Neesi kaut ko sajaucis ar to importu? Neesmu pētījis ciparus bet zinu ka Hruščovs savulaik uzsāka neapgūto zemju apgūšanas kampaņu lai PSRS kļūtu par pasaules lielāko graudu eksportētāju...

Turpinu rullēt kilometrāžu - trešdien aizminos līdz Nīcai, vakar vakarā, pēc darba, aizminos līdz Kretingai - pa ceļam, protams, izbraucot caur Palangu - turpceļā pa Vitauta un Basanaviča ielām un līdz tilta galam - atpakaļceļā es gribēju braukt Palangai apkārt, bet nesanāca - braucot no Palangas uz Kretingu pirms pārvada pār Klaipēdas šoseju ir zīme kas aizliedz tur iet gājējiem - bet braucot pretējajā virzienā tur ir arī zīme kas liedz tur braukt ar velosipēdiem un blakus veloceliņš - kurš iziet zem Klaipēdas šosejas un nesatur uzbrauktuvi uz tās, liekot braukt uz Palangu... Kretingā kaut kāda līdzīga asimetrija ir uz dzelzceļa tilta, tā noteikti vēl no padomju laikiem - ziemeļu pusē ir diezgan plats trotuārs, droši vien cilvēkiem kas iet uz Kretingsodi, kamēr dienvidu pusē ir kāds metrs starp abām margām...

Uz šosejas ļoti izteikti jūtams NRO [Nezināms Ripojošs Objekts] efekts uz fūristiem - viņi neuzdrošinās man normāli pabraukt garām ja pie viena ar kādu jāizmainās - par spīti tam ka redzot šādu situāciju es novācos uz pašu asfalta malu un pārstāju mīties lai spētu nosturēt pa taisnu trajektoriju - trešdien viens autovedējs pat sadzēsās līdz manam ātrumam lai palaistu pretī braucošu vieglo...

Brālēns pastāstīja nepatīkamu lietu - Lietuvā ir tāda kārtība kā pie mums necik sen atpakaļ - velosipēdistam neregulējama gājēju pāreja jāšķērso gājēja statusā - tātad jāuzmanās ka kāds paštaisns autovadītājs neizdomā mani principiāli nobraukt...

Trešdien arī atklāju vēl vienu pitona braukšanas īpatnību - kājām vispirms nogurst tie muskuļi kas stūrē, un tikai tad tie muskuļi kas minas. Bija diezgan īpatnēji nobraucot no šosejas atklāt ka es vēl spēju uzmīt kādu robu augstāk, bet man ir nopietnas problēmas noturēt taisnu trajektoriju. Vakar vakarā, šo zinādams, pēdējos ~20 kilometrus, kamēr no aizmugures neviens nebrauca [tuvu pusnaktij mašīnu ļoti maz] , atļāvos līkumot vismaz pa pusi savas joslas, lai tos muskuļus pietaupītu - iebraucot Rucavā un cenšoties netrāpīt bedrēs sākās tādi līkloči it kā es būtu pālī... Cerams ka šī problēma atrisināsies uzlabojoties fiziskajam stāvoklim un tā nebūs jārisina tehniski.

Pirmā daļa pareiza. Par otro gan šaubos, kāds tur pensijas fonds no tik jaunas mašīnas...

Tavs variants ir viegli saprotams - pie tā ka benzīnnieks iet pierod, kamēr ar dīzeli ir savādāk, un tā nu tev rodas kaifs no tā ka kuļmašīna vispār spēj paātrināties...

Bet ar konkrēto mašīnu stiepts tika trešajā jo izbrauciens saturēja arī konkrētu mērķi - papētīt turbīnas un motora darbību, ierakstot ar datoru LOG failu; trešais robs ir zemākais kurā izvērtēt turbīnas darbību. Tas arī bija galvenais iemesls, tas ka man, nepieradušam pie tā rāviena, rāviens otrajā robā būtu bijis grūti panesams, pat nebija faktors...

Nu jā, specifisku lietotu mašīnu atrašanas problēmas...

Pagājušovasar sanāca pāris reizes izbraukt pa Rīgu ar tādas jaudas B3q [tur gan pārsimts ņūtoni mazāk] - aizbraucot no Deglava tilta līdz apvedceļam un atpakaļ iespēja pazaudēt vadītāja apliecību man bija divreiz - būtu bijis tikai citos brīžos jāiemin - un viss ko es darīju - uz pirkstiem saskaitāmas reizes trešajā robā atstiepu...

Vasaras izbraucieniem tiešām vajadzēja kaut kādu V8 atmosfēru - šitas piemērotāks vadītāja apliecības pazaudēšanai vai lai kaut kur smagi apsistos...

Par zirgspēku pazaudēšanu sasmīdināji - ja neskaita kaut kādus iespējamus sīkumus [problēmas ar gaisa filtriem un kaut ko tamlīdzīgu] un turbiķa gadījumā elektroniskas problēmas, lai jūtami pazaudētu jaudu, nāksies smagi izdeldēt cilindrus - komplektā nāks sūdīga darbība dažādos režīmos un ļoti liels eļļas patēriņš.

Tu par Nacionālo Apvienību? Neesi sajaucis ar jenotību un paristiem? Laikam jau esi piemirsis kā 24. februārī piepeši kovids tika pārslēgts par Ukrainu un papļūts varēja ņemties organizēt apmēram bezjēdzīgas protesta akcijas, tādas kuras tādā vai citādā veidā pilnīgi noteikti pārkāpa kādu likumu. Nesen redzēju kaut kādus aptaujas rezultātus - yay, jenotība no politiskajiem līķiem ir augšāmcēlusies, tas nekas ka neko jēdzīgu nedara, tikai bļauj "krievi nāk!".

Kurā pusē tu liksi tos provokatorus kas iet pie padomju pieminekļiem plivināt Ukrainas karogus?

"Biežāk sūdzās tjūneri un tie, kas uzlikuši kaut ko neoriģinālu" - es domāju gan - tas kā Rīgā pieņemts drāzt pārbūvētas mašīnas ir vienkārši neadekvāti.

Tavā tekstā ir divas kļūdas. Pirmā - hārlijiem tā skaņa ir jau kādus 90 gadus, un ir vēl šobaltdien. Otrā - nevis "jaunākā paaudze", bet gan "novārtā atstāti jaunākās paaudzes indivīdi". Man nesen gadījās redzēt purnagrāmatā viģiku - tēvs ar, hvz, droši vien pusaugu, dēlu brauca ar to pašu hārliju, ASV laikam - dēls sēdēja nevis aizmugurē, bet uz bākas, brauca pa tukšu šoseju - tēvs palaida vaļā ragus, parādīja dēlam ar žestiem lai pārņem vadību, dēls paņēma ručkas un dragāja. Un tagad pasaki - 1) cik liela varbūtība ka sasniedzot attiecīgu vecumu tas dēls moci nenopirks? 2) Cik daudz šī varbūtība palielinātos ja tēvs ar moci brauktu viens pats un dēls pa to laiku dročītu telefonu?

P.N. Ja tu gadījumā runā par situāciju tepat Latvijā - transportlīdzekļi ar sulīgu skaņu diemžēl dārgi maksā - V8 benzīnnieks lietošanā sanāk jūtami dārgāks nekā vīlēts dīzelis un vecs litrīgs mocis stipri lētāks par hārliju.

Tavi viedokļi par tēmu "manas mammas mašīna ir labāka par tavu mašīnu!" nebeidz pārsteigt un uzjautrināt...

Nē, tas ir blakusefekts. Manā ciemā, par laimi, lielākā daļa no tiem kas apgrozās centra jau ir pieraduši.

Pieklājīgai šuvei vajag TIGu vai vismaz ļoti labu pusautomātu. Konstrukcijā īpaši nekādu kļūdu nav - es izmērus izvelējos vadoties pēc citu cilvēku, kuri rēķinājuši arī kaut kādas stiprības, aprakstiem, un beigās tāpat man radās esam niknāks materiāls - attiecīgi vienīgā konstrukcija kura varētu tapt nākotnē atzīta par neadekvāti izturīgu varētu būt kāja - es redzu ka tā lēnām paliek līka.

Par pirmo rindkopu - es saprotu ka braucot ar garlaicīgiem un neērtiem velosipēdiem vienīgie cilvēki kas var interesēties par taviem dzelžiem ir tie kas specifisku personīgu interešu dēļ māk pa gabalu atšķirt tādas figņas kā rumbu korpusa materiālu vai tamlīdzīgus specifiskus sīkumus. Bet man ir bišķi savādāk - es braucu ar velosipēdu kurš gandrīz neizbēgami noved pie sarunām par velosipēdiem jebkādā kompānijā, tīri tāpēc ka viņš ir redzams un citiem kaut kas interesē - un attiecīgi par "tiem kam velosipēdi ir vienaldzīgi" es saucu tos nepazīstamos, kuri mani ieraugot uz pitona, uz mani īpaši neskatās, uzmet acis un viss. Tā tīri salīdzinoši - svētdien nobraucot Palangā pa Basanaviča ielu abos virzienos, no pretī nākošajiem cilvēkiem stabili kāda puse uz mani vismaz noskatījās - un ir arī pietiekami daudz tādu kas vienkārši apstājas un uz mani skatās...

Kārtējais piemērs tam kā kaut kas moderns, ērts utt utjpr ir neinteresants un bez dvēseles, tik šoreiz no dzelzceļu pasaules - viģikā britu HST dīzeļvilciens, aprīkots ar dzimtajiem septiņdesmito gadu Paxman Valenta motoriem, atiet no stacijas motoriem rēcot un turbīnām svilpjot - es nemaz nebrīnos kāpēc pilns ar komentāriem no cilvēkiem kam tas pietrūkst - tos septiņdesmito beigās ražotos vilcienus briti joprojām izmanto, tik aprīkotus ar mūsdienīgiem un neinteresantiem motoriem, tādiem kas saudzē nervus tantiņām un ir neinteresanti visiem citiem...

Tā vilciena priekštecis arī bija ar sulīgu skaņu...

Nejauši gadījās uzdurties šādam viģikam - nepārsteidzošā kārtā, līdzīgi kā pie mums zobojas par pienenes pērlēm, otrpus okeāna zobojas par viņu prezidenta pērlēm, vienīgi tam laikam būs vairāk atbalstītāju nekā pienenei, gan skaitliski gan proporcionāli...

Velosipēdam ir jāizskatās pieklājīgi - jo sevišķi tādam uz kuru noskatās ikviens kam velosipēdi nav pilnīgi vienaldzīgi

Gudri dirst nav malku cirst.

Uzdāvini man trīsfāzu pusautomātu, lūžņa kungs Dzīvoju vietā kur dienas laikā reizēm mazais vienas fāzes kompresors, balonam piepildoties mēdz noģībt, jo spriegums pārāk zems, jo kaimiņi darbina kādus patērētājus - vietā kur metinot ar savu vienas fāzes pusautomātu ar viduvēju strāvu, kaimiņam ar kuru es nedalu sadales skapi [pretī dzīvojošajiem ir viens skapis] mirgo diožu spuldzes - vai tu esi pārsteigts ka tas ietekmē caurmetinājumu metinot 2 mm bleķi un pēc tam metinājumu gludi noslīpējot? Jā, pie tā cik maz es kaut ko metinu, neesmu iesprindzis uz citu pusautomātu, jo man ir labāks pielietojums tām 500+ eirām. Jebkurā gadījumā diezgan komiski lasīt ka pašvaki metinājumi, kuri tiek risināti dabiskās atlases kārtībā padara velosipēdu par lūzni - dīvaini, man likās ka šādu argumentu varētu pielietot ja velosipēdam būtu kāda konstruktīva vājā vieta kura lūztu visu laiku...

P.N. Ja aizmirsi, es nedzīvoju Rīgā, es dzīvoju Dienvidkurzemes novada nomalē, vietā kur katrs brauciens kas nav pa šoseju ir velosipēda izturības pārbaude. Jo vairāk tāpēc ka šogad kaut kā nevar manīt ka tiktu lāpītas bedres...

Patinu, neko tādu neatradu. Nē nu viens brēcējs tur bija, tāds kam viss kas nav pliks kalnietis ar pārcenotām detaļām ir sūds un kam velosipēds ir domāts lai kratītos pa bezceļiem un kārtīgi izvālētu pakaļu Nē nu varētu jau pieņemt ka tu manas gaidāmās problēmas loģiski izsecināji un tikai apslēpi tās zem savas neargumentētās ņirgšanas - bet nu nepārvērtēsim tevi - tava sajēga par visu kas nav nopērkams parastā veikalā ir ne lielāka par manu sākotnējo.

Nesapratu to pirmo teikumu...

Otrais, nē, Palanga.

Pitons kādas trīs nedēļas pastāvēja nekustīgi jo salūza viena šuve un bija slinkums to sametināt, otrdien beidzot sametināju un trešdien saliku. Patīkamā lieta visai tai lūšanai ir tas ka reāli salūzt viss kas slikti sametināts - man liekas ka nav neviena vieta ko es būtu metinājis divreiz, tā arī pēdējās pāris reizes bija jāmetina kaut kas, kas līdz šim nebija salūzis. Sajūtas pēc trīs nedēļu braukšanas ar parastu velosipēdu uzkāpjot uz pitona bija fantastiskas - nu apmēram kā pēc trīs nedēļu ilga rāpošanas perioda piecelties kājās un iet

Mēnesi atpakaļ nopirku priekš velobraukšanas Tribit zilo zobu tumbiņu - biju aizdomājies ka vecos Matsui grabuļus varētu arī necelt augšā kad ieraudzīju šitāda veida risinājumu benzīntankā - man, protams, vajadzēja ko jēdzīgāku - paskatījos Amazonā un nopirku. Skaņa laba, ar akumulatora ietilpību gan es esmu vīlies - šodien trīs stundu laikā nosēdās līdz 60% līmenim, ar visu to ka diezgan klusi skanēja jo patlaban tā tumbiņa man sanāk kādus 30 centimetrus no galvas.

Vēl beidzot ieviesu atkal spidometru - šoreiz pie spoguļa turētāja, ar magnētu aizmugures ritenī. Un citu - man ir paradums paprovēt kaut kādus neredzētus spidometrus [kas lielākoties sanāk ķīnieši]; šoreiz tas gods krita Senukai nopērkamam "Feats" brenda ķīniešu brīnumam. Pagaidām neko sliktu pateikt nevaru - un man ļoti patīk ka šitam ir termometra funkcija, piedevām atšķirībā no citiem redzētajiem kas vienlaicīgi rāda divas lietas, ātrumu un vēl kaut ko, šis rāda ātrumu, temperatūru un vēl kaut ko - un atšķirībā no Depo nopērkama "profex" ķīniešu spidometra, šim tas temperatūras mērījums ir ļoti izlīdzināts, pagaidām liekas ka tas ir labi...

Un jā, tā kā puds sāls uz divu riteņu pitona jau ir apēsts un ir jau uzsākts otrais puds, tad var provēt aizbraukt kaut kur tālāk Leišu pusē, vietās kur šosejas malā starp balto līniju un asfalta malu ir kādi 50 centimetri, es tajā varu mierīgi ierakstīties - un lavierēšana starp Rucavas bedrēm un treniņmanevri gaterī mani ir pietiekami sagatavojuši trotuāriem un gājēju ielām. Sajūtas manevrējot pa pilsētas trotuāriem ir interesantas - tādās situācijās kā, piemēram, taisot lokus lai šķērsotu sānielu pa nostāk esošu pārejas vietu, var ļoti labi sajust ka es atrodos uz gara un zema velosipēda... Laikam būs jāsāk griezt augšā kilometrāža - šī vakara sajūtas saka ka ar pietiekamām atpūtām [teiksim, galamērķī kaut ko pietiekami ilgi darot] simts kilometri dienā ir paceļami jau tagad.

Esmu arī pietiekami pārliecinājies par pitona ēnas pusēm. Tas tik tiešām ir velosipēds priekš asfalta un citiem cietiem segumiem - svara sadalījums uz priekšu kopā ar nepieciešamību pie smagākas līdzsvara zaudēšanas to atgūt ar asām kustībām un lieliem sagāzuma leņķiem to padara ļoti nepatīkamu [lasīt - nestabilu] uz irdena grants seguma un nelietojamu smiltīs. Tā kā šī velosipēda mērķis ir zāģēt pa šosejām, tad neko, bet no praktiskā viedokļa slikti, jo reizēm pa to grantu braukt nākas...

Labi, vārda izskaidrojumu pieņemu. Bet ja tā piemērs autobūvē ir Ford T, tad fofāgenam to pilnīgi nekādīgi piemērot nevar Ja esi palaidis garām, tad tas ar ko Fords vairāk vai mazāk ir nodarbojies kopš T laikiem ir - izdomāt un ieviest ražošanā tehniskus risinājumus kas pēc funkcijas daudz neatpaliek no kruta prēmiuma izstrādājuma, bet pa lēto. Piemēram tas pats Ford T, kas bija lēta un primitīva mašīna laikā kad mašīnas maksāja dārgi - vai, 25 gadus vēlāk, lēts V8 motors - pēc savas konstrukcijas diezgan draņķīgs, bet tomēr V8, un maksāja 10 tā laika dolārus dārgāk nekā R4. Fofāgens ar ko tādu nekad īsti nav nodarbojies, varbūt vienīgi ar vaboli, bet vabole bija Hitlera ideja Ferdinanda Poršes izpildījumā. Tas pats golfs ne ieviesa kaut ko jaunu, nebijušu, ne bija lētākais savā segmentā, ne piedāvāja luksusa mašīnu tehnisko risinājumu erzacrisinājumus pa lētu cenu - to darīja citi - fofāgens vienkārši uztaisīja optimālu pakotni ar adekvātu cenu, adekvātu kvalitāti un adekvātu saturu. Ne par velti uz golfu kā lētu pakaļas pārvietotāju pa lielam skatījās tikai vācieši un vēl dažu citu valstu iemītnieki - citās valstīs "vietējais lētucis" nišu aizpildīja citi, necilāki ražotāji.

Phaetonu esmu redzējis pietiekami daudz bet neesmu iedziļinājies. Ir arī gadījies skatīties Top Gear raidījumu kur Klarksons apskatīja to mašīnu - lētas plastmasas neatceros, bet atceros ka šis pieminēja visādus vipendronus kuros Phaetons sita pušu A8 - teiksim, lukturu apmīzējus kas apmīza priekšas lukturus secīgi, lai uz mirkli neaptumšotos abi divi. Mani fascinēja čoma stāstītais ka tai mašīnai vajag kaut kādu specinstrumentu lai durvis izņemtu...

"Diemžēl ar kovidu un tam sekojošo īpašnieku sūtīšanu ārā (Rīgā vēl var pats no boksa izbraukt, citur arī pats inspektors to dara..)"

Paga, ko? Apskati eju Grobiņā, neko tādu neesmu piedzīvojis, un tas "citur pats inspektors to dara" ir pilnīgi neloģiski, jo kā šis var zināt vai un kur konkrētajai mašīnai ir kāds slepenais slēdzis...

Jā, kur rodas tādi klauni kuri piedomā dažādus apzīmējumus paši pēc nepieciešamības?

Nu, pastāsti, ar ko tieši mans golfs ir apdraudējis apkārtējos? Ar izrūsējušu caurumu aizmugurējajā kantē, tajā kas zem bufera un kas pilda tikai kosmētisku funkciju un kam apskates rūķītis piekasījās tikai tāpēc ka tur iekšā viss bija svaigi sametināts un nokrāsots ļoti uzkrītošā baltā krāsā? Ar nedegošu tālo papildnieku? Ar mitru degvielas filtru? Vai ar apčakarētu skrūvi kas notur kārbas kronšteinu pie spilvena kuras dēļ kronšteinu varēja pacelt dažus milimetrus uz augšu? Jā, šausmīgi nenormāli bīstami.

Uzrakstām gūglē šo vārdu. Reku pirmais skaidrojums:

širpotrebs

širpotrebs žargonvārds

Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks.

Palasām citus piemērus - pa lielam visos doma vienāda - širpotrebs - tas ir kaut kāds lēts un nekvalitatīvs sūds, līdz kam fofāgenam ir ui cik tālu. Attiecībā par Phaetonu, vienīgā izgāšanās tur bija ražošanas apjomi, kā halo mašīna tā bija laba un savu funkciju izpildīja, un galvenais iemesls kāpēc to tik švaki pirka bija tas ka tajā cenas līmenī cilvēki negribēja pirkt fofāgenu - būtu tas Phaetons tirgots kā audī, viss būtu noticis.