Viņam tāda progresīva tā partija un varbūt vīrietis bildē ģeldētu vairāk.

Ierobežojumi precēm palielinātu melnā tirgus īpatsvaru. Kā kādreiz mums te bija, ka bodē kažoka nav, bet no rokām var dabūt, vien maksā citu cenu. Man šķiet, ka tas tā darbojas visur pasaulē.

Es jau domāju, ka kļūdījies esi un gribēju aizrādīt, ka covida sadaļa ir citur, bet tad atcerējos, ka kādreiz bija arī cita čipošana aktuāla ;)

Nu kāpēc uzreiz vajag piepisties? Es tikai konstatēju faktu, ka nekādu kontroļu nav bijis, kurpretī pirms kāda laika rakstīja, ka esot kontroles tur, esot šur. Varbūt būs rīt arī, vai nu es zinu.

Tikai pastāstīju, kas tur notiek. Secinājumus katrs var izdarīt pats.

Nu tad man nāksies pieņemt, ka statistikā noteikti iet tādi gadījumi, kur jau bez policijas iesaistes nekā - auto & velo sadursme vai tamlīdzīgi. Klasiskais variants, ka noliekas uz sāna, jo pārrēķinājās, tajā stastistikā īsti nevarētu iet, jo kā gan statistikas uzkrājējiem varētu būt tādi dati?

Tā ka visticamāk galvas traumas gūst gauži nelielā procentā no kopējām avārijām (ieskaitot sīkas apgāšanās utml.).

Zināms ļaužs šodien izvizinājās pa Lietuvu (dižā pilsēta - Viļņa - atpakaļ). Papīru bija sataisījis, kaut ko sareģistrējies, bet kontroles it kā nekādas.

Tas viens otru neizslēdz - arī ģimenei vajag kaut ko. Es arī bērniem gana daudz mantu pērku, jo viņiem patīk un man prieks. Ja sāktos šādi limiti, tad noteikti tādi būtu arī pakalpojumiem. 1x gadā uz zvērudaŗzu, 1x uz atrakciju parku, 1x vēl uz ko.

Tu savulaik nicīgi izteicies par ūdensparkiem, jo tā esot bezjēdzīga lieta. Varbūt vari pastāstīt, kā tad tā naudas tērēšana ģimenei varētu praktiski izpausties, ja preces nepērk un pakalpojumus arī ne.

Lai gan ideja, ka derētu ražot mantas, kas ir labojamas un ilgmūžīgas, nav slikta, bet doma par limitiem ir pilnīgi garām. Lai arī var pārmest kāri iepirkties vairāk, tomēr tas ir zināmas labklājības rādītājs un mudina cilvēku attīstīties, atrast labāku darbu, lai celtu savu labklājības līmeni. Iespēja savu naudu notrallināt ir daļa no tā visa.

Un ko Tu piedāvā?

Globālā sasilšana ir neapstrīdams fakts, kā nu mums mukt pagrabā?

Runājot par dīvainām vietām, ir vieta Igaunijā, kur var tā vienkārši iebraukt Krievijas teritorijā, jo ceļš tā nu iegadījies.

www.google.com/maps/@57.9108972,27.6953217,12.96z

Zinu 2 gadījumus, kad podi galvā ir palīdzējuši, bet neviens ar velo. 1reiz iesācējs ar moci kaut kā īpaši tizli pārlidoja pāri stūrei un ar pakausi stabā. Pods lupatās, pauris ne. Otrreiz cilvēks slēpošanas trasē uzkāpa uz negaidīta ledus un atmuguriski nokrita un ar pakausi pret to ledu. Arī pods lupatās, bet pašam viegls izbīlis.

Tie nu ir specifiski gadījumi, kad noder, bet arī manā bērnībā, kad ar velli daudz dauzījos un reizumis kritu, nekad nav bijis gadījuma, kad būtu pat tuvu noderējis. Protams, teorētiski var noderēt, varbūt īpaši iesācējam, kam ir liela kāre lielākā atrumā nospiest priekšējā rata bremzes un uztaisīt kūleni, bet arī es ikdienā nelietotu. Jā, var jau allaž teikt, ka ar 1 reizi pietiek, bet man vismaz šķiet, ka piedaloties ar auto ikdienas satiksmē es riskēju vairāk.

Atbilstoši valdošajai tendencei - vajag tikai mainīt attieksmi un viss būs labi. Agrāk taču iztika ar skaitīkļiem un skaitļojamo mašīnu "Fēlikss". Tagad izlepuši un taisa emisijas. Fui! Atgriežamies pie vecā un aizmirstā un glābjam pasauli!

Uz paneļa iemidžinās (oranžs. Kad OK, tad zaļš). Ja stūri diži nerausti, var just, ka šis mazliet piestūrē pareizajā virzienā. To visu vēl varētu pieciest, bet kad ik pa laikam izlec paziņojums - PALICIET SAVĀ JOSLĀ, tad tas ir kaitinoši.

Varbūt ārpus pilsētas tas viss ir savādāk, bet pilsētā tas radars liekas par jūtīgu, jo nereti ir kādi cm pa labi/kreisi bedres dēļ, braukšana šaurās vietās a la Valdemāra iela, citur ar tām joslām kādas dīvainības. Tā teikt, nevajag pat ne tuvu iebraukt citā joslā, lai būtu auto satraukums.

Nešaubos, ka pie visa var pielāgoties, bet šī pagaidām liekas viena kaitinoša lieta. Atslēgt, protams, var, bet atstāt permanenti atslēgtu gan laikam ne.

Visticamāk, bet nu kamēr garantija, tikām tādas lietas darīt negribas.

Es parasti tajos 5/7dienu vakaros allažiņ kruīzēju ar vienu un to pašu ātrumu un tad reizumis gadās niknie vakari, kad visi iet garām masveidā, bet citreiz es eju garām visiem. No kā tas atkarīgs, nevar pateikt, vari vien skatīties un brīnīties, kāpēc šodien tā, bet pirms nedēļas taisni otrādi.

Pēdējā laikā gan vairāk tādu nesteidzīgo.

Iciks tādu arī ņēma un nopirka. Biju domājis kādu nieku pavizināties un tad uzrakstīt, bet nu ja mana necilā persona pieminēta, tad varu šo to īsumā uzrakstīt.

Šāda doma par jaunu auto (nevis citu, bet jaunu) man bija uztapusi jau pirms laba laika, bet nu tad visādi apstākļi kavēja un atrunāja, līdz šogad vienā brīdī nolēmu - vajag. Diži izvēlēties bija slinkums, apskatīju vien kaut kādus zināmākus auto, bet tur vienam bija tikai automāti, citam dīzeļi, kam vēl kas un tad nu beigās man atlika Škoda Octavia 1,5 TSI (benzīns, 150 ZS) ar manāli.

Iespēju nolasīt sev pa prātam diži nebija, jo gaidīt no rūpnīcas būtu 6-7 mēnešus, kas galīgi nebija forši, tāpēc izmantoju piedāvājumu paņemt jau to, kas gatavs. Principā ļoti lielā mērā jau arī bija tas, ko gribēju. Dabūju mazliet par daudz, bet neko darīt.

Nobraucis esmu bik virs tūkstoša un šādi secinājumi:

1) pēc vecā 2,0 TDI (čipota pie tam, kas varētu vilkt uz 170 ZS un gana labu griezes momentu) šis liekas gaudenāks, par ko nebūtu jābrīnās, lai gan visticamāk varēs piešauties un būs ok.

2) nodeva "drošai braukšanai"- elektriskie palīgi. Pats tādas figņas nebūtu ņēmis, bet nu man nebija variantu. Starp & stop vēl pieciešams, taču joslu asistents ir nenormāli kaitinošs. Iespēju robežās cenšos atslēgt. Avārijas bremzēšana & brīdinājums - tas arī vairāk kaitina, nekā kaut ko dod. 1x uztaisīja reālu avārijas situāciju. Glābējs, bļin...

3) degvielas patēriņš gauži mazs, vismaz lielākos gabalos. Nobrauc kādus 200 km un uz tāpeles 5,1 vai 5,3 l/100km (dīlerservisā teica, ka varētu pēc kādiem 3-5k km mazliet pat kristies) īpaši nedomājot par Fana cienīgu ekobraukšanu. Ar to 2,0 TDI analogos apstākļos bija kādi 4,3 - 4,7 l.

It kā tiekot atslēgti 2 cilindri braucot vienmērīgi. Iesākumā likās, ka es sajūtu, ka uzspiežot gāzi ir tāda kā neliela aizture (acīmredzot pieslēdzas visi), bet nu jau laikam būšu pieradis un nejūtu.

4) Viena lieta, kas man liekas nepārdomāta - kloķīšu vietā ielikta kaut kāda tizla planšete vai kā nu to saukt. Ar tiem kloķīšiem tomēr bija vairāk laika uz ceļu skatīties.

Iespējams, laika gaitā mazāk tur skatīšos, bet ar kloķiem vienlaicīgi varēji gan mūziku dzenāt, gan kondiķi kurbulēt, krēslus sildīt un apsildes režīmus mainīt. Šeit tik prasti vis nav.

5) tiku pie keyless sistēmas. Biju skeptisks, bet nav nemaz tik sūdīgi, vien bagāžnieku reizumis nevar atvērt, ja atslēga kabatā tieši blakus mobzim. Ja atslēga otrā kabatā, nekādu bēdu.

6) LED gaismas. Varētu jaut kaut ko nokomentēt, bet kaut kā nav sanācis tumsā braukt

Viens no apstākļiem, kāpēc tieši šis auto,lielais bagāžnieks, nav mainījies - tas joprojām ir liels un sakraut var lērumu. Rezerves rats arī pilnā izmēra, kas patīkami. Un pat domkrats beidzot normāls, nevis kaut kāds štrunts ;)

Un jā, pie 800 km uz tāpeles, gandrīz nošķīlu. Viena zoss nespēja noteikt priekšrokas krustojumā ar galveno ceļu, kas maina virzienu. Kad testēju jaunā auto tauri, zoss ar žestiem demonstratīvi ādīja, ka viņai taisnība.

Ko zosij padarīsi...

Un ko tad, ja nu pašam gadīsies tāda vajadzība pēc tā testa? Ak, nevajadzēs? Bet ir situācijas, kad vajag gan. Lūdzu, cilvēks brauca uz Serbiju, bet tur viņiem tā vakcīna bijusi nebijusi, vajag testu cik tur h pirms iebraukšanas. Lūdzu, taisi.

Var jau teikt, ka uz Serbiju neviens nebrauc un cik nu tā bieži būs, bet viss mainās un kas zina, varbūt drīzumā arī citur to testu pieprasīs. Tad varesi kost pirkstos, ka citiem noskaudi un pašam jāmaksā.

Šonakt man traucēja 2 skaļi mopēdi. Ceru, ka tiks pieņemti mēri un es neviens gar manu logu nebraukās, lai man salds miegs allaž, kad gribēšu gulēt.

Kā nojaušu, Tev laikam ir pozitīva pieredze šajā ziņā. Ok, lai tā būtu, var jau būt, ka citur tas patiešām strādā. Mana pieredze, diemžēl, ir tāda, kā jau teicu.

Ja bez ironijas, tad tie motocikli, lai nu cik skaļi, ir kaut cik paredzami. Jā, viņi mēdz pietuvoties strauji, bet tomēr brauc pa ielu un virziens ir skaidri izprotams.

Velorasti brauc visur, kur vien iespējams braukt, nekādu likumsakarību. Ja ir velorastu celiņš ar bultu, kas norāda, ka braukt tādā virzienā, tad tur būs arī tādi, kas brauks pretēji un arī tādi, kas brauks kaut kur blakus tam celiņam. U.T.T. U.TJPR.

Domāju, nav vajadzības garākos tekstos izplūst.

Jāatzīst, man klusie velorasti ikdienā pat vairāk traucē.

Bet ja indivīds X raksta un Y viņam atbild, bet Tu pēc tam atfiltrē šo X, atbilde no indivīda Y taču paliek. Beigās redzi kaut kādu kastrētu diskusiju, kurā nav skaidrs, kāpēc šis Y kaut ko ir teicis.Tā ka saku iz pieredzes - sounds great, doesn't work.

Tu nezini, ko gribi.

Vienā mazā forumā admins tā izdarīja, jo bija īpašs lietotājs, kas bija sakritis uz nerviem it visiem, taču šo demokrātiski nebanoja, jo noteikumi pārkāpti netika, taču izveidoja tādu amizantu bloku. Rezultātā tauta ātri vien saprata, ka tas nav īsti forši. Lietotājs X ieraksta glupību, ko esi nobloķējis. Tu neredzi, bet citi uz to atbild un tad veidojas dīvainības - kaut kāda saruna, kam daļu redzi, daļu ne. Tā ka praktiski tas viss ir diezgan nekā.

Diemžēl labo argumentu nezinu, bet nu lai būtu, visu jau nevar zināt.

Redz, ja tie vīrieši mājās kopojas un ar to viss beidzas, tad nez vai daudziem būs lieli iebildumi. Ir cilvēkiem dīvainības, bet lai jau. Bet ne, vajag iet gājienos un savu taisnību uzbāzt citiem un rādīt, cik pareizi tā ir un ādas tērpā suni tēlojot rādīt, cik normāls gan esi. Loģiski, ka tas izsauc pretreakciju. Sūdu mētātājus t.sk.

Nevajag pazīt kādu, lai uzzinātu vispārīgus kādas grupas ieskatus. Paskaties neta publikācijas, kur redzēsi visādas to pašu vegānu, pederastu vai tamlīdzīgu ļaužu uzstāšanās. Esi redzējis kaut reizi organizētu gājienu ar gaļas ēšanas slavinājumu?

Lai vai kā, ja visi darītu savas lietas un tik ļoti citiem neuztieptu savu taisnību, būtu mierīgāk. Ne velti ir izteiciens - "nesaki man, ko man darīt un es neteikšu, kur tev iet".