Kvalitatīvi vai nekvalitatīvi bet pati tehnoloģija spiež uz ātrumu un lētumu, ne kvalitāti.

Tas 1.6 penzīns jau kā reiz būs nemotors, ja nu vienīgi ja mašīna atrastos vecākā polo vai lupo, tad vēl būtu ciešami, bet tā, jebkam, kas smagāks par kādiem 900 kilo būs švaki.

Mašīna vai tomēr īpašnieks?

Golfs - divi gadi un mēnesis

A90q - oficiāli tūlīt paliks astoņi gadi kopš īpašumā, faktiski dažus mēnešus ilgāk, braukts viens gads.

A80 - bija divus gadus un četrus mēnešus

Džeta neskaitās.

1) Precīzāk būtu teikt "neizskatīsies moderni" vai "neizskatīsies kruti", jo iebraucot ieliņā, kur ir svaigi būvētas pārsimt kvadrātu mājas, paliek skaidrs ka esi iebraucis biezākā rajonā...

2) Priekš tam ir domātas palīgēkas...

Dzīvoju septiņdesmito gadu beigās būvētā mājā, precīzus parametrus nezinu, jāskatās papīros, vecmāmiņa nosauca kvadrātus, kas ir bik zem simta - kvadrāti, kur trijatā apdzīvojot divas istabas, pāri paliek viena liela, neizbūvēta istaba, viena neapdzīvota neliela istaba, un viesistaba, pēc kuras praktiski nav pielietojuma, tb tajā stundu dienā vecmāmiņa televizoru skatās - vārdu sakot, kvadratūra priekš daudzbērnu ģimenes būtu pietiekama. Protams, ir vairākas palīgēkas, pa lielam tāpēc, ka pašpatēriņam tiek audzēti dārzeņi un agrāk bija arī govs - ja šāda vajadzība nebūtu pastāvējusi, būtu par vienu palīgēku mazāk, to kopējajai platībai sarūkot ja ne trīs reizes, tad divas noteikti.

Tev nu gan ir zemas prasības pret šķūni, kurā dzīvot... Es vaikstos, redzot šito tehnoloģiju, kura tiek pielietota lētuma dēļ, pielietotu lai būvētu jaunas sporta zāles vai ražošanas telpas - gala rezultāts ir atbilstošs cenai - lēts un nekvalitatīvs. Ir sanācis pāris naktis gulēt tā uzbūvētā sporta zālē - tas, ka ārā sāk līt, ir dzirdams lieliski, tad vēl visa tā konstrukcija, kā jau ne sevišķi stabila, vējam uzpūšot sāk izdot skaņas, krakšķēt un ko tur vēl ne... Ir arī sanācis pāris gadus pastrādāt darba telpās, šādi uztaisītās - dzīvojamajā mājā laikam tā aina nebūtu tik bēdīga, bet nu darba telpās, kur braukā ar rokļiem utml, diezgan nožēlojami - sienas satraumēt ļoti viegli, un pie viņām īsti arī neko nevar normāli piestiprināt, jo samorezi pieskrūvējas pie plāna skārda, kurus bik lielāks sitiens izrauj ārā. Vienreiz stiprāka vēja laikā sanāca arī gandrīz piedzīvot ka divstāvīgai piebūvei, uzbūvētai ar šādu tehnoloģiju, gandrīz noplēsa to sviestmaižu jumtu - gan jau no iekšpuses pieskrūvēts ar samoreziem, kurus norāva nost...

Nu paga, a pildījums? Plikas trubas jau zem linoleja neliek - pirmajā stāvā tās iebetonē - ko dara otrajā?

Piemirsi ka nav tikai karkass un guļbūve, bet ir arī klasiskais praktiskais risinājums - paki.

Masveidā parādās tas, kas ir lēts. Skārda jumtiem tagad arī mode panesās, nu ne dēļ tā, ka tie būtu tur diži labāki par citiem jumtiem...

Tā jau ir tava izvēle - pļaut/nepļaut zāli, kā pļaut, cik bieži pļaut, rakt dārzu vai nerakt... Cilvēks, kurš ir tik bagāts ka spēj atļauties gāzes apkuri, var arī atļauties pļaušanas traktoriņu, un lai nebūtu nekas cits jādara, audzēt ap māju pliku zālāju, kuru reizi nedēļā nopļaut, pusstundu uz tā traktoriņa pasēžot... ;) Vai arī nopirkt tur to McCulloch pļavējrobotu, ko depo pa štuku tirgo.

Vispār interesanti - iemet kādu linku kā tas katls un automātiskā malkas padeve izskatās.

Man slinkums gūglēt - vai tad LPG un CNG kubi satur vienu to pašu kaloriju saturu? LPG ir šķidrums, kamēr CNG ir gāze, līdz ar to LPG kubikmetrs aizņem 100x100x100 cm lielu telpu, kamēr CNG kubikmetrs tādu pašu telpu aizņem pie kaut kāda definētā spiediena...

Nezinu kur tev varēja ienākt prātā tas pirmais teikums... Jā, tie, kam ir viens riepu komplekts, dodas montēt uz servisiem, bet nezinu cik daudzi no tiem riepas arī uzglabā. Pieņemu ka dižajā pilsētā pēc šāda pakalpojuma ir labs pieprasījums un attiecīgi arī piedāvājums - liepājā tādu neesmu īpaši jutis.

Man personīgi riepas tiek montētas pa velti, vai arī es paprasu tam pašam cilvēkam, lai mani pielaiž pie montējamā, tāpēc es neesmu īpaši lietas kursā, cik šāds pakalpojums maksā. Ar balansēšanu ir bik īberīgāk, bet nu tas prieks tāpat 5-10 eiras maksā. Uzglabāšana, dabiski, man ir vismazākā problēma

Un kāpēc tik ļoti to bērza malku vajag? Man vienā šķūnītī ir daudz bērza malkas, bet to man ir plāns pietaupīt vienīgajai vietai, kur malkas veids ir no svara - pirtij - plītīm un katlam pie kājas, ko tur bāž iekšā.

Tu jau vēl nezini, kur viņš dzīvo un kāds ir vietējais piedāvājums. Piemēram, manā ciemā no manas darbavietas par to sotaku var nopirkt vai nu līdz malām pilnu parasto traktora divasu piekabi ar klucīšiem [dēļu un brusu atgriezumi], vai arī to pašu piekabi, piekrautu ar lielu kaudzi ar nomaļu zeimerēšanas atgriezumiem1,2m vai 1,8m gariem, ko pēc tam pašam jāsazāģē; cenā ietilpst piegāde dažu kilometru robežās. Pieņemu ka pa līdzīgiem cipariem no jebkura gatera var nopirkt malku, tik tas mazais sīkumiņš ka gateri lielākoties ir laukos, un transports to ciparu smuki ceļ.

Manam vectētiņam, kad viņš vēl bija dzīvs, bija čaklais un pavisam lētais variants - drauga, bijuša mežziņa mežu bik patīrīt, izmaksas pa lielam tik, cik ieliet benzīnu traktorā un kaut kādas kilovatstundas elektrības zāģim...

Pa lielam tur arī ir tā atšķirība - sliņķu varianti dažādās konfigurācijās, pēc apstākļiem un gaumes - šķelda, granulas, gāze - un malka - krutajā variantā, gatava malka ar piegādi pilsētā, vai budžeta variantā, kur vismaz daļu malkas sagādes procesa izveic pats. Tas apmēram tāpat, kā ar ļuļķēšanu vai dzeršanu - var ļuļķēt krutus ļuļķus un aprīties ar krutām ninnām, bet ja maciņš to neatļauj, var arī tīt vai pirkt kontrabasu, un dzert lētas ninnas vai apmeklēt točkas - atšķiras cena, process, bet ne gala rezultāts...

Kāpēc tev tur liekas kaut kas dīvains? Ļoti loģiski un saprotami, un viņu vietā es visdrīzāk darītu tāpat. Glaunajām kastēm pa lielam ir divas galvenās lietas - tās ir ieķertas līzē uz dažiem gadiem, un pēc tam nah, nākamo, šī jau par sliktu palikusi, un cilvēks, kas ar to brauc, īpaši neko no dzelžiem nejēdz.

Tagad iziesim niansēs. Pirmais punkts, un kā tas ietekmē otrā disku komplekta neesamību. Iedomāsimies ka tu nopērc jaunu KIA Krupi, jeb šrotaž, ar domu braukt ar viņu piecus gadus. Tev ir izvēle - vai nu tu nopērc otro disku komplektu par 1,5k, jeb vai bija visi 2k, naudu, kas, ja mašīna tiks atgrūzta atpakaļ dīlerim, tiks daļēji atgūta, dos diskus par puscenu vai vēl lētāk pārdodot ss'ā, vai, ja mašīnu tirgosi pats, visdrīzāk vari disku vērtību vispār norakstīt - nu vienīgi tas, ka met līdzi mašīnai diskus, varētu palielināt izredzes mašīnu pārdot. Vai arī tu tos diskus nepērc, un mašīnas lietošanas laikā atstāj dažus simtus eiru par regulāru riepu maiņu, ciparu kas ir līdzvērtīgs viena jauna diska cenai. Tātad, kā redzi - jauni diski ir neizdevīgi un atkrīt.

Tālāk, otrais punkts - glaunu mašīnu braucēji lielākoties no dzelžiem neko nejēdz, un tas nav domāts kā uzbrauciens, bet fakta konstatācija - un tā jaunā miza ir nopirkta vai nu tāpēc, ka cilvēks neko nejēdz, pat ne uz kādu servisu aizbraukt ar lietotu mašīnu - vai arī tāpēc, ka negrib jēgt. Bet lietotus diskus ir JĀPROT nopirkt. Ir jāzina ko meklēt un kur meklēt, un kur vai kā pārbaudīt... Beigās priekš cilvēka, kas no tādām lietām īpaši neko nesaprot, sanāk tāda ķēpa, ka tiek atmests ar roku, un arī lietoti diski nesanāk...

P.N. Pirmajā piemērā nosaucu Kia Krupi, jo tā ir vienīgā mašīna, kuras ripuļu cenu ir gadījies ar vienu aci lasīt, kaut gan pa lielam jebkurai mašīnai jaunu OEM ļitaku komplekts maksās tās pāris štukas.

Tavs arguments ir diezgan līks, jo mizas bez diskiem aizņem tikpat vietas, cik kopā ar diskiem... Ja nu vienīgi cilvēks katru gadu pēc maiņas nesezonas riepas notirgo, bet nav par tādu variantu dzirdēts.

Domā pats, izbrauksi ar vasarenēm vai nē.... Ja tev būtu kvatra, tad ar tādu, braucot ar prātu, vēl ar vasarenēm varētu kaut kā izmocīt kādu bik slidenāku periodu, bet tā kā tev kvatras nav...

Ja jau tie ir ripuļi, nevis mizas, tas kur ir problēma pašam pārskrūvēt?

Lietoto četrreizčetri topā noteikti vēl šobaltdien ir audī kvatras ar sedana vai universāļa virsbūvi. XC90 varētu būt pilsētnieku iecienīto pseidodžipu topā.

Te uzreiz jāprasa kas ir "sākotnējās apmācības"... Visi jau nav kā tofika autors, kas pirms autoskolas ir tikai pasažiera ķeblī sēdējis, ir arī tādi, kas pietiekami labi māk braukt pirms autoskolas.

Kamēr kāds politiķis vai pietuvinātā persona nav palaidis lielu riepu tirdzniecības ķēdi, tikmēr viņu kabatas tas neskar

Ja šitādu likumu pieņemtu, tad man liekas ka panestos piketi pie visiem CSDD, jo tas automātiski sistu pa kabatu vismaz pusei mašīnu īpašnieku...

Patreizējajos klimatiskajos apstākļos mašīnai prasītos pēc trīs riepu komplektiem - vasarenēm vasarai, vissezonenēm ziemai un ziemenēm ja tā ziema tiešām arī atnāk. Nākotnē ir doma uz to iet, vienīgi vispirms jānoplēš vecu ziemeņu un vissezoneņu krājumi, kas pie tā ka astronomiski noskrējieni man nav un pa trasēm arī nedragāju, varētu aizņemt pāris trīs gadus, ja ne vairāk...

Kā jau teicu - tevi izdrāza par nevienmērību un noplūdi - rocenes nevienmērība vēl būtu gājusi cauri, bet darba bremzes ne. Pārējie cipari normāli, vien interesants ir lielākais pakaļas bremzēšanas spēks, vai tik ekonomijas pēc nebūs ražotājs atteicies no pakaļas bremžu spēka regulatora, noveļot tā funkciju uz ABSu - nav pierasts redzēt ka pakaļas tiltam nomēra tādu pašu spēku kā priekšai.