Ei, deks, par ko nākamajamajās vēlēšanās turēsi īkšķi - Vienotību vai Repši?

Uz kurieni?

nu, bet par to jau arī saku. tieši tā arī bija. termiņi gan nebija noteikti, bet pārējais jā. līdz brīdim, kad banka pateica, nedosim vairs, ja papildus neieķīlāsiet mātes māju.

Ne tikai sūtīja nah, bet menedžeru algas, kvartāla prēmijas, gada prēmijas utt. bija atkarīgas no izsniegto kredītu apjoma un paši menedžeri ieteica neuzrādīt citas saistības vai arī ierakstīt lielākus "citus ienākumus", jo iestāstīja, ka nevis nedabūs krītu nemaz (kas vēl varētu atturēt no ņemšanas), bet, ka kredītu iedos poļubomu, bet būs labāka likme un par kādiem latiem 50-100 mazāks maksājums. Nu, un kurš tad negrib par to pašu māju maksāt mazāk? Pašas bankas tagad mēģina izlocīties, ka neko neesot zinājušas par "šādiem negodīgiem darbiniekiem", bet, ja ir iespēja, pamēģiniet kādreiz parunāt ar kādu bijušo banku kredītmenedžeri, tā teikt, neoficiāli, zem 4 acīm.

Tieši to jau es te cenšos iestāstīt.

Interesanti, ja es aizeju pie ārsta, šis man izraksta ne tās zāles, kā rezultātā man veselība saiet sviestā vai, kā man te zināmiem cilvēkiem bija, neoperēja kāju, jo domāja, ka saglābs, bet beigās nācās amputēt, pie tam, saindēja asinis tā, ka tas cilvēks arī drīz nomira, man arī būtu jāvaino sevi, ka esmu uzticējies profesionālim?

Darbotos gan, jo parasti visu summu jau nedeva. Iedeva teiksim, zemei, nopērc zemi, tad kaut kādiem pamatiem vai proektam, uztaisi to, tad ārējai apdarei, izdari, tad nākamo utt.

Līdz vienā brīdī, kā man vienam radiniekam - čušššš. Palika savā īrētajā dzīvoklī un vēl nepabeigtās mājas kredīts jāmaksā. Un arī māja jāceļ, jo no plikas ārējās apdares nekāda labuma nav.

Kaut kad jau runāja, ka it kā darīšot gan. prognozējamā cena bija kaut kur ap 5 tūkstoši eiro.

Es pazīstu divas ģimenes, kuras labprāt agrieztos un kuriem šī zeme daudz nozīmē. Abas ir īsti Latvijas patrioti. Tikai abas negatavojas maksāt par neko zviedru pensionāriem.

1. Ģimene vēlējās uzlabot dzīves apstākļus, tāpēc paņēma līzingā otru mašīnu (pirmā nebija līzinga), jo ar vienu nevarēja izbraukāt ne uz darbu, ne sīčus izvadāt uz skolu un bērnudārzu, pie kam abi strādāja katrs savā pilsētas galā (ne Rīgā, tātad arī sabtranss nemaz tā neiet kā gribētos). Tā kā ienākumi atļāva, visai drīz paņēma diezgan nelielu kredītu, lai varētu izremontēt ne visai labā stāvoklī, bet, nopirktu dzīvokli. Karoče, nekas tāds, ko varētu par luksusu uzskatīt. Pienāca krīze, vīrs pazaudēja darbu - firma nobankrotēja. Kādu laiku dzīvoja uz pabalsta, paralēli piehaltūrēja, bet, protams, tādu ienākumu vairs nebija. Pēc kāda laika darbu pazaudēja arī sieva. Kā jau godīgi cilvēki, gāja uz banku runāt, bet bankas nostāja bija, kāda jau tajā laikā bija (varam kaut ko atlikt uz pusgadu, pēc tam maksāsiet dubultā, nu, kā jau te teica - labos laikos lietussargs, sliktos to atņem). Dzīvokli nodeva izsolē, ko par smieklīgu naudu "nopirka" bankas meitas uzņēmums. Palika starpība. A ko darīt? Sīkie arī jāuztur. Abi notinās uz UK, ir atraduši puslīdz normālus darbus un, nu, nezinu, plāno iziet maksātnespēju, varbūt pēc tam atgriezīsies.

2. Ģimene ņēma kredītu, lai attīstītu savu biznesu (maizes ceptuve vai kaut kas tml.). Neliels, bet diezgan veiksmīgs ģimenes uzņēmums ar normālu pievienoto vērtību, darba vietām utt. Grūtos laikos ienākumi smagi samazinājās, banka, līdzīgi kā jau te minēja, pārtrauca kredītlīniju, pārrunas ar banku (to pašu, kur 1. gad.) bija kā pret sienu. Uzņēmums rezultātā tika atņemts, ieķīlātā privātmāja+ražotne tāpat, būtībā, ģimene palika uz ielas. Uzņēmuma darbība apturēta, objekti vēl tagad nav pārdoti, cilvēki izveidoja šādu pat biznesu, tikai Ņujorkā.

Pirms 2 gadiem vairāk kā 10 000 cilvēku parakstījās par t.s. krīzes likumu, ko kredītņēmēju apvienība iesniedza toreizējam prezim Zatleram. Viņš pakonsultējās ar bankām, bankas pateica, ka nē, tādu nedrīkst pieņemt un ar to arī lieta beidzās. Labi, piekrītu, tas likums savā ziņā bija utopija, kaut gan Baltkrievija ieviesa kaut ko līdzīgu, katrā ziņā, neļāva ar saviem iedzīvotājiem tā izrīkoties. Bet, lai nu kā, no valdošo puses netika izrādīta ne mazākā vēlme nākt pretī saviem iedzīvotājiem, jo tas, redzies, kaitēšot svētajām un neaizskaramajām govīm - bankām. Un arī tā iešana ielās neko daudz jau palīdzējusi nav. Vai tad pēc 13. janvāra 2009. gadā valdība sāka ieklausīties tautā? Pēc pārējiem protestiem, kas ir bijuši arī pēc tam, kaut kas reāli ir mainījies?

Tad man vēlreiz jājautā - vai tad tu nebiji tas, kurš skandēja, ka bļaut kādam virsū bez risinājuma, ko darīt, ir stulbi? Konkrēti toreiz runa par Dombrovska valdību gāja. Tagad tu arī te lamā kredītņēmējus, bet reālu risinājumu piedāvāt nevari.

Par neīdēšanu un kļūdas izvērtēšanu skaidrs. Protams, ka tie, kas ir iegrābušies, izvērtēs un tā vairs nedarīs. Un lielākā daļa arī neīd (domāju, gan jau zini, ko lielākā daļa dara). Tikai tāds mazs sīkums - tā starpība, kas jāmaksā par neko, ta' nekur nepazūd, bet tikai pieaug. Un te nu mēs jau 3. reizi atgriežamies pie jautājuma - ko darīt? Neslēpt ienākumus un godīgi ar noliektu galvu un bijīgu seju maksāt bankai to starpību vai arī slēpt ienākumus, kā rezultātā tu par pensiju, labiem ceļiem un cilvēka cienīgām vecumdienām varēsi tikai sapņot?

Par prostitūtām visās malās brīdina, ka sifilisa saķeršanas iespējamība ir visai liela. bet par kredītiem ta' stāstīja, ka tā vajag, tas esot labi, jo tas attīstot ekonomiku, uzlabo dzīvi.

Bez tam, prostitūtas neiet pie klientiem un nedraud viņu sievām izstāstīt.

Pirmkārt, daudzi nepaņēma, jo daudziem arī neiedeva. Izmanīgākie izfīrēja caur galiem bankās. Bet, nu jā, piekrītu, daļa nav liela.

Otrkārt, kredītreģistrā ir informācija par 800 000 kredītņēmēju, tā ka, īsti subjektīvs tas skatījums laikam nebūs vis. Ja tie ir tikai daži kredītņēmēji, kāpēc tad bankas tik ļoti raud par tiem zaudējumiem? Kāpēc tik sirsnīgi iestājās pret maksātnespējas likumu, nolikto atslēgu principu utt.? Ja būtu daži, vienkārši norakstītu un aizmirstu, vai arī vismaz tā nebļaustītos.

Pat ja pieņemam, ka ar to varētu nodrošināt Latvijas pensionārus, tu gribi, ka aizbraukušo latviešu vietā te ienāk visādi svaigugaisugribošie austrumnieki un stutē augšā valsti?

Sertifikācija varēja drīzāk būt dēļ tā, ka kravinieks, kā rezultātā nav Eiropas tipa atstiprinājuma numura.

Tad jau vajadzētu pēc idejas būt japānim.

Redzi, tur jau ir tā lieta. Bet kļūdīties ir cilvēcīgi - teica gailis, nokāpjot no pīles (I. Ziedonis "Kurzemīte") Ir viegli vainot kādu pie notiekošā vai notikušā, īpaši to neaizsargātāko daļu, bet, kad paprasa reālu risinājumu, ko darīt tagad, tad "nevaru atbildēt". Nav jau vairs svarīgi, vai tu varētu tā, vai nevarētu. Prieks, ka esi gudrāks par pārējiem, bet svarīgi ir tas, ka daudzi varēja, valsts pieļāva, bankas deva un arī risinājumi būtu jārod visām 3 pusēm kopā. Bet atbildība par visu triju pušu kļūdu/stulbumu/neizdarību/ļaunprātību (patiesībā nav svarīgi, kurš no tā visa dominē) nez kāpēc jāuzņemas tikai tam, kuram ir vismazākās iespējas sevi aizstāvēt? Vai tad tu nebiji tas, kurš skandēja, ka vainot valdību pie visādām probzām, neliekot priekšā, kā situāciju risināt, ir stulbi? Te ir tieši tas pats. Tev patīk tiesāt kredītņēmējus, aizbraucējus un ko tik vēl ne, bet risinājumu nepiedāvā. Pēc kara visi gudri - vajadzēja tā, nevajadzēja šitā. Bet kāds ir risinājums?

Prieks gan, ka tev vismaz pietika drosmes atzīt, ka nevari atbildēt, ko darīt...

Nu, un cik tad esi nopelnījis? Vai arī savos 40+ gados vēl tikai plāno pelnīt?

Vai arī tu tiešām nopietni tici tam, ka ar sociālajām iemaksām, ko cilvēki tagad maksā, pie pašreizējās politikas pietiks, lai tevi vecumdienās uzturētu?

Sakars tāds, ka, jo vairāk no Latvijas aizbrauc cilvēku, jo mazākas iespējas tev sagaidīt pensiju un nodzīvot mūža pēdējās dienas kā cilvēkam pieklājas, un ne tikai - arī normālu veselības aprūpi, sakarīgus ceļus un visu pārējo, jo vienkārši nav, kas maksā nodokļus. Nav nodokļu, nav pensiju. Ko tad tu domā, Dombrovskis no savas kabatas maksās? Vai bankas no saviem resursiem? Vai arī valsts mūžīgi aizņemsies? Cilvēki vai nu sēž uz minimālajām algām, jo, kolīdz uzrādīs lielākus ienākumus, tā viņiem tos atņems bankas un tiesu izpildītāji, vai arī ir notinušies uz ārzemēm. Un tiņas joprojām. Pats nupat rakstīji - lai tikai tie nodokļu maksātāji tiņas prom, lai maksā un uztur UK ekonomiku, nav jādomā, kā viņus dabūt atpakaļ un noturēt cilvēkus šeit. Jo reti kurš nepiekrīt diviem scenārijiem attiecībā uz pensijām pie pašreizējās situācijas - vai nu pensiju samazināšana vai arī pensijas vecuma celšana. Pavisam nesen gāja runa par to, ka pensijas vecumu pakāpeniski cels līdz 75 gadiem. Domā, tik ilgi nodzīvosi? Pie pašreizējās pārtikas un visādām zarazām, ko ikdienā lietojam...

Nu, primitīvi runājot, viens no faktoriem varētu arī būt. Tikai starpība tā, ka ne jau naftas cenas pazemināšanās izsauca krīzi, bet krīzes rašanās izsauca naftas cenu pazemināšanos, jo sāka rukt pieprasījums.

Starp citu, viens ekonomists (neatceros vairs, kurš tieši) 2008. gadā dēļ naftas cenu kritiena prognozēja Krievijas defoltu.

Kādi ir šasijas numura pirmie 3 simboli?

Gribētos redzēt, vai tu tā teiksi, kad pienāks pensijas gadi...

Bet tu tā arī neatbildēji uz jautājumu - vai cilvēkam, kurš, nu labi, stulbuma dēļ zaudējis visu, kas viņam ir, plus vēl palicis bankai parādā piecciparu vai sešciparu skaitli, vajadzētu godīgi norādīt savus ienākumus, lai par tiem, kā te pirmais saka, baņķieris un tiesu izpildītājs varētu braukt katru gadu ar jaunu džipu un mīļākais pirkt mikrosunīti? Un ko TU PATS darītu attiecīgajā situācijā?

Piekrītu, bet tas, kurš tur jau 2 gadus ir nostrādājis un ir puslīdz uzņēmīgs cilvēks, arī no melnstrādnieka statusa būs ārā. Brauc atpakaļ tie, kas tur nostrādā 3-6 mēnešus. Citi ķepurojas un izķepurojas.

Tā ir demagoģija. Es domāju, no banku puses, ka, redzies, kredīti būtu baigi dārgie un ar min. 40% pirmo iemaksu. Ja ASV deva un dod, kāpēc lai nedotu šeit? Starpība ir tā, ka bankas dotu apdomīgāk, jo labāk apzinātos savus riskus, līdz ar to nebūtu burbuļa, kā rezultātā nebūtu tik strauja NĪ cenu krituma, kā, savukārt, rezultātā, bankām uz papīra nebūtu tik lieli zaudējumi. Jā, kredīti būtu dārgāki, bet arī ziepes būtu mazākas.

Tikai tāds mazs sīkums - tāds ļautiņš diezvai pēc tam gribēs atgriezties šeit, jo redzēs, ka to naudiņu viņš tīri labi varēs nopelnīt arī tur. Un, pat ja arī būs vairāk jārunā, apbižojiens uz valsti būs tik liels, ka ar katru nodzīvoto dienu tur mazināsies iespēja, ka viņš kādreiz atgriezīsies šeit. Un vēl, part tiem pāris gadiem, ko viņš tur būs novālējis vistu fermā, viņš no šejienes darba tirgus aprites būs ārā un pēc tam šeit būs grūtāk normālu darbu atrast.

Tādu demagoģiju tagad bankas dzen. Tikai interesanti, kā tad tās pelnītu naudu? No komisijām par elektrības maksājumiem?

Da labi, tādi viņi ir visur, letiņi šai ziņā ne ar ko neatšķiras ne no īriem, ne angļiem, ne zviedriem un ne jeņķiem. Šķirba ir tikai tā, ka citās valstīs ir lielāka aizsardzība no likumdošanas puses.

Piem., ASV darbojas nolikto atslēgu princips, Lielbritānijā ir labs maksātnespējas likums, kas tevi neizģērbj līdz pēdējam, Īrijā tāpat - nedrīkst tevi bez iztikas līdzekļiem atstāt. Par zviedriem 100% nemācēšu teikt, bet man nesen viena pazīstama Swedbankas darbiniece (vidēja ranga) teica, ka, ja zviedri tādā veidā, kā šeit, mēģinātu strādāt tur, sen jau būtu zaudējuši visās iespējamās tiesās.

Vēlreiz saku, domāja taču, ka zina, ko paraksta.

Jā, tu neparakstīsi, jo saproti. Bet ne visi saprot, pat ja domā, ka saprot.

Un ne jau par "vainīgs es pac" iet runa. Protams, ka kredītņēmēji arī paši ir vainīgi, par to nav stāsts. Problēma ir tā, ka kredītņēmējus cenšas pataisīt par vienīgajiem grēkažiem, kuriem ir jāuzņemas visi zaudējumi, bet biznesā piedalījās 2 puses, pie tam trešajai vajadzēja to regulēt. A kāpēc tad vienīgā vainīgā ir tā viena, pie tam, neaizsargātākā puse? Vot, tas ir tas, kas manuprāt visā šajā nav godīgi.

Bet, nu labi, ko nu par to, kurš vainīgs. Vainīgā meklēšana tāpat problēmu neatrisinās. Jautājums - ko darīt tālāk, kā to visu atrisināt? Jo:

1. Būsim godīgi, tie, kas varēja dabūt hipotekāros, tikai retos gadījumos bija tādi, no kuriem valstij nebūtu nekāda labuma. Lielākoties tie bija vai nu izglītoti cilvēki ar labiem darbiem vai pietiekami apsviedīgi ar savu biznesu, lai nu kādu, bet tomēr, tātad potenciāli nodokļu maksātāji un darba vietu radītāji. Tagad liela daļa no viņiem strādā makdonaldos Londonā un maksā nodokļus tur. Man viena pazīstama ģimene, kura swedbankai zaudēja labu biznesu (mazpilsētā cepa buločkas, uzturēja mazu veikaliņu plus kafeni vēl), tagad to pašu dara Ņujorkā. Bet Latvija ir zaudējusi veselu ģimeni, kas savā laikā ar nelielo biznesu nesa diezgan labu ieguldījumu pilsētas attīstībā. Bet valstij šos cilvēkus vajag atpakaļ. Lielākā daļa ekonomistu saka, ka, ja valsts viņus nedabūs atpakaļ, mēs pensijas nedabūsim;

2. Tie, kas dzīvo šeit, vienkārši nav ieinteresēti uzrādīt oficiāli savus ienākumus, jo viņiem līdz pusei ienākumu var atņemt tiesu izpildītājs. Tu taču negribēsi tagad teikt, ka cilvēkam vajadzētu godīgi maksāt, teiksim, 30 000 latu starpību starp bankas atņemtā īpašuma cenu, ko viņi pārdeva savam meitas uzņēmumam, lai tas to izīrētu un, kad cenas uzkāps, ar peļņu pārdotu tālāk, un starpību, kas palikusi starp šo cenu un kredīta atlikumu, tātad, būtībā maksāt par to, ka banka nespēja pienācīgi izvērtē savu risku, tobiš, sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, par ko klients pie tam samaksāja naudu, jo, kā zināms, šos pieteikumus bez maksas jau arī neizskatīja.? Nemaz nerunājot par to, ka tie 30 stabi nebūs viss, jo, kā zināms, ZTI apetīte arī nekāda mazā nav.