Ja abi auto tikai taisīti vienā servisā vai pēc vienas darba stavkas un liktas iekšā tikai orģinālās detaļas, tad tos var salīdzināt. Ja nē, tad ziepē āni, msh jau nāk...

Cik bieži getzam ir jāmaina motori un cik bieži audi 80?

Šķība, sapuvuša audi 80 īpašniekam enerģijas uzskaite ir vienīgais kas ir no tā auto atlicis...

Vēlme iepist sani braucot ar vecu auto ir nedaudz pastulba.

Gribi taupīt, nopērc kautkādu Lupo vai to pašu Getzu. Vismaz par apskates iziešanu nebūs jāuztraucās.

A to uz to veco esīti ietaupīsi pārdesmit latus, bet simtus saliksi remontos.

Speciāli švakajiem:

Nogāzis mani dīvānā, viņš turpināja kaislīgi skūpstīt kaklu, krūtis, bet ar vienu roku jau centās atpogāt manus šortus. Es gulēju aizvērtām acīm, un ļāvos liktenim.

Atpogājis šortus, Goča ar abām rokām tos norāva kopā ar apakšbiksēm. Nosviedis tos uz grīdas viņš ķērās klāt manam pimpim. Atbrauca līdz galam priekšādiņu un sāka to braucīt.

– “Nu, baigi forši!”– jutu kā manu pimpi aptver viņa karstā mute.

Aptvēris ar lūpām, viņš lēnām sāka sūkāt, arvien vairāk to norijot, līdz viss mans pimpis bija viņa mutē. Tas bija tik baigi kaifīgi un neparasti.

Padarbojies ar manu pimpi Goča pēkšņi to atlaida un piecēlās no dīvāna. Es atvēru acis, lai redzētu, kas tad nu notiks.

Piegājis pie bufetes viņš paņēma vazelīna tūbiņu un nāca atpakaļ. Nostājies pie dīvāna viņš novilka peldbikses, un es ieraudzīju viņa ”kaujas ieroci” visā savā varenībā.

Tikai tagad es pa īstam sapratu, kas mani sagaida!

Tas draudīgi šūpojās un vibrēja, gandrīz skardams Goča vēderu. Es skatījos uz to kā trusītis. Man tas likās liels un resns. Mans gandrīz pazuda viss reibums.

Mani pārņēma bailes.

– “Kā tas būs, kad Goča to bāzīs manā dupsī? Man taču sāpēs!”– es nodomāju.

– “Ak, kāpēc man vajadzēja šurp nākt?”

– “Nu, pagriezies uz vēdera!”– es izdzirdu pavēlošu Gočas balsi.

Es lāgā neaptvēru, ko viņš no manis grib, un turpināju blenzt uz viņa biedējošo pimpi.

– “Nu, davai, davai, ko lauzies!”– Goča kļuva pavisam nepacietīgs un saņēmis mani pie dibena sāka velt uz vēdera.

– “Varbūt nevajag, man taču sāpēs! Tev taču tāds liels un resns!– es vēl mēģināju kaut kā iebilst.– Lūdzu tikai lēnām…”

Goča neklausījās manī un enerģiski turpināja manis iekarošanu.

Nogāzis mani uz vēdera viņš mani iekārtojās starp manām kājām, tās plati izplešot. Jutu, ka kaut kas pieskarās manam caurumam un spiežas iekšā. Es sarāvjos un mēģinu sasprindzināt savu dupsi. Manī radusies kaut kāda dīvaina, pasīvās pretestības sajūta.

– “Lai viņš mazliet pamocās! Lai nav tik viegli kā nodomājis!”

Tomēr viņa ieziestais pirksts viegli ielīd iekšā.

– “Nav nemaz tik traki!”– mani pārņem gluži vai patīkama sajūta.

Viņš vēlreiz iesmērē pirkstu un atkal iebāž to manā dupsī. Šoreiz es vairs nesasprindzinos un ļauju, lai viņš darbojas. Tad, izvilcis pirkstu, viņš ieziež savu pimpi.

– “Nu tā, tagad sākies,”– es nodomāju, un instinktīvi atkal saspringstu gaidās.

Goča uzguļas man virsū; ar kreiso roku atbalstās pret dīvānu, bet ar labo saņem savu pimpi un virza to. Vispirms es jūtu kā viņa pirksts uztausta manu atveri, un tad jau tur spiežas klāt arī viņa pimpis.

Es neviļus mēģinu pielikt roku, lai kaut kā aizkavētu, bet Goča enerģiski nogrūž manu roku un turpina iesākto. Viņa pimpis jau ir atradis īsto vietu un sāk spiesties iekšā.

Sāk sāpēt, un es mēģinu saspiest ciet savu dupsi. Gribu pavikties uz priekšu, lai viņš nevarētu iebāzt, bet tas ir veltīgi. Goča uzguļas man pavisam virsū un turpina stumt iekšā, pieturēdams mani aiz pleciem.

Ar varenu spēku viņš stumj savu “virzuli” līdz galam. Vienu brīdi kļūst neciešami sāpīgi un es iekunkstos.

– “Nu, nu, viss ir kārtībā, pacieties mazliet.”– es dzirdu pie auss Gočas balsi.

Es guļu ne dzīvs, ne miris. Liekas, ka dibenā ir iedzīts resns miets. Pēc brītiņa tas sāk kustēties, radot papildus sāpes.

Kā par brīnumu es sāku pierast, un nav jau tik briesmīgi kā sākumā likās.

Goča drātē ar visu spēku, skūpsta manu kaklu, ar vienu roku aptvēris krūtis, bet ar otru spaida manu pimpi.

Es viņu jūtu visur, bet it īpaši jau dupsī. Lielās sāpes sen jau pārgājušas. Tagad palikusi tik tāda smeldzīga, bet patīkama sajūta.

– “Tas ir – atdošanās prieks!”

Goča jau sāka elsot un “pālis” sāk kustēties arvien ātrāk. Viņa vēders sitas pret manu dibenu ar slapju plīkšķi.

– “Dziļāk, dziļāk…”

Goča krampjaini mani apkampj, iekožas man skaustā, un dragā…

– “Oi, oi!– viņš skaļi sten un raustās.

Un tad iet vaļā. Viņa pimpis izdara īsus konvulsīvus grūdienus. Liekas, ka viņš mani pilnīgi iespiedīs dīvānā.

– “Ā, ā, ā…”– viņš gārdz un karstā sperma ieplūst manā miesā.

Pamazām viņš nomierinās, bet mani neatlaiž. Pimpi ārā nevelk, tik guļ man virsū pilnīgi slābans.

Topiks no tēmas rociņu nav, bet cepumu gribās? :-d

Bļeģ, jūs visi geji esat,

Viens otram pakausī tik dvešat!

Jūs izliekaties tik uz ielas,

Bet dirsa pilna slīdošas vielas!

Ar pirkstu jūs rādat un apsmejat geju,

Bet vakarā glāstat savu anālo eju,

Gribat, lai jūs par Ilzīti sauc,

Un maigi līdz aknām dirsā jums mauc!

Jūs sen vairs nemākat nopirsties klusu,

Jo dirsā var iebraukt gandrīz pat ar busu!

Pa dienu tu saki ka neesi pediņš,

Bet no rīta surst ānis,ka jāliek klāt lediņš!

Dienā tu Māris, vakarā Māra,

Un naktī tevi dirsā izpisa Sāra!

Atliek tev tik paplest kājas!

Pimpim dirsā ir īstās mājas!

Tieši otrādāk, tubīnas neesamība samazina motora resursu. Jo gribās jau tam turbīnniekam līdzi tikt...

Tas pirmais dabūja tos 14V uz lampiņu? Vai arī atkal sarijās tabletes un skaitīja rezistoru strīpas?

Parastajā galapunktā (kur tramvajs nestāv) nav divreiz jāreģistrā. Etalons darbojas 1h, ir pārbaudīts.

Bet joks tāds, ka satiksme paralizēta abos virzienos.

Javiņu laikos lampiņas spilgtums bija proporcionāls gāzes ručkas pagriezienam. Pilnā ručkā pat mēdza izdegt. Tagad ir kāds gadsimts?

At tā varēja iekāpt Merķeļa ielā un dabūt vietu VIP zonā. Pēc jaunās sistēmas huj, nebrauksi taču līdz galam. Bet pretēja virziena Merķeļa pieturā jau VIP zona būs aizņemta.

Stabilizators irobeži max spriegumu, jefiņ. Arī tu vari izmēģināt iepriekš aprakstīto procedūru - dabūt 14V uz lampiņu.

20 Ls par arku, garantija viens gads. Tā vismaiz kādreiz taisīja ProVento.

Patiesībā, umņik, elektrosistēmā ir sprieguma stabilizators. Izņem ārā lampiņu, pieliec testeri, iesēdini pie pedāļiem kādu dibendraugu un pamēri, cik V nāks uz lampiņu pilnā gāzē (pie max ģeneratora apgriezieniem).

Nodedzini ugunskurā un nodod metālā.

Uzreiz nodod tiesu izpildītājam. Tev nekas nav jādara, tikai jāsēž mājās un jāgaida zvans pie durvīm.

Izskatās ka riepās gaiss ar zelta putekļiem iepūsts...

Nododot metālā dabūsi vairāk kā no pirmā.

Neviens dīzelis nespēj ne tuvu pietuvoties ar benzīnu darbināmam ūdensmetēja dzinēja sniegumam. Vai ir kāds dīzelis, kas spēj sotaku sasniegt 2 sekundēs?

Jawas vispār saliek ar āmuru. Ja kautkas kautkur neiet, tad uzpiš pa virsu un miers. Tā taču ir jawa!!!

Da vispār, topika autors ir lohs!!!

Kurš ir redzējis kvēpstošu maitu???

viņš rakstīja, ka ieplūdē samazinās, bet izplūdē palielinās... nu tagad vispār ir auzas

Esot jauna recepte kā silikona skorpjiem samazināt patēriņu. Kuņģī, tfu bļe, dzinējā iebāž maisu ar ūdeni. Rezultātā skorpim ir sāta sajūta un patēriņš ievērojami samazinās, līdz ar to samazinot arī kustīgo masu.

Pirms atkal kautko dirs, ievērtē, pamēģini, atgriezīsies skorpim otrā jaunība...