2012. gada autiņam jau nu bez pārprogrammēšanas EGRu neizkausi. Kāpēc kļūdas nebija, tas cits jautājums.

Man nav NE MAZĀKĀ pamata apgalvot, ka omikrons plosās sīko areālā. Man ir pamats uzskatīt, ka sīkie TIEK PASTIPRINĀTI TESTĒTI - skolas, dārziņi.

Visi citi netiek tik lielā mērā testēti. Pensionāri tak jo īpaši. Kas reāli notiek, cik daudz slimo viņi - tas viss ir neskaidrība.

Man pazīstams ļaužs pēdējos 2 gadus excelītī apkopo katru dienu (!!!) publicētos datus par covidu. Rādīja nesen, kas bija sanācis. Testēto un slimo skaits bija ar baisu pīķi, bet slimnīcās nokļuvušo skaits bija mazāks, nekā pērn maijā. Ja atmet scenāriju, ka covids 3 mēnešus iesakņojas un tad sper vaļā, tad tiem nečipotajiem būtu jau jāsāk uz slimnīcām doties, jo omikrons traki lipīgs esot. Izskatās, ka tomēr tā īsti nav vis.

Pazīstams no Anglijas brauca ar 2 čalīšu organizētu busu. Entuziasti sadomājuši piepelnīties, internetā sameklējuši gribētājus un aidā no Latvijas uz turieni un atpakaļ.

Kā izrādījies, angliski nezina burtiski neko. Kā turp tikuši, Tam Kungam vien skaidrs, bet atceļā mans čoms sapratis, ka nāksies palīdzēt kā tulkam. Busā laikam vienīgais tekoši runājis angliski un visi esot uzlūkojuši kā dievu

Pa ceļam bijis gana interesanti, piemēram, mēģinājums uz maģistrāles braukt pretējā virzienā, jo bija pabraukuši garām mezglam u.tml.

Nu un pilnai laimei vēl Latvijā netālu aiz dižās pilsētas šoferis aizmiga un iebrauca grāvī. Par laimi stipri lēzens bija. Izrādās, neesot gulējuši arī.

Tā ka visādi gadās

Nu paklau, tā nav nekāda kvantu fizika, bet prasts barters. Ja vienošanās noteikumi abas puses apmierina, abi top laimīgi.

Ir vērts te vēl ko apspriest?

Ja praktiski - radinieks vienā tolmetā kaut kādus metāla profilus dabūja, pretī dodot 2x vairāk jebkādu dzelžu un kaut kādu nelielu naudiņu. Ja reiz viņš to darīja, tad acīmredzot tas bija izdevīgi.

Bet pļā - ja visu laiku redzi, ka tie saucamie zinātnieki & pētnieki & ierobežotāji visu laiku iebrauc auzās, tad jautājums - nedrīkst nemaz apšaubīt viņu viedās domas?

Tu tak nevarētu būt tāds antiņš, kā raksti. Ja reiz es neticu vienam aspektam, tad es neticu nekam, ja?

Kā paklausās, mediķi un medicīnai pietuvināti cilvēki arvien mazāk sāk ticēt zinātnei. Kas laimīgi cer noķert covidu un dabūt kodu, kas nesteidz pēc būstera - te viens gadījums, te otrs.

Un te tāds filozofisks jautājums rodas. Auto pērkot visi allažiņ uzklausa pazīstama mehāniķa padomus. Dzīvokli pērkot pazīstama māklera izteikumi tiek ļoti ņemti vērā, bet kad pazīstams ārsts izsaka savu ķecerīgo viedokli, to vajag nolaist renstelē. Visilgāk mācītie, bet izrādās - visglupākie. Tā, ja?

Ironija, dārkais drauks, ironija

Skat. augstāk. Kāds bija ielicis Perevoščikova komentāru, ka ar čipiņiem esot, citēju, "nedaudz zemāka saslimšana".

Tavi bērni visu apdraud. Sēdi pie ratiem un domā par sabiedrību.

Veikals. Visi ar ausvaisiem. Darbinieki čipoti. Visi ar uzpurņiem. Kāpēc gan, tas man nav īsti bijis skaidrs nekad, bet nu jā, tā ir.

Kopumā tomēr patīkami, ka cilvēkos sāk dusmas krāties. Tas liek cerēt, ka kaut kad visie šitie lielākoties neloģiskie ierobežojumi beigsies.

Iedomāsimies hipotētisku sīku cilvēciņu (SC). Cilvēki kopumā alkst pēc atzinības, bet šim SC tas tik vienkārši nesanāk. Un te, tavu laimi, pienāk mirklis, kad darot tik maz, var iegūt tik daudz. Pie tam SC var internetā nepaguris gānīt citus, par netopot sodīts, bet pat tiek slavēts. Nu, vai nav zelta laiki? Vai par šo nevar paprasīt tādu nieku, kā panēsāt uzpurni vai pastāvēt rindiņā?

Man ir viens zināms ļautiņš, kam savulaik bija liela vēlme, kas tika formulēta šādi - uzvilkt formu un sadot kādam pa muti. Formu neviens viņam nedeva, pa muti arī viņš nevienam nedeva, jo saprata, ka var dabūt pats.

Ar cilvēku draudzība pajuka, kopš viņam radās tādas jocīgas vēlmes un nezinu, ko viņš dara tagad, bet atceroties, ka soctīklos sēdēt viņam patika, tad noteikti ir uzvilcis formu un raksta nepaguris, cīnoties par taisnību un domājot par sabiedrību.

Ja cienījamais dirst pasūtītais Raimis būtu kaut elementāri sekojis līdzi mūsdienu tendencēm, tad varētu ātri vien izsecināt, ka jaunieši/bērni omikronu uzrāda tāpēc, ka visas skolas/bērnudārzi/attiecīgas iestādes tiek testētas un pārtestētas nejēgā. Ja attiecīgā apjomā testētu pansionātus, droši vien tur nebūtu daudz sāvādāk.

Saprotu, ka tas nav skābekļa membrānu līmenī, tā ka nokaunos un eju gulēt. Nav ko lajiem runāt, kad gudri prāti pauž DIŽO DOMU.

Es domāju par sabiedrību un savu ĢĀ nenoslogoju ar savu klātbūtni. Vispār man tas ĢĀ ir pat citā pilsētā, bet kaut kā esmu pamanījies krietnus gadus dzīvot tāpat. Cik gan zinu no cilvēkiem, kas ĢĀ zina, nekas neliecina, ka ārsts no pārpūles būtu nokritis ar sirdi un pamests sētmalē, jo slimnīcas pilnas. Nebūt ne. Piemaksas par covidu un citādi nekā diža.

Tā ka man nav diži ko teikt un neredzu vajadzību.

Man gan būtu kas cits piebilstams. Kā man teica kāds foruma vecbiedrs, kādreiz iauto ar Raimi īpaši neceremonējās un kārtējā jaunajā un idiotiskajā tēmā vienkārši un tieši pateica - RAIMI, EJ DIRST!

Lai gan neesmu veterāns, es tomēr atļaušos izmantot vecās un labi aizmirstās metodes - RAIMI, EJ PATIEŠĀM DIRST.

Lūdzu nepublicēt kaut kādu dezinformāciju. Tas tā nav un nevar būt, jo mūsu viedie prāti ir teikuši, ka ir pizģec un būs vēl lielāks. Ne velti 4 miljoni čipiņu iegādāti.

A tā - zinātnei netic, bet visādai WHO gan...

Protams. Atkārtošos - ļaujam katram dzīvot savu dzīvi. Nevajag man atkal sākt atkārtot par pārpildītajām slimnīcām u.t.t. 2 gadi ir pagājuši, šo "vilks aitās" esmu atklausījies līdz nelabumam. Ne slimnīcas ir izbeigušās, ne ko. Pie tam šis gadagājums jau nu noteikti nebūs tas, kas skries uz klubiem un bāriem, ja tiem ļaus brīvu darbību, attiecīgi visi reizē saslimstot un nogremdējot slimnīcas, par ko visi tik ļoti satraucas.

Un it sevišķi, ja vēl uzdarbojas omikrons, par ko zinātnei neticīgie runā kā par ne stipri bīstamu lietu.

P.S. Saprotu, ka nav stils iesākt diskusiju un no tās izvairīties, bet tieši tā es mēģināšu darīt tagad. Savus analogos argumentus esmu šeit paudis jau kādas dažas reizes. Kas man piekrita, kas bija pretējā nometnē. Domājams, šoreiz būs tieši tāpat, tāpēc neredzu jēgu un mazliet laika arīdzan žēl - te nekas tik ātri nav izrunājams.

Tā ka ja kāds uzskata, ka es neko nejēdzu - droši, tā drīkst domāt.

Skolēni tiek testēti uz vella paraušanu un par rezultātiem esmu ārkārtīgā sajūsmā. Viens bērns atsēž +/- nedēļu karantīnā. Tad pienāk kārta otrajam bērnam. Tas vēl nav ticis ārā no karantīnas, kad pirmajam bērnam kārta. Attiecīgi - mācību imitācija zoomā.

Nudien - sargājot večus, bērni izaugs par pusanalfabētiem.

Tumsonis. Sen jau vairs nav globālās sasilšanas, jo ja gadās kāda aukstāka ziema vai vasara, cilvēkiem šī teorija ne visai patīk. Tagad ir "klimata izmaiņas" un tur jau var piesiet dajebko.

Nebūtu dīzeļu, nebūtu supervulkāna izvirduma.

Nerunājot covida sakarā vien. Sūdzības - vai no tām ir kāda jēga? Liktos jau, ka visticamāk tās nonāk uz nagliņas, bet reizumis kāda kritiskā masa tomēr spēj paveikt lietas.

Apzog cilvēkam šķūni, nozog 3 vecas skārda vannas. Cilvēks visticamāk nospļausies un neies zvanīt policijai. Tā atbrauks pēc kāda laika, izrādīs nepatiku par tādiem niekiem un droši vien neizrādīs dižu degsmi meklēt. Bet, kā man viens ļaužs zināja teikt, ja tādi šķūņu īpašnieki aktīvi raksta iesniegumus, tad gadās, ka kāds no augšas pamana (gadījums iz prakses) - kā, jums tur padsmit iesniegumi par līdzīgām lietām un nenieka nav darīts. Iespējams, nāksies vien vietējam iecirknim varbūt mazliet vairāk patirināt vietējo tolmetu vai kā un tas reizēm pie kaut kā arī noved.

Kādas no Latvijas autobraucēju federāciju čiekuriem bijis Polijā kādā konferencē un sācis braukt virsū turienes ceļu policijas šefam par to, ka viņu darboņi izspiež kukuļus. Tas - tādas lietas nav pieņemamas, risināsim. Dodiet šurp iesniegumus, skatīsimies, ko var darīt. Federācijas darbonis spējis vien nosvepstēt, ka tādu iesniegumu nav un ka viņš to zina no nostāstiem, uz ko policijas šefs vien atteicis, ka ar tādām bābu tenkām viņš noņemties neies.

Secinājumus katrs var izdarīt pats. Vajag? Nevajag? Jā, allaž jau vieglāk izvēlēties "nevajag" variantu, bet ir mirkļi, kad "vajag " tomēr var nospēlēt par labu. Visticamāk gan ar 1 būs par maz.

Piedod, draugs, bet nu nav te visi tādi revolucionāri, lai ierobežotu elementāras vajadzības, nu kaut vai savest elementārā kārtībā savu ūdensapgādes sistēmu, kas sākusi tecēt. Neuzskatu to par ārkārtēju ērtību. Tas nav vazāšanās aiz gara laika pa lielveikaliem, teātriem vai krogiem.

Fūrēm štropes arī esot ar 2 (?) gadu derīguma termiņu. Ja tā štrope nogulējusi noliktavā pusotru gadu, tad principā pusgadu vien derīga esot. Ļoti grūti iedomāties, kas tai varētu notikt pēc 2 gadiem, bet nu tāda kārtība.

Pie mums jau droši vien neviens īpaši galvā neņem, bet Vācijā gan jau.

Par veikaliem runājot - vienā ne tik lielā pilsētā biju pārsteigts, apskatot vietējo mahimu, kas nav no tām sīkākajām. Parasti tagad jau pie katra sīka žurcelnieku veikala uzkarina kādas 10 lapeles ar atsaucēm uz to, ko drīkst, ko nedrīkst, cik laiž iekšā, kā laiž iekšā u.t.t.

Tur bija 1 lapiņa - darba laiks

Bērns tur māžojas, bet vai tad reāli kaut ko var vinnēt tā patiesi? Hotdogs par puscenu? Jā, par puscenu, otra puse pašam jāpiestiķē. Tas pats ar kafijām u.tml.

Un kas tad no tā? Vispār covida būšana padarījusi cilvēku izpratni kaut kādā ziņā nenormālu. Visiem iestājies liels biezpiena trūkums organismā un neviens vairs neatceras, kā bija pirms 2 gadiem. Varu atgādināt - bērni slimoja. Jo mazāki, jo biežāk. Temperatūras, iesnas u.tml. lietas bija normāla parādība un to uztvēra kā neizbēgamu rudens/ziemas sastāvdaļu. Visādi brīnumi ceļoja, t.sk. arī tādi vīrusi, kas momentā temperatūru uzcēla par variākiem grādiem (burtiski). Man pašam ir bijis, ka naktī pamostamies abi ar sievu un konstatējam, ka bērnam ir 40,5!

Bērnībā es nedēļu noslimoju ar kaut ko. Saka, gripa esot bijusi varbūt. Stipri paaugstināta temperatūra man bija aptuveni nedēļu. Runā par 39, pats jau diži neatminu, mazs biju - vecums kā Tevis aprakstītajā piemērā. Pēc tās nedēļas biju tāds pavārgs kādu brīdi, bet neko, joprojām dzīvs, kā redzi.

Paslimot, starp citu, galīgi nav slikti, jo organismam tomēr jāpierod pie visa kā, kas nu mums te apkārt ceļo. Bērnudārznieki ir ļoti labs piemērs, kad no relatīvi sterilas vides nonāk vesela bara bērnu vidū, kur kādam pilnīgi noteikti kas ir. Puse laika tur, puse mājās. Un paiet viens, otrs gads - un slimo jau stipri mazāk. Tas izteiktāk pirmajiem bērniem. Nākošajiem jau labumi tiek no vecākajiem un tie jau slimo mazliet mazāk.

Iešauj, draudziņ, vēl 1 būsterīti, uzreiz būs līksmāk ap sirdi

Jāatzīst, arī man tas liekas samērā nenormāli. Ja ģimene dikti ievēro visus norādījumus un izolējas no mazliet tālākiem radiem - nu figs ar viņu, bet tiešie radinieki... Saprotu, ka ģimenes ir dažādas, bet šādi kādu "izolēt" kā tādu spitālīgo? Nē, es piesliecos Kasiņam, tas tiešām man nav saprotami.

Neliels stāsts iz dzīves. Pazīstu vienu īru, kas Latvijā dzīvo jau krietnus gadus. Pirms tālāk aprakstītā notikuma bija diezgan liels covida lietu ievērotājs. Čipojās brīvprātīgi un visā visumā sekoja vadošajiem rīkojumiem. Pētīja statistiku un šausminājās.

Tagad aizbrauca mazliet paceļot un pa ceļam nolēma apciemot ģimeni Īrijā. Kā nu gadījās, kā ne, tests viņam uzrādīja omikronu. Cik tur testus taisījis un kāda kārtība, neatminu, bet maksāt nācies pašam. Lidot uz Latviju nesanāk, jādzīvo tur 2 nedēļas. Vecāki uzņēmuši, bet vai nu tie trakoti bailīgi, vai skarbi noteikumi, bet cilvēks dzīvojis kā cietumā. Ierādīta 1 istaba. Ēdienu pienesa, uz ateju gājis ar uzpurni. Tikām papildus darbam arī daudz internetā pētījis, kas tad visa omikrona sakarā notiek, kā teiktu msh, ačgārnajā salā. Pēc statistikas pētīšanas viņam, mani satiekot, bija viens vienīgs jautājums - kāda velna pēc TĀDAS slimības pēc man bija visi šie sarežģījumi? Cilvēks nepavisam vairs nav pianista pielūdzējs.

Var jau apgalvot, ka viņu statistika ir slikta un mūsējā ir patiesāka, ka slimnīcas ir stāvgrūdām pilnas un mediķi ir pusmiruši (kā tas viss tiek apgalvots pēdējos 2 gadus), bet ir vērts padomāt - kā tad tā, ka ne jau jaunietis, kam ieskati mainās katru nedēļu, bet pusmūža cilvēks ar stabilu uzskatu par lietu pēkšņi šādi izmainījās.