Vai tik nebija vēl tā, ka tieši haskiji arī ļoti mīl cilvēkus un saimniekam drūmi jākonstatē, ka viņa dārgais mājas sargs ne tik vien nav kodis zagļiem, bet viņš pat luncinājis asti

Man šķiet, ka publiski to ir paziņojis vien šeit pārāk nemīlētais Apinis - jo vairāk baidīsies, jo lielāka iespēja, ka saslimšana ar dajebko var novest pie smagākas slimošanas gaitas ar covidu vai ne covidu.

Ja katru dienu streso par "a ja nu man tiks?", tad gan jau arī bez slimošanas var nonākt sūdīgā stāvoklī.

Te nu var teikt lielu paldies medijiem, kas "vissirslikti un kļūst vēl sliktāk" kultivē jau gana ilgi.

Līdz šim, atskaitot visādus draugu draugus, zinu tikai vienu reālu un pazīstamu cilvēku, kam ir bjis covids. Šis cilvēks saslima, dažas dienas padzīvojās ar 37+ temperatūru un tad uztaisīja testu. Izrādās, pozitīvs. Un te nu sākās. Cilvēks, kas par šo līdz šim nestresoja, pēkšņi sāka ļoti satraukties un justies nelāgi. Lietas nokārtoja kāds tuvs cilvēks, kas veiksmīgā kārtā slimajai personai smadzenes sakārtoja, norādot uz "smago" slimības gaitu. Nomierinājās un pēc dienām divām jau darīja visu kā parasti, vien kādas dienas nācās strādāt no mājām.

Baisās vajadzības vakarā kaut kur doties nav bijis, tā ka pagaidām ir bijis mēreni vienalga. Pieņemu, ka kādiem tas tomēr ir noteikti iezāģējis, jo pēc dienas darba mājās cilvēkiem var būt vēlme pastaigāt un tādiem, kam vēl ar bērniem jānoņemas, vakars kā reiz ir vienīgais brīvais.

Es domāju, ka potaša akumulatori vēl ir neizpētīts lauciņš. Ieteiktu rakt tajā virzienā.

Neaizmirsti, ka modes tendences mainās. Pēc kādiem gadiem var izrādīties, ka - "ai, tā bija maldīšanās. Ūdeņraža auto ir tie īstie, jo..." vai tamlīdzīgi.

Jāatzīst, esmu vienu otru redzējis, kas pēc suņa savāc sūdu maisiņā, bet tie tik ļoti izceļas, ka ir uzskatāmi par lieliem izņēmumiem. Tikai jauni cilvēki, tādi 20+.

"Varbūt priekš viņiem ar uzstādīt mīšanas stabus?" - esmu Londonā redzējis, ka vakarpusē ielas vidū izliek tādu uzrikti, kur no 3 pusēm ir pisuāri. Acīmredzot, lai piedzērušie angļi un tūristi nemīztu visur, kur pagadās. Izskatījās, ka pieprasījums bija

Personīgi man suņi visvairāk pilsētā nepatīk, jo saimnieki-dalbaēbi allaž šos palaiž un viņiem liekas, ka tas ir ļoti skaisti, ka viņu milzu krancis skrien visiem virsū. 100% gadījumu, kad sāksi lamāties, atbilde būs viena - он не кусается. Nudien, neatminos, ka kaut reizi būtu dzirdējis ko citu.

Aizejot ciemos pie suņu/kaķu saimniekiem jau arī allaž pilnas drēbes ar spalvām, bet nu tur viņiem diži pārmest nevar. Sava istaba, kā grib, tā dara. Ciemos iet nav obligāti.

Tavs piemērs par sīča sabraukšanu ir gauži stulbs. Atmetot pat to, ka šādi lēmumi tiek pieņemti sekundes daļās un parasti gauži instinktīvi un nereti varbūt pat ļoti nesakarīgi, pieņemsim, ka ir kādas sekundes laika padomāt.

Tātad, ir 2 varianti:

1) sabraukt sīci, kas kaut kur ne savā joslā iebraucis, kamēr māte alfonu baksta;

2) raut kaut kur sienā un sīci nesabraukt. Tātad vienā gadījumā sabraukts sīcis, kas atradās tur, kur nevajag, otrā:

a) risks avārijā iesaistīt kaut kādu papildus satiksmes dalībnieku, kas neko nav nogrēkojies;

b) GALVENAIS - sienā iebraucot es riskēju ar savu dzīvību un veselību. + vēl dzelži uz mana rēķina.

Kāds racionāls aprēķins būtu viņu nesabraukt? Man tagad būtu jāuzņemas atbildību par kādu citu, kas neuzņemsies nekādu atbildību? Tu tiešām naivi domā, ka nesabrauktā bērna māte kritīs ceļos, vaimanās, pateiksies un skries ņemt ātro krītu, lai cilvēkam var aizmaksāt skādi?

Atsaukties šādi uz Satversmi ir ļoti glupi, jo tās tēzes ir ļoti vispārīgas un pēcāk smalkāk visu nosaka n-tie normatīvie akti. Ir garantētas tiesības brīvi pārvietoties, taču to ierobežo visādi nejauki privātīpašumi. Ir tiesības uz vārda brīvību, taču arī tur ne vienmēr viss ir ļauts u.t.t.

Kā bija izteiciens - ja jurists tiesā piesauc Satversmi, viņš ir ļoti izmisis un viņam faktiski nav nekā cita. Ja iestādei rakstošs cilvēks atsaucas uz Satversmi, viņš ir idiots.

Fig zin, kā viss notiek - vai tiešām aizliegto/atļauto mantu saraksts ir tik debils, vai arī bodniekiem nav skaidrs, ko var/nevar un tad nu viņi kaut ko dara.

Rimi bodē tiku redzējis, ka tā jau mazā higiēnas/kosmētikas preču sadaļa pa daļai ciet, taču tādās Drogās atkal faktiski viss vaļā. T.sk. visādi WC atsvaidzinātāji u.tml. lietas.

Un laukos suns tiek turēts, jo tas ir materializējies no nekā un tamdēļ tiek pieturēts, jo jāpadomā arī par suni, vai ne?

Nebūt ne, laukos suns tiek turēts tieši tā paša parazītiskā iemesla pēc - vēlos suni kaut kādu iemeslu pēc. Vai medībām, vai mājas sargāšanai, vai dārgu suni statusam, bet tikai tāpēc, ka cilvēks domā par sevi primāri.

Un pareizi Lynx saka. Ja turi suni brīvā dabā, tad uzliec žogu ap savu īpašumu. Ja ne, tad suni vadā saitē vai sien. Nedomā tikai par sava kranča labsajūtu, bet arī par cilvēkiem apkārt, kam var nepatikt, ka pa viņu īpašumu skraida kaut kāds izdzimtenis. Vienalga, šķirnes/bezšķirnes, ar zobiem/bez zobiem, kož/nekož.

Un tad parādās stāsti - mednieki nošāva nabaga sunīti. Kā izrādās, ka nebūt ne mazu un mīļu pundurpūdeli pagalmā, bet gan lielu kranci krietni tālu no dzīvesvietas.

Cik nu dižajā pilsētā manīju, tad līdz 22iem blieza jau diezgan regulāri. Pirms pašiem 22iem pagalmos ļautiņi pulcējās (darīja to pašu, ko darītu pirms 24iem normālos apstākļos). Tad iestājās faktisks kapa klusums un vien pēc 24iem sāka šaut, bet gauži nožēlojami. Vismaz manā rajončikā.

Man pazīstams jurists stāstīja, ka policija drīkst ienākt 3 gadījumos:

1) tiesneša/prokurora orderis (grūti dabūjams, jo jāpierāda tā nepieciešamība);

2) paši iedzīvotāji labprāt ielaiž (notiekot lielā daļā gadījumu, jo ierauga mundieri un sabīstas);

3) ja policija jūt, ka iekšā, teiksim, kāds tiek galināts nost. Šo gan mēdzot reizumis negodprātīgi izmantot, piemēram, paziņojot, ka juta gāzes smaku, bet iekšā tomēr izrādījās, ka tā vis nav.

Bet rezumējums - iekšā laist nevajag un pienākums nav to darīt.

Pie šī paša cilvēka, starp citu, bija policija atnākusi, lai ielaižot, jo pie viņa esot balle. Pieklājīgi pateicis, ka pārskaitīt nevienu nelaidīšot un lai dodas vien prom. Pastāvējuši mazliet, bet nu neko, aizgājuši.

Piebilde: nekādas balles nav bijis, lepnā vientulībā klausījies mūziku pat ne vēlā vakara stundā un pat ne pārāk skaļi. Jauni kamiņi bija ievākušies, tad nu tie vēlējās svētīgu darbu izdarīt.

Citas markas dīzeļa auto savulaik bija problēma ar droseli. Šis tas līdzīgs bija. Gluži braucot neslāpa, bet tieši bremzējot mēdza slāpt pa reizei. Pielaist kad varēja, kad ne - tad vajadzēja noņemt kļūdu (par laimi bija kļūdu lasītājs ar mobzi).

Runāju ar cilvēku, kam čomi policijā. Izteicās, ka stukaču zvanu esot dafiga. Visiem jau apnikuši, bet nu zvanot nejēgā. Tas, ka varbūt policijai nav ne laika, ne varēšanas, ne vēlmes katru bezjēdzību izskatīt un piedalīties, tā jau cita lieta.

Ja tas ietekmētu vien viņus. Ko teiksi, ja sliktākas redzamības apstākļos pats tādā ieskriesi? Kaut arī Tava vaina tā nebūs bijusi 100%?

Samaksā naudiņas un par to iegūsti auto ar ekstru kaudzi un brauc kā kungs. Kamēr viss darbojas labi, tikām taču prieks par to, vai ne?

Labi, labi, ir dienas, kad viss ok, bet ir apmākušās, varbūt ar smidzinošu lietutiņu vai tamlīdzīgi un tad ir vienalga, vai ir 15:30, vai 13:50. Tad redzamība ir daudz sūdīgāka un tad arī var izveidoties nelādzīgas situācijas.

Nepagriez visu tā, kā ieskati par vajadzīgu. Nekādu melu ne nav, ne nav bijis.

Hipstertūdaliņš tā tiešām arī darīja un pat vēl lepojās ar savu sniegumu (ja grib, tad var!). To viņa jau minētajā mājaslapā var atrast. Meli? Nevienā brīdī netiku apgalvojis, ka tas ir vienīgais veids, kā uz elektromobili aizbraukt uz Daugavpili un ka 4 uzlādes būs it visiem, taču šis jaunais cilvēks to pasniedza tā, kā jau minēju - ja grib, tad var. Vajag tikai mainīt domāšanu.

Pirms laika runāja par to burukuģi kā kaut ko jaunu. Tad kaut kāds eksperts jau minēja, ka būtu kruti lidot ar cepelīniem, jo lidmašīnas oglekļa dioksīdu ražojot par daudz u.t.t. Vajag tikai mainīt domāšanu.

P.S. Joprojām mani sajūsmina Tava komentāra Tesla, kas varētu aizbraukt turp - atpakaļ bez uzlādes. Tāds autiņš maksās savus 100k, kurpretī to pašu var paveikt jebkurš iekšdedzes dzinēja autiņš ar kritēriju "ir skate vēl 3 mēnešus" un kam vērtība ir vienāda ar 5 pielietām bākām.

Varbūt tiem "normālajiem" elektromobiļiem pieliec arī klāt cenu. Ja man par mašīnu jāsamaksā kādi 80 vai 100k, tad nu kaut kā negribētos šo mašīnu saukt par normālu. Es teiktu, ka tas ir augstais gals. Elektrība, ūdeņradis, kauč lai brauc uz varžu ikriem, bet fakts ir tāds, ka vidusmēra pircējam tas nav nekas normāls, bet kaut kas dārgs. Varbūt pat ļoti dārgs.

Un sagaidīt no dārga produkta to, ka tas ir spējīgs nobraukt pat 400 km, jā ...

Sagadīšanās pēc nesen satiku čomu, kas pirms kādiem gadiem 2-3 vēlējās nomainīt auto un iegādā tādu niknāku BMW. Skatījās uz 535. un beigās vienu arī nopirka. Kādus padsmit tūkstošus samaksāja.

Ilgi esot meklējis, jo diezgan daudzi pa bāni smagi dragāti un notītiem noskrējieniem, kā arī kādi sisti vai ar citiem defektiem. Brīnīties laikam tur maz ko - tādu autiņu jau neviens nepērk, lai lēni kruīzētu uz gadatirgu. Beidzot vienu nopirka, bet nu pēc laika izlīda viens nopietns dzinēja defekts. Dabūja beigās diezgan aizmaksāt, taču salaboja un cilvēks ir gauži laimīgs.

Kā pasažieris braucis tiku - jā, auto ir ērts, kas nu ir, tas ir. Nikns arī.

Es te par ierindas remontiem nerunāju Lūza tāpat daudz kas un bieži, ne velti minēju par to ziemas bērnu drēbju paku līdzi. Auto nebija uzticams itin nemaz.

Manējie radiņi ar zapi nobrauca kaut ko virs 100k un tad tas autiņš nobira. Tiesa, katru 2. gadu šķūnī motoru cēla ārā un pārlasīja.

Braukt, nebraukt, bet nebija jau alternatīvu. Manējie gan uz Kaukāzu nebrauca, bet uz laukiem jātiek bija un tad nu brauca ( 2 lauki. Vieni tuvi, otri tālāki, ap 100 km). Ziemas braucienos gan ņēma līdzi siltās drēbes, lai bērni nenosalst, ja nu kas notiek (tas pavisam nopietni).

Gribēja nopietnāku auto, bet parādījās variants - vai nu 28 Zs zapis tagad, vai kas nopietnāks pēc kaut kāda x laika. Tad nu ņēma zīli rokā.

Starp citu, manā dzimtā tēvs ir vienīgais odometra kruķītājs, kā izrādās. Tak tam zapim bija pat garantija. 2 gadi vai x km. Un viņam tie km bija mazliet pāri, bet problēma izlīda. Pieslēdzi kaut kādu motoriņu un nodzinis km, lai varētu garantiju dabūt. Dabūjis ar.

Kādreiz viss šis pasākums beigsies - pēc pusgada vai gada, kas zina, bet kaut kad beigsies. Visus savakcinēs vai arī visi pārslimos tāpat, kas to lai zina, bet nu ne jau visu mūžu mēs dzīvosim majās sabāzti.

Pirms kāda laiciņa vienā pasākumā, protams, ievērojot 2m un distancēšanos, tika ar tuviem radiem runāts par pagātni. Tad nu aizrunājāmies līdz brīnišķīgajam auto ZAZ kādam tur (28 zirgu variants, iegādāts ap 1984. vai 1986. gadu). Pats es tajā zapī tiku vizināts visu bērnību, bet nu miglainas atmiņas par tehniskām lietām, tomēr mazs bērns biju Tad nu pajautāju, cik ilgā laikā ar zapi varētu veikt attālumu Daugavpils - Rīga. Man teica, ka 4h varētu būt.

Tas ar auto, kam bija 28 zirgi, kas vasarā karsa, kas bieži lūza, kas pat tajos laikos skaitījās teju vissūdīgākais u.t.t. Un te viens hipstertūdaliņš paziņo, ka 2020. gadā uz no Rīgas uz Daugavpili var aizbraukt pa 5,5h 4x lādējoties (šo cēlo piedzīvojumu meklēt iekš uzladets.lv). Kruti. Kas zina, varbūt 2030. gadā mēs varēsim šo attālumu veikt 3 diennaktīs ar zirgu. Progresu nevajag noliegt un tam ceļā stāties.

Labi, ja bez ironijas, tad piekrītu, ka mana replika bija mazliet ārpus tēmas, bet tīri intereses pēc es to labprāt noskaidrotu.

Pirms kāda laiciņa, kad vēl 2. karantīna bija visai nosacīta, runāju ar pazīstamu fizoterapeiti, kas izteicās, ka viņai paradījies plašāks klientu loks un viņi mājās sēžot ir sapratuši, ka viņu vienīgā kustība dienā ir tikšana uz darbu un atpakaļ (neskaitot kruīzēšanu pa dzīvokli). Tad nu sapratuši, ka kaut kas lietas labā jādara.

Ka tik nesanāk, ka pēc cēlās uzvaras pār covidu ārsti varēs pārkvalificēties un sākt cīnīties ar mazkustīga dzīvesveida izraisītām sekām.

Intereses pēc varētu pajautāt, cik tā māksliniece bieži vispār no mājas iziet ārā? Lai vai kā arī nebūtu, nemaz nebrīnītos, ka vienam otram mājdarboniem aiziešana uz veikalu būtu vienīgā dienas fiziskā aktivitāte.