Gan jau ka mums arī nebūtu. Jo šobrīd uz testiem sūta tos, par kuriem kaut kādu iemeslu dēļ ir aizdomas. Bet es vairāk biju domājis - kā tas viss ekšens ir rezultējies šobrīd - vai izdevās apturēt pieaugumu, pateicoties tam? Vai bija jēga no tā?
Par šo bija skaidrojums - vienkārši ģimenes ārsti nedod SPKC datus par tiem, kas izveseļojušies.
Tikai kā to izdarīt? Gobzemfani diez vai ļautu sevi testēt tā vienkārši (brīvības ierobežošana un tā tālāk). Bet no tā jēgas būtu tikai tad, ja uz nedēļu (varbūt pat divām), kad tas tiek darīts, ieviestu pilnīgu karantīnu visiem. Lai nav tā, ka tiek konstatēts negatīvs, bet jau nākamajā dienā negatīvais saķer no kāda pozitīvā.
Es kaut kādā brīdī pameklēšu info, kā Slovākijai tas pasāciens beidzās.
Kā jau rakstīju, lai iegūtu tiešām objektīvu rādītāju, būtu 1-2 dienās jānotestē visi valsts iedzīvotāji. Līdzīgi kā Slovākijā.
Bet ar 3.punktu tu nonāc pretrunā pats ar otro un iepriekš rakstīto par metodiku. Diez vai no viena pansionāta gadījuma kaut ko diži var izsecināt. Pie tam, nav jau ziņots, ka visi iemītnieki runā taisnību.
Es laikam to klanīšanos neieraudzīšu. Bet paldies. Tiesa gan, nepārlasīju un tikai pēc tam saķēru galvu, cik daudz kļūdu. Visa diena pie kompja un vakara nogurums tomēr dara savu. Ar to atvainojiens!
Tātad (bļin, vīnu aizmirsu nopirkt, uz veikalu sliņķis iet, nāksies inspirēties tāpat):
1. izejmateriāls - VW Touran 1.4 TSI ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu, piecvietīgā versija. Uz "tāfeles" - 25 tūkstoši km. Pie šī auto tiku, pateicoties "Sixt" autonomai, ar kuru sadarbojas mana BMW KASKO apdrošinātājs. Interesanti, ka Sixt jau kuro reizi tiek novērota īpatnība - mašīnu viņi iedod it kā uz paredzētajām 3 dienām, bet savāc pēc, piemēram, nedēļas, kā tas bija arī manā gadījumā. Ļoti jau cerēju, ka man iedos Passat B8 (visu laiku ir ziņkārība notestēt šo auto, lai saprastu, kas tad ir tas, par ko īpašnieki tā jūsmo un ir gatavi tik lielu naudu maksāt), bet, nu, dāvinātam zobam zirgos neskatās, jāņem tas, kas ir un jāpriecājas, jo pēc polises nosacījumiem vispār pienāktos kaut kas polo vai kors-veidīgs. Kā jau nomas auto, komplektācija visai vāja - ne pati plikākā (ir dubultais klimats, parkošanās sensori gan priekšā, gan aizmugurē, priekšējo sēdekļu apsilde u.c.), toties nav tādu 25+ tūkstošu vērtu auto it kā pašsaprotamu lietu kā navigācijas sistēmas, arī lukturi bija parastie - halogēna, diski - parastie metāla, ar kalpakiem.
2. izejmaterāls - Renault Grand Scenic ar 1.3 litru 140 ZS dzinēju un septiņpakāpju divsajūgu EDC (laikam tā saucas) kārbu. Komplektācija arī tāda vidēja - parastie halogēna lukturi, vidējā izmēra displejs, "lupatas" salons, dubultā klima, sēdekļu apsilde. Šķiet, ar kaut ko ļoti līdzīgu ikdienā pārvietojas viens aktīvs iauto biedrs.
Dizains:
VW - prasts, nemoderns un neinteresants. Šis auto vizuāli patiks cilvēkiem, kas grib "iejukt" pūlī un braukt ar auto, "kāds ir visiem". Neizceļas ne ar ko. Normāls. Labā ziņa - nav arī neglīts. Izskatās pēc automobiļa opīšiem un omītēm, kuriem grūti iekāpt vieglajā mašīnā, bet kuri krosoverus, SUVus aizspriedumaini uzskata par dzimumlocekļa pagarinātājiem, buržuju braucamajiem un tā tālāk.
Renault - tā, protams, ir gaumes lieta, bet GS dizains šo rindu autoram ļoti patīk. Varētu piesieties pie riteņu izmēra - riepas ar 20 collu diskiem šim auto tomēr šķiet par lielu, bet 18 vai pat 19 collas kāreiz būtu pašā laikā. Manuprāt, šis auto izceļas uz tā saucamās pelēkās masas fona. Patīkami izceļas. Ne tā, kā Fiat Multipla. Renault šoreiz ir piestrādājis pie tā, lai labāk izskatītos tieši Grand Scenic versija. Iepriekšējās divās paaudzēs, manuprāt, vairāk izdevies bija piecvietīgo versiju dizains.
Šajā kategorijā svara kauss nosliecas par labu Renault.
Salons:
VW - laikam jāatkārtojas. No dizaina viedokļa - prasts, neizteiksmīgs un neinteresants. Toties materiālu kvalitāte ir kopumā laba - labāka kā konkurentam. Tiesa, rokas atbalsts uz vadītāja durvīm (auduma) jau bija mazliet padilis. Negribas pat domāt, kāds tas izskatīsies pēc gadiem septiņiem vai desmit! Pogas, vadības ierīces - viss, tā teikt, pa rokai, ekrāns - kopumā ērts, pārskatāms. Bet ātrumpārslēgts atrodas visai zemu, kā rezultātā ir grūti iekārtot labo roku. Elkoņbalsta augstumu gan var regulēt, bet tad ir jāizvēlas - elkoni turēt zemāk un sēžot faktiski nosvērties uz labi pusi, vai arī, otrs variants - turēt elkoņa balstu augstāk, bet slēgt "robus" ar vairāk salocītu plauktu. Tā īsti nepatīk neviens, ne otrs variants. Bet kaut kā ar laiku pieradu pie tāda kā zelta vidusceļa.
Renault - pie stūres ātri atradu savu ideālo sēdpozīciju. Tas, ka ātrumpārslēgs atrodas uz viduskonsoles, tomēr šādas klases auto (tā bija arī, piemēram, otrās paaudzes Opel Zafira), ir priekšrocība. Sēdekļi ērti. Renault salons izskatās modernāks, patīk digitālais panelis, kuru var konfigurēt vairākos režīmos (piecos laikam) - klasisks, sporta un kāditurvēl. Arī apgaismojumu, prētēji VW garlaicīgi baltajam, var izvēlēties atbilstoši noskaņojumam - zilu, zaļu, sarkanu, violetu un... jopcik, neatceros vairs. Man vislabāk patika sarkanā krāsa ar sporta mērinstrumentiem. Tik tālu viss skaisti, BET... lai atrastu, kā to visu uzstādīt, pie tam, tā, lai pie nākamās automašīnas startēšanas, viss neatiestatītos pirms tam uzstādītajā režīmā, nācās diezgan pailgi pētīt. Tagad grūti atcerēties, kāpēc bet ir braukts arī ar citiem Renault modeļiem (Talisman, Clio, Captur) - tiem tas viss šķita kaut kā vienkāršāk. Nākamā lieta - nobrīnījos, ka glāžu turētāji atrodas gandrīz zem viduskonsoles - ātrumpārslēga. Tur taču nevar nevienu par "graņonku" garāku termokrūzi ielikt. Nolamājos mātes vārdiem, bet īsi pēc tam, sākot pētīt, atklāju, ka "podstakaņņiki", vidējais panelis ar kabatām, plus elkoņbalsts ar vienu pogu ir pabīdāms uz priekšu un aizmuguri. Diezgan nedaudz atbīdot, atbrīvojas vieta kafijas krūzei. Šo atklāju vēlu vakarā, nokaunējos par savu blondumu, atvainojos Tam Kungam par necenzēto leksiku, un nopriecājos, ka varēšu ņemt rītdienas braucienā savu mīļāko, pirms 3 gadiem SAAB muzejā par apmēram 25 euro pirkto termokrūzi. Bet kas tev deva!!! Nākamajā rītā konstatēju, ka "postakaņņiki" ir tik šauri, ka tā krūze tajos nemaz neiet iekšā. Tajā brīdī ģimenes vērtības krievu valodā no manas mutes atkal sāka plūst kā no pārpilnības raga. Sapratu, ka mašīnai jau piedot var visu, bet TO...
Verdikts - nezinu. Patīk Renault, subjetīvi arī šķiet, ka plašāks, sēdekļi ērtāki, bet, nu, tie sasodītie glāžu turētāji!!!
Audiosistēma:
Šis man vienmēr būs būtisks kritērijs, izvēloties auto. Esmu melomāns un uzskatu, ka nav nekā labāka un relaksējošāka garākos braucienos par kvalitatīvu blūzu Joe Bonamassa vai Beth Hart izpildījumā ar labiem basiem. Sakaņas kvalitāte, plus mīnus, abiem auto ir visai līdzīga - viduvēja, nekā relaksējoša. Te pat nav, ko piebilst - neizšķirts. Ā, tomēr ir gan - man tomēr labāk VW risinājums - regulēšana no stūres, nekā Renault - atsevišķas sviras aiz stūres, kur nezinātājam pat ilgi būtu jāmeklē. Un vēl - VW kaut kā diezgan ātri sanāca sakonektēties ar telefonu, Renault ierīces viena otru "atrada" tikai ar trešo piegājienu. Tātad, šajā kategorijā tomēr uzvar VW.
Skaņas izolācija:
Braucot nelielos ātrumos, abiem auto tā šķiet diezgan līdzīga. VW jūtami dzirdamāka bija dzinēja skaņa paātrunājumā. Renault riepas bija nedaudz skaļākas, bet ne traucējoši skaļas. Renault nepatīkami pārsteidza vēja troksnis, kas pie apmēram 100-110 kilometru stundā ātruma pārvērtās vieglā, bet kaitinošā svilpošanā. Sākumā domāju, ka kāds no logiem nav līdz galam aizvērts, bet nē - it kā visi ciet.
Uzvarētājs - VW.
Dzinējs un pārnesumkārba:
VW 1.4 TSI ar 150 zirgspēkiem un Renaulta 1.3 DIG-T ar 140 ZS ikdienas režīmu uzvedībā šķiet visai līdzīgi, pilsētā ātrumu "no starta" abi uzņem kopumā labi. Lai varētu objektīvi salīdzināt "cēlienu", laikam pareizāk to vērtēt, ja abi auto būtu aprīkoti ar viena veida pārnesumkārbu. Cita aina parādījās uz šosejas. Ātrumā virs 120 km/h VW sniegums no sestā ātruma šķita diezgan pagauss. To, protams, var labot, ieslēdzot kaut vai piekto, bet vislabāk jau ceturto. Pozitīvi bija tas, ka ātrumi pārslēdzas viegli, gājiens ne īss, ne garš - tieši, kā vajag, pārslēga rokturis ērts un pieskāriens patīkams.
Pamēģināt Renault uzrāvienu lielākā ātrumā mani izprovocēja sestdienas nakts bembistu burziņš uz Jūrmalas šosejas, kura epicentrā nejauši iekūlos, uzbraucot uz tās no Jaunmārupes puses. Pēc kādas trešās visai palielā ātrumā garām "aizlidojušās behas" kaut kas dīdīja manu personu pārbaudīt, ar kādu tad ātrumu "behas lido", un tā nu spiedu iekšā. Auto ar visu savu 1.3 litru dzinēju paātrinājās labi, nemaz nebija sajūtas, ka dzinējs mocītos. Ej nu gan sazini, kā šis gājiens izskatītos, ja bez manis mašīnā būtu vēl kāds hjūmen-bīings, bet biju patīkami pārsteigts. Uzspiedu līdz apmēram 150 km/h, bet šie tāpat turpināja iet garām, tad nu nolēmu neizaicināt likteni un atmetos.
Patēriņu nemērīji ne vienam, ne otram, līdz ar to, ši daļa (tāpat kā citas, he-he) paliek subjetīvas, un, manuprāt, uzvar Renault. Uzskatu, ka izdevies ir šis dzinējs - ne velti tas tiek uzstādīts arī Mercedes - ja nemaldos, pat C klases modeļiem.
Vadāmība:
Abiem auto - normāla, tā īsti piesieties man, kā vidusmēra auto lietotājam, īsti nav kur. VW, manuprāt, labāk "ņem" bedres un ir mīkstāks, savukārt, Renault - stabilāks gan līkumos, gan uz sliktāka ceļa. Patika VW manevrētspēja - stūre tāda atsaucīgāka, labāk izjūtami gabarīti. Te laikam jāsaka, ka Renault skaistums ir prasījis upurus. Tā nu ir sanācis, ka šobrīd dzīvoju centra daudzstāvenē ar ļoti šauru iebrauktuvi. Pie tam, lai izbrauktu no sētas, tajā arkā nevar iebraukt taisni, bet jābrauc ar pagriezienu. Grūti izstāstīt, bet čakars paliels. Ar katru auto ir mazliet jāpiešaujas. Un te nu jāsaka, ka ar VW tas nesagādāja problēmas, pat ikdienā ar gabarītos iespaidīgo BMW 530 GranTurismo auto izmēri ir jūtami, bet ar Renault tā "piešaušanās prasīja ilgāku laiku - par spīti parkošanās sensoriem, tā priekšējā gala "nesajušana" bija pārāk izteikta.
Šajā kategorijā uzvarētājs būs VW.
Kuru labāk?
Hmmmmmm, ja man būtu jāizvēlas no šiem diviem, kuru cenas arī laikam ir diezgan līdzīgas... ja vajadzētu šāda tipa auto, laikam jau vajadzētu izvēlēties kādu no šiem, jo tādu minivenu tirgū jau vairs palicis nav (gan Zafira, gan C-Max, gan 5 ir noņemti no trases. Ā, vēl ir C4 Picasso, bet... fuj, pē, galīgi nesmuks. Piekrītu gan, Touran piecu vietu izpildījumā ir visai bezjēdzīgs pirkums, tā vietā jēdzīgāks būtu Tiguan. Renault laikam ir labāki garantijas nosacījumi (5 gadi pret VW trīnīti). Cenas abiem krīt strauji, bet, cik novērots, VW tas lielais kritiens pēc pieciem gadiem kļūst mērenāks, toties Renault turpina pikēt. VW, manuprāt, ir, kā vienā izcili tizlā ātro kredītu reklāmā teiks - normāls risinājums, bet "patīk" svaru kauss tomer sliecas par labi Renault. Pie tā stūres arī jūtos labāk (ja vien garastāvokli nebojātu tie "podstakaņņiki"). Tad nu laikam uzvarētājs ir skaidrs... un tas ir 1-2 gadīgs BMW 2er Gran Tourer. Paldies par uzmanību! Ar labunakti!
Viņš vismaz tviterī mēģina aizgūtnēm pārliecināt folowerus, ka nekā nav saistīts ar Aldi... Bet aldīgi izteicieni no viņa birst kā no pārpilnības raga...
Tajā pētījumā bija notestēti gandrīz visi Vuhaņas iedzīvotāji (mazliet zem 10 miljoniem). No tiem simptomātisku gadījumu laikam nevija vispār, bet tika konstatēti 300 asimptomātiskie. Bet neviena no viņu tuvajām kontaktpersonām nesaslima. Pētījums tika veikts aprīlī vai maijā - pēc lokdauna.
Tas jau arī netiek apstrīdēts. To "apstrīdēšanu" jau kurina tie paši Gobzema fani, ko piesauca smaidīgais. Tās problēmas ir divas:
1. Nav vēl līdz galam izpētīts, vai asimptomātiskie nēsātāji ir infekciozi. Ir it kā viens pētījums (droši vien ar augstu ticamības pakāpi, jo publicēts nature.com) no tās pašas Vuhaņas, ka it kā asimptomātiskie nepārnēsājot, bet WHO savu konklūženu devusi vēl nav. Un pamatoti, jo C-19 politiku veidot uz viena Ķīnas pētījuma pamata nebūtu prāta darbs;
2. Arī simptomātiski joprojām vazājas pa veikaliem, darba vietām, ciemos utt.
Jaunus. Nu labi, VW bija gadīgs ar 25 tūkstošiem uz tāfeles, Renault - pat neapskatījos, bet nesen piereģistrēts.
Labi, nopirkšu kādu vīna pudeli inspirācijai un vakarā uzcepšu kaut ko.
Toties man par jaguāra pliku diagnostiku vien Inchcape nokāsa 160 euro un par divām sūdzībām diagnoze bija "nu, tur jāskatās..."
Man arī, bet laikam ne tik ļoti. Tas auto pa nedēļām šobrīd vairāk stāv, jo uz darbu eju kājām, bet ar ciemošanos šobrīd arī kā ir, tā ir... Problēma vairāk ir laika trūkumā. Bet ar pielekšanu pēc vidēji 2-3 dienu stāvēšanas nav nekādu problēmu.
Vai ir vēl kāds, kuram vairāk par vienu spārnoto viena gada laikā sanācis? Šis čalis īpaši izceļas:
1. "Rādīsim viens otram savas olas";
2. "Draugi, nav labi."
Man šķiet, ir 4 pamatrādītāji, kas kaut kādā mērā kaut ko parāda:
1. Kopējais saslimušo skaits (nu, to, kurus izdodas ar testu palīdzību izķert). No šī skaitļa, man liekas, dižas jēgas gan nav, tīri informācijai;
2. Procents pret testētajiem. Šis, domāju, ir būtisks, īpaši tagad, kad tā vienkārši "es gribu" dēļ uz testu vairs tikt nevari. Protams, precīzu procentu iepriekš minēto subjektīvo (vai selektīvo) iemeslu dēļ noteikt nav iespējamas, bet, nu, kaut kādu ainu jau tas parāda. Objektīvāks rādītājs, protams, varētu būt pēc Slovākijas modeļa, kur vienā vīkendā notestēja lielāko daļu valsts iedzīvotāju. Starp citu, kādam ir info, kā tas beidzās? Būtu jābūt jau kādiem secinājumiem - bija vērts vai nē...;
3. Slimnīcās nonākušo skaits (un pieauguma tendence). Šis, manuprāt, ir nozīmīgākais, jo no tā ir atkarīga veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, pie tam, ne tikai C-19 apkarošanā;
4. Mirušo skaits (gan AR, gan NO Cocid). Šis statistikai, pētījumiem un informācijai, mācībām no kļūdām, jā - arī brīdināšanai utt..
Sen nekas nav šeit rakstīts. Kopumā GT iet labi, nupat tika kārtējo reizi eļļa samainīta, nobraukums - 182000 km. Mehs teica, ka pie nākamās eļļas maiņas vajadzētu nomainīt agregātsiksnu ar visiem roļikiem.
Vasarā sanāca neliels apdrošināšanas gadījums - Norvēģijā, nezināmā vietā aogriežoties, pret ielas malā noliktu akments kluci apskādēju bamperi. Diezgan straujo to darīju, kā rezultātā parkošanās sensors paspēja tikai iepīksēties un - krrrik - bija par vēlu. Par laimi, bija tikai saskrāpēts, līdz ar to, ceļu varēja turpināt droši. Pēc KASKO polises bampers tika veiksmīgi sakrāsots, paralēli nokrāsoja abus spoguļus, kuri bija apskrāpēti. Viens jau bija, kad nopirku auto, otru pagājušajā vasarā pret mājas stūri neveiksmīgi apskrāpēju pats, lavierējot savā sētā, kur ir ļoti šaura iebrauktuve.
Izlīda viena šaize, ko vajadzēs kādā brīdī parisināt. Abām kreisajām durvīm atteica Keyless-go rokturu sensori. Kad uzliek pirkstu, tādu kā klikšķi dzird, bet durvis ciet neslēdzas, labā pusē ir OK. Kaut arī mani tas ne īpaši traucē (nav problēmu aizslēgt ar pulti, pie tam, vaļā slēdzas) čalis, kurš man auto pārdeva (nesen sanāca satikt, jo brālis pie viņa pirka X3) teica, ka vajadzētu to risināt, jo (tā arī nesapratu, kāpēc) tas it kā "ēdot" akumulatoru. Ir dzirdētas versijas, ka to varot remontēt, bet arī versijas, ka jāmaina rokturi. HVZ, kādā brīdī būs jāpieķeras tam...
Nesen sanāca ar īsu laika šķirbu notestēt divus konkurentus, kuru klases auto jau pavisam maz tirgū palijuši - kompaktos minivenus VW Touran un Renault Grand Scenic. Visu laiku domāju - rakstīt fīdbeku vai nē? Kādam interesē mans necilais viedoklis? Ja jā, tad rītvakar sazīmēšu kaut ko, ja nē - nav vērts tērēt laiku, jo kādu pusstundu līdz stundu drukāšana droši vien aizņems...
Man arī pusaudža gados bija. Saslimu 15 gadu vecumā. Sākās ar sāpēm ceļos. Ārsts teica, ka izārstēt nevar... bet 18 gadu vecumā kaut kā mistiski pārgāja. Kopš tā laika locītavas nesāp, neiekaist un negriežas arīdzan...
Jā, bet tas ir labākais, kas mums uz šo brīdi ir. Un ne tikai mums vien. Tā "iemācīšanās atlasīt" tomēr arī tāda tīri subjektīva var būt. Cik saprotu, pēc atklāto inficēto skaita aptuveni var mēģināt prognozēt, cik tad tajās slimnīcās varētu nonākt, attiecīgi, plānot gultas vietu skaitu.
Bet slimnīcās ar C-19 nonāk arī bērni. Tā ka, teikt, ka no bērnudārza neviens, arī īsti tomēr laikam nevar...
Par inficēto skaitu jau nemaz tā neuztraucas... Procents no testētajiem, plus, skaits, kas nonāk slimnīcā, šobrīd ir būtisks.
A varbūt uzņēmēji padomātu par ilgtermiņu, un investētu automatizācijas procesos, kā rezultātā tieši to "darbinieku" paliktu mazāk...
Un tas ir tieši tāpēc, ka viņiem bija ļoti stingri ierobežojumi. Man ir aizdomas, ka kaut ko līdzīgu ieviesīs arī pie mums, vismaz, no vakardienas Kariņa uzstāšanās kaut ko tādu varēja noprast. Un tad tik sāksies bļaušana...
A varbūt būtu vērts pajautāt pašam bērnam, kādu profesiju viņš grib iemācīties...
Vai tā ir sakritība, ka tevis tieši šodien piesauktā "esi atbildīgs" vārdā tika nosaukta Gobzema facebook lapa it kā veltīta Zolitūdes traģēdijai, bet kura vēlāk tika izmantota KPV LV politiskajai aģitācijai? 
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
"Nu nez vai ģimenes ārstu baigi interesē neziņot par bijušo kovidistu. Un ka arī tas nākas, ka no epidemiologu skatu punkta nav svarīgi, cik izveseļojušies, bet tikai cik pozitīvu gadījumu."
A kāda ir interese ziņot? Tas ir atsevišķs darbs.
Bet to, cik izveseļojušies, plus mīnus tak tāpat var pateikt - ņemot vērā, ka vīruss ilgst 14-30 dienas, paņem kopējo skaitu, atņem to, cik saslimuši pēdējā mēnesī, mīnus vēl mirušie, un ir rezultāts. Bez tam, te jāsaprot, ko nozīmē jēdziens - atveseļojušies. Vai tas ir "neinfekciozs" vai arī nav vairs komplikāciju nekādu. Bet dažiem sekas paliek pat pusgadu...
Es arī neesmu sajūsmā par re:check, bet te īsti arī neredzu pamatu melot.