Paskatāmies uz šo visu no to "bēgļu" puses - iedomājamies, viens Irākas pilsonis vulgaris ar ģimeni dzīvo savu necilo irākieša dzīvīti, un ik pa laikam klausās no čomiem, radiem, facebookā utt., cik labi ir Vācijā - alga no 1500 euro, sociālie pabalsti, socmājas, un kas tik vēl ne, ko var dabūt tikai par to vien, ka tur ierodies. Tad uzrodas veikli darboņi, kas par 2500 - 3000 doļikiem piesola šamos tur nogādāt. Viss, kas ir jāizdara, vnk, jāšķērso ES robeža, kas vispār ir easy game. Irākietis vulgaris pārdod māju un visu iedzīvi, samaksā starpniekam piķi, par pāri palikušo nolemj mazliet pašikot, nopērkot aifonu, krutas drēbes un ko tik vēl ne, jo, pirmkārt, finanšu pratība nav irākieša stiprā puse, otrkārt, "Džermanī" tak ātri vien šo visu atpelnīs atpakaļ. Tad nu šamo ar visu saimi aizved uz Minsku, kur jau var sākt just, ka kaut kas nepavisam nenotiek tā, kā solīts. Pēc tam aizved uz Polijas (ES) robežu, kur tu vispār iesprūsti bez paikas, siltuma un visa pārējā - uz priekšu tikt nevar, jo ES nemaz šamos tā negaida, kā spekulanti sasolījuši, atpakaļ arī nē, jo baltkrievi dauza ar stekiem. Uz mājām? Viņiem tur nekā vairs nav - ne pajumtes, ne darba... Tad nu tas sāk palikt par izdzīvošanas jautājumu, un, kad runa ir par izdzīvošanu, jebkuram cilvēkam kādā brīdī ieslēgsies instinkti un viņš kļūs par primitīvu mežoni...
