nopirkt gatavas].

Principā piekrītu, ar piebildi - tās patronās skrūvējamās spuldzes, tāpat kā elektromobīļi, tomēr atsevišķām nišām ir derīgas...

Neesmu, pārāk sen izmirušas. Bet nu pobedas problēmas ceļas kā reiz no tā četrdesmito gadu stiliņa, "diez kāpēc" tas nepraktiskais stils tālāk par piecdesmitajiem gadiem neizvilka - bet latvija ir buss.

Nav arī ABS un ESP lampiņas?