Kas tur ko nesaprast, krāna garums zem vidējā...

Ir, tikai tu skaties uz nepareizajām markām. Dacijai toč ir... Tā kā tas ir vipendrons kas maksā papildus naudu, tad budžeta markām kloķis pazudīs tikai tad, ja to prasīs kāda ES regula.

Nav nekas labāks? Parastajai rocenei parastajā budžeta izpildījumā, kur to izpilda pakaļas darba bremžu supporti, problēmas sākas 20-25 gadu vecumā un lielākoties novēršas garāžā uz galda ar remontkomplektu par dažām eirām. Elektriskajam sūdam vidēji 10 gadu vecumā, bet var gadīties arī ātrāk, kā kasiņam, un parasti pabirst kaut kādi simti.

Tātad, no praktiskā viedokļa šis veidojums smagi iesūkā, jo tu nezini kurā brīdī tu paliksi bez rocenes un bez simtiem. No lietošanas arī diez kas nav - parastu roceni kontrolē vadītājs, kā grib - šito kontrolē vadības bloks kā tas grib, bet vadītājam nākas samierināties ar to, ko viņam pamet. Parastu roceni vadītājs parauj cik stipri grib un cik ātri grib - te ir podziņa, un roceni rauj tik stipri, lai nebloķētos riteņi... Ko tas nozīmē - ja cilvēkam patīk izbaudīt ziemas priekus bet gribas braukt ar kaut ko jaunāku par iepriekšējās desmitgades vidu - nāksies pirkt īstu pilnpiedziņu [kvatra, xdraivs, formatiks], jo ar tiem vēl varēs uz dīķa iztikt bez īstas rocenes... Pretī tiek iedotas pāris muļķīgas funkcijas, domātas lai veicinātu tizlus vadītājus - kalna starts [man autoskolā mācīja kā to izveikt ar parastu roceni un šad un tad arī to daru] un fiksācija, kuru visi pārējie izveic ar vieglu bremzes pedāļa piespiedienu, ja vispār tāda ir vajadzīga. Rezultāts - kloķis rullē.

P.N. Man tev kā visādu nevajadzīgu un bezjēdzīgu papildierīču fanam, jāprasa - man reku te sētā stāv 1986. gada vw džeta visplikākajā iespējamajā komplektācijā, kur vienīgais vadītāja palīgs ir vakuuma bremžu pastiprinātājs - tu ar tādu mašīnu, visādu elektronisku figņu trūkuma dēļ, nenosistos?

Problēma jau nav zvēru karalī bet šitentajā muļķīgajā vipendronā. Vēl viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc pēc mazgadīgas lamatas nealkstu - rocenes kloķis kļūdu mest un pīkstēt nespēj, bet pārlasīt supportus un nomainīt troses ir stipri lētāk kā mainīt tur kaut kādus motoriņus...

Par šitādas tēmas problēmām ar C6 A6, laikam pirmais audī, kam šitā figņa nāk, ir lasīts, gan ne pārāk daudz, jo stiliņā maz tik jaunu mašīnu braucēju...

Mašīnas nominālais borta spriegums ir 14,2v, bet halogēnspuldžu nominālais spriegums - 13,7v.

Atsevišķas spuldzes nozīmē to ka tālo staru veido tikai viena spuldze katrā pusē, kamēr situācija, kur bāzes komplektācijas mašīnai ir lukturis ar vienu H4 spuldzi, bet premiuma konfigurācijā vēl nāk klāt viens H1 tālais papildnieks [audī lielākos pilnajos lukturos, golfam ļoti uzkrītoši papildus, atstājot ārmalās standarta lielos lukturus] un ir +/- 2x stiprāki tālie. Pēc tam kad es biju izbaudījis atšķirību starp B3 A80 un A90 lukturiem, bija skaidrs ka golfam papildnieki ir must have.

Attiecībā par tavu filosofiju par nakts lauzējiem - es pieņemu ka nakts lauzēji pa lielam ir vienkārši spuldzes ar zemāku nominālo spriegumu un viss. Pa lielam visām mašīnām oriģinālā priekšas lukturu barošanas konfigurācija sūkā - citām smagāk, citām ne tik ļoti - labākajā gadījumā ir kompromiss ar 1,5 mm2 vadiem un slēdžiem - sliktākajā gadījumā, kā redzēts iekš dacia logan, ir jūtami tievāki vadi - deviņdesmito gadu fofāgeniem atkal modularitātes dēļ starp lukturiem un drošinātāju kasti ir baigā vidēji tievu vadu metrāža - tas viss gādā par to lai līdz lukturiem nonāktu labi ja kādi 12 volti, bet ļoti bieži vēl mazāk. Nakts lauzēji visdrīzāk ir uztaisīti ar to prātā, lai tie dotu normālu gaismas atdevi pie tāda sprieguma, jo ir lasītas atsauksmes no čaļiem, kuri ir spējīgi sakārtot lukturu vadus, ka nakts lauzēji ir sūdi ar īsu mūžu, tātad normālu spriegumu netur.

Tikmēr man golfā dzimto 1,5 mm2 vadu vietā ir 4 mm2 uz katras puses lukturu masam un tālajiem, un 2,5 mm2 uz tuvajiem + divi pie drošinātāju kastes piekabināti releji izņem no ķēdes laukā vairākus metrus tievu vadu un trīs slēdžus, kopā ar ģeneratoru, kurš dod ārā 14,1-14,2 voltus, rezultātā līdz spuldzēm nonāk vismaz halogēna specifikācijas nominālais spriegums - 13,7v un jebkura bezfirmas spuldze man spīd kā nakts lauzēji.

Un cik tie cipari ir vati? Man tīri palika interesanti, jo 60+55w katrā pusē bija opcija plus mīnus visiem vecajiem VAGmobīļiem; tikai ar mk3 sākās tas kretīnisms kur lukturī tuvajiem un tālajiem ir atsevišķas spuldzes.

Tādu ceļu manos maršrutos praktiski nav. Vienīgās reizes ko atminos esam darījis tevis nosaukto gājienu - pirms pusotra gada pa tumsu iebraucot pie sarkanā ceļa darbu zonā, lai pārliecinātos ka kilometra attālumā, aiz lēzena līkuma, neviens nebrauc pretī - nu un vēl šitā agrāk mēdzu vienu krustu, no "dodiet ceļu" virziena šķērsot bez atmešanās.

Jā, tie ir labi un noregulēti - tālajiem ir jāapgaismo viss ceļš un kaut kam bik ir jātiek arī grāvjiem, un kaut kas ir jāspēj saskatīt arī tad ja priekšā ir līkums. Pa lielam pretī braucošie pārslēdzas tā, kā ir pierasts ka pretī braucošie pārslēdzas visus 13 gadus ko braucu ar mašīnu, galvenā jūtamā atšķirība ir tā, ka pretī braucošie man braucot ar golfu, spēj mani pamanīt arī pirms līkuma, un attiecīgi pārslēgšanās notiek pirms tā. Tikmēr ar sūdīgiem lukturiem - nu, gadu atpakaļ sanāca pabraukt ar LT35 - tuvie labi, bet tālie tādi ka knapi saskatāma atšķirība, un pretī braucošie pārslēdzas kad jau sāk acīs spiest...

Ja tu spētu padomāt loģiski, tad tu nesapņotu par "nežilbinošiem tālajiem", nu diožu segmentlukturus neskaitot. Tālo stars ir gaismas pleķis, notēmēts taisni uz priekšu, un pretī braucošā kreisais lukturis ir kādu metru uz sānu no tavas galvas. Tas var nežilbināt tikai tad, ja tas galīgi nespīd - to nosaka jau dizains.

Tu nesaprati kontekstu. Kanibāls man kādu laiciņu atpakaļ vienā tofikā klārēja ka manu golfu uz ceļa pretībraucošie ciena kā fūri jo tālie ir ne tikai spoži, bet arī izplūduši... Tātad, pie tā ka braucot taisni, arī muderno diožu segmentlukturu vadība slēdz nost kreisās puses segmentus, atliek pieņemt ka ir divi varianti - a) arī jauna diožu optika ir nenormāli izplūdusi un ar to rēķinoties, inženieri ir uztaisījuši lukturiem vadību; b) uz planētas Zeme mašīnu tālie lukturi ir domāti apgaismot ceļu labu gabalu uz priekšu un kaut kas tiek arī ceļmalām, nevis kā uz planētas Kanibāls-235, kur tā dara tikai sūdīgi mašīnu lukturi, bet labajiem tālie apgaismo tikai savu joslu, un neko vairāk. Kurš variants ir īstais, izdomā pats

Tā jau ir tava paralēlā pasaule, kurā tālie var būt tik sakoncentrēti ka pretī braucošos nežilbina... Vienīgi mistiskā kārtā mudernajiem super duper "inteliģentajiem" diožlukturiem, kuriem vadības bloks slēdz nost sekcijas lai nežilbinātu pretī braucošos, tomēr nākas kaut ko slēgt nost - laikam arī premiuma oriģinālie diožnieki, maitas, gaismu izkliedē...

Kā tālie, sevišķi vēl diožu čupa, var citiem dedzināt acis ārā?

Jaunus oriģinālos diez vai varēs nopirkt, kaut kādus depo - funkcijas ziņā tie sliktāki par bošu vai hellu nebūs, bet tie būs parasti dalītie lukturi, un tāpat tur prasās pēc resnākiem vadiem un relejiem. Bet lai uzlabotu tālos, šādas opcijas diemžēl nebūs - jaunus pilnos lukturus nopirkt nevar, lietoti kosmoss, sākas ar kādām 80 eirām par pāri...

Vienmēr var arī ielikt jaudīgāku ģenģeri.

Tu neticēsi, bet priekš tam ir domāti mehāniķi! Protams, normāli mehāniķi, un nevis krutie servisi pa tēmu "tu mums iedod mašīnu bet pats neredzi kas ar to notiek". Tevis nosauktās zināšanas/spējas ir vajadzīgas tikai lai ekonomijas/ekoloģijas nolūkos no detaļas izspiestu pilnu resursu - vēlams ar attiecīgām braukšanas prasmēm - piemēram, kad pirms gada golfam mainīju spēka agregātu, redzēju ka abas ārējās granātas ir izļurkātas - un vismaz pusgadu vēroju ka vienai ir stipri saplaisājusi putekļu gumija - nesen abas ar divu nedēļu atstarpi samainīju, ar manu mierīgo braukšanas stilu to gadu nobraucu, līdz nesen viena sāka luftēt ar klaboņu, apnika un nomainīju. Meistara gadījumā kā tas notiktu - meistars "jums granātas luftē", klients "mainām nost", un līdz nekādai klaboņai nenonāk.

Kādi remonti ir "nelaikā"? Mašīna ir jāuztur, nevis jāgaida kad nezināmā brīdī kaut kas izšķīdīs - priekš tāda veida izpriecām var nopirkt dažus gadus vecu mizu. Tajā mašīnā ir ļoti maz kā tāda, kā bojājumu vērīga acs laikā nevarētu pamanīt.

Tu gribēji teikt "tāds auto derīgs vidējajam braucējam, bet nav derīgs taksistiem, kurjeriem utt".

Ja X5/X6 tik sūdīgi turētos uz ceļa, tad tie regulāri nebūtu redzami nesamies pa ceļiem un šosejām krietni virs atļautā... Un vispār arī šitentie lolvo XC90 ir redzēti ejam uz bezjēdzīgajiem 110 - ja akurāt nēsātos pa ceļu, tad arī ar visu maldīgo drošības/slepkavas sajūtu tik ātri nebrauktu.

ABS un ESP ir teorētiski noderīgi, ja tos var kontrolēt. Manam audī es savulaik sakārtoju ABSu un priecājos par iespēju uz grants mīt bremžu pedāli grīdā un koncentrēties tikai uz stūrēšanu - bet situācijām kur ABS ir kaitīgs, panelī ir "ABS AUS" poga. Golfam es kaut kad šovasar arī ielikšu ABSu komplektā ar niknākām bremzē, bet tur atkal tas notiks kopā ar barošanas releju, kurš pakļaujas atsevišķam slēdzim - ja justu milzīgu vēlmi pēc ESP, izskatītu arī variantu par tādu.

Definē kas ir "kritiska situācija". Man uz sitienu nāk prātā tikai viena kritiska situācija, kurai vadītājam nav jābūt gatavam, un kurā tam tiešām nepietiks reakcijas ātruma - bet elektronika arī nepalīdzēs - priekšējajā stiklā strauji lidojošs ķieģelis vai liels akmenis...

Jā, par cēsīm tiešām ir dzirdētas "labas" atsauksmes. Powerī vien bija vismaz divi gari tofiki par nedienām ar recro.

Normālais risinājums ir mešalka, kuru tavos amerikāņos reti sanāk atrast...

Tas bija sen un tie dzelži jaunāki nav palikuši...

Golfā - ja mans laiks vēl nav pienācis, tad pie kājas, kurā atrasties, bet ja ir - mazāk būs jāmokās.

Man patika tā tava filosofija par aktīvajām sistēmām un spilveniem. Nu spilveni vēl ir katra paša lieta - vairāk spilvenu vairāk izārda mašīnas salonu, sadārdzinot remontu, bet nu īpašnieks pats pie tā vainīgs un pats uz to parakstījās, mašīnu nopērkot. Bet tur visas tās tavas sistēmas, kuras tu te slavini, labākajā gadījumā ir koks ar diviem galiem - visas tās rūpējas lai arvien lielāks vadītāju procents būtu dārzeņi, nespējīgi paši par sevi vadīt mašīnu bez visādām auklēm. ESP palīdz braukt agresīvāk, gan jau elektronika mašīnu savāks. Aklo punktu vaktētājs palīdz pašam vadītājam neskatīties, gan jau sāks mirgot. Adaptīvais kruīzs šībrīža variantā palīdz nesekot līdzi uz ceļa notiekošajam, gan jau kruīzs apstādinās. Visādi parkošanās palīgi - automātiskie parkotāji vairak, kameras mazāk, attāluma devēji vēl mazāk - palīdz neapgūt normālas mašīnas novietošanas iemaņas. Un tā varētu paturpināt - es vienkārši neesmu sevišķi iedziļinājies kādus vēl ķeksīša vipendronus jaunajās kastēs piedāvā. Bet tam visam ir viena problēma, kuru savulaik Aansis smuki izcēla - par spīti visiem šitentajiem vipendroniem un euroncap zvaigznēm, mašīna kā nāves cēlonis statistikā vietu nav mainījis. Vēl vairāk - par spīti tam ka pie mums uz ceļiem ir daudz vecu mašīnu, prakse nerāda ka tādi nabagi kā es būtu dzīvi miroņi - jau pats fakts ka tās 25-30 gadus vecās mašīnas te vēl ir to parāda. Tā ka visa šitā filosofija ka jaunās kastes ir pārākas ar drošību ir vienkārši tukša panikas celšana. Uz papīra tās ir drošākas, protams, diemžēl dabā tas sevišķi neko neuzlabo.

Es jau nu gan to cigāru neieteiktu... Nu resurss tam motoram ir, bet ar šprici ir cits stāsts... Labāk tomēr digifantu vai to pašu mono. Un to saku es, cilvēks kas ir ar KE-jetu uz Tu...

Nu un kas tad ir? Te nav runa par 5 gadus vecu mizu, kur no tā, cik nobraukums, ir atkarīga tālākpārdošanas vērtība un tas, cik liela iespējamība ka puņķainie mezgli sāks birt. Šīs vecuma grupas mašīnu pērkot jau noklusējumā ir jārēķinās ka nobraukums visdrīzāk nav pareizais, kaut vai tāpēc ka spidometrs ļoti iespējams ir kādreiz ticis mainīts, un pērkot ir jāpērk nevis noskrējiens, bet gan mašīnas tehniskais stāvoklis - pirmām kārtām virsbūves stāvoklis, otrāmkārtām, agregātu stāvoklis.