Kapēc mēs esam tik toleranti pret tiem, kas brauc ar -10 km/h un tik neiecietīgi pret tiem, kas brauc ar +5?
Kapēc tie, kas apzog citus nozogot viņu laiku ir svētās govis, bet tie kas grib izdarīt/ paveikt vairāk vai ātrak ir sodāmi nelieši?
Kapēc ar sodu sistēmu nevar panākt lai cilvēks padomātu- vai es esmu gana labs( bagāts,kvalificēts) lai atrastos uz ceļa?
Kapēc skrambu avārijas, kas radušās realu braukšanas iemaņu trūkuma dēļ un un liek mainīt savus plānus un rada zaudējumus simtiem cilvēku, nav nekas sevišķs, bet braukšana pār Salu tiltam Rīgā, vasaras naktī ap 3 rītā, atrodoties vienam pašam uz tā, ar 100 km/h - sodāms pasākums?
Kapēc nevar radīt vidi, kad cilvēks izvērtē savas spējas vadīt auto droši un zināt ka ap viņu uz ceļa visi ir tādi paši?
Un piespiest indivīdu to izvērtēt laikam var tikai ar sodu sistēmu.
Nedomāju, ka mēs kaut ko diži zaudētu, ja automašīnu skaits uz koplietošanas ceļiem samazinātos par kādiem 20-70 procentiem.
Un vēl- Latvija varbūt beidzot būtu pirmā kur pacelta šāda problēma,