Nē, tu teici, ka balsosi par Alda partiju. Tajā partijā ir vate, turklāt partijas valdē, es tev uz to norādīju, un tu tāpat teici, ka balsosi, zinot, ka tur ir vate. Turklāt Aldis pats ilgi nenosodīja UA karu (varbūt pat tagad to vēl nav izdarījis), arī tad, kad Dombrovskis jau bija, nosaucot Putinu par slepkavu. Politiķis - partijas līderis, kurš max 2 dienu laikā publiski un ļoti skaidri nenosoda Krievijas rīcību, mēģinot lavierēt, kā to darīja Gobzems, ir vatņiks, un jebkurš, kurš tādu atbalsta, ir vatņiks. Tātad, tu esi vatņiks. Tik vienkārši.

Es neteicu, ka balsošu, es teicu, ka varētu apsvērt iespēju balsot. To saprast vajadzētu pat tik neaptēstam stulbenim kā tev.

Kā tad nebalsosi? Tu taču teici, ka par Alda partiju balsosi. Ņemot vērā to, kādu "komandu" Aldis vāca (Točs, Steoaņenko, tā pati Sprūde, Švecova), plus viņa izteikumus un izgānienus kara sakarā, kādos RU kanālos paviesojies utt., ir jābūt izcili stulbam, lai neredzētu, ka tavs Aldis ir viens no top Latvijas vatņikiem. Jā, tu pareizi saprati - tu esi izcili stulbs. Turklāt tik stulbs, ka nesaproti atšķirību starp "balsošu" un "varētu apsvērt iespēju balsot atkarībā no tā, kāda būs komanda un programma". Nemaz nerunājot, ka par Ņilu es jau pašā sākumā pateicu, ka nebalsošu nekādā gadījumā.

Nemot vērā to, kā sāki lamāties, tava izlocīšanās, ka "es netiecu" ir visai smieklīga. Bet es tevi trīs reizes aicināju iemest linku uz citām versijām, kas apstiprinātu tevis teikto. Tā arī nesagaidīju.

Un kur tad palika pareizais viedoklis, ka ukraiņi paši atteicās?

Par to ir jāmāca vēstures stundās un jārunā ģimenēs. Pieminekļa nojaukšana vai nenojaukšana te nepalīdzēs. Varētu padomāt, ka tagad jebkurš, kurš brauc garām tam piemineklim, to uzlūko tieši ar tevis pieminēto funktieri. Tikpat labi varbūt nevajadzēja novākt arī ļeņinekļus - lai būtu atgādinājums par to, kas notiek, kad tādi ļeņini nāk pie varas...

Ā, tu arī neinteresējies par tiem, par kuriem balsosi. Nu jā, tipisks noderīgais idiots.

Hmmm, interesanti, ka viņi bučas sūta tieši caur tevi. Vēl interesantāk, ka tu jau kuro reizi man sūti bučas.

Tā nebūs liela problēma - vietējiem kotlešniekiem nebūs grūtību iestāstīt, ka dēliņi gājuši bojā varoņu nāvēs, cīnoties par taisnību un atbrīvojot pasauli no fašisma.

Sanāk, ka esi vēl stulbāks kā izliecies, ja nezini par partijas, kuru te tā apoloģē un par kuru balsosi, valdes locekļiem. Un šāds stulbenis sevi sauc par domājošu

Nu, tā, esmu atpakaļ. Atgriezos vakar no rīta. Īsumā - tajā galā baigais bardaks. Pirmais stresiņš tika piedzīvots netālu no Lublinas, kad sāku meklēt, kur uztankoties - bāņa malās dīzeļdegviela nebija pieejama. Man kompis rāda, ka palikuši kādi 40 km (līdz pirmajam pointam jābrauc cēl ap 120). Daži gudrinieki tur mazliet nostāk stāv ar atvērtiem bagāžniekiem un kannām, piedāvā "alternatīvas". Beigās dikti ekonomiskā režīmā braucu iekšā pilsētā un pirmajā BP uzpildījos. Pašā Lublinā laikam problēmu nebija, tikai bāņa DUSos.

Pirmais pitstops bija Polijas pilsētā Chelm, kur vairāki latvieši ar to vien nodarbojas, kā braukā uz robežu un ved cilvēkus uz pagaidu bēgļu centru, kas iekārots baznīcā. Visur tikai sievietes (līdz 50 apmēram) un bērni. Pensorus praktiski neredz, jo tie pārsvarā izlēmuši palikt UA. Kovida, šķiet, tur vispār nav, maskās neviens nestaigā, brīdinājumu nekur nav, karoče, citas problēmas. Es tā iedomājos, interesanti, kas būtu, ja kāds saslimtu.

Ceļā no Chelm uz galapunktu Slovākijā mazliet paķēru adrenalīnu uz to, ka navigācija mani veda caur kaut kādu galīgu pakaļu ar briesmīgiem ceļiem un vienmuļām vietām. Vienā brīdī astē iesēdās pagalam vecs un nograbējis Audi A4. Pārāk uzkrītoši tuvu, nekādas distances. Visur, kur griezos es, šams sekoja. Tad vienā brīdī it kā atpalika, bet pēc brīža atkal uzradās. Vienu brīdi pagalam neomulīgi palika, bet tad vienā brīdī, kad ceļš nebija tik traks, izmantoju trīslitrīgā dzinēja, tā teikt, potenciālu un atrāvos no viņa. Bet šams arī īpaši nemēģināja man turēt līdzi. Gan jau kaut kāds random braucējs bija, bet tas, ka šams tik tuvu iesēdās, samulsināja.

Galā nonācu divos naktī. Reāli paveicās, jo koordinators, kuram man bija tie medicības loriņi jāved, brīdī, kad pateicu, ka būšu divos naktī, uzreiz prasīja, kur domāju nakšņot, un piedāvāja izmitināt "bēgļu centrā", kas beigās izrādījās viņa privātmāja. Viņš stāstīja, ka nedēļas laikā caur viņa māju izgājuši 17 civēki. Satiku vienu meiteni no Kijevas, kura brauc tālāk uz Poliju. Teica, ka uzreiz atgriezīsies mājās, tiklīdz būs tāda iespēja.

Pie pašas robežas līst nevajadzēja. Cilvēki, kuriem braucu pakaļ, robežu šķērsoja ātrāk, jo tur bija 2-gadīgs bērns. Mammas ar maziem bērniem laiž bez rindas un viņa robežu šķērsoja pusstundas laikā. Ceļš vienā virzienā pēc navigācijas aizņem 15.5 stundas, reāli - ap 18. Pasažieri palīdzēja neaizmigt. Bērns kopumā turējās labi, reizēm sāka histēriju, bet pārdzīvojis bija elli. Kā mamma stāstīja, trakākais bija brauciens ar vilcienu (18 stundas kā lopu vagonā, tur bērnam esot baigā histērija bijusi). Naktī gan mazais murgoja pamatīgi - miegā, histērijā sāka kliegt kādas 5 reizes. Tā viņam nekad iepriekš neesot bijis. Tad kādas 4 stundas pirms galapunkta sīcis pamodās un sāka stresot. Beigās, lai nomierinātu, atļāvos pārkāpt noteikumus un ļāvu ierāpties sev klēpī, lai "pastūrē". Braucu, protams, lēni un uzmanīgi. Bērns tik omulīgs un mierīgs palika, kādu pusstundu pasēdēja man klēpī, tad pats, kad apnika, aizrāpās uz aizmuguri, iekārtojās un visu atlikušo ceļu mierīgi sēdēja, skatījās savas multenes un 15 minūtes pilms galapunkta aizmiga...

Lielos vilcienos. Bēgļi šobrīd iedalās trijās daļās. Vieni ir tie, kuriem ir konkrēti sarunāti radi kādā valstī un viņi konkrēti zina, kur braukt. Otrie - plāno palikt pēc iespējas tuvāk UA ar cerību uzreiz atgriezties. Tie tad paliek Polijā/Slovākijā u.c. kaimiņvalstīs. Trešie - izmanto iespēju mainīt dzīvi un brauc uz Vācijām u.c. labklājības zemēm. Līdz ar to, uz Latviju neviens īpaši neraujas. Kā pastāstīja ceļabiedre, diemžēl ir daudz sieviešu ar bērniem, kuras paliek turpat UA, arī viena viņas draudzene, kura tā arī pateica - es ar trīs maziem bērniem netikšu galā. Dzīvo viņa pašā Odesā un jau ir piedzīvojusi elli.

Pierobežā iet vaļā cilvēktirdzniecība, jābūt uzmanīgiem, un policija šobŗid jau diezgan vaktē, ko laist pie robežas. Tāpat ir uzradušies zagļi, kas aptīra gan bēgļus, gan mašīnas. Tāpat ir uzradušies biznesmeņi, kuri par lielām naudām piedāvā nogādāt viņus, kur vēlas. Vai viņi reāli nogādā, nezinu. Karoče, daži cenšas izmantot cilvēku izmisumu, lai iedzīvotos. Nekā neparasta.

Es aizvakar Polijā pildīju par 1.44 (Orlen), bet tā pārsvarā tur bija 1.50 - 1.60... Lietuvā par 1.70 dīzeli nekur neredzēju, bet tā ap 1.55-1.65 pārsvarā bija.

Tavuprāt, Karīnas "akcentiņš" daudz labāks, vai ne?

Nu, tu, piemēram.

Par palīdzības vākšanu viena replika - interesanti, ka viena no organizācijām, kas diezgan aktīvi reklamējas, vakar pateica, ka dos man pakas tikai tad, ja braukšu uz konkrēto - "lielo" PL/UA punktu. Piezvanīju vienai no koordinatorēm, viņa man tā arī pateica - mēs dodam tikai uz turieni... Ķipa, ja brauc citur, tad vāc pats... Tas mani reāli samulsināja. Bet varbūt kaut ko pārpratu un tai meitenei vnk nebija laika iedziļināties manā, tā teikt, vajadzībā. Bet, nu, beigās caur citu dabūju puspilnu mašīnu ar medicīnas lietām.

Braucu ārā. See you later. Labrīt visiem, izņemot vatņikus!

Nē, man labi pielec. Pieleca tas, ka tu esi tāds pats vatņiks. Nekas nav mainījies.

Varēji neatbildēt, vateni.

Pareizi darīji, ka "domāju" ieliki pēdiņās.

Ukraiņiem bija daudz vairāk iemeslu būt neapmierinātiem (es par laiku pirms šī kara runāju) - lielāka korupcija, švakāks dzīves līmenis utt. Bet ar visu to viņi tic savas valsts nākotnei. Es piekritīšu viedoklim, ka problēma ir mūsu tautiešu gļēvumā, čīkstulīgumā un gaidīšanā uz laimes lāci, kas visu izdarīs viņu vietā.

Shiirs, tu vēl joprojām domā par Aldi balsot?

Ko tu dzīvi sarežģī? Buss būtu vienkāršāks risinājums Starp citu, es ik pa laikam iedomājos par kaut kādu Multivanu, ar ko braukt ceļojumos, gulēt kalnos un tā, pārējā laikā varbūt uz īri palaist. Bet, nu, tas tā, domu līmenī.

Es to visu caur organizāciju daru, nevis pašdarbībā. No turienes man info arī par konkrēto ģimeni. Tikai viņi vakar vai aizvakar jau uz PL robežu aizsūtīja 5 busus, līdz ar to, šamiem stoks šobrīd tukšs. Bet man jau te atsūtīja ziņu, ka esot ļoti vajadzīgas medicīnas preces, un kaut kas jau ir uzņēmies vākšanu tieši manam braucienam. Pēcpusdienā/vakarā braukšu pakaļ.

Paldies. Izskatās, ka visa kā būs tik daudz, ka manā bembelātā neielīdīs pat iekšā

Es rīt no rīta braucu uz SK/UA robežu savākt vienu ģimeni, kura no Odesas mūk.

Patīkami pārsteidz cilvēku atsaucība palīdzēt. Vakar vakarā piekritu braukt, šorīt jau viens uzņēmējs pieteicās pieliet bāku, vēl kādi jau ir paprasījuši konta numuru. Izskatās, ka sanāks vairākiem braucieniem Tagad tikai jādabū kaut kas, ko uz turieni aizvest, lai nav ar tukšu auto jābrauc.

Tas ka mērkaķojas pakaļ, skaidrs, bet Antonijas ielā krieviem daudz īpašumu. Interesanti, kā tas iespaidos īpašumu vērtību tur?