Speciāli švakajiem:
Nogāzis mani dīvānā, viņš turpināja kaislīgi skūpstīt kaklu, krūtis, bet ar vienu roku jau centās atpogāt manus šortus. Es gulēju aizvērtām acīm, un ļāvos liktenim.
Atpogājis šortus, Goča ar abām rokām tos norāva kopā ar apakšbiksēm. Nosviedis tos uz grīdas viņš ķērās klāt manam pimpim. Atbrauca līdz galam priekšādiņu un sāka to braucīt.
– “Nu, baigi forši!”– jutu kā manu pimpi aptver viņa karstā mute.
Aptvēris ar lūpām, viņš lēnām sāka sūkāt, arvien vairāk to norijot, līdz viss mans pimpis bija viņa mutē. Tas bija tik baigi kaifīgi un neparasti.
Padarbojies ar manu pimpi Goča pēkšņi to atlaida un piecēlās no dīvāna. Es atvēru acis, lai redzētu, kas tad nu notiks.
Piegājis pie bufetes viņš paņēma vazelīna tūbiņu un nāca atpakaļ. Nostājies pie dīvāna viņš novilka peldbikses, un es ieraudzīju viņa ”kaujas ieroci” visā savā varenībā.
Tikai tagad es pa īstam sapratu, kas mani sagaida!
Tas draudīgi šūpojās un vibrēja, gandrīz skardams Goča vēderu. Es skatījos uz to kā trusītis. Man tas likās liels un resns. Mans gandrīz pazuda viss reibums.
Mani pārņēma bailes.
– “Kā tas būs, kad Goča to bāzīs manā dupsī? Man taču sāpēs!”– es nodomāju.
– “Ak, kāpēc man vajadzēja šurp nākt?”
– “Nu, pagriezies uz vēdera!”– es izdzirdu pavēlošu Gočas balsi.
Es lāgā neaptvēru, ko viņš no manis grib, un turpināju blenzt uz viņa biedējošo pimpi.
– “Nu, davai, davai, ko lauzies!”– Goča kļuva pavisam nepacietīgs un saņēmis mani pie dibena sāka velt uz vēdera.
– “Varbūt nevajag, man taču sāpēs! Tev taču tāds liels un resns!– es vēl mēģināju kaut kā iebilst.– Lūdzu tikai lēnām…”
Goča neklausījās manī un enerģiski turpināja manis iekarošanu.
Nogāzis mani uz vēdera viņš mani iekārtojās starp manām kājām, tās plati izplešot. Jutu, ka kaut kas pieskarās manam caurumam un spiežas iekšā. Es sarāvjos un mēģinu sasprindzināt savu dupsi. Manī radusies kaut kāda dīvaina, pasīvās pretestības sajūta.
– “Lai viņš mazliet pamocās! Lai nav tik viegli kā nodomājis!”
Tomēr viņa ieziestais pirksts viegli ielīd iekšā.
– “Nav nemaz tik traki!”– mani pārņem gluži vai patīkama sajūta.
Viņš vēlreiz iesmērē pirkstu un atkal iebāž to manā dupsī. Šoreiz es vairs nesasprindzinos un ļauju, lai viņš darbojas. Tad, izvilcis pirkstu, viņš ieziež savu pimpi.
– “Nu tā, tagad sākies,”– es nodomāju, un instinktīvi atkal saspringstu gaidās.
Goča uzguļas man virsū; ar kreiso roku atbalstās pret dīvānu, bet ar labo saņem savu pimpi un virza to. Vispirms es jūtu kā viņa pirksts uztausta manu atveri, un tad jau tur spiežas klāt arī viņa pimpis.
Es neviļus mēģinu pielikt roku, lai kaut kā aizkavētu, bet Goča enerģiski nogrūž manu roku un turpina iesākto. Viņa pimpis jau ir atradis īsto vietu un sāk spiesties iekšā.
Sāk sāpēt, un es mēģinu saspiest ciet savu dupsi. Gribu pavikties uz priekšu, lai viņš nevarētu iebāzt, bet tas ir veltīgi. Goča uzguļas man pavisam virsū un turpina stumt iekšā, pieturēdams mani aiz pleciem.
Ar varenu spēku viņš stumj savu “virzuli” līdz galam. Vienu brīdi kļūst neciešami sāpīgi un es iekunkstos.
– “Nu, nu, viss ir kārtībā, pacieties mazliet.”– es dzirdu pie auss Gočas balsi.
Es guļu ne dzīvs, ne miris. Liekas, ka dibenā ir iedzīts resns miets. Pēc brītiņa tas sāk kustēties, radot papildus sāpes.
Kā par brīnumu es sāku pierast, un nav jau tik briesmīgi kā sākumā likās.
Goča drātē ar visu spēku, skūpsta manu kaklu, ar vienu roku aptvēris krūtis, bet ar otru spaida manu pimpi.
Es viņu jūtu visur, bet it īpaši jau dupsī. Lielās sāpes sen jau pārgājušas. Tagad palikusi tik tāda smeldzīga, bet patīkama sajūta.
– “Tas ir – atdošanās prieks!”
Goča jau sāka elsot un “pālis” sāk kustēties arvien ātrāk. Viņa vēders sitas pret manu dibenu ar slapju plīkšķi.
– “Dziļāk, dziļāk…”
Goča krampjaini mani apkampj, iekožas man skaustā, un dragā…
– “Oi, oi!– viņš skaļi sten un raustās.
Un tad iet vaļā. Viņa pimpis izdara īsus konvulsīvus grūdienus. Liekas, ka viņš mani pilnīgi iespiedīs dīvānā.
– “Ā, ā, ā…”– viņš gārdz un karstā sperma ieplūst manā miesā.
Pamazām viņš nomierinās, bet mani neatlaiž. Pimpi ārā nevelk, tik guļ man virsū pilnīgi slābans.
