msh rakstīja: Aizbraucu šodien uz Liepāju - pastrādāt, iepirkties, un kad jau reiz svētdienā gadījās braukt uz Liepāju, tad pie viena plāni tika tā iegrozīti lai apmeklētu dievkalpojumu Mums te viens daiļrunātājs nesen apgalvoja ka "grabažnieks neesot piemērots mūsdienu vajadzībām" vai kaut ko tamlīdzīgu - es teiktu ka velosipēds bez grabažnieka ir kaut kas līdzīgs einuha krānam, derīgs tikai pačurāšanai, ne par velti visi manējie ļoti ātri tiek pie grabažniekiem, lai arī pilnīgi visi sākumā ir tikuši lietoti bez. Divas somas ar instrumentiem, iepirkumiem, un vēl datoru un pa virsu vēl pieci virsdeķi. Es nevarēju saprast kāpēc ričuks ar kravu liekas tik šausmīgi smags kad viņu vajag kaut kur apgriezt tāpēc intereses pēc ar vannasistabas svariem nosvēru atbraucis mājās - izradās ka ričuks sver 22 kilo, bet šodienas bagāža - 18, kaut gan svaru precizitāte liekas bija zema. Pamperbikši gan jau tādas kravas ved ar mašīnu, karbonādes ričuks nevelk... Brauciens uz Liepāju bija foršs, kā jau parasti, ziņkārīgi un ieinteresēti cilvēki ir visās malās. Braucot uz Liepāju aizdomājos par to dabas parādību ka uz šosejas mani mēdz sveicināt visa veida braucēji - gan salīdzinoši neliels procents no motorizētajiem, bet visu veidu - velosipēdisti, motociklisti, autobraucēji, fūristi - pretī brauc fūre, skatos leišu numurs, "šis noteikti nesveicinās" - TŪ TŪ TŪ un aiz loga redzama sveicienam pacelta roka :D Liepājā izbraucu no Depo, priekšā krustā iedegas zaļais, aizbrauc divas mašīnas, no pēdējās pasažiera puses loga man māj roka, atmāju pretī - nākamajā krustā sarkanais, piebraucu blakus [savādāk apstātos aizmugurē] - pasažiera ķeblī sēž sievieta manas mātes vecumā un, kamēr bija sarkanais, mani izjautāja :D Atpakaļceļā Nīcā apstājos pie veikala, iepirkos, kamēr stāvēju laukā ēsdams pildītu kotleti, tikmēr iznāca no veikala leišu pāris un vīrietis, par mani kādus 10 gadus vecāks, sāka mani izjautāt; vispirms runājām krieviski un tad pārgājām uz angļu valodu, norunājām vismaz 5 minūtes. Turpat pie veikala atbrauca daži vietējie sīkie, sākumskolas vecumā - viens saka "foršs ričuks" otrs sāk mani izjautāt "kā tu ar viņu brauc?" :D Kur nu vēl visādas parastās mazās ainiņas ar cilvēkiem uz ielas. Nopirku Gandrā savam ričukam Continental RideTour virsdeķi, tādu pašu kāds jau ir priekšā, priekš aizmugures [esošajam Mitas Flash sāni saplaisājuši], 42 zobu priekšas zobratu un Altus sērijas priekšas pārslēdzēju. Ar zobratu bija vilšanās - gribēju 40 zobu zobratu jo ja 42 zobu zobrats vienkārši paceļ visu uz augšu par 2 robiem attiecībā pret 36 zobiem, tad 40 zobu zobrats paceltu par pusotru robu, dodot iespēju ātrumos no 24 līdz 32 man tikt pie pārnesuma skaitļiem kuros ātrums atšķirtos par 1-1,5 km/h. Diemžēl 40 zobu zobrats ir no SLX sērijas un Shimano inženieri priekš SLX izdomājuši jaunu, mazāku skrūvju attālumu... Vēl Gandrs nav uzdevumu augstumos - zobrati ir bet ķēdes aizsargi nav. Kopējais ričuka noskrējiens šonedēļ - 380 km.

msh rakstīja: Jā, tava doma bija skaidra - ja lēni minas tad nolietojas kājas. Un ja pēc desmit gadiem man izbeigsies kāda locītava, tu te smirdēsi ka tas tāpēc ka es pārāk lēni minos - jo - gluži tāpat kā priekš tevis velosipēdi ir tikai tie, kas ir sporta inventārs, tāpat arī kājas nolietot var tikai minot pedāļus - savādāk ne. Par pārējo - nu bēdīgi tev ar to galviņu. Es te rēķinu pārnesuma skaitļus, prātoju kādus zobratus vajag un vēl iemetu ekrānšāvienu no kalkulatora - a tu te uzraksti kaut kādu murgojumu, apliecinot ka tev nav ne mazākās poņas par pārnesumu skaitļiem un elementāru matemātiku :D Es minos ar 50-60 apgriezieniem minūtē? Nu tad izskaidro man kā es braucot garākus gabalus ar 27-28 km/h esmu pamanījies nodeldēt priekšā otro zobratu - tā lieta kas tev sveša ko sauc par matemātiku saka ka mana zobratu čupa pie tādiem apgriezieniem to ātrumu dotu pašā galā, pie 3x8 un 3x9, kamēr uz vecā otrā zobrata gals būtu 22 km/h. Man nav ar ko nomērīt? Kāpēc lai man nebūtu? Jā, neviena devēja kas tieši mērītu klaņu apgriezienus man tiešām nav - bet tādi ir vajadzīgi tikai pasaules klases sportistiem un jampampiņiem. Tajā pašā laikā man ir devējs kas mēra riteņu apgriezienus - bet velkošais ritenis ir sajūgts ar klaņiem ar noteiktu un nemainīgu pārnesuma skaitli - pārējais ir matemātikas jautājums - ja spidometrs spēj parādīt riteņa apgriezienus [man reiz tāds bija], tad elementāra matemātika, ja nē - tad zinot optimālo ātrumu attiecīgajā robā var izmantot attiecīgu kalkulatoru. Manis iemestā aprēķina cipari kā reiz smuki atbilst ātrumiem attiecīgajos robos, tā ka laikam vien būs tie 80 apgriezieni minūtē. Ak jā, kā tu zini ka tam vairākumam ir 50-60 - esi viņiem licis apgriezienu devējus un mērījis? Visbeidzot par vieglumu vicinot kājas - tā kā es neesmu tāds dižens športists kā tu es nezinu, bet man ir nelaba aizdoma ka priekš tā lai kājas vicinot ar 100 apgriezieniem minūtē būtu vieglāk nekā lēnāk vajag attiecīgi trenētas kājas - man personīgi 100 apgriezieni minūtē būtu tikai labs veids kā ļoti ātri kājas izpumpēt.

msh rakstīja: Šovakar pēc pusotras nedēļas pārtraukuma izbraukāju Palangu paķert kaifu uz veloceliņa. Nodarbošanās ar matemātiku ar mērķi uzlabot velosipēdu ir atmaksājusies - pateicoties šosejnieka kasetei un mazliet mazākam priekšas ripulim [no 26x2.0 uz 26x1,75, aizņemtās vietas dēļ] ir iegūti vēl divi kilometri ātruma, kas noved pie kruīza pa veloceliņu ar ātrumu 29-31 km/h robežās Reāli gan tas notiek vienu pārnesuma skaitli virs tā, kurš apmēram atbilst līdz šim pamatā izmantotajam, jaunā kasete vienkārši to lietu padara vienkāršāku. Vēl es esmu sliņķim samelojies par manu kāju apgriezieniem, ir vairāk nekā man likās - 80-90 robežās sirsnīgi minoties un cenšoties noturēt tos 80 kad spēku palicis mazāk. Laikam daudz minoties kājas kļūst spējīgas mīties ātrāk.