Palīdz braukt vieglāk, patīkamāk, atrofējot iemaņas vai neļaujot tās nemaz iegūt... Stāsta ka tas esot drošībai un ērtumam - es jau gan teiktu ka visas tās sistēmas ir domātas lai visādi āksti, kas jau tāpat par daudz braucot iebāž degunu plakanajā telefonā, to varētu darīt vēl vairāk - un pēc tam atkal kāds ņaudēs "cilvēks ir šausmīgi izklaidīgs un avāriju avots, viņu vajag aizvietot ar autopilotu!". Paskatoties kā pēdējās desmitgades lolvo ir piebāzti ar šitādām herņām, to mašīnu mērķauditorija paliek skaidra - zābaki, dzērāji, pilnīgas blondīnes... Ja mašīna braucot pa garāžas durvīm sāk pīkstēt lai mani brīdinātu par to, jo domā ka es neredzu, kur es stūrēju - nu kas tad cits vēl varētu sēdēt pie stūres? Bet nu skatīsimies uz to no pozitīvā viedokļa - gan jau pēc pāris gadiem ar jaunu lolvo varēs braukt pilnīgā ķitē, bet droši - vajadzēs tikai turēt pedāli grīdā un reizēm paraustīt stūri - lolvo pats apstāties māk jau tagad, gan jau noturēt joslu arī, vēl tik vajag lai vadoties pēc GPS automātiski izveiktu ātruma ierobežojumu

Mešalkām NEKAD nav sinhronizators atpakaļrobam, jo ja priekšas robiem zobratu pāri atrodas uz vārpstām, un tikai viens no tiem ir jāsabloķē pret vārpstu, kur tad darbojas sinhronizatori, tad atpakaļrobs tiek ieslēgts fiziski ieliekot divus zobratus sazobē, un pēc tam izņemot no sazobes, kur sinhronizatoru iesaistīt nesanāks...

Joprojām ož pēc slēdža, piedevām spēcīgi... Piedevām līmējas kopā ar tipisku gļuku, ko esmu novērojis fofāgeniem ap deviņdesmito sākumu, kur pārslēdzot uz tālajiem un pieturot, tālie deg stiprāk un palaižot vaļā, vājāk - tev vienkārši nedeg.

Maini slēdzi atkal vai izjauc un notīri tā kontaktus.

Tas nav ideāls, bet salīdzinot ar to, kas var būt, tur tāpat ir pieņemami. Dzīvojot kādā dižās pilsētas satelītpilsētiņā un katru rītu stumdoties pa pie-dižās pilsētas maģistrālēm, var gadīties pierast pie to stāvokļa, kas ir virs latvijas vidusmēra, un sākt sūdzēties. Ja kādam kas nepatīk - pabrauciet kādā latvijas malā pa ceļiem, kas savieno kādu reģionālo centru ar kādiem ciematiem, un kur labākajā gadījumā ir sapļūtīti pietiekami daudzi ielāpi vai uzpļūtīts piķa/akmentiņu maisījums, bet varbūt arī būs smukas bedres - pēc tam varbūt domas mainīsies.

foto3.inbox.lv/mshathlonxp/gygy/CAM00925.mp4

Lūk, piemēram, šitentais ceļa gabaliņš - priekule - latvijas robeža - priekš latvijas standartiem vēl ir diezgan labs - man liekas ka d-pilene nosauktajā posmā ir vēl labāka...

Nav tāda "gaismu releja", ja vien kāds nav ielicis lukturiem relejus. Ja nav, un tuvie ir, tad tas slēdzis, kas pie stūres, ir ar apdegušiem vai pakusušiem kontaktiem...

Un tu mani?

Otrais ir loģiski, trešais apšaubāmi, bet par pirmo ir jābrīnās - man likās ka tu ar amerikāņu mašīnām brauc - kurai amerikāņu mašīnai nav pietiekami mīksta, primitīva piekare, lai būtu jāuztraucās par tām nelielajām bedrēm, kādas mēdz būt uz latvijas divju joslu katrā virzienā šoseju labajām joslām? Un ja tomēr tas tavs amerikānis ir tik sūdīgs, ka jābrauc pa kreiso joslu, jo braucot pa labo draud izjukt - varbūt tomēr to jānogādā pēc piederības - uz tuvāko Galaksis N filiāli - un jāpaņem mašīna, ar kuru nav jāuztraucas, vai kilometrā ir 20 ielāpi uz asfalta, vai nav - ?

Ak jā, vēl viens novērojums par eļļas temperatūras tēmu - vakardien darbināju golfu pusotru stundu brīvgaitā garāžā ar vaļējām durvīm, karoč "sastrēgums" - dzeses temperatūra staigāja ap 95, ieplūdes temperatūras jūtami uzkāpušas, visa motortelpa karsta - eļļas temperatūras staigāja 97-99 grādu robežās, vārdu sakot, zemāk nekā braucot pa šoseju. Laikam tomēr tusēšana korķos eļļas mūžu pagarinās...

Tā jau ir problēma nevis ar ceļu, bet gan mašīnas riepu zemumu un piekares cietību... Šad un tad sanāk tur braukt - nekas īpašs.

Kas atsperēm bija par vainu, tik ātri jau sasēdušās?

...kas attiecīgi novienkāršojas uz cilvēkiem, kas domā loģiski, un cilvēkiem, kam galva pilna ar aizspriedumiem. Bet principā ir labi ka tie otrie eksistē - tāpēc pirmie var par lētāku naudu nopirkt mašīnas

Pardon, lielākas atmosfēras vietā mazāku turbiķi.

Kur tad tevis nosauktās mašīnas lido - uz tolmetu? Nekas tur nelido - tie nemotoriņi vienīgi ir uztaisīti spējīgi griezties; minis kustas samērā pieņemami tīri dēļ tā, ka sver mazāk nekā pārējie divi. Pakaļas pārvietošanai adekvāti visdrīzāk ir visi trīs, , bet kaščeja un korollas gadījumā lielāki motori [ja tādi ir pieejami] sagādās vairāk baudas bez īpaši lielāka degvielas patēriņa - nu vienīgi tusējoties dižās pilsētas korķos tāds 1.6 varētu būt ekonomiskāks par lielāku motoru...

Nesen man sanāca bik pabraukt ar manas muteres mk3 1.6, kurš ar saviem dinamikas rādītājiem varētu būt līdzvērtīgāks smagākajiem no tiem 3 [jo tas mono augšās neelpo] - pēc manējā golfa man bija sev jāatgādina ar augstiem robiem neaizrauties; pierasts pa pilsētu braukt ar piekto, bet ar to nīkuli iestājas "nē, lol, nau werc" moments...

Vispār jau palielinājusi, ne atrisinājusi - jo nu lielākas atmosfēras vietā piedāvā mazāku atmosfēru...

Tad uzreiz jāprasa, kas ir tie tavi latvijas ceļi - rīgas ielas un maģistrālās šosejas? Divsimts štukas - ļoti foršs cipars. Tik varbūt arī buksēm, stūres pirkstiem un stāvāboliem jāiet?

Ķīselī vai neķīselī bet neesmu nekad saskatījis jēgu no braukšanas pa pilnīgā ānusā esošu grants ceļu kājāmgājēja ātrumā, izbaudot katru bedrīti. Nesen pašam sanāca pa tādu pabraukt, gāju uz 40-60-80, kā kurā vietā, vienam tādam gunboksam gadījās arī paiet kā jau stāvošam garām. Dienu vēlāk pašam sanāca izbaudīt kā tas ir, tādā mašīnā atrasties - sievastēvs mūs ar jaunākās meitas mašīnu veda, maršruts bija 10 km asfalts un daudzpadsmit kilometri pilnīgā ānusā esoša grants, katrs virziens prasīja STUNDU... Sievas māsa ar patapinātu mašīnu mums esot grants ceļa pusceļā, izbraukusi krietni vēlāk mums pagāja cēli garām - es, protams, nenoturējos un pateicu ka ar golfu ietu krietni ātrāk [jo es sēdētu pie stūres]. Kāda jēga no šitentās onanēšanas, nezinu - kā jau teicu, vienīgā saprotamā situācija vilkties tik lēni ir zemprofila riepas.

Drīkst zināt, kur jūs visi tās demo mašīnas testējāt, ja nebija bail vadītāja apliecības pazaudēt?

Vispār jau šai problēmai ir domātas adekvāta augstuma riepas, ne sēņošana, liekot piekarei kustēties pilnā diapazonā.

Ātrāk sākās - ap to piekto gadu vienkārši fofāgena grupa sāka pakāpeniski izbeigt kaut cik normālo motoru lietošanu. Kapeikas skaitīt sāka jau astoņdesmitajos, tik tolaik vēl uz sīkumiem, deviņdesmitajos varēja taupīt uz austrumeiropas detaļu piegādātājiem, līdz ar gadsimtu miju vajadzēja sākt taupīt uz kvalitāti tiešā veidā.

Definē "eļļas darba temperatūra" Tavs teksts ir tiešām dīvains un parāda ka nekad neesi braucis ar mašīnu, kurai būtu bijis eļļas temp rādītājs, vismaz darba kārtībā esošs, un nekad neesi aizdomājies kāpēc, vismaz agrāk, sportiskas mašīnas mēdza ar tādu aprīkojuma punktu komplektēties. Tavai zināšanai - atšķirībā no dzeses šķidruma, kam temperatūra svārstās mazā diapazonā, jo to regulē termostats, un sistēma ir tā nokonfigurēta, lai zemu esošo vārīšanās temperatūru nesasniegtu - eļļas temperatūra tik ļoti netiek regulēta, ja vispār tiek, bet eļļa daudz tiešāk uzņem karstumu no noslodzē esošām detaļām nekā dzeses šķidrums, līdz ar to slodze tās temperatūru ietekmē daudz vairāk.

Manam golfam ir eļļas temp rādītājs, un nevis mazs analogs pulkstenītis ar 100 grādu diapazona skalu, bet gan digitāls rādījums borta kompī. Mašīna viegla, motors vairāk nekā adekvāts, tāpēc slodze salīdzinoši neliela - eļļa tiek dzesēta/sildīta ar siltummaini ar dzeses šķidrumu - temperatūras - braucot pa šoseju uz 95 ~103 grādi, braucot pa kādu liepājas maģistrālo ielu, 96-98 grādu robežās; braucot pa šoseju, atmetoties pirms mana dzimtā ciema, izbraucot tam cauri uz 55, kamēr izbrauc cauri kilometru garajam posmam, eļļas temperatūra pagūst jau nokristies par 3 grādiem. Īpaši nekādās lielākās ilgstošās slodzēs kopš ir tas eļļas spiediena devējs, nav sanācis likt, bet nu šorīt sanāca bik pabraukt pa šoseju trešajā robā uz 130-140, regulējot motora vadības bloku, pēc tam palūrot borta kompī, opā, veseli 113 grādi. Noteikti ar pedāli grīdā zāģējot pa autostrādi tiktu sasniegti vismaz 130 grādi, ja ne vairāk - analogajiem temp rādītājiem parasti gals ir 180 grādi.

Kā redzi, eļļas darba temperatūra var svārstīties plašā diapazonā.

Īsti neuzskatu, zinu tikai kā tos maiņas intervālus rēķina - panelis mēra eļļas temperatūru, kilometrus un darbības laiku un pēc kaut kāda mistiska/kosmiska algoritma izrēķina eļļas izstrādāšanos.

Ilgāku laiku gan drīzāk varētu davilkt kā reiz stumdoties pa pilsētu, ne dragājot pa autostrādi - eļļas temperatūra izriet no motora slodzes, kura stumdoties pa pilsētu ir nekāda, un sēžot karstā vasaras dienā korķī varbūt spēj aizsniegt parastas šosejas ātruma temperatūru.

Longlife piedāvā tikai līdz 15k km? Tad jau laikam smagi tai eļļai tajā motorā iet, kaut gan nebūtu brīnums - mazs nemotoriņš ar turbīnas palīdzību cīnās ar smagu mašīnu... Kaut kā pierasts ka 15k ir konservatīvais variants un longlife velk līdz 25-30...

Ja lēti nav, tad kāpēc tās sporta zāles nebūvē kā agrāk, no dzelzsbetona konstrukcijām? Jeb vai tu rēķini relatīvo lētumu attiecībā pret savu rocību?

"Tādas vajadzības likt pirmajā gaitā nav" - nu uz planētas Kanibāls256 varbūt arī nav - uz planētas Zeme var gadīties, teiksim, pēc nogriešanās no ielas uz sētu, attapties lielu bedru priekšā - uz planētas Kanibāls256 tādā situācijā laikam nomet pa nažiem un atsāk kustību ar pirmo - uz planētas Zeme pa nažiem nemet bet piebremzē un iemet pirmajā.

Kuras ir tās daudzās kārbas, kurām nav pirmā roba sinhronizators? Padomju smagā tehnika, jeb vai tu tomēr skaties uz piecdesmito gadu autobūvi [jo sešdesmitajos arī ekonomijas klases mašīnām sāka likt to pirmā roba sinhronizatoru] ? Jeb tu to domāji tā ka VAIRS nav pirmā roba sinhronizators?

...pirmās klaboņas, pirmās ņerkstoņas...