Atstarotāji ir īpašs stāsts - ir tādi ar kārtīgiem atstarotājiem, bet ir tādi, kam it kā tie ir, bet reāli tas ir bezjēdzīgi, pat bīstami, jo īpašnieki paļaujas uz tiem. Piekariņš pie somiņas, kas iegadījies somiņas nepareizajā pusē; piekariņš ar 1 atstarojošu pusi, bet otru ne - pagriezies nepareizi; PSRS ražoto velosipēdu atstarotāji vispār ir tik efektīvi, ka sākumā vizuāli ieraugi velosipēdu, bet atstarotāju tikai pēc tam.

Jāatzīst, to gadsimta lielāko lohu (ko tauta sauc par Žigi) es biju kaut kad ieslēdzis, jo biju dzirdējis, ka tas esot ļoti kruts un oriģināls čalis. Nu ziniet, tādus oriģinālie čaļi ir pilnas vārtrūmes šaubīgākos rajonos. Ja cilvēks tādu skatās, par viņu neko labu nevar padomāt.

Un man vienalga, kāds ir viņa vēstījums. Tic covidam, netic, tic vakcīnām, netic. Pierādījumi par vai pret, es viņam neticētu tāpat. Katrs vārtrūmes žūpa ir tikpat liels speciālists.

Ja kāds metīsies oponēt, varu mēģināt izteikties godājamā Ž. valodā. Ja atmiņa neviļ, varētu būt tā;

Jā, bļeģ, tautieši, bļin. Jā, nahuj, kovids ir atnācis. Bļin, mums te dirš par to, jā, bļe, dirš! Pis dirsā to vakcīnu, jā, bļin!

Arī es zinu vienu analogu gadījumu - cilvēki iegulda savus resursus izstrādājot standartu, kam pēc tam šis kantoris uzliek ķepu un pieprasa naudu. Tas īsti normāli neliekas.

Skriet jau var, vien pagrūti iedomāties, ka šādā gadījumā viņam tur ir kaut mazākās izredzes. Ja dzērāja māte, kam bāriņtiesa ņem nost bērnus, var izgulēties, nokrāsoties un asarainām acīm stāstīt televīzijai, ka viņas bērniņus ņem nost, tur tiešām skatītāji var pavilkties un, kas zina, varbūt kaut ko pavirzīt šai mātei izdevīgā virzienā, bet nu šis 2 vietu parkotājs nudien nebūs īstais gadījums.

Es gan neskatos tik optimistiski uz to, ka elektromobiļu cena kritīsies un visi nu tik steigs pirkt. Ja ir plāns tos ieskapēt par katru cenu, tad drīzāk būs nodokļu politika, kas iekšdedzes dzinējus izdzīvos, ka arī droši vien neizpildāmās atgāzu normas šādu auto ražošanai.

Tādā gadījumā, saprotams, stāstot par to, ka tas tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums (lai elpotu tīru gaisu), nebūs variantu - pirksi to elektromobili, ja vēlēsies kaut kur braukt.

Tad ta jaunums... Kad ir bijis savādāk? Sākumā vajag Angolā nēģerus pabarot, tad Fidela kubiešus, bet savējie - hm... pēc pārpalikuma principa.

Tieši to es arī gaidīju.

Ģimenē savulaik bija 2. golfs un iepriekšējais saimnieks bija pamanījies dabūt visvisādas skrambas un buktes (t.sk. sānos), tā ka to golfu es vis neceltu saulītē kā kaut ko diži labāku par ko citu (par bamperiem nerunāšu, tādā veidā šo testējuši mēs netikām).

Degvielu leju vidēji 2x mēnesī. Nekad neleju automātos, vienmēr eju maksāt cilvēkam - man tāds paradums. Speciāli nemeklēju, vienmēr kaut kur iebraucu pa ceļam. Rindās faktiski nekad nestāvu, varbūt 1 cilvēku pagaidu. Varbūt man vienkārši veicas, varbūt neizvēlos DUSus centrā, kur tajā dienā ir 2 centu atlaide un mega rinda.

DUSi ir brīvi pieejami, bet pieštepselēt kurš katrs vis nevarēs. Dzīvokļi atkrīt. Mājas - teorētiski var, praktiski jāskatās, kāds nu tas pieslēgums, vai maz pavilks.

Tavs mērķis ir pierādīt ko, šādi visu laiku stāstot, kādi visi lohi, ka satraucas par savu īpašumu? Ka paša auto ir pietiekami nevērtīgs, lai iespringtu par to? Citu iemeslu neredzu.

Un kāda būtu mašīna, kas to visu spēj? Tīri piemēram - vai 2. golfs ir tam +/- piemērots?

Jaunatnes modernais dzīvesveids (dzīvokli īrēt, nepirkt; auto nomāt, ja vajag u.t.t.) ir līdz brīdim, kad sadzimst bērni. Tad kaut kā ieskati sāk mainīties daudzējādā ziņā.

Tas saucas - kur ir, tur rodas. Tā mēdz gadīties it visās dzīvēs sfērās.

Tu aizbrauc uz nomaļu meža ezeriņu ziemā copēt. Viens pats. Uzlien virsū kaut kur uz dullo un sāc ķert. Pēc pusstundas atnāk viens pacopēt un, saprotams, nogruntējas stipri tuvu.

Paskat tik, doma attīstās.

Un kā tad esmu vainīgs pie tā, ka man iesit bukti? Es varu noparkoties vistālākajā stūrī un tāpat nav garantijas, ka kāds blakus neiekārtosies.

Personīgi mani šādi sīkumi pārlieku nesatrauc, bet mani satrauc attieksme - ka te gudri pamāca, ka tas tāds nieks vien un par to nevajag iespringt. Tas ir cilvēka privātīpašums un viņam ir tiesības sagaidīt, ka cits to nebojās, neatkarīgi no tā, vai mašīna ir "3 mēneši vēl skate" vai 300k vērtībā.

Kā man patīk šie mācītāji, kā pret savu īpašumu izturēties. Nezin kāpēc ir ok, ka tev neapvemj durvis, ka neņem tavu īpašumu, ka tavā dārzā svešs netaisīs savu šķūni, kurpretī satraukties par citu savu īpašumu (auto) ir kaut kas nepieņemams. Tur tad vajag mācīties no itāļiem, kas, parkoties nemācēdami, parkojas līdz atdurei.

Tā jau nu arī ticēšu, ka pats stāvēsi un smaidīsi, ja kāds ar durvīm Tava autiņa sānā iesitīs bukti.

Par diagnozi es to sauktu tikai tad, ja tas tiek darīts tāpēc, ka ego neļauj pieciest to, ka apdzīts.

Es gana regulāri tādus apdzenu. Vizinos lielos gabalus ar kruīzu un stabilu ātrumu, bet mani nereti apdzen un pēc tam sāk vilkties ar tādu ātrumu, ka distance zūd. Nu un ko ieteiksi ar tādu darīt? Nomest 5 km/h un vilkties aiz viņa? Es izvēlos turēt savu ātrumu un braucu garām. Ja šis apdzen un attālinās vai vismaz nebrauc lēnāk par mani - itin nemaz nav žēl.

Vienu tādu ībli uz Tīnūžu ceļa (~60 km posms) apdzinu veselas 3 (!!!) reizes. Kruīzēju ar ~100 km/h spidometrā, šis sparīgi apdzina un pēc kāda laika panācu, kad šis ar kādiem 90 brauca. Aizkruīzēju garām, bet pēc kāda laika šis ar saviem 130 lepni aizgāja garām. Pēc kādiem km atkal brauca lēnāk par mani. 3ajā reizē bija līdzīgi.

Man netraucē, jo man te sētnieks tādu agregātu nedarbina, bet es nešaubos, ka kādam traucē gan, jo ja kādā klusā ieliņā, kur mašīnas diži nebrauc, agri no rīta tādu iekurbulē, tad klusi patiešām nav un nevar būt.

Pie tam tā agregāta jēga, manā skatījumā, ir gauži maza. Cik esmu vērojis darboņus, tad viņi nopietnām sejām ar to agregātu staigā, to rūcina, bet jēgu redz maz. Lapas nemaz neizrāda tādu vēlmi vākties kopā un tieši tur, kur vajadzētu. Mana pagalma sētnieks ar grābeklīti liekas daudz efektīvāks.

Motorzāģis, fleksis u.tml. lietas ir krietni atvieglojušas mūsu dzīvi un ir lietderīgi izgudrojumi. Šis - domāju, ne.

Par aizliegumiem? Nakts laikā it kā skaļu mūziku nevar klausīties - pieņemu, ka droši vien tas attiecas arī uz sētnieku ar motorzāģi. Aizliegt svētdienās cilvēkam ar dārza tehniku rīkoties? Piedošanu, bet kā tad viņš nopļaus savu mauriņu, par kura nepļaušanu pašvaldība sūta virsū pašvaldības policiju?

Toties tas esot mūsdienīgi un zaļi. Tā neesot nekāda problēma, vajagot vien mainīt domāšanu

Es domāju, ka nogāzes varētu būt lēzenākās, bet tur visticamāk ir zemju un izmaksu jautājums. Katrs lieks kvadrātmetrs kaut ko izmaksā un visticamāk tas pieder privātpersonai, kas var nevēlēties no tā šķirties. Atsavināšana, cik dzirdēts, var vilkties gadiem un ja lieliem projektiem bez tās nekā, tad mazākiem ceļiem viss notiek tik kompakti, cik nu var.

Kaķiem tās aptaujas, tās var taisīt, kādas vien grib.

Te brīnišķīgs piemērs, kā var iegūt vēlamo rezultātu. Ar humoriņu, bet ideja skaidra:

youtu.be/G0ZZJXw4MTA?t=48

Man - nekādā gadījumā. Uzskatu, ka šādas videopadarīšanas var lietot darbam, kad nu pašreizējos apstākļos savādāk nevar, taču ne draugu saietam vai tamlīdzīgam pasākumam.

Neaizmirsti, ka tam elektromobilim dafiga vajag un ja sagribēsi reizē šo lādēt un darbināt savu siltumsūkni, vārīt tēju, kurbulēt elektrisko plīti - var būt par maz un dabūsi jau pieslēgt ko niknāku. Pieslēgšana, abonēšana u.t.t. u.tjpr.

Man ir keramiskā. Jā, mazliet jāuzgaida, kamēr uzkarst un kad tas ir noticis, karstuma nudien pietiek. Par pieregulēšanu - pierašanas jautājums drīzāk. Man problēmu nekādu.

Gāzi esmu lietojis n-tos gadus - varu objektīvi salīdzināt.

Gāzei pluss tāds, ka var lietot dajebkādus katlus. Nu un lētāk, toties šmucīgāk.

1) tautas īdēšana par biznesu būtu mazāka, ja policija atzītu - jā, pelnām naudu, jo šis ir labs veids, kā to izdarīt. Nepārkāpiet, nebūs problēmu.

Radaru gadījumā allaž tiek pieminēta drošība un tikai, lai gan faktiski esmu novērojis tieši pretējo (uz Tīnūžu ceļa);

2) par radariem varētu tik ļoti nepukstēt, ja tauta pie tiem tik ļoti nelohotos. 90 km/h ierobežojums nekādā ziņā nepieprasa 70 km/h faktisko ātrumu.

Pirms gadiem 12 bija sanācis saskarties ar sabiezējušu, ne sasalušu gan. Tad laikam bija sanācis tā, ka ielējām degvielu mazākā DUSā un nepadomājām, ka pēkšņā sala dēļ tur vēl varētu tirgot t.s. vasaras degvielu.

No rīta mīnusi (-10 varbūt, neatminos) un auto nelec. Atvilkās viens zinātājs, pameklēja, kur nu tur vajadzēja meklēt un konstatēja - nebūs, sabiezējusi degviela. Pēcpusdienā, kad jau temperatūra bija mazliet uzkāpusi, vilkām ārā 2 fēnus un sildījām. Nu neko, pēc kāda laika izdevās arī - pielēca.

Tiesa, tas bija stipri prastāks motors par CR.

Zirgojamies, zirgojamies, bet tiem nabaga frančiem droši vien galīgi nelāga jušanās. Sākumā cik tur covida viļņi, tad tagad vēl 6 vilki. Kā gan lai galā ar to visu tiek? Taisni vai pastardiena!

Un par spīti vilki droši vien franču valodu arī švaki pārzina un atsakās komunicēt.