Es vienkārši izsaku ticamu iemeslu, kāpēc apskates rūķītis varētu izteikt šādu komentāru par pilnīgi normālu gada nobraukumu...

A ko tu ieciklējies uz vienu pašu aķi? Princips tas pats, kas pērkot kādu sarežģītāku ķīseli - te viens aķis pa 2,5k, tur sūkņi un citas dārgas figņas, kur pa visu kopā visdrīzāk to ciparu pārsitīs.

Vienīgā starpība - ja ķīselim 500 štukas ir liels nobraukums, prīmusam tas ir kritisks nobraukums šīs specifikācijas dēļ. Šī iemesla dēļ 10-15 gadus veci prīmusi būs vai nu ar garantiju atkruķītiem odometriem, vai arī pilnīgi bez vērtības - cik tu dotu par mašīnu ar 500k noskrējienu un apziņu ka drīz būs jāiztērē 2,5k? Nē nu savā ziņā ja tās kastes paliks vairāk, pie noteikuma ka vispārējā mašīnas kvalitāte ir pieņemama, cilvēki kas rubī fišku, varēs pa lēto tikt pie lietojamas mašīnas - pa sīceni nopērc tādu 10-15 gadus vecu prīmusu, bezspēka agregātu un aķi izmet ārā, ieliec normālu toyotas spēka agregātu un brauc ar nehibrīda prīmusu...

Vai tevi tā motora darbība pārsteidz? To jau sausi cipari parāda ka tam tā jābūt. Es varu iedomāties kas būtu, ja es iesēstos tādā prīmusā, un, protams, automātiski censtos braukt kā ar savu golfu, tb panākt to pašu dinamiku - cik noprotu, prīmusam ir kaut kāds pseidotomāts - iedegas zaļais, iespiežam gumijas pedāli grīdā, neiet, neiet, neiet, tad atskan izmisīgs rēciens no motortelpas un sāk kustēties, nemotoriņam rēcot, sasniedzam 60, tad beidzot var palaist vaļā un rēciens noklust... Tavam elektromotoram ir tikai 60 ņūtoni, un prīmuss sver 1,4 tonnas - man lai normāli piedaloties satiksmē, paātrinoties liepājas satiksmē, 800 kilo smagam hečbekam vajag kādus 90-100 ņūtonus īpaši neskrienot - elementārā matemātika saka ka prīmusam proporcionāli lielākam griezes momentam vajag elektromotoru pilnā ručkā + vēl nemotoriņu ne zemāk par 3k... Ar 60 ņūtoniem paātrināt var tikai elektrisko golfa mašīnīti

Bet spriežot pēc tavas priecāšanās par kapa klusumu, esi ieķēris agrīnu eksemplāru, jo wiki raksta ka bik vēlāk paradījās opcija - trokšņa radītājs, kuru par kaut kādām ne pārāk lielām naudām dīleris var ielikt arī agrīniem eksemplāriem. Tava priecāšanās par kapa klusumu visdrīzāk ies līdz kamēr nāksies ar logu tīrītājiem notīrīt pirmo gājēju, kurš tikai uz dzirdi šķērsos ielu vai stāvlaukumu tava kapa klusā hibrīda priekšā...

Ja tev saka ka maz, tad acīmredzot brauc ar kaut kādu jaunu lētuci, droši vien dīzeli, kādus parasti pērk lai brauktu daudz. Es šaubos vai manam opim to saka - bet es zinu ka viņam starp apskatēm nobraukums diez vai kādreiz sasniedz četrus ciparus, tb 1k km - aizmirstu visu laiku nofočēt numuru lai apstītos e.csdd. Ja cilvēks domā ar galvu un netriecas dienā uz darbu tālāk par 25 km, tad mašīnai normāli arī lielākam gada noskrējienam par 15-20k nav jābūt. Ja uz darbu nokļūst bez mašīnas, tad vispār.

A par ko tu gribi palekties? Ne jau kompī ir kļūda, bet sūkņa skaitītājā. Es varētu uz kaut ko saderēt ka tiem, kam labā stāvoklī esošām mašīnām tie cipari nesakrīt, pildot mašīnu no nosvērtām kannām viss sakristu. Šī iemesla dēļ pat var saprast tos, kuri rēķina degvielu nevis litros, bet eirās uz simtu - tur jau nu toč nav šādi divi atšķirīgi cipari.

Es pat nevēršu vaļā to linku, jo pēc tava apraksta jau zinu, kas tur ir. Tu, tāpat kā gābešņiks, nesaprati manu domu. Mums katram ir kāds iemesls, kāpēc mēs esam šajā pasaulē - un katram ir savs liktenis. Ja mēs brauktu pretī, es ar savu golfu, un tu ar tā viģika vagīnu, ar mērķi salikties, un tavs laiks būtu pienācis, bet mans ne, tad tas visdrīzāk beigtos ar to, ka kaut kas, piemēram bedre, izmainītu trajektorijas pietiekami lai tas beigtos ar nonestu sānu, tevi izšķīdušu pieczvaigžņu vagīnā pret kādu lielu akmeni vienā grāvī un mani izkāpjot bez skambiņas pēc dažiem kūleņiem no golfa otrā grāvī. Tas tā, filosofijai.

Bet tādi vieglāk saprotami argumenti - nu nestrādā tas tā, kā jūs esat iedomājušies - "nopirkšu mašīnu ar vairāk zvaigznēm, būšu vairāk pasargāts". Slava Dievam, tas tā nestrādā, savādāk tādi nabagi kā es būtu jau iemantojuši dzīvu miroņu slavu, jo kaut kad pienāks neizbēgamā avārija, kurā tiks izšķaidīts vecajā, nedrošajā mašīnā. Padomju laikos vispār visi brauca ar mašīnām, kuras pat pret manu mk2 ir zārki uz četriem riteņiem - pēc "drošībnieku" loģikas tolaik visiem šoferiem būtu jābūt izmirušiem, jo paši zinām cik nožēlojami testos klājās sestajam un septītajam žigulim, kur nu vēl kam vecākam - bet nē. Arguments par satiksmes blīvumu ir tīra batonu bāšana, kas var vienīgi izskaidrot kāpēc vācijā uz bāņiem lielajās avārijās piedalās vairāk mašīnu nekā pirms 20-30 gadiem, bet kāds tam sakars, piemēram, ar neseno Talsu avāriju? Pareizi, pilnīgi nekāds. Šoseja, viens liecinieks, četras zvaigznes, trīs līķi. Tas ka nebija piesprādzējušies - lūk, vēl viens faktors, kas nostrādāja. Man uzreiz atmiņā nāk pāris avārijas, kur šitentā abstraktā zvaigžņu drošība nespēlēja nekādu lomu - viena - pirms pavairāk gadiem liepājas rajonā viena uzņēmēja ģimene gāja bojā, ziemā ieslīdot šosejas malā esošajā dīķī un paliekot tur uz jumta - nav ne jausmas cik euroncap zvaigznes bija tai mašīnai, bet tās nepalīdzēja pret visas ģimenes noslīkšanu. Otra - zināmam cilvēkam pirms pusduča gadu tika iznīcināts ziemā A8, avārijā laikam bija iesaistītas trīs mašīnas. A8 braucēja nonāca slimnīcā - avāriju izraisījušais mk3 golfs sadalījās uz pusēm, purns viens gabals, pārējā mašīna otrs, bet līķu nebija - dzelži arī gala rezultātā saka ka A8 ir drošāka mašīna, lai arī tam golfam nebija jāsadalās [noteikti konstruktors], bet cilvēku rezultāti to neparādīja...

Vienvārdsakot, izdarot izvēli, tajā vēl ietverot kaut kādu zvaigšņu skaitu, izņemot situācijas kā tur ar tiem ķīniešu sūdiem, kur ir skaidrs ka vispārējā kvalitāte ir zema - ir diezgan muļķīgi. Ja tu skaties uz, teiksim, piecām vienāda segmenta un vienāda vecuma mašīnām, un zini ka nevienai nekādas īpaši sliktas slavas nav, tad tur skatīties kurai ir zvaigzne vairāk vai zvaigzne mazāk kaut kādā mākslīgā testā, ir diezgan muļķīgi, jo tas tā īsti nestrādā. Nu nopirksi ahūni drošu mašīnu, kā noteikts laboratorijā pret betona bluķi, un tev būs lemts aiziet pie stūres - tātad noslīksi, vai paņemsi kādu dzelzceļa barjeru, vai satiksies ar fūri uz šosejas, vai izmetīsi kādu kūleni - vai ir liela starpība? Tie testi pat ir nepilnīgi , uzskatāmu piemēru atceros tepat sen atpakaļ ziņās - dižajā pilsētā pajaunai hondai tuaregs ielikās pakaļā, rezultātā nonesot to pakaļu līdz pat pakaļas logam, jo buferu augstumi atšķiras - kur ir euroncap tests, kas pieļautu šādu varbūtību? Un vai visādiem SUViem un CUViem eiropā ir noteikta jumta izturība? Vismaz garāk ASV nebija, tas nekas ka mašīnas ar lielu iespēju novākot...

Kopš deviņdesmito gadu premiuma mašīnu rezultātiem noteikti nekas īpaši nav uzlabojies, ja neskaita zvaigšņu skaitu, tb tas pats stāsts, kas ar atgāzu testiem, kur mašīnu projektē testa iziešanai - C4 un C5 audī jau bija uztaisīti pietiekami stingri - golfa klase, jā, bet tikai tāpēc, ka cita cenu kategorija.

Un jā, cik esmu skatījies [maz] visādu ķīseļu griezes un jaudas grafikus, četriem katliem parasti tas pakāpenisks kalns, kamēr V6 un V8 vienā momentā sākas un ir taisne. Tā ka baidos ka tevis aprakstītā dabas parādība ir pārāk liela turbīna lai to iegrieztu līdz galam jau pie 1,5k.

Drīzāk nespēj iegriezt pilnā ručkā to gliemezi no tik zemiem apgriezieniem, jo četru katlu purkšķītis vien ir. Kā tad audī V-veidniekiem, sākot jau ar bēdīgi slaveno 2.5, var būt pilns griezes moments no 1,5 - tur divmasnieks nav jāsaudzē?

Galvenie izmēri kas pieaug, ir ārējie izmēri, iekšējajiem paaudzēm mainoties labi ja piemet centimetru šur un tur. Kā uzskatāmu piemēru ņemam mk2 - entuziasti rietumos mēdz viņiem likt jaunāku modeļu priekšējos paneļus, tajā skaitā mk4 - panelis, kā jau saprotam, aizņem visu mašīnas iekšējo platumu - mk4 panelis ir bik platāks par mk2 paneli, precīzi no vienas durvis līdz otrai, lai to ieliktu, nākas izgriezt durvju apšuvumos attiecīgus izgriezumus - no galvas es to attālumu dotu uz pāris centimetriem katrai durvij max - tātad, pa divām paaudzēm platuma ziņā iegūti četri centimetri, vispār pārejot no mk3 uz mk4, jo mk3 panelis iekš mk2 platuma ziņā lien bez problēmām. Vēl mēdz likt jaunāku Seat Ibiza paneļus, kas tas pats polo vien ir - platumā problēmu nav, tā ka mk2 platums vai šaurāks, vien ir.

Tajā pašā laikā mk2 ir platāks par B3/B4 audī - nedaudz, bet ir.

Poliuretāns ir mīkstāks par plastmasu, un tas tevis pieminētais saņurcīšanās efekts ir arī astoņdesmito gadu rietumu mašīnām - nolūks ir izskats pāri funkcionalitātei - salīdzini trešo golfu pret ceturto - trešajam - melni, izteikti poliuretāna buferi, ceturtajam - ar spārniem salaisti plastmasnieki - ceturtais izskatās "tīrāk", toties trešā buferi spēj izturēt daudz ko, izskatu jūtami nemainot un īpašnieka maciņu nepaverot. Pašam ir gadījies ar A80 vienam ieslidēt pakaļā, un n gadus vēlāk, tam pašam buferim esot uz A90q, to stumjoties purvā uz atpakaļ, aizplēst aiz celma un atlocīt vienu pusi pa 90 grādiem - buferis joprojām ir lietojams - muteres golfam sen atpakaļ man vienreiz braucot viens šmigains leitis ielikās pakaļas stūrī tā, ka man, jaunam vadītājam, likās ka pakaļa būs lupatās - uz bufera viena maza, nemanāma švīka bija, vairāk nekā...

Neapgrozos tādās aprindās, kurās mēdz braukt ar jaunām mašīnām. Ja neskaita pāris jaunus hujdajus un žiķeļus treknajos gados, nav sanācis sēdēt mašīnās, kas būtu jaunākas par pieciem gadiem. Bet man patīk tavi uzskati. Dosim pa punktiem:

Dizainā? Jā, protams, tas ir galvenais, kā muļķākus patērētājus pievilināt - ražotāji nospriež "davai tagad modē būs kantainums", un attiecīgi viss pārējais kļūst "morāli novecojis", "nemodīgs" utt. Ja neskaita modi, vienīgais kas dizainā tiešām ir uzlabojies, ir aerodinamika - audī normālu aerodinamiku sasniedza astoņdesmito otrajā pusē, fofāgens deviņdesmitajos. Toties jau pārdesmit gadi apkārt, kopš nāk krāsotās plastmasas buferi - poliuretāns iztur vismaz 20 kmph starpības sadursmi bez īpašām sekām, puņķainā plastmasa izšķīst vai vismaz saskrāpējas - tas ir uzlabojums?

Tehnoloģijās? Nē, neredzu. Galvenais "uzlabojums" ir visādos knibuļos. Ķīselim tiešā iesmidze apkārt ir jau 25 gadus, benzīnam 10-15, jo tam to mazāk vajag - nu, kas vēl? Toties to kā šie "uzlabojumi" sit pa maku un nerviem īpašniekiem, to gan redzu... Piekare vispār ir jautrs stāsts - preimums ieviesa daudzsviru piekares, bet golfa klases mašīnām joprojām ir +/- tādi paši dzelži kā pirms 40 gadiem...

Komforts? Nu labi, ja tas ir mērķis, jā. Pie noteikuma ka to arī izmanto un tā vietā lai pie tramvaja sliedēm apmīztos, tām močītu pāri neatmetoties, jo salonā tāpat ir tikai "puk puk" - nevis tā, kā ir realitātē, kur nākas jauno kastu braucējus nelīdzenākās vietās kost nost, jo krīt uz nerviem ka tur viens komfortists dročī, nevis brauc.

Drošība? Nosacīti. Man tak pie kājas cik labi mana mašīna spēj uz stenda paņemt betona bluķi. Lielāka iespējamība ir kādam iešļūkt pakaļā - šo tēmu jau apskatīju - drošība iziet no šāda atgadījuma bez bojājumiem ir tikai pasliktinājusies. Par ko nopietnāku - ja gribi drošību, lūdz Dievu, jo arī tava balonu kaudze un piecas euroncap zvaigznes tevi neglābs ja tev būs frontāla sadursme ar fūri - toties 20 kmph sadursmē balonu kaudze remonta izmaksas vairākkāršos.

Dinamikā? NĒ! Kā mašīna, kura ir smagāka, var būt dinamiskāka? Nikni audī arī pirms 25 gadiem spēja simtu sasniegt sešās sekundēs - cik tagad ir tādu audī, kas to spēj zem sešām sekundēm?

Anonīmais, pilnīgi pareizi - es salīdzinu pret vecām mašīnām, pret kurām jaunajām kastēm pēc patērētāja loģikas būtu jābūt ahūnam uzlabojumam - tas āķis ir tur, ka tā uzlabojuma nav, vai arī tas ir niecīgs... Kaut gan šajā gadījumā salīdzinājums ir par to, ka 100 kilo smaga piekabe palielina patēriņu daudz vairāk nekā 400 kilo smaga krava pašā mašīnā. Vispār žēl ka golfā nav normāls borta kompis, jo tas šad un tad tiek lietots pilns - diez uz šosejas būtu puslitra starpība pret tukšu mašīnu vai nē?

Un par to, cik man tālu līdz hibrīdam, tev atkal ir taisnība. Līdz dīzelim man ir kripatu tuvāk - ar mašīnu es +/- rullēju tikai pa šoseju, un viens divvirzienu brauciens reti kad ir īsāks par 100 kilometriem - hibrīds tur ir tikpat vajadzīgs kā zaķim stopsingāls, jo no tā uz šosejas jēga ir apaļa nulle - ja kaut kas tiek iegūts apdzenot, tas tiek atdots dēļ tā ka visu laiku jāved pārsimts kilo liekas kravas - un ja pilsētas satiksmē vēl reģenerācija ietaupa enerģiju, ar ko pēc tam izkustēties, tad uz šosejas to pašu efektu panāk ar bremzēšanu ar motoru. Vārdu sakot, kā jau kasiņš te minēja, tīrs pilsētas pakaļas pārvietotājs - es vēl teiktu ka ar optimizāciju tusēšanai korķos.

A kur es uzrakstīju ka nav? Vai nu sestā paaudze - dārgi - kaut gan tas varētu būt pievilcīgi ceļot jaudu - kas gan vēl labāk dzesētu virzuļus kā šķidrums, kura iztvaikošanas temperatūra ir mīnus hvzciktur grādi - vai arī STAG muhļāža ar četrsimto vadības bloku - šie ir izstrādājuši vadības bloku sēriju priekš nedaudziem populārākajiem tiešās iesmidzes motoriem lai varētu tiem uzlikt parastu ceturto paaudzi - droši vien stāsts par veco labo tēmu, kur motors patērē gāzi un nedaudz benzīna.

Kā tad šis bija maksimāli noslogots - piekabe aizmugurē bija piekabināta? Šaubos ka pilna mašīna var palielināt patēriņu vairāk par kādu puslitru - aerodinamika nemainās, ritošās daļas berze arī ne. Tikmēr mana A90q 2.3 motoriņam, kurš tai mašīnai ir jūtami adekvātāks par tava prīmusa bezspēka agregātu, tukšs zubris, kas nesver neko, uz šosejas patēriņam piesvieda klāt divus litrus. Un tas ka bulgārijas brauciens [nav pa visādām autostrādēm], un vispār brauca cilvēks, kurš pie vilkšanās ir pieradis, labi izskaidro to ciparu - būtu bijusi vācija un pedālis grīdā, cipars būtu cits...

Nē nu tas ir skaidrs ka tu brauc lēnīgi - pieņemot ka ir runa par to prīmusu, kuru nesen beidza ražot, un kuram pēc specifikācijas bezspēka agregāts spēj attīstīt max 200 ņūtonus, tur tiešām ir jābrauc kā aizmigušam pensionāram lai nemanītu to momentu kad piepeši paliek trīsreiz vairāk griezes momenta, kura jau tā ir diezgan maz, un kuru, normāli paātrinoties, vajag visu...

Nezinu kāpēc tu aiz tā bulgārijas brauciena patēriņa pieliki izsaukuma zīmi - tev tas liekas maz? Garam braucienam diezgan nožēlojams cipars priekš it kā ekonomiskas mašīnas un uzskatāms piemērs tam, ka prīmuss ir pilsētas mašīna, kura elektriskie grabuļi garākos braucienos ļoti izteikti veic bezjēdzīga smaguma funkciju. Tādā braucienā normāli braucot dajebkādam pēdējā ceturtdaļgadsimtā ražotam hečbekam ar adekvātu motoru būtu jāpatērē līdzīgs daudzums degvielas - vai mazāk.

Kas kompim jāuzrāda? Softiski čipšķūneriem to noteikti nav problēmu apiet, galu galā tādu pakalpojumu viņi arī piedāvā, jautājums vienīgi kā pēc tam izmainās atgāzes, vai tur nevar kaut ko tomēr samērīt apskatē.

Problēmas sagāzēt ir jebkuru tiešās iesmidzes motoru, tb vai nu sestā paaudze par četrciparu skaitli, kur pirmais cipars visdrīzāk nebūs 1, vai arī STAG 400 muhļāža, tā tik fans sava mazohisma dēļ izbrauca cauri pa lēto...

Izskatās ka tu pats nesaproti ko tu centies ieskaidrot

Daudz nav, bet pietiekami. Tev laikam nedalec ka tas ir piemērs tam, ko var izdarīt litija jonu aķis, kas ir tik liels, lai darbinātu mašīnu. Iekšdedzes dzinēji mēdz aizdegties - parasti īpašnieka nolaidības dēļ - bet cik bieži tie mēdz uzsprāgt, nu tā kā kobrā - BAM - un tikai parpalas pašķīst uz visām pusēm? Nu tāds potenciāls ir tik lielam litija jonu aķim. Un pat nevajag lai sprāgtu - reku viena tesla reiz bik uzsita ar kaut kādu sūdu pa apakšu un tāpēc nokurās, lai arī to teslu ir maz - iekšdedzes dzinējs visdrīzāk arī izšķaidīts pret betona kluci nesāks degt, un to nevajag aizsargāt ar bruņu plāksni - tāds sūds, kāds aizdedzināja teslas ar bruņu aizsargāto aķi, parastam, neaizsargātam iekšdedzes dzinējam labi ja karteri var pārsist.

Paranoja ir vienīgi tev, vēloties reālu problēmu norādīšanā saskatī sazvērestības teoriju meklēšanu. Bet galvenais iemesls, kāpēc saradīsies vairāk elektromobīļu būs tāds pats, kāpēc tagad visapkārt ir tik daudz dīzeļu - galvenokārt ne jau kaut kādu dabisku priekšrocību dēļ, bet gan mākslīgi radītu - akcīzes nodokļi, ceļa nodokļi, piemaksas, apdrošināšanas - tas ir galvenais, kas noveda pie tā, ka patlaban eiropā ķīseļus ražo vairāk par benzīnniekiem, un nu šādā veidā tiek ieviests elektromobīlis.

P.N. Kāpēc tesla bija pirmais, kas tagad ieviesa lietojamu elektromobīli apritē, palasi GM EV1 vēsturi.

Nu, jau divdesmitgadīgam 1.9 TDI ziemā apstājoties pie lukša krītas motora temperatūra...

Nu tad izskaidro, sapratēj.

Dīvains esi tu pats. Jābūt kaut kādam iemeslam, kāpēc patīk. Un ja izrādās ka šai lietai visi citi aspekti ir pī, tad sameklēt citu lietu, kurai ir tāds pats patīkamais aspekts un citi labāki.

Un vispār tu laikam neesi sapratis kāpēc mazie nemotoriņi "nāk modē". Jā, modē tie nāk - autoražotājiem, nevis patērētājiem, patērētājs tiek nostādīts fakta priekšā - iemesli - 1) mazs motoriņš brīvgaitā [lasīt - tusējot korķos] patērē bik mazāk degvielas 2) vecajiem, normālā izmēra motoriem ir pārāk liels resurss - tā nu normālo, ilgspēlējošo, mērenas forsāžas motoru vietā laiž ārā visādus mikromotoriņus, no kuriem spiež ārā tik daudz ņūtonu un zirguspēku uz litru, cik no vecajiem spiež ārā visādi entuziasti un gonščegi. Ieguvums, vismaz no lietototāja viedokļa, apšaubāms.

Man ir divas mašīnas.

Kā man to laiku būtu jārēķina? Neesmu nekāds programmētājs vai kāda cita darba veicējs, kas var strādāt nenormētu darbalaiku - garāžā laiks, kas tiktu notrallināts, tiek iztērēts lietderīgi. Un diemžēl tas notiek ļoti reti - 1-2 reizes mēnesī tiek kaut kas lielāks sakārtots.