Par kuriem gadījumiem, izdomātajiem un izbazūnētajiem lai normalizētu ideju par piespiedu špricēšanu? Tā pa lielam esi kaut ko sajaucis - tās sērgas bija izplatītas laikos kad badā mirstoši, antisanitāros apstākļos dzīvojoši cilvēki bija samērā izplatīta parādība. Bet mūsdienās vajag cilvēkus padarīt slimīgus, jo tas ir ienesīgi - un pie viena globālisti dažādos veidos rūpējas par to, lai cilvēki nevairotos. Ienesīguma sakarā man nesen bija interesanti uzzināt par to, cik amerikāņiem izmaksā ārstēšanās - tas izskaidro kāpēc farmācijas kompānijas astoņdesmitajos tur ielobēja ka tām nav nekāda atbildība par blakusparādībām, pēc kā bērniem špriču skaits pošu kalendārā vairākkāršojās - izrādās ka šiem diezgan parastas ārstēšanās var izmaksāt desmitus un simtus tūkstošu...
Ā, un vispār - te kāds gadījumā nezina teikt kāds izskatījās pošu kalendārs bērniem astoņdesmitajos/deviņdesmitajos gados? Tā nesen aizdomājos vai gadījumā tam, ka no pusotra gada vecuma biju ļoti slimīgs nav nejauši sakars ar kādu šprici...
Par svaru neizrunājies
Neaizmirsti ka 4.2 ir alumīnija klucis, kamēr 1.9 belarusniekam ir čuguna bloks.
Stiliņā ir lasīts jautrs stāsts - divi čaļi reiz saderēja par to, kas smagāks - 4.2 no V8 kopā ar tomātkārbu, vai 2.5 TDI ar kvatras sešu robu mešalku - saderēja un aizveda nosvērt. Neatceros kāds tieši bija rezultāts, bet kaut kas ļoti līdzīgs - un tam V8 bija pieskruvēta liela un smaga kārba.